Sūdzības priekšvēsture

1. 2019. gada novembrī sūdzības iesniedzējs pieteicās praksei Eiropas Parlamentā, kas sāksies 2020. gada martā. Viņš sazinājās ar Parlamentu, lai informētu, ka viņam ir disleksija, un lūdza to novērtēt, nevis pamatojoties uz motivācijas vēstuli, bet gan pamatojoties uz interviju.

2. Parlaments sākotnēji noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu. Sūdzības iesniedzējs lūdza informāciju par to, kā tika izvērtēts viņa pieteikums un ņemta vērā viņa disleksija. Pēc tam Parlaments nolēma viņu intervēt. Pēc intervijas viņam piedāvāja stažēšanos.

3. Prakses laikā sūdzības iesniedzējs ilgu laiku nevarēja strādāt medicīnisku iemeslu dēļ. Tādēļ viņš jautāja Parlamentam, vai tas varētu pagarināt viņa praksi. Parlaments teica, ka tas nav iespējams. Tomēr 2020. gada 23. jūnijā tā viņu informēja, ka “ārkārtas apstākļu dēļ [viņš] izņēmuma kārtā pēc kāda laika varētu vēlreiz pieteikties uz citu praksi Eiropas Parlamentā”.

4. Sūdzības iesniedzējs nolēma pieteikties uz stažēšanos, kas sāksies 2021. gada martā. Viņš iepriekš sazinājās ar Parlamentu, lai iegūtu informāciju par procedūru. Parlaments viņu informēja, ka iespēja viņam vēlreiz pieteikties ir paredzēta tikai praksei, kas sākas 2020. gada oktobrī.

5. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nav informēts par šo ierobežojumu. Viņš piebilda, ka tad, kad Parlaments viņu informēja par iespēju pēc kāda laika atkal pieteikties, termiņš pieteikumu iesniegšanai par 2020. gada oktobra stažēšanos bija tikai septiņas dienas vēlāk, proti, 2020. gada 30. jūnijā.

6. 2020. gada novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza pieteikumu uz 2021. gada marta stažēšanos un lūdza Parlamentu veikt īpašus pasākumus viņa disleksijas dēļ.

7. 2021. gada janvārī Parlaments informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa pieteikums nav iekļauts atlasīto kandidātu sarakstā. Tā kā Parlaments pārbauda tikai atlasīto kandidātu atbilstību, Parlaments nav paudis nostāju par to, vai sūdzības iesniedzējam ir tiesības atkārtoti pieteikties.

8. 2021. gada janvārī sūdzības iesniedzējs vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

9. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Parlaments ir izskatījis sūdzības iesniedzēja stažēšanās pieteikumus un kā tas izskata stažēšanās kandidātu pieprasījumus veikt saprātīgus pielāgojumus.

10. Izmeklēšanas gaitā ombuds no Parlamenta saņēma dokumentus par šo jautājumu. Izmeklēšanas grupa tikās arī ar Eiropas Parlamenta darbiniekiem un saņēma sūdzības iesniedzēja komentārus par Parlamenta nostāju, kā izklāstīts sanāksmē.

Kā Parlaments izskatīja stažēšanās pieteikumus

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav skaidrs, kā Parlaments nodrošina taisnīgu atlases procedūru kandidātiem ar mācīšanās grūtībām. Saistībā ar viņa pirmo pieteikumu Parlaments nolēma intervēt viņu, lai gan sākotnēji tas bija noraidījis viņa pieteikumu. Tomēr Parlaments noraidīja viņa otro pieteikumu, viņu neintervējot.

12. Sūdzības iesniedzējs pauž bažas par to, ka Parlaments, iespējams, viņam ir piedāvājis praksi tikai tāpēc, ka viņam ir disleksija, un lūdzis saprātīgus pielāgojumus, kurus viņš uzskata par pazemojošiem.

13. Sūdzības iesniedzējs ir neapmierināts arī ar to, ka tad, kad viņš jautāja Parlamentam, kāpēc viņš netika intervēts saistībā ar viņa otro pieteikumu, Parlaments teica, ka viņam nav invaliditātes. Sūdzības iesniedzējs nekad nav apgalvojis, ka viņam ir invaliditāte. Viņš tikai lūdza Parlamentu veikt pasākumus, kas būtu līdzīgi Eiropas Personāla atlases biroja veiktajiem pasākumiem attiecībā uz kandidātiem ar mācīšanās grūtībām.

14. Parlaments norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav lūdzis palīdzību vai īpašu atbalstu, lai aizpildītu savu pieteikumu. Viņš pieprasīja īpašu atlases procesu, kas sastāv no intervijas, nevis standarta procedūras, kas sastāv no rakstiska pieteikuma.

