Sūdzības priekšvēsture

1. ES tiesību aktos ir noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļiem (parasti sauktiem par “pesticīdiem”) “nav nepieņemamas ietekmes uz vidi”.^[1] Kritēriji, lai izlemtu, vai šādas nepieņemamas ietekmes nav, pašlaik ir izklāstīti vairākās vadlīnijās, kas izstrādātas dažādām vides jomām.

2. Komisija 2019. gadā sāka projektu par “īpašiem aizsardzības mērķiem”, kura mērķis ir pārskatīt esošos norādījumu dokumentus un lēmumu pieņemšanas kritērijus.

3. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) SPG definē kā “vides riska novērtējuma konkrētos mērķus attiecībā uz to, ko aizsargāt, kur to aizsargāt, kādā laikposmā un ar kādu noteiktības pakāpi”. ^[2] SPG projekta pamatā ir vadlīnijas, ko EFSA izstrādājusi 2010. gadā ^[3] un 2016. gadā ^[4]. Šie vadlīniju dokumenti savukārt balstās uz jēdzienu “ekosistēmu pakalpojumi”, ko EFSA saprot kā “ieguvumus, ko cilvēki gūst no ekosistēmām” ^[5].

4. SPG projekta ietvaros Komisija 2019. gada 25. septembrī organizēja ieinteresēto personu darbsemināru, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs, kas ir vides organizācija.

5. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 30. oktobrī Komisijai pauda vairākas bažas par notiekošo SNG izstrādi. Sūdzības iesniedzējs kritizēja “diskusiju ierobežoto atklātību un pieņemto vienošanos par jautājumiem, kuriem mēs kā vides un sabiedrības interešu organizācija noteikti nepiekrītam”. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka:

• tas, ka EFSA šajā jautājumā ir darbojusies vairākus gadus un ka ieinteresētās personas ir iesaistītas tikai tagad, liecina, ka nav atklātības;
• vairāki eksperti, kas iesaistīti EFSA 2010. un 2016. gada vadlīniju dokumentu izstrādē, nav neatkarīgi, jo viņi ir bijuši iesaistīti iepriekšējo neefektīvo vadlīniju dokumentu izstrādē un turklāt ir sadarbojušies ar nozari;
• “galvenajam ekspertam”, ko Komisija uzaicināja uz ieinteresēto personu sanāksmi 2019. gada 25. septembrī, ir saikne ar nozari;
• EFSA “ekosistēmu pakalpojumu” koncepcijai nav zinātniska pamata, bet tā ir vērsta uz cilvēku pakalpojumiem uz bioloģiskās daudzveidības rēķina; un
• Komisijai būtu jāuzaicina neatkarīgi augstākā līmeņa zinātnieki, kuriem nav komerciālu interešu, uzstāties nākamajā ieinteresēto personu sanāksmē.

6. Komisija 2019. gada 27. novembrī atbildēja sūdzības iesniedzējam, paziņojot par savu nodomu SPG projektā iesaistīt visas attiecīgās personas. Tā uzsvēra, ka EFSA vadlīniju dokumenti tiks izmantoti tikai kā “sākumpunkts” un ka nav izslēgtas alternatīvas EFSA metodei. Attiecībā uz “galvenā eksperta” neatkarību ieinteresēto personu darbseminārā Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka pētnieks, kurš, būdams saistīts ar universitāti, ir līdzautors rakstiem ar nozari vai pieņēmis finansējumu no nozares, automātiski ir interešu konflikta situācijā. Tomēr Komisija norādīja, ka tā būtu gatava saņemt ekspertu ierosinājumus no sūdzības iesniedzēja un uzaicināt divus no tiem uz nākamo darbsemināru.

7. Sūdzības iesniedzējs 2020. gada 6. janvārī vēlreiz sazinājās ar Komisiju un pauda būtiskas bažas par jēdzienu “ekosistēmu pakalpojumi”, ko tas uzskatīja par ES tiesību aktu par pesticīdiem pārkāpumu ^[6].

