Godātais X kungs!

2002. gada 23. maijā Jūs sava uzņēmuma vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Sūdzība attiecās uz to, ka Komisija, iespējams, nav samaksājusi sūdzības iesniedzējam par EK programmas novērtēšanu, neraugoties uz iestādes 2001. gada 31. oktobra oficiālo apņemšanos. Jūs man nosūtījāt papildu informāciju 2002. gada 24. un 25. jūnijā.

2002. gada 27. jūnijā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 25. septembrī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. Savus apsvērumus Jūs man nosūtījāt 2002. gada 22. novembrī. Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju fakti bija šādi:

Sūdzības iesniedzējs sava uzņēmuma vārdā bija noslēdzis līgumu ar Komisijas dienestiem. Saņēmējam tika lūgts veikt Kopienas programmas novērtējumu. Sūdzības iesniedzējs 2000. gada 9. novembrī un 2001. gada 13. jūlijā iesniedza rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem. Ar 2001. gada 31. oktobra elektroniskā pasta vēstuli Komisijas dienesti paskaidroja, ka maksājums ir jāveic tuvākajā laikā. Tā kā nodošana netika veikta, sūdzības iesniedzējs vairākkārt nesekmīgi sazinājās ar iestādi. Atbildot uz viņa pieprasījumiem, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka no Komisijas nav saņemta atbilde. Attiecībā uz līguma galīgo maksājumu tas vēl nav veikts. Sūdzībā ombudam viņš norādīja, ka galīgais maksājums bija jāveic ne vēlāk kā 60 dienas pēc attiecīgo rēķinu pieņemšanas, kā noteikts līguma 11. panta 4. punktā.

Kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz viņa informācijas pieprasījumiem un nav samaksājusi viņa asociācijai par EK programmas novērtēšanu, neraugoties uz iestādes oficiālo apņemšanos attiecībā uz viņu 2001. gada 31. oktobrī. Tāpēc viņš apgalvoja, ka Komisija veic maksājumu par viņa uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.

Pieprasījums

Savā atzinumā Komisija atgādināja, ka pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus (OV S 172, 4.9.1999.) sūdzības iesniedzēja uzņēmums tika izraudzīts Kopienas programmas pēcnovērtēšanas veikšanai.

Saskaņā ar līguma noteikumiem sūdzības iesniedzējam tika piešķirts vienreizējs maksājums 156 312 EUR apmērā, neskaitot ceļa un uzturēšanās izdevumus. Novērtējuma ziņojums bija jāpabeidz un jānosūta Komisijai līdz 2000. gada 15. decembrim.

Komisija norādīja, ka darba izpilde pastāvīgi kavējās, parakstot līgumu, kā arī iesniedzot gan starpposma, gan galīgos ziņojumus. Tomēr Komisija atzina, ka šajā kontekstā arī maksājumiem bija vajadzīgs papildu laiks.

Iestāde atsaucās uz līguma 11. panta 4. punktā paredzēto palīdzības izmaksas procedūru. Summa, kas atbilst 30 % no vienreizējā maksājuma (46 893,60 EUR), bija jāsamaksā līdz ar līguma parakstīšanu. Pēc starpposma ziņojuma iesniegšanas, kas bija jāiesniedz 2000. gada 15. maijā, bija jāveic starpposma maksājums 40 % apmērā. Pārējo atbalstu izmaksās līdz 2000. gada 15. decembrim pēc visu uzdevumu izpildes. Kā noteikts līguma 4. panta 2. punktā, gan starpposma, gan galīgajiem maksājumiem bija nepieciešams iepriekš iesniegt rēķinu, kurā bija jānorāda visi izdevumi.

