Strasbūrā, 2003. gada 22. decembrī
Godātais F. kungs!

2003. gada 18. janvārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par to, kā Komisija izskata Jūsu pieteikumu valsts norīkotā eksperta amatam.

2003. gada 19. februārī ombuds pārsūtīja sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 2. maijā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. Savus apsvērumus Jūs nosūtījāt 2003. gada 24. jūnijā.

2003. gada 10. novembrī es rakstīju Komisijai, lai lūgtu piekļuvi tās lietas materiāliem. Lietas pārbaude tika veikta 2003. gada 25. novembrī. Šīs pārbaudes ziņojuma kopija tika nosūtīta Jums un Komisijai 2003. gada 1. decembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts (turpmāk “MARKT ĢD”) 2001. gada septembrī izplatīja Komisijas pastāvīgajām pārstāvniecībām dalībvalstīs četrus paziņojumus par valstu norīkoto ekspertu (turpmāk “NVE”) vakancēm četrās atsevišķās nodaļās. Sūdzības iesniedzējs pieteicās uz amata vietu, kas pieejama D/1. nodaļā “Preču brīva aprite”.

Ar 2002. gada 16. janvāra vēstuli sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka viņa pieteikums nav apmierināts. Vēstulē bija norādīts, ka "mēs esam izplatījuši Jūsu CV ģenerāldirektorātā, bet man diemžēl Jūs jāinformē, ka Jūsu pieteikums nav bijis sekmīgs. Tomēr jūsu dati tiks glabāti lietā vienu gadu".

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 11. februārī rakstīja Komisijai un lūdza iestādi: i) pamatot savu lēmumu neizvēlēties savu kandidatūru; paziņot izvēlētā kandidāta vārdu un uzvārdu un iii) dot viņam piekļuvi jebkura saistītā dokumenta kopijai.

Savā 2002. gada 13. marta atbildē Komisija norādīja, ka 2002. gada 16. janvārī nosūtītā vēstule bija vēstule ar lūgumu informēt prasītājus par to, ka viņu dati tiks glabāti vienu gadu. Iestāde norādīja, ka tajā brīdī atlase netika veikta un ka attiecīgo dienestu iekšējās pārstrukturēšanas dēļ tā nebija pārliecināta, ka tuvākajā laikā tiks aizpildīta NVE amata vieta. Turklāt Komisija norādīja, ka amata vietas publicēšana nav saistoša iestādei, kas var nolemt neaizpildīt amata vietu.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 2. aprīlī nosūtīja Komisijai vēl vienu vēstuli. Viņš norādīja, ka 2002. gada 16. janvāra vēstulē bija skaidri norādīts, ka viņa kandidatūra nav apmierināta. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas nozīmēja, ka tika veikta atlases procedūra. Turklāt viņš uzskatīja, ka Komisijai bija jāinformē kandidāti par visiem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar attiecīgo procedūru. Savā 2002. gada 8. maija atbildē Komisija atkārtoja 2002. gada 13. marta vēstulē izteiktos apsvērumus.

Savā 2002. gada 4. septembra vēstulē, atbildot uz vēl vienu sūdzības iesniedzēja 2002. gada 18. jūnija vēstuli, Komisija norādīja, ka: i) uz D/1. nodaļas amatu ir saņemti trīs pieteikumi, tostarp sūdzības iesniedzēja pieteikumi; ii) pēc MARKT ĢD iekšējās struktūras maiņas un cilvēkresursu sadalījuma pārskatīšanas tika nolemts neturpināt NVE amata vietas aizpildīšanu D/1. nodaļā; iii) pēc paziņojuma par attiecīgo vakanci MARKT ĢD nav pieņēmis darbā nevienu NVE; iv) tā kā nebija rakstiska lēmuma par lēmumu neaizpildīt amata vietu, nebija iespējams sniegt sūdzības iesniedzējam piekļuvi šādam dokumentam, kas pieprasīts viņa 2002. gada 11. februāra vēstulē. Turklāt ĢD MARKT pauda nožēlu, ka prasītājiem 2002. gada janvārī nosūtītā vēstule bija standarta vēstule, kas parasti tika nosūtīta, lai informētu kandidātus, ka viņu kandidatūra ir noraidīta. Šajā lietā būtu bijis labāk paskaidrot, ka Komisija bija nolēmusi neaizpildīt amata vietu, un līdz ar to norādīt iemeslus.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Eiropas Komisija, nosūtot viņam 2002. gada 16. janvāra vēstuli, nav ievērojusi labas pārvaldības principus, jo tajā sniegtā informācija bija nepareiza. Turklāt Komisija nedeva piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Komisijas lēmumu neaizpildīt NVE amata vietu.