15. Parlaments norāda, ka stažēšanās atlases procesā kandidāta intervēšana nav obligāta. Kad 2020. gada janvārī sūdzības iesniedzējs sazinājās ar Parlamentu, Parlaments nolēma viņu intervēt, lai novērstu jebkādus iespējamos trūkumus, ar kuriem viņš varētu saskarties savas disleksijas dēļ.

16. Saistībā ar sūdzības iesniedzēja otro stažēšanās pieteikumu Parlaments zināja, ka sūdzības iesniedzējs nav jāintervē. Tas ir tāpēc, ka Parlamenta Medicīniskās aprūpes dienests bija izvērtējis sūdzības iesniedzēja stāvokli viņa pirmās prakses laikā un secinājis, ka viņam nav tiesību uz saprātīgiem pielāgojumiem.

17. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Parlaments jau bija pilnībā informēts par viņa stāvokli saistībā ar viņa pirmo pieteikumu, jo viņš bija iesniedzis visus attiecīgos dokumentus par viņa disleksiju. Parlamenta rīcībā esošā informācija par viņa stāvokli pirmajā atlases procedūrā bija tāda pati kā otrajā atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tādējādi atšķirīga attieksme nav pamatota.

Ombuda novērtējums

18. Ombuds konstatē, ka saistībā ar sūdzības iesniedzēja pirmo pieteikumu Parlaments viņu intervēja, lai novērstu iespējamos trūkumus, ar kuriem viņš var saskarties savas disleksijas dēļ.

19. Lai gan lēmums intervēt sūdzības iesniedzēju bija saistīts ar viņa disleksiju, ombuds uzskata, ka nekas neliecina par to, ka Parlaments viņam būtu piedāvājis stažēšanos šā iemesla dēļ, nevis pamatojoties uz viņa profilu un interviju.

20. Viss iepriekš minētais atbilst labas pārvaldības principiem.

21. Kad sūdzības iesniedzējs iesniedza otro pieteikumu, Parlaments bija ieguvis detalizētākas zināšanas par viņa stāvokli, jo to bija novērtējis tā Medicīniskās aprūpes dienests. Ņemot vērā šīs zināšanas, Parlamenta pieejas maiņa starp pirmo un otro pieteikšanās procedūru šķiet pamatota.

22.  Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatēja, ka Parlaments būtu pieļāvis administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

Iespēja iesniegt jaunu stažēšanās pieteikumu

Ombudam iesniegtie argumenti

23. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņam būtu bijis jāļauj pieteikties uz stažēšanos, kas sākās 2021. gada martā.

24. E-pasta vēstulē, ko viņš saņēma no Parlamenta 2020. gada jūnijā, nebija minēts, ka iespēja atkārtoti pieteikties būtu ierobežota tikai līdz konkrētam stažēšanās periodam. Parlaments viņam nesniedza nekādu informāciju par procedūru, kas viņam būtu jāievēro, lai atkal iesniegtu pieteikumu.

25. Parlaments norāda, ka attiecīgā e-pasta vēstule netika ņemta vērā, novērtējot sūdzības iesniedzēja pieteikumu par 2021. gada marta stažēšanos, jo sūdzības iesniedzējs netika iepriekš atlasīts.

26. Pieteikuma iesniegšanas posmā pretendenti iesniedz tikai CV un motivācijas vēstuli. Pēc priekšatlases posma Parlaments aicina atlasītos kandidātus iesniegt apliecinošus dokumentus. Parlaments pārbauda atbilstības kritērijus, tostarp to, vai kandidāts iepriekš ir strādājis ES vairāk nekā divus mēnešus pēc kārtas, tikai attiecībā uz atlasītajiem kandidātiem.

Ombuda novērtējums

27. Kandidātiem, kuri piesakās praksei Parlamentā, ir jāatbilst noteiktiem atbilstības kritērijiem. Viens no šiem kritērijiem ir tāds, ka viņiem vairāk nekā divus mēnešus pēc kārtas nevajadzētu būt strādājušiem kādā ES struktūrā vai būt izmantojušiem jebkāda veida stažēšanos kādā ES struktūrā. Ļaujot sūdzības iesniedzējam pieteikties otrajai praksei, Parlaments izdarīja izņēmumu, lai ņemtu vērā konkrētos apstākļus, kas ietekmēja sūdzības iesniedzēja pirmo praksi.

28. Tomēr ombude uzskata, ka Parlamenta saziņa ar sūdzības iesniedzēju par šo jautājumu nebija pietiekami skaidra, lai viņš saprastu, cik laikā pastāv iespēja atkārtoti pieteikties praksei. Parlaments viņu informēja, ka viņš pēc kāda laika var pieteikties vēlreiz. Nevarēja gaidīt, ka sūdzības iesniedzējs sapratīs, ka šī iespēja attiecas tikai uz nākamo stažēšanās periodu, jo īpaši tāpēc, ka pieteikšanās termiņš šim nākamajam periodam bija tikai septiņas dienas vēlāk.

29. Neskaidrība Parlamenta saziņā ar sūdzības iesniedzēju par iespēju atkārtoti pieteikties ir nožēlojama.

30. Tomēr ombuds piekrīt Parlamenta skaidrojumam, ka, tā kā sūdzības iesniedzēja pieteikums netika iekļauts atlasīto kandidātu sarakstā, tas nevērtēja, vai viņš atbilst atbilstības kritērijiem. Līdz ar to jautājums par to, vai Parlamenta piešķirtais izņēmums bija vai nebija spēkā attiecībā uz 2021. gada marta stažēšanos, neietekmēja tā lēmumu noraidīt viņa otro stažēšanās pieteikumu. Tādējādi neskaidrs Parlamenta e-pasta vēstules formulējums negatīvi neietekmēja sūdzības iesniedzēju saistībā ar viņa otro stažēšanās pieteikumu.

31. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo sūdzības aspektu turpmāka izmeklēšana nav pamatota.  

Kā Parlaments izskata pieprasījumus par saprātīgiem pielāgojumiem stažēšanās atlases procedūrā

Ombudam iesniegtie argumenti

32. Parlaments norāda, ka tādi pieprasījumi kā no sūdzības iesniedzēja saņemtais ir ļoti reti. Tāpēc nav nepieciešams izveidot oficiālu procedūru šādu pieprasījumu izskatīšanai. Lietderīgāk ir risināt šīs situācijas katrā gadījumā atsevišķi.

33. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nebija viegli iesniegt dokumentus, kas pamato viņa lūgumu pēc īpašiem pasākumiem, jo viņš nevarēja iesniegt šādus dokumentus tiešsaistes pieteikuma veidlapā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka piemērotas un pārredzamas procedūras izveide ar īpašiem noteikumiem šā jautājuma risināšanai uzlabotu atlases procedūras taisnīgumu. 

Ombuda novērtējums

34. Parlamenta prakses tīmekļa vietnē ir teikts, ka veiksmīgiem kandidātiem ar invaliditāti, kuriem tas var būt nepieciešams, ^{ir pieejami saprātīgi pielāgojumi. [1]} Šis formulējums var radīt kandidātiem iespaidu, ka pieteikšanās un atlases procedūras laikā palīdzību nevar sniegt, kas nav pareizi, jo Parlaments izskata šādus pieprasījumus katrā gadījumā atsevišķi. Ombuds uzskata, ka Parlamenta pieeja pati par sevi ir pamatota, taču Parlaments varētu par to labāk informēt.  

35. Parlamentam būtu jāapsver iespēja savā tīmekļa vietnē un/vai pieteikuma veidlapā vismaz skaidri informēt kandidātus, ka viņi var lūgt īpašu palīdzību pieteikšanās un atlases procedūras laikā. Parlamentam būtu arī jāsniedz kandidātiem informācija par to, kā lūgt palīdzību. Šī informācija uzlabotu atlases procedūras taisnīgumu, padarot to pieejamāku kandidātiem, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība.

36. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē, ka Parlaments būtu pieļāvis administratīvu kļūmi attiecībā uz to, kā tas izskata palīdzības pieprasījumus pieteikumu iesniegšanas un atlases procedūras laikā. Tomēr viņa ierosinās Parlamentam uzlabojumus attiecībā uz to, kā informēt par iespēju lūgt palīdzību.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvas kļūmes divos lietas aspektos, un turpmāka izmeklēšana par trešo aspektu nav pamatota. 

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

Eiropas Parlamentam būtu jānodrošina, ka prakses kandidāti tā tīmekļa vietnē un/vai pieteikuma veidlapā tiek informēti par iespēju pieprasīt īpašu palīdzību saistībā ar pieteikumu iesniegšanas un atlases procedūru un par to, kā viņiem būtu jāiesniedz šāds pieprasījums.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2021. gada 8. novembrī

[1] Stažēšanās Eiropas Parlamentā, kāpēc man būtu jāpiesakās? sadaļa, https://www.europarl.europa.eu/at-your-service/en/work-with-us/traineeships.