Abi sūdzības iesniedzēja iesniegtie rēķini bija EUR 185 680,04, un tādējādi viņa pieprasījums ievērojami pārsniedza līgumā paredzēto summu EUR 156 312. Iestāde arī norādīja, ka šajos rēķinos nav sadalīti izdevumi, kas radušies sūdzības iesniedzējam, kā noteikts 4. panta 2. punktā. 2001. gada 22. maijā sūdzības iesniedzēja firma lūdza grozīt līgumu un tādējādi palielināt kopējo palīdzības summu, lai varētu ņemt vērā ceļa un uzturēšanās izdevumus. Komisija norādīja, ka pieprasījumā nav ievēroti līguma 11. panta 3. punktā noteiktie termiņi. Iestāde piebilda, ka sūdzības iesniedzēja lūgumu nevarēja pieņemt, jo līgumā bija noteikts, ka Kopienas palīdzība nevar ietvert ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Tomēr Komisija atzina, ka tās dienesti nav rīkojušies ar pienācīgu rūpību. Tā norādīja, ka tām bija oficiāli jāinformē sūdzības iesniedzējs, ka atbalstu nevar grozīt un ka līdz ar to viņa izdevumi nevar pārsniegt šo summu un atspoguļot tikai tos aspektus, kas atspoguļoti līgumā.

Tomēr Komisija piekrita veikt galīgo maksājumu nekavējoties, ja sūdzības iesniedzējs iesniegtu kopējo rēķinu saskaņā ar iepriekšējiem kritērijiem.

Sūdzības iesniedzējs atkārtoja sūdzībā izteiktos apgalvojumus. Viņš atbild uz dažiem Komisijas atzinumā paustajiem apgalvojumiem.

Sūdzības iesniedzējs paskaidroja projekta īstenošanas kavēšanās iemeslus, kurus, kā viņš uzstāja, neradīja viņa uzņēmums. Viņš norādīja, ka Komisijas dienesti informēja viņa uzņēmumu, ka piedāvājums tika izvēlēts tikai 2000. gada 27. janvārī, saņemot līgumu dienu vēlāk. Sūdzības iesniedzējs arī paskaidroja, ka viņa uzņēmums 2000. gada 19. janvārī pieprasīja veikt izmaiņas līgumā attiecībā uz tā saņēmējiem, uz kuriem atbildēja tikai 2000. gada 18. maijā. Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz papildu kavējumiem dokumentu nosūtīšanā, kas izriet no Komisijas apgalvotā rūpības trūkuma.

Attiecībā uz savu rēķinu formātu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa galīgais rēķins ir identisks iepriekšējiem rēķiniem, un norādīja, ka Komisija tajā laikā nebija izteikusi iebildumus.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas ziņojumu par viņa lūgumu grozīt projekta budžetu un pievienoja vairākas sarakstes ar Komisijas dienestiem, kas liecināja, ka viņa pirmais lūgums grozīt līgumu tika iesniegts 2000. gada 19. decembrī. Tāpēc viņš norādīja, ka viņa pirmā prasība tika izteikta savlaicīgi, proti, 45 dienas pirms galīgā ziņojuma iesniegšanas. Komisija nekad nav rakstiski atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, lai gan tās dienesti esot pauduši gatavību pabeigt maksājumu. Nevienā no saviem kontaktiem ar Komisijas dienestiem viņš netika informēts, ka varētu rasties problēmas saistībā ar viņa ierosināto budžeta grozījumu vai projekta apmaksu.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz viņa informācijas pieprasījumiem un nav samaksājusi viņa uzņēmumam par EK programmas novērtēšanu, neraugoties uz iestādes oficiālo apņemšanos attiecībā uz viņu 2001. gada 31. oktobrī.

Tāpēc viņš apgalvoja, ka Komisija veic maksājumu par viņa uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.

1.2 Komisija ir atbildējusi, ka abi sūdzības iesniedzēja iesniegtie rēķini bija EUR 185 680,04, un tādējādi viņa pieprasījums ievērojami pārsniedza līgumā paredzēto summu - EUR 156 312. Iestāde arī norādīja, ka šajos rēķinos sūdzības iesniedzēja izdevumi nav sīki sadalīti.

Komisija norādīja, ka pat tad, ja sūdzības iesniedzējs bija lūdzis grozīt projekta budžetu, viņa lūgums neatbilda līguma 11. panta 3. punktā noteiktajiem termiņiem. Tā piebilda, ka sūdzības iesniedzēja lūgumu nevarēja pieņemt, jo līgumā bija noteikts, ka Kopienas palīdzība nevar ietvert ceļa un uzturēšanās izdevumus.

1.3 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības "par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm". Ombuds uzskata, ka administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu (1). Tādējādi administratīva kļūme var tikt konstatēta arī attiecībā uz to saistību izpildi, kas izriet no līgumiem, kurus noslēgušas Kopienu iestādes vai struktūras.

1.4 Tomēr ombuds uzskata, ka pārbaudes apjoms, ko viņš var veikt šādos gadījumos, noteikti ir ierobežots. Ombuds uzskata, ka viņam nevajadzētu mēģināt noteikt, vai kāda no pusēm ir pārkāpusi līgumu, ja jautājums ir strīdīgs. Šo jautājumu varētu efektīvi risināt tikai kompetentā tiesa, kurai būtu iespēja uzklausīt pušu argumentus par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un izvērtēt pretrunīgus pierādījumus par visiem apstrīdētajiem faktiskajiem jautājumiem.

1.5 Tādēļ ombuds uzskata, ka lietās, kas attiecas uz līgumstrīdiem, ir pamatoti ierobežot izmeklēšanu, pārbaudot tikai to, vai Kopienas iestāde vai struktūra viņam ir sniegusi saskaņotu un saprātīgu pārskatu par savas rīcības juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots. Ja tas tā ir, ombuds secinās, ka viņa izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums.

Šis secinājums neietekmēs pušu tiesības uz to līgumisko strīdu izskatīšanu un autoritatīvu atrisināšanu kompetentajā tiesā.

1.6 Šajā gadījumā vispārīgie nosacījumi, kas piemērojami attiecībām starp Komisiju un sūdzības iesniedzēja uzņēmumu, tika ietverti līgumā, ko abas puses noslēdza 1999. gada 30. decembrī un kas tika iesniegts ombuda izmeklēšanas laikā.

Kopienas palīdzības apjoms, kas minēts 4. panta 1. punktā, bija "vienreizējs maksājums EUR 156 312,00 apmērā". Tajā pašā noteikumā ir noteikts, ka šī summa “sedz visus Līgumslēdzēja izdevumus, kas tam radušies, pildot šo Līgumu, izņemot ceļa un uzturēšanās izdevumus (..)”.

Attiecībā uz iespējamiem līguma grozījumiem 11. panta 3. punktā ir paredzēts, ka “[I]kviens pienācīgi pamatots pieprasījums grozīt šo līgumu Komisijai jāsaņem ne vēlāk kā 45 dienas pirms līguma izpildes pabeigšanas dienas”. Kā noteikts 2. pantā, līgums bija jāpabeidz ne vēlāk kā 2000. gada 15. decembrī, un tādējādi visi šādi grozījumu pieprasījumi bija jāiesniedz līdz 2000. gada oktobra beigām.

1.7 No šīs izmeklēšanas gaitā iegūtās informācijas izriet, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie maksājuma pieprasījumi bija EUR 185 680,04, un tādējādi šī summa bija lielāka nekā līgumā paredzētā palīdzība (EUR 156 312). Turklāt, pat pieņemot, ka sūdzības iesniedzējs ir lūdzis grozīt šo summu, ombuds norāda, ka viņa oficiālais lūgums tika iesniegts 2000. gada 19. decembrī, kad 2000. gada oktobra beigās bija beidzies līguma grozījumu iesniegšanas termiņš.

1.8 Tādējādi ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja šajā lietā nešķiet nepamatota. Būtu bijis labi, ja iestāde būtu savlaicīgi informējusi sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kuru dēļ gan netika pieņemts pieprasītais līguma grozījums, gan tika noraidīti viņa rēķini par atbalsta galīgo maksājumu. Ombuds norāda, ka Komisija ir atzinusi, ka tās dienesti nav rīkojušies ar pienācīgu rūpību, un ir atvainojusies.

Šādos apstākļos un paturot prātā, ka ombuda veiktās pārbaudes tvērums šādos gadījumos ir ierobežots, ombuds ir secinājis, ka izmeklēšanā nav atklāta administratīva kļūme attiecībā uz šo lietas aspektu.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN

(1) Sk. Eiropas Ombuda 1997. gada ziņojumu, 22. lpp. et ss.