Sūdzības iesniedzējs arī pieprasīja kompensāciju EUR 100 000 apmērā par materiālo un morālo kaitējumu, kas viņam esot nodarīts.

Pieprasījums

Eiropas Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija atgādināja sūdzības faktiskos apstākļus un norādīja uz šādiem aspektiem:

Sūdzības iesniedzējs bija viens no trim kandidātiem, kas bija pieteicies uz SND amatu pēc tam, kad Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts 2001. gada septembrī publicēja paziņojumu par vakanci. Visi kandidāti, kuri pieteicās uz šo amatu, ar standarta vēstuli tika informēti, ka viņu kandidatūra nav bijusi veiksmīga. Komisija piekrita, ka šajā vēstulē sniegtā informācija bija maldinoša sūdzības iesniedzējam, kurš varēja secināt, ka ir izvēlēts cits kandidāts.

Tomēr savā 2002. gada 13. marta vēstulē, atbildot uz sūdzības iesniedzēja 2002. gada 11. februāra vēstuli, Komisijas dienesti sniedza sūdzības iesniedzējam sīku paskaidrojumu par lēmumu neaizpildīt NVE amata vietu.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 2. aprīlī nosūtīja vēl vienu vēstuli, kurā norādīja, ka sludinājums par vakanci ir radījis tiesisko paļāvību, ka amata vieta tiks izvēlēta. Viņš arī norādīja, ka ir ticis informēts, ka ir iecelts cits kandidāts. Tādēļ viņš vēlreiz lūdza piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar lēmumu neiecelt NVE amata vietu.

Komisijas atbildīgie dienesti 2002. gada 8. maijā atbildēja sūdzības iesniedzējam un apstiprināja 2002. gada 13. marta vēstules saturu. Turklāt tās piebilda, ka Komisijai nevar būt saistoša paziņojuma par vakanci publicēšana.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 18. jūnijā iesniedza Komisijai sūdzību saskaņā ar Labas administratīvās prakses kodeksu, kuru ģenerālsekretārs atzina un reģistrēja ar atsauces numuru A/330162. ĢD MARKT ģenerāldirektors atbildēja uz šo sūdzību 2002. gada 4. septembrī. Viņš apstiprināja 2002. gada 13. marta vēstulē sniegto informāciju un norādīja, ka pēc 2001. gada septembra paziņojuma par vakanci neviens NVE nav pieņemts darbā MARKT ĢD D/1 nodaļā. Ģenerāldirektors vēlreiz atvainojās par to, ka sūdzības iesniedzējs bija saņēmis tikai standarta vēstuli, kurā viņš tika informēts, ka viņa pieteikums nav ticis apmierināts. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka informācija par to, ka sūdzības iesniedzēja dati tiks glabāti Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta datubāzē, ir pareiza.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 7. oktobra vēstulē pārsūdzēja atbildi uz savu sūdzību (A/330162) un iesniedza pieprasījumu par piekļuvi konkrētiem dokumentiem.

Savā 2002. gada 12. novembra atbildē Komisijas ģenerālsekretārs norādīja, ka, lai gan viņš varēja pieņemt, ka attiecīgās procedūras norisē ir radušies daži trūkumi, tie tika novērsti ar paskaidrojumu, kas vēlāk tika sniegts sūdzības iesniedzējam.

ĢD MARKT 2002. gada 15. novembrī iesniedza sūdzības iesniedzējam šādus dokumentus: MARKT ĢD ģenerāldirektora M. 2001. gada 24. oktobra nota R., Administrācijas ģenerāldirektorāta (ADMIN ĢD) ģenerāldirektoram, par izmaiņām MARKT ĢD struktūrā, kuru rezultātā tika apvienota D/1. un D/2. nodaļa; ADMIN ĢD 2001. gada 19. novembra paziņojuma Iekšējā tirgus ĢD kopija, ar kuru tika nosūtīti trīs pieteikumi uz NVE amatu D/1 nodaļā, un anonimizētas vēstuļu kopijas abiem pārējiem NVE amata kandidātiem, kas bija identiskas vēstulēm, kuras 2002. gada 16. janvārī tika nosūtītas sūdzības iesniedzējam.

