Godātais E. kungs!

2001. gada 7. augustā Jūs uzņēmuma Accelerated Business Growth (UK) Limited vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Komisiju. Sūdzība tika reģistrēta ar numuru 1160/2001/IJH.

2001. gada 5. septembrī es Jūs informēju, ka ombuds nav atradis pietiekamu pamatu, lai veiktu Jūsu sūdzības izmeklēšanu, jo Jūs neesat sniedzis sīkāku informāciju par saviem juridiskajiem apgalvojumiem un prasībām pret Komisiju. Es jums nosūtīju sūdzības veidlapu un aicināju atjaunot sūdzību. Tajā pašā vēstulē es Jūs informēju, ka, izskatot sūdzības par līgumattiecībām ar Kopienas iestādi vai struktūru, ombuds aprobežojas ar pārbaudi, vai Kopienas iestāde vai struktūra viņam ir sniegusi saskaņotu un saprātīgu pārskatu par savas rīcības juridisko pamatu un kāpēc viņš uzskata, ka viņa viedoklis par līgumisko situāciju ir pamatots.

Aizpildīto sūdzības veidlapu un apliecinošos dokumentus Jūs 2001. gada 15. septembrī nosūtījāt ombudam ierakstītā pasta sūtījumā. Ombuds pauž nožēlu par to, ka, lai gan šie dokumenti tika pareizi izskatīti, tie netika nodoti ombudam, bet tika jums atdoti. 2001. gada 29. oktobrī Jūs pa faksu nosūtījāt ombudam sūdzības veidlapu un dokumentus. Jūsu atkārtotā sūdzība tika reģistrēta ar numuru 1590/2001/IJH.

2001. gada 4. decembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 22. februārī. Es pārsūtīju Jums Komisijas atzinumu ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2002. gada 23. martā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

2001. gada oktobrī E. iesniedza sūdzību pret Komisiju sabiedrības Accelerated Business Growth (UK) Limited (ABG) vārdā.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju ABG iesaistījās EK attīstības finansēšanas programmā sadarbībā ar vairākiem citiem lielākiem uzņēmumiem. Programma bija saistīta ar transporta nozari Eiropā, un ABG sniedza ieguldījumu vienā konkrētā programmas aspektā. Tā rezultātā ABG izveidoja veiksmīgu pārkraušanas sistēmu uz paliktņiem novietotām precēm. EK finansējumam bija jānodrošina līdz 50 % no projekta izmaksām.

Attiecīgais līgums tika steidzināts ar parakstu "projektu". Sūdzības iesniedzēji pauda bažas, taču viņi bija pārliecināti, ka viņu situācija netiks ietekmēta, un tika mudināti turpināt projektu. Pēc tam sākās pārkāpumu un varas ļaunprātīgas izmantošanas murgs, kura kulminācija bija līguma grozījumi ar atpakaļejošu datumu, lai novērstu pārkāpumus.

Sūdzības iesniedzējs vērsās šķīrējtiesā Apvienotajā Karalistē, bet Apvienotās Karalistes tiesas noraidīja pieteikumu, jo līgumā nav ietverta šķīrējklauzula.

Sūdzības iesniedzējs pievienoja sūdzības iesniedzēja juridiskā konsultanta 2000. gada 10. novembra atzinumu. Atzinumā analizēts sūdzības iesniedzēja apgalvojums saistībā ar apstrīdētajām izmaksām par darbu, ko veikuši ABG direktori. Tā secina, ka Komisijai nav reālas aizstāvības pret maksājuma prasījumu un ka Pirmās instances tiesā ir jāceļ prasība par maksājamo summu atgūšanu.

Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ABG nav finansiālu iespēju vērsties tiesā, apgalvo, ka Komisija nav samaksājusi par darbu, ko sūdzības iesniedzējs ir veicis saskaņā ar EK attīstības finansēšanas programmu, un pieprasa samaksāt GBP 70 000, kam pieskaitīti procenti un prasības celšanas izmaksas.

Pieprasījums

Savā atzinumā Komisija īsumā norādīja šādus punktus:

ABG kopā ar trim citiem līgumslēdzējiem bija līgumslēdzēja puse līgumā, kas saistīts ar transporta pētniecības projektu TACTICS (Intermodālo kravu sūtījumu automatizēta nosūtīšana un nodošana). Līgums tika parakstīts 1997. gada 15. decembrī uz 15 mēnešiem, sākot no šī datuma. Līgums bija faktisko izmaksu līgums, saskaņā ar kuru Komisija "iegulda līdz 50 % (ieskaitot) no pieļaujamām kopējām izmaksām". Projekta kopējām izmaksām, ietverot visus četrus partnerus, bija jābūt EUR 1 635 600, un maksimālais EK ieguldījums bija EUR 800 000. ABG kopējās izmaksas tika lēstas EUR 368 010 apmērā ar EK ieguldījumu EUR 180 000 apmērā.

