Par Komisijai iesniegto sūdzību

1. Sūdzības iesniedzējs iesniedza Eiropas Komisijai sūdzību par pārkāpumu pret Somiju saistībā ar ES tiesību aktu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātībā pārkāpumu. Kad Komisija nolēma neturpināt lietas izskatīšanu, sūdzības iesniedzējs nosūtīja e-pastu uz 26 komisāru vispārējām kontaktadresēm, apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu.

2. Tajā pašā dienā Komisija mainīja veidu, kādā tā savā tīmekļa vietnē attēloja dažas no attiecīgajām e-pasta adresēm (tā mainījās no attēlošanas ar lielajiem burtiem uz attēlošanu ar mazajiem burtiem).

3. Tā kā Komisijas priekšsēdētāja e-pasta adresi grasījās aizstāt ar tiešsaistes saziņas veidlapu, sūdzības iesniedzējs saņēma automātisku atbildi no minētā e-pasta konta, informējot viņu, ka e-pasta adrese drīz tiks deaktivizēta, un lūdzot tā vietā izmantot saziņas veidlapu.

4. Tā kā sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņa e-pasts, iespējams, nav sasniedzis tā adresātus, viņš lūdza Komisiju precizēt šo jautājumu.

5. Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzēja e-pasts ir piegādāts uz visām attiecīgajām pastkastītēm, tostarp uz Komisijas priekšsēdētāja pastkastīti, jo tajā laikā tas joprojām darbojās. Komisija arī paskaidroja, ka attiecīgās e-pasta adreses nav reģistrjutīgas, tāpēc nav svarīgi, vai tās ir rakstītas ar mazajiem vai lielajiem burtiem.

6. Maijā sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai pieprasījumu par publisku piekļuvi ^[1], pieprasot dokumentus, kas apliecina, ka viņa e-pasts uz komisāru kontaktadresēm patiešām ir piegādāts uz attiecīgajām pastkastēm.

7. Komisija sūdzības iesniedzējam piešķīra pilnīgu piekļuvi diviem dokumentiem, kurus tas bija izguvis no savas e-pasta sistēmas “transporta žurnāldatnēm”, norādot sīku informāciju par ziņojumu darbību – e-pasta vēstuļu pārsūtīšanu un piegādi. 

8. Tā kā sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir vajadzīgi papildu dokumenti, viņš lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņam izpaustie dokumenti liecina par to, ka Komisijas serveris ir saņēmis viņa e-pastu, bet ne par to, ka šis e-pasts ir ticis pārsūtīts no šī servera uz visu attiecīgo adresātu iesūtnēm. Viņš pauda bažas par to, ka viņa e-pasts varētu būt pārsūtīts uz surogātpasta mapi vai ka tas varētu būt “bloķēts”.  

Komisijas atbilde sūdzības iesniedzējam

9. Komisija atbildēja, ka abi tās izpaustie dokumenti atbilst aprakstam, ko sūdzības iesniedzējs sniedzis savā piekļuves pieprasījumā. Tā norādīja, ka no šiem dokumentiem izriet, ka elektroniskā pasta vēstule patiešām tika piegādāta uz attiecīgajām pastkastēm.

10. Komisija norādīja, ka tā tomēr ir atkārtoti meklējusi pieprasītos dokumentus, bet tai nav papildu pierādījumu par sūdzības iesniedzēja e-pasta vēstules vai jebkura cita dokumenta piegādi, kas varētu ietilpt viņa piekļuves pieprasījuma tvērumā.

11. Komisija apgalvoja, ka tiesības piekļūt dokumentiem attiecas tikai uz dokumentiem, kas faktiski ir iestādes rīcībā.

Eiropas Ombuda konstatējums

12. Sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi “pierādījumam”, ka e-pasts, ko viņš 2021. gada 30. martā nosūtīja uz 26 komisāru kontaktadresēm, patiešām tika piegādāts uz attiecīgajām pastkastēm.

13. Komisija sūdzības iesniedzējam izpauda divus dokumentus. Pirmais dokuments ir saraksts, kurā norādīts, kad (datums un laiks) sūdzības iesniedzēja nosūtītā e-pasta vēstule tika piegādāta no attiecīgā Komisijas servera uz komisāru kontaktpasta kastītēm. Otrajā dokumentā ir parādīti detalizēti izsekošanas žurnāla dati par serveri, kas pārsūtīja ienākošo e-pastu uz attiecīgajām pastkastēm. Dokumenti neietver informāciju sūtītāja serverī(-os). Tie drīzāk parāda, kad sūdzības iesniedzēja nosūtītā e-pasta vēstule tika piegādāta uz attiecīgajām pastkastēm. Tas ietver Komisijas priekšsēdētāja pastkastīti, no kuras sūdzības iesniedzējs bija saņēmis automātisku atbildi.

14. Tādējādi ombude uzskata, ka dokumenti, kurus Komisija izpauda sūdzības iesniedzējam, atbilst piekļuves pieprasījumam.

15. Ombude uzskata, ka Komisijas apgalvojums, ka tās rīcībā nav papildu dokumentu, uz kuriem varētu attiekties sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums, ir ticams. Saskaņā ar ES judikatūru ^[2], ja iestāde apgalvo, ka tās rīcībā nav dokumentu, kas pieprasīti saskaņā ar Regulu 1049/2001, ir jāpieņem, ka tas tā ir, ja vien pieteikuma iesniedzējs neiesniedz pierādījumus, kas to nepārprotami apšauba.

16. Sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti nesniedz pierādījumus, kas apliecinātu, ka Komisijas apgalvojums, ka tai nav citu dokumentu, ir nepatiess.

17. Komisija vairākkārt ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja bažām par automātisko atbildi, ko viņš saņēma no Komisijas priekšsēdētājas pastkastītes, un par to, ka viņa e-pasts varētu būt bloķēts. Tā ir apstiprinājusi, ka sūdzības iesniedzēja e-pasta vēstule tika piegādāta uz visām attiecīgajām pastkastītēm, tostarp uz priekšsēdētāja pastkastīti, kas tajā laikā joprojām bija aktīva. Komisija ir arī precizējusi, ka visas tās e-pasta adreses nav reģistrjutīgas, kas nozīmē, ka tām nosūtītās e-pasta vēstules tiek piegādātas neatkarīgi no tā, vai adrese ir rakstīta ar lielajiem vai mazajiem burtiem.

18. Ombude uzskata, ka šīs atbildes ir pamatotas.

19. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ombuds šajā lietā nekonstatē Komisijas pieļautas administratīvas kļūmes.^[3]

Rosita Hickey Izmeklēšanas
direktore

Strasbūrā, 2021. gada 7. oktobrī

[1] Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem noteikto procedūru: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049.

[2] Sk., piemēram, Vispārējās tiesas 2015. gada 11. jūnija spriedumu McCullough/Cedefop, T-496/13: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164964&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=2819118.

[3] Šī sūdzība ir izskatīta saskaņā ar deleģēto lietu izskatīšanu saskaņā ar Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.