Par Komisijai iesniegto sūdzību

1. Sūdzības iesniedzējs Eiropas Komisijai iesniedza pārkāpuma sūdzību pret Somiju par to, ka ir pārkāpti ES tiesību akti par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības jomā. Kad Komisija nolēma neturpināt lietas izskatīšanu, sūdzības iesniedzējs nosūtīja e-pastu uz 26 komisāru vispārējām e-pasta adresēm, norādot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu.

2. Tajā pašā dienā Komisija mainīja veidu, kādā tā savā tīmekļa vietnē attēloja dažas no attiecīgajām e-pasta adresēm (tā mainījās no attēlošanas ar lielajiem burtiem uz attēlošanu ar mazajiem burtiem).

3.  Tā kā Komisijas priekšsēdētāja e-pasta adrese drīz tiks aizstāta ar tiešsaistes saziņas veidlapu, sūdzības iesniedzējs saņēma automātisku atbildi no šā e-pasta konta, informējot viņu, ka e-pasta adrese drīz tiks deaktivizēta, un lūdzot tā vietā izmantot saziņas veidlapu.

4.  Tā kā sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņa e-pasts, iespējams, nav sasniedzis tā saņēmējus, viņš lūdza Komisiju precizēt šo jautājumu.

5. Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzēja e-pasts tika nosūtīts uz visām attiecīgajām pastkastītēm, tostarp uz Komisijas priekšsēdētājas pastkastīti, jo tajā laikā tā joprojām darbojās. Komisija arī paskaidroja, ka attiecīgās e-pasta adreses nav reģistrjutīgas, tāpēc nav svarīgi, vai tās ir rakstītas ar mazajiem vai lielajiem burtiem.

6. Maijā sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai pieprasījumu par publisku piekļuvi ^[1], pieprasot dokumentus, kas apliecina, ka viņa e-pasts uz komisāru kontaktadresēm patiešām ir piegādāts uz attiecīgajām pastkastītēm.

7. Komisija piešķīra sūdzības iesniedzējam pilnīgu piekļuvi diviem dokumentiem, kurus, kā tā norādīja, tā bija izguvusi no savas e-pasta sistēmas “transporta žurnāla datnēm”, norādot sīku informāciju par ziņojumu darbību — e-pastu pārsūtīšanu un piegādi. 

8. Tā kā sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir vajadzīgi papildu dokumenti, viņš lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņam izpaustie dokumenti liecināja par viņa e-pasta saņemšanu no Komisijas servera, bet ne par to, ka e-pasts no šī servera tika pārsūtīts uz visu attiecīgo saņēmēju iesūtnēm. Viņš pauda bažas par to, ka viņa e-pasts, iespējams, ir pārsūtīts uz surogātpasta mapi vai ka tas, iespējams, ir “bloķēts”.  

Komisijas atbilde sūdzības iesniedzējam

9. Komisija atbildēja, ka abi tās atklātībā nodotie dokumenti atbilst sūdzības iesniedzēja sniegtajam aprakstam viņa piekļuves pieprasījumā. Tā norādīja, ka no šiem dokumentiem izriet, ka e-pasts patiešām tika piegādāts uz attiecīgajām pastkastītēm.

10. Komisija norādīja, ka tā tomēr ir atkārtoti meklējusi pieprasītos dokumentus, bet tai nav nekādu papildu pierādījumu par sūdzības iesniedzēja e‑mail vai jebkura cita dokumenta, kas varētu ietilpt viņa piekļuves pieprasījuma darbības jomā, piegādi.

11. Komisija apgalvoja, ka tiesības piekļūt dokumentiem attiecas tikai uz dokumentiem, kas faktiski ir iestādes rīcībā.

Eiropas Ombuda konstatējums

12. Sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi “pierādījumam”, ka e-pasts, ko viņš 2021. gada 30. martā nosūtīja uz 26 komisāru e-pasta kontaktadresēm, patiešām tika piegādāts uz attiecīgajām pastkastēm.

13. Komisija sūdzības iesniedzējam izpauda divus dokumentus. Pirmais dokuments ir saraksts, kurā norādīts, kad (datums un laiks) sūdzības iesniedzēja nosūtītais e‑pasts tika piegādāts no attiecīgā Komisijas servera uz komisāru kontaktinformācijas pastkastēm. Otrais dokuments parāda detalizētus izsekošanas žurnāla datus serverim, kas pārsūtīja ienākošo e-pastu uz attiecīgajām pastkastēm. Dokumentos nav iekļauta informācija par sūtītāja serveri(-iem). Drīzāk tie parāda, kad sūdzības iesniedzēja nosūtītā e-pasta vēstule tika piegādāta uz attiecīgajām pastkastītēm. Tas ietver Komisijas priekšsēdētāja pastkastīti, no kuras sūdzības iesniedzējs bija saņēmis automātisku atbildi.

14. Tādējādi ombuds uzskata, ka dokumenti, kurus Komisija atklāja sūdzības iesniedzējam, atbilst piekļuves pieprasījumam.

15. Ombuds uzskata par ticamu Komisijas paziņojumu, ka tās rīcībā nav papildu dokumentu, kas varētu ietilpt sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījuma darbības jomā. Saskaņā ar ES judikatūru ^[2], ja iestāde apgalvo, ka tās rīcībā nav saskaņā ar Regulu 1049/2001 pieprasīto dokumentu, ir jāpieņem, ka tas tā ir, ja vien pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pierādījumus, kas to nepārprotami apšauba.

16. Sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti nesniedz pierādījumus, kas pierādītu, ka Komisijas apgalvojums, ka tai nav citu dokumentu, ir nepatiess.

17. Komisija vairākkārt ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja bažām par automātisko atbildi, ko viņš saņēma no Komisijas priekšsēdētāja pastkastītes, un par to, ka viņa e-pasts varētu būt bloķēts. Tā ir apstiprinājusi, ka sūdzības iesniedzēja e-pasts tika piegādāts uz visām attiecīgajām pastkastītēm, tostarp uz priekšsēdētāja e-pastu, kas tolaik joprojām bija aktīvs. Komisija ir arī precizējusi, ka visas tās e-pasta adreses nav reģistrjutīgas, kas nozīmē, ka tām nosūtītie e-pasti tiek piegādāti neatkarīgi no tā, vai adrese ir rakstīta ar lielajiem vai mazajiem burtiem.

18. Ombuds uzskata, ka šīs atbildes ir pamatotas.

19. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ombuds šajā lietā nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi ^[3].

Rosita Hickey Izmeklēšanas
direktore

Strasbūrā, 2021. gada 7. oktobrī

[1] Saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049.

[2] Sk., piemēram, Vispārējās tiesas 2015. gada 11. jūnija spriedumu McCullough/Cedefop, T-496/13: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164964&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=2819118.

[3] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.