Sarunās par līgumu un saskaņā ar Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta parasto praksi tika skaidri norādīts, ka:

Tā kā faktiskās paredzamās izmaksas nevarēja pierādīt, Komisija nepieņēma pieprasījumu veikt avansa maksājumu pilnā apmērā. Komisija pieprasīja ABG finanšu pārskatu kopijas un pierādījumus, lai pamatotu abu direktoru darbaspēku. Šie dokumenti netika iesniegti. Lai gan dažas finansiālas bažas saglabājās, līgums galu galā tika parakstīts, bet avansa maksājums bija ierobežots līdz 10 % no aplēstajām izmaksām. Pieprasītie dokumenti nekad netika iesniegti.

Drīz vien kļuva skaidrs, ka ABG nevar izpildīt savas saistības saskaņā ar līgumu. Pēc aptuveni deviņiem mēnešiem tika panākta savstarpēja vienošanās, ka ABG atstās projektu, sākot no 1998. gada septembra, un tika parakstīts grozīts līgums, kas ietvēra arī divu citu projektā iesaistīto līgumslēdzēju atsaukšanu. Grozītajā līgumā Komisijas ieguldījuma ABG maksimālā summa tika samazināta līdz EUR 57 710. Tomēr faktiski ABG kopumā tika izmaksāti EUR 74 710.

Šajā laikposmā tehniskais darbinieks uzdeva jautājumus par ABG ieguldījuma projektā veidu un apmēru un tā prasījumiem Komisijai. 2000. gada februārī Komisija un ABG vienojās, ka ārējs grāmatvedības uzņēmums var veikt revīziju, lai pārbaudītu izmaksu deklarācijās norādītās izmaksas. Revīzijas ziņojumā secināts, ka daudzas no deklarētajām izmaksām nav attiecināmas. ABG prasību kopsumma bija GBP 96 732, savukārt revīzijas ziņojumā secināts, ka kopējās attiecināmās izmaksas bija tikai GBP 8517. Revidenti arī pauda bažas par uzņēmuma spēju veikt 50 % iemaksu, kas jāveic saskaņā ar līguma noteikumiem.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu Komisija noliedza, ka par veikto darbu nav saņemta atlīdzība. Komisija piekrita, ka attiecināmās izmaksas, kas radušās, veicot uzdevumus, kas veikti līdz dienai, kad ABG atstāja konsorciju, būtu jāņem vērā, aprēķinot tās ieguldījumu projektā. Pamatotās izmaksas tika pieņemtas un atspoguļotas revīzijas ziņojumā.

Līguma grozījumu Nr. 1 rezultātā ABG paredzamās pieļaujamās izmaksas ir EUR 57 710, savukārt ABG avansā veiktie maksājumi ir EUR 74 710. Saskaņā ar līgumu Komisija piekrita segt procentuālu daļu no projekta pieļaujamajām izmaksām līdz saskaņotajai 50 % robežai. ABG kā līgumslēdzējam bija jānodrošina, ka radušās izmaksas var pārbaudīt, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Revidenti, kas atrodas Apvienotajā Karalistē un pārzina Komisijas pētniecības līgumus, konstatēja, ka daudzas no pieprasītajām izmaksām bija pārmērīgas un tās nebija iespējams pārbaudīt. Ziņojumā secināts, ka attiecināmās izmaksas kopā ir tikai GBP 8517. Nokavētajam maksājumam tiks piemērota atgūšanas procedūra.

Komisija savam atzinumam pievienoja sākotnējā līguma, līguma grozījumu Nr. 1 un ar līgumu saistītās sarakstes kopijas.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumos apgalvots, ka Komisija nav izskatījusi apgalvojumu par administratīvām kļūmēm, kā arī sīki kritizējusi vairākus atzinuma punktus.

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2001. gada 8. jūnija vēstulē sūdzības iesniedzēja Briseles juristam ir piekritusi, ka „nav šaubu, ka darbs ir paveikts un ka darba kvalitāte ir atzīta”.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka Komisijas nostāja nozīmē, ka ABG veica 60 % darba (9 mēnešus no sākotnēji paredzētajiem 15 mēnešiem) apmaiņā pret EK ieguldījumu, kas veidotu tikai 10 % no izmaksām.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs uzņēmums ABG apgalvo, ka Komisija nav samaksājusi par darbu, ko sūdzības iesniedzējs veicis saskaņā ar EK attīstības finansēšanas programmu. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijas nostāja nozīmē, ka ABG veica 60 % darba apmaiņā pret EK ieguldījumu, kas veidotu tikai 10 % no izmaksām.

1.2 Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgais līgums tika saīsināts ar parakstu "projektu". Sūdzības iesniedzēji pauda bažas, taču viņi bija pārliecināti, ka viņu situācija netiks ietekmēta, un tika mudināti turpināt projektu. Pēc tam sākās pārkāpumu un varas ļaunprātīgas izmantošanas murgs, kura kulminācija bija līguma grozījumi ar atpakaļejošu datumu, lai novērstu pārkāpumus.

1.3 Komisija uzskata, ka sarunu par līgumu laikā tā skaidri norādīja, ka pieļaujamajām izmaksām jābūt izmaksām, kas faktiski radušās un pienācīgi reģistrētas līgumslēdzēju grāmatvedības sistēmās, un ka Komisija nodrošina tikai 50 % līdzfinansējumu, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas līgumslēdzējiem radušās saistībā ar projektu. Līguma grozījums, ar kuru sūdzības iesniedzējs izstājās no līguma, tika izdarīts, savstarpēji vienojoties.

1.4 Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka Komisija ir rīkojusies nepienācīgi, lai iegūtu pušu, tostarp sūdzības iesniedzēja, parakstus ne sākotnējam līgumam, ne grozījumiem.

1.5 Sūdzības iesniedzēja juridiskā konsultanta 2000. gada 10. novembra atzinumā ir analizēta sūdzības iesniedzēja prasība attiecībā uz apstrīdētajām izmaksām par darbu, ko veikuši ABG direktori. Tā secina, ka Komisijai nav reālas aizstāvības pret maksājuma pieprasījumu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija Enerģētikas un transporta ĢD ģenerāldirektora 2001. gada 8. jūnija vēstulē sūdzības iesniedzēja Briselē esošajam juristam ir piekritusi, ka "(t)šeit nav šaubu, ka darbs ir paveikts un ka darba kvalitāte ir pieņemta." Sūdzības iesniedzējs pieprasa samaksāt 70 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu kopā ar procentiem un prasības iesniegšanas izmaksām.

1.6 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Ombuds uzskata, ka administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu. Tādējādi administratīva kļūme var tikt konstatēta arī attiecībā uz to saistību izpildi, kas izriet no līgumiem, kurus noslēgušas Kopienu iestādes vai struktūras.

1.7 Tomēr ombuds uzskata, ka pārbaudes apjoms, ko viņš var veikt šādos gadījumos, noteikti ir ierobežots. Jo īpaši ombuds uzskata, ka viņam nevajadzētu mēģināt noteikt, vai kāda no pusēm ir pārkāpusi līgumu, ja jautājums ir strīdīgs. Šo jautājumu varētu efektīvi risināt tikai kompetentā tiesa, kurai būtu iespēja uzklausīt pušu argumentus par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un izvērtēt pretrunīgus pierādījumus par visiem apstrīdētajiem faktiskajiem jautājumiem.

1.8 Tādēļ ombuds uzskata, ka lietās, kas attiecas uz līgumstrīdiem, ir pamatoti ierobežot izmeklēšanu, pārbaudot tikai to, vai Kopienas iestāde vai struktūra viņam ir sniegusi loģisku un saprātīgu pārskatu par savas rīcības juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots. Ja tas tā ir, ombuds secina, ka viņa izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums. Šis secinājums neietekmē pušu tiesības uz to līgumisko strīdu izskatīšanu un autoritatīvu atrisināšanu kompetentajā tiesā.

1.9 Komisija apgalvoja, ka līguma grozījumu Nr. 1 rezultātā ABG paredzamās pieļaujamās izmaksas ir EUR 57 710, savukārt ABG avansā veiktie maksājumi ir EUR 74 710. ABG kā līgumslēdzējam bija jānodrošina radušos izmaksu pārbaude. Revīzijā, ko veica revidenti, kuri atrodas Apvienotajā Karalistē un pārzina Komisijas pētniecības līgumus, tika konstatēts, ka daudzas no pieprasītajām izmaksām bija pārmērīgas un tās nebija iespējams pārbaudīt. Revīzijas ziņojumā secināts, ka attiecināmās izmaksas kopā ir tikai GBP 8517.

1.10 Ombuds norāda, ka Komisija apstrīd sūdzības iesniedzēja līgumisko prasību par tiesībām uz turpmāku maksājumu. Ombuds uzskata, ka Komisija viņam ir sniegusi saskaņotu un pamatotu pārskatu par savām darbībām un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots.

1.11 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka izmeklēšanā nav konstatētas administratīvas kļūmes. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav nepieciešams sīkāk izpētīt sūdzības iesniedzēja prasību samaksāt GBP 70 000, kam pieskaitīti procenti, un prasības iesniegšanas izmaksas.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN