Cienītā H. kundze!

2001. gada decembrī un vēlreiz 2002. gada martā jūs sūdzējāties Eiropas ombudam par savu stāvokli sociālā nodrošinājuma jomā pēc šķiršanās no Komisijas ierēdņa. Šīs sūdzības tika atzītas par nepieņemamām (1). 2002. gada 8. jūlijā Jūs rakstījāt ombudam, lūdzot atkārtoti izskatīt Jūsu sūdzības pieņemamību. Šī vēstule tika reģistrēta ar numuru 1320/2002/IJH.

2002. gada 22. jūlijā es Jūs informēju, ka esmu sācis rūpīgi izskatīt Jūsu sūdzības būtību un pieņemamību, un lūdzu Jūs nosūtīt man visas Jūsu sarakstes ar Komisiju kopijas. 2002. gada 29. jūlijā Jūs atbildējāt un nākamajā dienā nosūtījāt vēl vienu vēstuli ar papildu informāciju par Jūsu sūdzību.

2002. gada 30. augustā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 29. novembrī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2003. gada 15. janvārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņa ir precējusies vairāk nekā 20 gadus, no kuriem 15 gadus viņas vīrs strādāja par Eiropas Komisijas ierēdni. Pēc šķiršanās Beļģijā 2001. gada aprīlī sūdzības iesniedzēja lūdza padomu Komisijai par viņas sociālā nodrošinājuma tiesībām, jo īpaši par viņas tiesībām uz pensiju. Komisija viņu informēja, ka pensijas tiesību nodošana šķirtajam laulātajam nav iespējama un ka viņa iegūs pensijas tiesības tikai sava vīra nāves gadījumā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem viņai būtu tiesības uz pusi no pensijas, kas uzkrāta laulības laikā, un šī puse būtu jāiezīmē un jānorobežo. Vācijā, kur pašlaik dzīvo sūdzības iesniedzēja, ir līdzīgi tiesību akti. Tomēr sūdzības iesniedzējam kā neprecētam Apvienotās Karalistes pilsonim saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem nav nekādu tiesību.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka Komisijas ierēdņu ģimenes uzskata, ka viņi ir apdrošināti un aprūpēti Eiropas progresīvākajās un modernākajās shēmās, un ir šokējoši atklāt, ka tas tā nav. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nav pieņemami, ka Komisija izstrādā savus noteikumus, kas neatbilst pašreizējiem modernajiem valsts tiesību aktiem un modernajai domāšanai un kas nenodrošina pienācīgu nodrošinājumu ģimenēm.

Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisija nevienā posmā viņai nav sniegusi pietiekamu informāciju par viņas sociālā nodrošinājuma stāvokli un ka ES sociālā nodrošinājuma sistēma neatbilst mūsdienu valsts tiesību aktiem, jo tā tikai rūpējas par attiecīgo ierēdni un faktiski nerūpējas par viņa ģimenēm. Sūdzības iesniedzēja pieprasa Komisijai tiesības uz pensiju un to, ka Komisijai būtu jānodrošina tieša piekļuve padomiem un informācijai personām, kas atrodas viņas amatā.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisijas atzinumā ir atzīts, ka šķirtās sievas pašreizējās un turpmākās tiesības uz daļu no viņas bijušā vīra vecuma pensijas neietekmē vecuma pensijas piešķiršanu un ka Komisija nenodod daļējas pensijas tiesības, ja laulības šķiršanas gadījumā tās tiek sadalītas. Civildienesta noteikumos ir paredzēts, ka tiesības uz pensiju šķirtai sievai piešķir tikai vīra nāves gadījumā saskaņā ar VIII pielikuma 27. un 28. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecībā uz iespējamo informācijas un konsultāciju trūkumu Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējam ir tiesības jebkurā laikā sazināties ar Komisijas dienestiem, lai pieprasītu informāciju. Pēc vēstuļu apmaiņas ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Neil Kinnock sūdzības iesniedzējs 2002. gada 5. marta vēstulē sazinājās ar Komisijas dienestiem un saņēma detalizētu atbildi 2002. gada 11. marta vēstulē. Komisija savam atzinumam pievienoja šīs sarakstes kopijas.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs tika aicināts iesniegt apsvērumus par Komisijas atzinumu. Atbildot uz to, sūdzības iesniedzēja nosūtīja vēstuli uz četrām lappusēm, kurā bija iekļauts jauns apgalvojums, ka Eiropas skolas viņai nav iesniegušas ziņojumus par viņas trim bērniem un ka viņa ir saņēmusi ļaunprātīgu rīcību no vienas skolas direktora vietnieka par to, ka ir lūgusi komisāra Neil Kinnock palīdzību šajā jautājumā.

Sūdzības iesniedzējs minēja arī šādus aspektus:

Šis ir vitāli svarīgs gadījums, kas saistīts ar diskrimināciju un cilvēktiesību noliegšanu un skar daudzus simtus vīriešu un sieviešu.

Laulības šķiršana un uzturlīdzekļi ir reglamentēti valstu tiesību aktos, nevis ES Civildienesta noteikumos. Tomēr Civildienesta noteikumos ir noteikumi par pensijām, kas liedz sūdzības iesniedzējai izmantot savas tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Sūdzības iesniedzējs uzzināja tikai patieso situāciju laulības šķiršanas brīdī.

Lielākā daļa ES valstu ir modernizējušas savus laulības šķiršanas tiesību aktus bez vainas un ir formalizējušas pensijas sadalīšanu bez diskriminācijas, lai neviens netiktu atstāts bez ievērības un neviens netiktu sodīts un atstāts bez ievērības. Nav iemesla, kāpēc ES nevarētu maksāt kapitāla summu, kas ir līdzvērtīga uzkrātajai pensijai, un tad tai vairs nebūtu pienākuma iekļaut laulāto savā pensiju shēmā.

Noslēgumā sūdzības iesniedzēja lūdza ombudi dot skaidru signālu, ka tagad ir pienācis laiks modernizēt sistēmu un sniegt viņai palīdzību un konkrētu informāciju, lai noteiktu viņas pensijas tiesības.

Lēmums

Ievadpiezīme

1.1 Savos apsvērumos par Komisijas viedokli sūdzības iesniedzēja izteica jaunu apgalvojumu, ka Eiropas skolas viņai nav iesniegušas ziņojumus par viņas trim bērniem un ka viņa ir saņēmusi ļaunprātīgu rīcību no vienas skolas direktora vietnieka par to, ka šajā jautājumā ir lūgusi komisāra Neil Kinnock palīdzību.

1.2 Ombuds uzskata, ka saskaņā ar ombuda statūtu 2. panta 4. punktu sūdzības iesniedzējam pirms sūdzības iesniegšanas Eiropas ombudam būtu lietderīgi šajā jautājumā administratīvi vērsties pie Komisijas. Šajā sakarā ombuds uzskata par lietderīgu norādīt, ka 2002. gada 10. decembrī viņš sagatavoja ieteikuma projektu citā lietā (0845/2002/IJH), lai Komisija atzītu savu pienākumu veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās un ieskicētu konkrētus pasākumus, ko tā veiks, lai izpildītu šo pienākumu nākotnē.

2 Komisijas ierēdņa šķirtā laulātā sociālā nodrošinājuma tiesības

2.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisija viņai nevienā posmā nav sniegusi pietiekamu informāciju par viņas stāvokli sociālā nodrošinājuma jomā un ka ES sociālā nodrošinājuma sistēma neatbilst mūsdienu valstu tiesību aktiem, jo tā tikai rūpējas par attiecīgo ierēdni un faktiski nerūpējas par viņa ģimenēm. Sūdzības iesniedzēja pieprasa Komisijai tiesības uz pensiju un to, ka Komisijai būtu jānodrošina tieša piekļuve padomiem un informācijai personām, kas atrodas viņas amatā.

2.2 Komisija atzīst, ka tā nenodod daļējas tiesības uz pensiju, ja laulības šķiršanas gadījumā tās tiek sadalītas, un apgalvo, ka Civildienesta noteikumi paredz, ka tiesības uz pensiju šķirtai sievai piešķir tikai vīra nāves gadījumā saskaņā ar VIII pielikuma 27. un 28. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējam ir tiesības jebkurā laikā sazināties ar saviem dienestiem, lai pieprasītu informāciju. Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 5. marta vēstulē sazinājās ar Komisiju un saņēma detalizētu atbildi 2002. gada 11. marta vēstulē.

2.3 Ombuds norāda, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 27. pants attiecas uz gadījumiem, kad ierēdņa vai bijušā ierēdņa šķirtā sieva ir tiesīga saņemt no viņa uzturlīdzekļus uz sava rēķina, saskaņā ar tiesas rīkojumu vai izlīguma rezultātā. Šādos gadījumos un ar dažiem citiem nosacījumiem šķirtajai sievai ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju pēc viņas bijušā vīra nāves. 28. pants attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā vienai šķirtai sievai vai vienai vai vairākām šķirtām sievām un atraitnei ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

Ombudam nav zināms neviens noteikums, kas prasītu vai pilnvarotu Komisiju pieņemt sūdzības iesniedzēja prasību par pensijas tiesībām, izņemot saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Turklāt ombuda izmeklēšanā nav atklāta nekāda informācija, kas liecinātu, ka Komisija ir kļūdaini konsultējusi sūdzības iesniedzēju par Civildienesta noteikumu piemērošanu viņas lietai vai ka tā nav sniegusi konsultācijas un informāciju sūdzības iesniedzējam vai citām personām līdzīgā situācijā, kad tas tiek lūgts.

Šo iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka viņa veiktā izmeklēšana nav atklājusi Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

2.4 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējam ir tiesības iesniegt Eiropas Parlamentam lūgumrakstu par Civildienesta noteikumu reformu, lai atļautu vai pieprasītu pensiju sadali ierēdņa vai bijušā ierēdņa laulības šķiršanas gadījumā. Šim lēmumam ir pievienota brošūra par tiesībām iesniegt lūgumrakstu.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

Jacob SÖDERMAN

Pielikumā: brošūra par tiesībām iesniegt lūgumrakstu.

---

(1) 1763/2001/AT un 0733/2002/AT.