Kā vispārīgu piezīmi Komisija piekrita, ka 2002. gada 16. janvārī sūdzības iesniedzējam sniegtajā atbildē sūdzības iesniedzējam netika sniegts pilnīgs un precīzs to iemeslu izklāsts, kuru dēļ viņš netika izraudzīts. Komisija atvainojās jau 2002. gada 13. marta vēstulē. Tomēr tā uzsvēra, ka NVE vakances publicēšana nevar radīt kandidātiem tiesisko paļāvību, ka viņi tiks iecelti amatā. NVE finansē no budžeta pozīcijas A-7003. Katram ģenerāldirektorātam piešķir budžeta finansējumu, ko tas pārvalda decentralizēti. Lēmumiem par NVE amata vietu izveidi vai pārcelšanu nav vajadzīgas īpašas formalitātes. Lēmumu par NVE pieņemšanu darbā parasti pieņem, pamatojoties uz attiecīgā ĢD pieprasījumu Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātam. Šajā konkrētajā gadījumā, tā kā tika nolemts nepieņemt darbā, šāds lūgums netika iesniegts.

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka attiecībā uz reģistrācijas numuru vēstulēs, kas 2002. gada 16. janvārī tika nosūtītas neizraudzītajiem kandidātiem uz NVE amatu, tā nevarēja izskaidrot identiska reģistrācijas numura (238) esamību diviem no tiem. Komisija uzskata, ka visiespējamākais izskaidrojums bija tas, ka divas vēstules tika iesniegtas parakstīšanai vienā un tajā pašā lietā un trešā vēstule (ar reģistrācijas numuru 240) tika iesniegta parakstīšanai atsevišķā lietā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos būtībā uzturēja savu sūdzību.

Turklāt viņš norādīja, ka ir nepieņemami, ka Komisija nav varējusi saprātīgi izskaidrot iemeslu, kura dēļ divām no 2002. gada 16. janvārī noraidītajiem kandidātiem nosūtītajām vēstulēm bija viens un tas pats reģistrācijas numurs un trešajai vēstulei bija cits numurs. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka to var izskaidrot ar faktu, ka vēstuļu saturs nav vienāds.

Viņš atkārtoja sūdzībā izteiktos apgalvojumus un uzturēja savu prasību par zaudējumu atlīdzību.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Ar 2003. gada 10. novembra vēstuli ombuds lūdza Komisijai piešķirt viņam piekļuvi tās lietas materiāliem.

2003. gada 25. novembrī ombuda dienesti pārbaudīja Komisijas lietas materiālus. Komisijas lietas materiālos bija attiecīgie dokumenti saistībā ar izmaiņām MARKT ĢD struktūrshēmā, dokumenti saistībā ar NVE amatiem MARKT ĢD, iekšējā sarakste saistībā ar lietu starp dažādiem Komisijas dienestiem un sarakste starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju. Lai gan tie nebija iekļauti lietas materiālos, Komisijas dienesti Ombuda dienestiem iesniedza NVE amata vietu sarakstu kopš 2000. gada. No šā saraksta izrietēja, ka D/1. nodaļā nav pieņemts darbā neviens NVE. Ombuda dienesti saņēma arī visu MARKT ĢD 2002. gada 16. janvārī nosūtīto vēstuļu kopijas ar reģistrācijas numuru 238 239 240. Attiecībā uz šiem dokumentiem, kas saskaņā ar Komisijas pieprasījumu būtu jāuzskata par konfidenciāliem, Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka, ja vairāku izejošo vēstuļu pamatā ir viena un tā pati standarta vēstule ar vienādu formulējumu, visiem šiem burtiem tiek izmantots viens un tas pats reģistrācijas numurs. Tomēr reģistrācijas numuros var rasties "trūkums" attiecībā uz korespondenci no vienas vienības vai pat no vienas amatpersonas. Iemesls tam ir tāds, ka viss ģenerāldirektorāts izmanto vienu un to pašu ADONIS sistēmu, proti, vienu un to pašu reģistrācijas numuru sistēmu. Tas nozīmē, ka ikreiz, kad kāds reģistrē izejošo vēstuli, tiek ņemts nākamais kārtas numurs.