8. Komisija 2020. gada 25. martā atbildēja sūdzības iesniedzējam un atkārtoti pauda nodomu īstenot atklātu un pārredzamu procesu, iesaistot visas ieinteresētās personas. Tā norādīja, ka:

• Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja bažām par “ekosistēmu pakalpojumu” pieeju “AAL regulā ir noteikts, ka pesticīdus var lietot tikai tad, ja nav paredzama nepieņemama ietekme uz vidi. Tādējādi tā atzīst, ka var rasties dažas sekas, bet sīkāka informācija nav definēta. Jautājums ir par to, kur novilkt robežu starp pieņemamu un nepieņemamu; t. i., ko, kur un kā aizsargāt”. Tā kā esošajos norādījumu dokumentos par aizsardzības mērķiem trūkst horizontālas pieejas un tie ir daļēji novecojuši, Komisija uzsāka SPG projektu. Šā projekta pamatā Komisija ir izmantojusi EFSA vadlīniju dokumentus par SPG, kuru pamatā ir “ekosistēmas pakalpojumu” koncepcija.
• Attiecībā uz uzaicinātajiem ekspertiem Komisija 2019. gada 16. decembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir izskatījusi visus 16 sūdzības iesniedzēja ierosinātos ekspertus un uzaicinājusi divus no tiem uz darbsemināru. Tomēr neviens no viņiem nepiedalījās.

9. 2020. gada 18. augustā sūdzības iesniedzējs vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

10. Ombuds sāka izmeklēšanu par vienu sūdzības aspektu, kas attiecas uz Komisijas veikto “galvenā eksperta” atlasi ieinteresēto personu darbseminārā, kurš notika 2019. gada 25. septembrī. Viņa jo īpaši lūdza Komisiju paskaidrot:

• kritērijus, ko Komisija izmantoja, lai izvēlētos attiecīgo ekspertu;
• vai Komisija šādos darbsemināros, tāpat kā ekspertu grupās, nošķir dažādu veidu dalībniekus, piemēram, tos, kuri tiek uzaicināti kā privātpersonas (kuriem jārīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs), un tos, kuri tiek aicināti pārstāvēt ieinteresēto personu intereses; 
• kā Komisija nodrošina interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību šādos ieinteresēto personu darbsemināros.

11. Ombude 2021. gada 22. februārī saņēma Komisijas atbildi. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada 4. aprīlī sniedza piezīmes par atbildi.

12. Ombuda izmeklēšanas grupa 2021. gada 28. septembrī tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu neatrisinātos jautājumus. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada 17. oktobrī iesniedza piezīmes par sanāksmes ziņojumu.

Ombudam iesniegtie argumenti

Komisijas vārdā –

13. Atbildē Ombudam Komisija sīkāk iztirzāja 2019. gada 25. septembrī notikušā darbsemināra būtību. Tā norādīja, ka šis darbseminārs bija viens no “diviem līdzīgiem apmācības darbsemināriem” SPG projekta sākumā 2019. gadā. Pirmais mācību darbseminārs tika organizēts dalībvalstu izvirzītajiem ekspertiem, savukārt otrais mācību darbseminārs tika organizēts ieinteresēto personu un akadēmisko aprindu izvirzītajiem ekspertiem. Šo darbsemināru mērķis bija informēt ekspertus par SPG projektu, panākt vienotu izpratni par EFSA metodi un precizēt projekta laikā risināmos jautājumus.

14. Komisija arī paskaidroja, ka “lektori” šajos darbsemināros bija runātāji no Komisijas, EFSA un viens pieaicināts runātājs, t. i., attiecīgais eksperts. Ekspertam tika lūgts sniegt dalībniekiem “nepieciešamo zinātnisko informāciju par ekosistēmu pakalpojumu koncepciju”.

15. Komisija arī informēja Ombudu par trešo darbsemināru, kas notika 2020. gada februārī un kurā kopīgi piedalījās visi dalībvalstu un ieinteresēto personu izvirzītie eksperti. Šā semināra mērķis bija “vairs neapmācīt”, bet sākt izstrādāt SPG. Komisija atkal aicināja attiecīgo ekspertu “piedalīties, lai telpā būtu eksperts ekosistēmu pakalpojumu jautājumos un lai nodrošinātu diskusiju nepārtrauktību”.

16. Pēc tam Komisija atbildēja uz ombuda jautājumiem.

1. Par attiecīgā eksperta atlases kritērijiem

17. Komisija uzskatīja, ka “nebūtu pareizi atsaukties uz attiecīgo ekspertu kā “galveno” ekspertu ieinteresēto personu darbseminārā, jo [eksperta] loma bija nenozīmīga [..]”. Eksperts “neietekmēja diskusijas par EFSA metodes lietderību”, bet sniedza vispārīgu prezentāciju par jēdzienu “ekosistēmu pakalpojumi”. Šāds informatīvs izklāsts tika uzskatīts par svarīgu, jo EFSA metodē ir izmantots jēdziens, un, lai to varētu izmantot, dalībniekiem bija jāiegūst laba izpratne par to.

18. Attiecībā uz atlases kritērijiem Komisija paskaidroja, ka tā meklē labi atzītu zinātnieku no akadēmiskajām aprindām, kuram ir pierādīta pieredze ekosistēmu pakalpojumu jomā un ķimikāliju vidiskā riska novērtēšanā. Tā arī uzskatīja par nepieciešamu, lai eksperts būtu pierādījis didaktiskās prasmes un spēju izskaidrot sarežģītus vides jautājumus plašai auditorijai. Komisija uzskatīja, ka attiecīgais eksperts nepārprotami atbilst šiem kritērijiem.

2. Par eksperta neatkarību

19. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā eksperta “maznozīmīgo lomu” abos mācību darbsemināros, “nevar rasties interešu konflikta situācija”.

20. Pirms kopīgā darbsemināra 2020. gada februārī Komisija lūdza attiecīgajam ekspertam, kā arī citiem akadēmisko aprindu ekspertiem, kuri tika uzaicināti kā privātpersonas, aizpildīt interešu deklarāciju.

21. Pēc būtības Komisija uzsvēra, ka tā neuzskata, ka attiecīgais eksperts ir interešu konflikta situācijā:

• Pirmkārt, Komisija atkārtoti pauda viedokli, ka pētnieks, kurš ir līdzautors rakstiem ar nozari vai pieņēmis noteiktu finansējumu no nozares, vienlaikus strādājot universitātē un saņemot finansējumu pētniecībai no dažādiem avotiem (tostarp no valsts iestādēm), automātiski neatrodas interešu konflikta situācijā.
• Otrkārt, Komisija nepiekrita viedoklim, ka CARES projekts ^[7], kurā attiecīgais eksperts ir vadošais pētnieks, ir orientēts tikai uz nozari: “Lai gan to atbalsta Cefic [Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome] saskaņā ar Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes ilgtermiņa pētniecības iniciatīvu (Cefic LRI), tajā ir paredzēta plaša akadēmisko aprindu un regulatīvo iestāžu līdzdalība, kas ir ierasta prakse pētniecības projektos.”
• Treškārt, attiecīgā eksperta interešu deklarācija aptver piecus gadus pirms semināra 2020. gada februārī. Šajā DoI eksperts kā vienu no pētniecības finansējuma avotiem pārredzami uzskaitīja Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomi.

22. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka abi apmācības darbsemināri 2019. gadā, tāpat kā 2020. gada februāra kopīgais darbseminārs, bija “ad hoc pasākumi” un tāpēc uz tiem neattiecās tās horizontālie noteikumi par ekspertu grupām ^[8].

 3. Par interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību

23. Komisija paskaidroja Ombudam, ka pirms SPG projekta sākšanas tā veica “visaptverošu ieinteresēto personu kartēšanu, lai apzinātu visas attiecīgās ieinteresētās personas”. Šajā kartējumā bija iekļauti 57 locekļi no Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevējas grupas ^[9], Komisijas ekspertu grupas un “citas ieinteresētās personas, kas ir svarīgas diskusijās par aizsardzības mērķiem saistībā ar pesticīdu lietošanu”. Kopumā sazinājās ar 80 ieinteresēto personu organizācijām ar dažādām interesēm, lai paustu interesi par SPG projektu. Kopumā Komisija uzskatīja, ka ieinteresēto personu pārstāvība ir līdzsvarota.

Sūdzības iesniedzējs

24. Sūdzības iesniedzējs izteica šādas piezīmes par Komisijas atbildi:

• Nav nozīmes tam, ka Komisija atzīst, ka attiecīgais eksperts sniedza vispārīgu ievadu par “ekosistēmu pakalpojumiem”, bet joprojām piešķir šim ekspertam “maznozīmīgu lomu” seminārā; 
• Eksperts nav labi atzīts zinātnieks, kā to apgalvo Komisija;
• Komisija kļūdaini nepieprasīja DoI mācību darbsemināriem 2019. gadā un pieprasīja tikai 2020. gada darbsemināru. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka DoI ir nepilnīga un ka Komisija to nav pienācīgi novērtējusi.
• Mācību darbseminārā nebija līdzsvarotas pārstāvības, “jo komerciālās intereses (daži simti uzņēmumu) ieguva 20 vietas (dalībnieki) salīdzinājumā ar sabiedrisko organizāciju (kas pārstāv 500 miljonus ES pilsoņu) ar 4 vietām (dalībnieki)”.

Ombuda novērtējums

Par interešu deklarācijas (DoI) prasību

25. Ombude saprot, ka Komisija izvēlējās attiecīgo ekspertu, jo viņa bija “atzīta zinātniece no akadēmiskajām aprindām”. Tādējādi eksperts tika uzaicināts kā privātpersona, lai rīkotos neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Ombude arī saprot, ka Komisija nepieprasīja ekspertam iesniegt DoI pirms diviem apmācības darbsemināriem 2019. gadā, bet tikai vēlākā posmā – kopīgajam darbsemināram 2020. gada februārī.

26. Iemesli, kuru dēļ Komisija nepieprasīja ekspertam iesniegt interešu deklarāciju pirms abiem mācību darbsemināriem, šķiet, ir, pirmkārt, tas, ko tā dēvē par eksperta nenozīmīgo lomu abos mācību darbsemināros, un, otrkārt, tas, ka mācību darbsemināri bija “ad hoc pasākumi” un tādējādi bija izslēgti no Komisijas horizontālo noteikumu par ekspertu grupām darbības jomas (kuri paredz, ka ekspertiem, kas iecelti kā privātpersonas, ir jāiesniedz interešu deklarācija).

27. Attiecībā uz pirmo iemeslu ombuds norāda, ka eksperta loma abos apmācības darbsemināros bija “lekcijas” dalībniekiem par “ekosistēmu pakalpojumu” pieeju. Pati Komisija savā atbildē ombudam uzskatīja šo pamatinformācijas izklāstu par “svarīgu”, jo EFSA metode, kas ir SPG projekta “sākumpunkts”, balstās uz “ekosistēmu pakalpojumu” koncepciju. Ņemot to vērā, ombudu nepārliecina Komisijas apgalvojums, ka attiecīgajam ekspertam bija neliela loma mācību semināros un tāpēc nevarēja rasties interešu konflikta situācija.

28. Attiecībā uz otro iemeslu ombuds norāda, ka abu mācību semināru mērķis bija panākt vienotu izpratni par EFSA metodi kā pamatu turpmākai SPG izstrādei. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka abi mācību semināri bija SPG projekta neatņemama sastāvdaļa. Savukārt SPG projekts attiecas uz “Savienības tiesību aktu, programmu un politikas virzienu īstenošanu, kā arī koordināciju un sadarbību ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām šajā jomā”.^[10] Šis tiesību akts attiecas uz pretrunīgu jomu, proti, pesticīdu vides riska novērtējumu.

29. Pamatojums prasībai iesniegt DoI Komisijas horizontālajos noteikumos par ekspertu grupām ir atklāt visus apstākļus, kas varētu radīt interešu konfliktu ES politikas izstrādē, lai “nodrošinātu ekspertu visaugstāko integritātes līmeni, kā arī sabiedrības uzticēšanos Komisijas darbībām”^[11].

30. Ombuds uzskata, ka šis pamatojums attiecas arī uz eksperta atlasi mācību semināros. Tas ir saistīts ar šo darbsemināru raksturu, eksperta lomu tajos un to, ka eksperts tika prezentēts kā neatkarīgs. Faktiski tieši interešu deklarācijas neesamība šajā lietā radīja sūdzības iesniedzēja neuzticēšanos. Jebkādu interešu atklāšana, kas varētu izraisīt interešu konfliktu, ir būtiska, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos attiecīgajai politikai un šīs politikas leģitimitāti sabiedrības acīs. Iespējams, tas ir vēl jo svarīgāk, ja pamatā esošie zinātniskie jautājumi ir saistīti ar iedzīvotāju veselību un drošību un vides aizsardzību.

31. Tāpēc ombude uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai uz mācību darbsemināriem oficiāli attiecās horizontālie noteikumi par ekspertu grupām, būtu bijis lietderīgi pirms darbsemināriem 2019. gadā iesniegt interešu deklarāciju, kā arī novērtēt interešu deklarāciju un to publicēt. Tomēr, tā kā Komisija pa šo laiku lūdza ekspertu iesniegt interešu deklarāciju 2020. gada februāra semināram, ombude nesaskata nepieciešamību turpināt šā jautājuma izskatīšanu. Tomēr ombude sagaida, ka Komisija pieprasīs, novērtēs un publicēs to ekspertu interešu deklarācijas, kuri kā privātpersonas tiks uzaicināti uz līdzīgiem turpmākiem pasākumiem. Šajā sakarā viņa nāks klajā ar ieteikumu.

Par interešu deklarācijas būtību

32. Ombuds arī izskatīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par interešu deklarācijas būtību, proti, ka tā ir nepilnīga un ka Komisija to nav novērtējusi, lai konstatētu interešu konfliktus. Sūdzības iesniedzējs sarakstē ar Komisiju ^[12] īpaši atsaucās uz eksperta iesaistīšanos Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomē (Cefic), CARES (Ķīmiskās vielas: Ekosistēmu pakalpojumu riska novērtējums) un Eiropas Ķīmisko vielu ekotoksikoloģijas un toksikoloģijas centrs (ECETOC) - nozares asociācija.

33. Attiecībā uz DoI pilnīgumu ombude norāda, ka eksperta DoI ir uzskaitīts pētniecības atbalsts no Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes ilgtermiņa pētniecības iniciatīvas (Cefic LRI) laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Ombuds arī saprot, ka CARES projektu atbalsta Cefic LRI un tādējādi uz to attiecas deklarētās intereses.

34. Eksperts bija iesaistīts arī nozares apvienības ECETOC “ekosistēmu pakalpojumu” darba grupā, kuras rezultātā 2015. gada decembrī tika publicēts tehniskais ziņojums ^[13]. Šī iesaiste nav minēta interešu deklarācijā.

35. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka ECETOC darba grupā ir vairāki eksperti, kuri tikās piecas reizes, lai sniegtu speciālās zināšanas. Četras no šīm piecām sanāksmēm notika 2013. un 2014. gadā (pirms attiecīgā piecu gadu laikposma, kas jāņem vērā interešu deklarācijā). Pēdējā sanāksme notika attiecīgā laikposma pašā sākumā, proti, 2015. gada februārī. Eksperts netika atalgots par dalību piecās sanāksmēs, un darba grupai nebija atsevišķa pētniecības finansējuma. Finansējumu pētniecībai, kuras rezultātā tika sagatavots ECETOC tehniskais ziņojums, finansēja Cefic LRI, ko eksperts bija deklarējis interešu deklarācijā. Ņemot to vērā, eksperts neuzskatīja par vajadzīgu atsevišķi deklarēt iesaistīšanos ECETOC darba grupā.

36. Komisijas pārstāvji arī norādīja, ka tad, kad Komisija 2020. gada februāra sākumā saņēma DoI, tā nesazinājās ar ekspertu saistībā ar sūdzības iesniedzēja 2019. gada 30. oktobra e-pasta vēstulē paustajām bažām par eksperta iesaisti ECETOC darba grupā. Komisijas pārstāvji norādīja, ka iepriekš ir saņēmuši plašu korespondenci no sūdzības iesniedzēja, uz kuru viņi jau bija atbildējuši, un ka tāpēc viņi atkārtoti nepārbaudīja visus iesniegtos apgalvojumus. Tomēr parasti Komisija ņems vērā visas bažas, kas tai darītas zināmas attiecībā uz uzaicināto ekspertu interešu deklarācijām. Šādos gadījumos Komisija apspriežas ar attiecīgo ekspertu un informē personu, kas paudusi bažas, par iznākumu.

37. Ombuds norāda, ka eksperti ar savu goda vārdu apliecina, ka viņu interešu deklarācijas ir pilnīgas un precīzas, cik viņiem zināms. Komisijas horizontālajos noteikumos par ekspertu grupām ir noteikts, ka “atsevišķa persona uzņemas pilnu atbildību par iesniegtās deklarācijas saturu”.^[14] Tāpēc uz Komisiju nevar attiecināt neizdarību. Ņemot to vērā, ombude sagaida, ka gadījumā, ja tai tiks darītas zināmas bažas par interešu deklarācijas pilnīgumu un/vai precizitāti, Komisija ņems vērā šādas bažas un veiks atbilstošus pasākumus. Šajā gadījumā Komisija sazinājās ar ekspertu par dalību ECETOC darba grupā tikai pēc ombuda iesaistīšanās. Tomēr ombuds atzīst šīs lietas specifiku, jo sūdzības iesniedzējs bija paudis bažas vairākus mēnešus pirms tam, kad eksperts bija iesniedzis interešu deklarāciju. Viņa saprot, ka nevar pamatoti sagaidīt, ka Komisija, pārskatot jaunu DoI, izskatīs visu iepriekšējo saraksti un sniegs savstarpēju atsauci uz to. Ombuds paļaujas uz to, ka Komisija parasti ņems vērā visas paustās bažas.

38. Attiecībā uz deklarēto interešu novērtējumu Ombuds norāda, ka gadījumos, kad eksperts deklarē intereses, horizontālie noteikumi par ekspertu grupām paredz, ka Komisijai “ir jāveic to pārbaude saskaņā ar šo lēmumu, lai noteiktu, vai pastāv interešu konflikts”. No Komisijas rakstiskās atbildes Ombudam izriet, ka Komisija, piedaloties 2020. gada februāra darbseminārā, novērtēja interešu deklarāciju un uzskatīja, ka nepastāv interešu konflikts, kas būtu apdraudējis eksperta spēju rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Jo īpaši Komisija uzskatīja, ka “fakts, ka pētnieks ir līdzautors rakstiem ar nozari vai pieņēmis zināmu finansējumu no nozares, kamēr viņš strādā universitātē un saņem finansējumu pētniecībai no dažādiem avotiem (tostarp no valsts iestādēm), nav automātisks interešu konflikts”.

39. Ombuds uzskata, ka Komisijas novērtējums ir pamatots. Tas, ka persona ir līdzautore akadēmiskajam darbam ar industrijas pārstāvjiem, automātiski nenozīmē, ka šāda persona tiktu uztverta industrijā un tādējādi nonāktu konfliktā. Turpretim nozares finansējuma saņemšana varētu radīt zināmu lojalitāti pret tiem, kas šo personu ir apmaksājuši. Šajā sakarā būtu jāņem vērā turpmāk minētais. Ja persona saņemtu finansējumu no daudziem avotiem, tostarp akadēmisko algu un nejauši ierobežotu finansējumu no nozares avotiem, maz ticams, ka finansējums no nozares radītu jūtamu ietekmi uz lojalitāti pret nozari. Ombuds saprot, ka šajā gadījumā Komisija pārbaudīja privātā sektora finansējuma daļu, tostarp no Cefic LRI saņemto finansējumu, salīdzinājumā ar eksperta pētniecības darbību kopējo budžetu, un secināja, ka šī daļa nepārsniedz EFSA izstrādāto noteikumu robežas.

Par līdzsvarotu pārstāvību

40. Komisija savā atbildē ombudam paskaidroja, ka tā uzaicināja 80 ieinteresēto personu organizācijas izvirzīt ekspertus ieinteresēto personu darbsemināriem. Šo 80 ieinteresēto personu organizāciju vidū bija 57 Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevējas grupas locekļi. No 80 ieinteresēto personu organizācijām, kuras Komisija uzaicināja, vienpadsmit bija vides organizācijas. Komisija arī paskaidroja, ka no vienpadsmit uzaicinātajām vides NVO darbsemināros piedalījās četras.

41. Ombuds uzskata, ka Komisijas skaidrojums par to, kā tā uz semināru uzaicināja “attiecīgās ieinteresētās personas”, ir pamatots. Komisija nevar būt atbildīga par uzaicinātajām ieinteresētajām personām, kas neieceļ ekspertus un/vai nepiedalās semināros. Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis citas ieinteresētās personas, kuras Komisijai, viņaprāt, būtu vajadzējis uzaicināt uz semināriem.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Ombude uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis pieprasīt attiecīgajam ekspertam iesniegt interešu deklarāciju pirms diviem mācību darbsemināriem 2019. gadā. Tas ir saistīts ar šo darbsemināru raksturu, eksperta lomu tajos un to, ka eksperts tika prezentēts kā neatkarīgs.

Tomēr, tā kā Komisija pa šo laiku lūdza attiecīgajam ekspertam iesniegt interešu deklarāciju 2020. gada februāra semināram, ombude neuzskata, ka šis jautājums būtu jāturpina.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

Komisijai būtu jāpieprasa, jānovērtē un jāpublicē tādu ekspertu interešu deklarācijas, kuri kā privātpersonas uzaicināti uz līdzīgiem turpmākiem pasākumiem, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu, programmu un politikas īstenošanu.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2021. gada 8. novembrī

 

[1] Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 4. panta 3. punkta e) apakšpunkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A32009R1107 (turpmāk “ES Pesticīdu regula”)

[2] Sk. http://www.efsa.europa.eu/en/glossary/specific-protection-goals-era-pesticides.

[3] https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/1821

[4] https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2016.4499

[5] EFSA izmanto Tūkstošgades ekosistēmu novērtējuma (2005. gads) definīciju: http://www.unep.org/maweb/documents/%3fdocument.300.aspx.pdf

[6] ES Pesticīdu regulas 4. panta 3. punkta e) apakšpunkts, kurā noteikts, ka nedrīkst būt nepieņemamas ietekmes uz vidi.

[7] Sīkāka informācija par CARES (Ķīmiskās vielas: Ekosistēmu pakalpojumu risku novērtējums) projekts pieejams šeit: http://cefic-lri.org/projects/eco27-ushe-chemicals-assessment-of-risks-to-ecosystem-services-cares/

[8] Komisijas 2016. gada 30. maija Lēmums, ar ko nosaka horizontālus noteikumus par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību, pieejams šeit: https://ec.europa.eu/transparency/regexpert/PDF/C_2016_3301_F1_COMMISSION_DECISION_EN.pdf (turpmāk “Komisijas horizontālie noteikumi par ekspertu grupām”)

[9] Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevēja grupa ir Komisijas ekspertu grupa, kas izveidota ar Lēmumu 2004/613/EK, lai ES pārtikas aprites tiesību aktu sagatavošanas, pārskatīšanas un novērtēšanas laikā atklātā un pārredzamā veidā Eiropas līmenī apspriestos ar ieinteresētajām personām. Plašāka informācija ir pieejama šeit: https://ec.europa.eu/food/horizontal-topics/expert-groups/advisory-groups-action-platforms/advisory-group-food-chain-and_nl

[10] Komisijas Horizontālo noteikumu par ekspertu grupām 3. panta c) punkta formulējums par ekspertu grupu lomu.

[11] Komisijas Horizontālo noteikumu par ekspertu grupām 11. pants.

[12] Sūdzības iesniedzēja 2019. gada 30. oktobra e-pasta vēstule Komisijai.

[13] Dokuments ir publicēts kā ECETOC tehniskais ziņojums Nr. 125: Ķīmiskā riska novērtēšana — ekosistēmu pakalpojumi, un to var izlasīt tiešsaistē un lejupielādēt vietnē https://www.ecetoc.org/publication/tr-125-chemical-risk-assessment-ecosystems-services/

[14] Komisijas horizontālo noteikumu par ekspertu grupām 11. panta 2. punkts.