Lēmums

1 Sūdzības iesniedzēja pieteikuma izskatīšana Komisijā

1.1 Pēc paziņojuma par vakanci, ko publicējis MARKT ĢD un kas 2001. gada septembrī izplatīts Komisijas pastāvīgajām pārstāvniecībām, sūdzības iesniedzējs pieteicās uz norīkotā valsts eksperta amatu MARKT ĢD D/1 nodaļā "Brīva preču aprite". Ar 2002. gada 16. janvāra vēstuli viņš tika informēts, ka viņa pieteikums nav apmierināts.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Eiropas Komisija, nosūtot viņam 2002. gada 16. janvāra vēstuli, nav ievērojusi labas pārvaldības principus, jo tajā sniegtā informācija bija nepareiza.

1.2 Savā atzinumā Komisija atzina, ka 2002. gada 16. janvāra vēstulē sniegtā informācija bija maldinoša un ka šī vēstule varēja likt sūdzības iesniedzējam domāt, ka SND amatam ir izvēlēts cits kandidāts.

1.3 Labas pārvaldības principi prasa, lai iestādes skaidri un precīzi pamatotu savus lēmumus. Attiecībā uz šo lietu Komisija atzina, ka tās 2002. gada 16. janvāra vēstule bija maldinoša sūdzības iesniedzējam.

Tomēr ombuds atzīmē, ka 2002. gada 4. septembra vēstulē un pēc tam savā atzinumā ombudam Komisija izskaidroja sūdzības iesniedzējam iemeslus, kāpēc tika nolemts neaizpildīt NVE amata vietu, un atvainojās par 2002. gada 16. janvāra maldinošo vēstuli.

1.4 Eiropas Ombuda dienesti, pārbaudot Komisijas lietas materiālus, nav atklājuši nevienu elementu, kas liktu apšaubīt Komisijas paskaidrojumus.

1.5 Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav nepieciešams sīkāk izpētīt šo lietas aspektu.

2 Sūdzības iesniedzēja lūgums par piekļuvi dokumentiem

2.1 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija viņam nav devusi piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Komisijas lēmumu neaizpildīt NVE amata vietu.

2.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka 2002. gada 15. novembrī MARKT ĢD nosūtīja sūdzības iesniedzējam visus esošos dokumentus, kas saistīti ar attiecīgo procedūru, proti, MARKT ĢD ģenerāldirektora M. piezīmes kopiju, kas adresēta ADMIN ĢD ģenerāldirektoram R., par izmaiņām MARKT ĢD struktūrā, kuru rezultātā tika apvienota D/1. un D/2. nodaļa, ADMIN ĢD 2001. gada 19. novembra piezīmes kopiju MARKT ĢD, ar kuru tika nosūtīti trīs pieteikumi NVE amatam D/3. nodaļā, un anonimizētas vēstuļu kopijas abiem pārējiem NVE amata kandidātiem, kas bija identiskas tām, kas tika nosūtītas sūdzības iesniedzējam 2002. gada 16. janvārī.

2.3 Ombuda dienesti pārbaudīja Komisijas lietas materiālus. Komisijas lietā netika atrasts neviens rakstisks Komisijas lēmums par lēmumu neaizpildīt NVE amata vietu. Turklāt izrādījās, ka nav citu ar šo lēmumu saistītu dokumentu, izņemot dokumentus, kurus Komisija bija atklājusi sūdzības iesniedzējam. Pārbaudē arī tika konstatēts, ka sūdzības iesniedzēja saņemtās anonimizētās vēstuļu kopijas atbilst vēstulēm, ko Komisija bija nosūtījusi pārējiem diviem kandidātiem.

2.4 Pamatojoties uz to, ombuds uzskata, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes saistībā ar šo lietas aspektu.

3 Sūdzības iesniedzēja prasība par kompensāciju

3.1 Sūdzības iesniedzējs pieprasīja kompensāciju EUR 100 000 apmērā par materiālo un morālo kaitējumu.

3.2 Savā atzinumā Komisija uzsvēra, ka NVE vakances publicēšana nevar radīt kandidātiem tiesisko paļāvību, ka viņi tiks iecelti amatā.

3.3 Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis nekādus pierādījumus, lai pierādītu kaitējumu, ko viņam esot nodarījusi 2002. gada 16. janvāra maldinošā vēstule.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS