Godātais Dr. S. kungs!

2000. gada 23. septembrī Jūs Eiropas ombudam iesniedzāt sūdzību pret Eiropas Komisiju par to, kā Komisija rīkojās saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

2000. gada 3. oktobrī es pārsūtīju sūdzību Komisijai, lai tā sniegtu savus apsvērumus.

Komisija savu atzinumu par Jūsu sūdzību nosūtīja 2000. gada 1. decembrī. Es pārsūtīju Jums Komisijas atzinumu 2000. gada 7. decembrī ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. 2000. gada 15. decembrī Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus par Komisijas atzinumu.

2001. gada 17. janvārī es rakstīju Komisijai, lai lūgtu papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. Komisija atbildēja 2001. gada 20. februārī, un es pārsūtīju jums šo atbildi 2001. gada 26. februārī ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ja vēlaties, vēlākais līdz 2001. gada 31. martam. Apsvērumus es nesaņēmu.

Tagad es jums rakstu, lai darītu jums zināmus veikto izmeklēšanu rezultātus.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs (pensionēts Eiropas Parlamenta ierēdnis) 2000. gada februārī iesniedza priekšlikumu, atbildot uz Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta publicēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kas attiecās uz konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar valsts atbalstu.

Komisija nenosūtīja saņemšanas apstiprinājumu. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs vairākkārt bija piezvanījis, lai pieprasītu informāciju, Komisija 2000. gada 14. septembra vēstulē viņu informēja, ka piedāvājums ir atcelts "procesuālu iemeslu dēļ". Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ar to nepietiek. Tādējādi viņš piezvanīja, lai iegūtu konkrētākus iemeslus piedāvājuma atcelšanai. Tomēr Komisija nesniedza papildu informāciju.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumus var apkopot šādi:

1. Komisija neinformēja sūdzības iesniedzēju par konkrētiem piedāvājuma atcelšanas iemesliem.
2. Komisijai esot vajadzējis iepriekš informēt prasītājas, lai ietaupītu pēdējās minētās izmaksas un pūles

Pieprasījums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Komisija ievēroja noteikumus, kas izklāstīti Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai. Šīs direktīvas 12. panta 1. punktā inter alia noteikts, ka "līgumslēdzēja iestāde 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas informē visus noraidītos kandidātus vai pretendentus par viņu pieteikuma vai piedāvājuma noraidīšanas iemesliem". No sūdzības iesniedzēja šāds pieprasījums netika saņemts. Turklāt savā 2000. gada 14. septembra vēstulē Komisija paskaidroja, ka konkurss tika atcelts procesuālu iemeslu dēļ.

Atbildīgais dienests bija darījis visu, kas bija tā spēkos, lai pēc iespējas ātrāk informētu dalībniekus par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. CCAM (par konkursiem atbildīgā komisija) oficiālais ziņojums tika saņemts 2000. gada 17. jūlijā. Pēc negaidītas konkursa atcelšanas atbildīgajam dienestam vispirms bija jānosaka, kā rīkoties tālāk. Ņemot vērā brīvdienu periodu, informatīvo vēstuļu tulkošanas laiku un nepieciešamību konsultēties ar citiem dienestiem pirms vēstuļu nosūtīšanas 2000. gada 14. septembrī, agrāka reakcija diemžēl nebija iespējama.

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka Komisija nav paskaidrojusi konkrētos iemeslus, kuru dēļ konkurss tika atcelts. Viņš arī jautā, vai Komisijas atbildīgais dienests nebūtu varējis iepriekš īstenot šo pamatojumu un tādējādi ietaupīt izmaksas un pūles visiem dalībniekiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secināja, ka viņam ir vajadzīga papildu informācija, lai izskatītu sūdzību. Tādēļ viņš lūdza Komisiju 1) paskaidrot konkrētos iemeslus, kuru dēļ tā ir atcēlusi attiecīgo piedāvājumu, un 2) paskaidrot, kad tieši tā ir nolēmusi atcelt piedāvājumu.

Savā atbildē Komisija paskaidroja, ka piedāvājums tika atsaukts pēc tam, kad CCAM bija sniegusi negatīvu atzinumu, apgalvojot, ka Oficiālajā Vēstnesī publicētajā informācijā par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tika konstatētas neatbilstības. CCAM uzskata, ka šīs kļūdas varētu būt atturējušas potenciālos pieteikuma iesniedzējus piedalīties. CCAM arī apšaubīja dažu prasītāju izslēgšanas procesuālos iemeslus. Komisija norādīja, ka tikai CCAM sanāksmē 2000. gada 4. un 5. jūlijā kļuva skaidrs, ka CCAM nepiekritīs tās priekšlikumam. CCAM ziņojums formāli informēja Komisiju, ka tas ir saņemts 2000. gada 17. jūlijā. Pēc tam dienestam bija jānosaka, kā rīkoties tālāk.

No sūdzības iesniedzēja netika saņemti nekādi apsvērumi par šo atbildi.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs iesniedza priekšlikumu, atbildot uz Komisijas publicēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Pēc tam Komisija viņu informēja, ka šis konkurss ir atcelts "procesuālu iemeslu dēļ". Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav viņu informējusi par konkrētiem piedāvājuma atcelšanas iemesliem, lai gan viņš to bija lūdzis.

1.2 Savā atzinumā Komisija apgalvoja, ka tā nav saņēmusi rakstisku pieprasījumu, kā noteikts Direktīvas 92/50/EEK 12. panta 1. punktā. Tā arī norādīja, ka ir informējusi sūdzības iesniedzēju, ka konkurss ir atcelts procesuālu iemeslu dēļ.

1.3 Ombuds nebija pārliecināts, ka šajā gadījumā ir piemērojams Direktīvas 92/50/EEK 12. panta 1. punkts. Šis noteikums piešķir pretendentam tiesības tikt informētam par viņa piedāvājuma "noraidīšanas" iemesliem. Tas skaidri neattiecas uz gadījumu, kad piedāvājums tiek atcelts. Jebkurā gadījumā Komisija bija saņēmusi šādu rakstisku pieprasījumu, jo sūdzībā, ko Komisijai pārsūtīja ombuds, bija skaidri norādīts, ka sūdzības iesniedzējs vēlas saņemt informāciju par piedāvājuma atcelšanas iemesliem.

1.4 Ombuds arī uzskatīja, ka Komisijas 2000. gada 14. septembra vēstulē nebija pietiekami precīzi izklāstīti piedāvājuma atcelšanas iemesli. Laba administratīvā prakse ir informēt personas, kuras ir atbildējušas uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, par iemesliem, kāpēc šis piedāvājums galu galā tika atcelts. Vispārēju atsauci uz "procesuāliem iemesliem" šajā kontekstā nevar uzskatīt par pietiekamu, jo tā neļauj pretendentam identificēt konkrēto atcelšanas iemeslu.

1.5 Tomēr atbildē uz ombuda pieprasījumu sniegt papildu informāciju Komisija sīkāk izskaidroja iemeslus, kuru dēļ tā atcēla piedāvājumu. Šī atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, kurš neiesniedza apsvērumus.

1.6 Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi apmierinājusi sūdzības iesniedzēju, ciktāl tas attiecas uz viņa pirmo apgalvojumu.

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijai būtu vajadzējis iepriekš informēt personas, kas iesniedza piedāvājumus, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, par piedāvājuma atcelšanu, lai ietaupītu izmaksas un pūles.

2.2 Komisija apgalvo, ka tikai CCAM (par konkursiem atbildīgā komisija) 2000. gada 4. un 5. jūlija sanāksmē kļuva skaidrs, ka CCAM nepiekritīs tās priekšlikumam. CCAM ziņojums, ko tā saņēma 2000. gada 17. jūlijā, oficiāli informēja Komisiju. Pēc tam tai bija jānosaka, kā rīkoties tālāk. Ņemot vērā brīvdienu periodu, informatīvo vēstuļu tulkošanas laiku un nepieciešamību konsultēties ar citiem dienestiem pirms vēstuļu nosūtīšanas 2000. gada 14. septembrī, agrāka reakcija diemžēl nebija iespējama.

2.3 No Komisijas komentāriem ombuds secina, ka lēmums atcelt konkursu tika pieņemts 2000. gada 17. jūlijā vai vēlāk. Lai gan būtu bijis labāk, ja Komisija būtu informējusi pretendentus ātrāk, ombuds uzskata, ka, ņemot vērā Komisijas minētos argumentus, šajā lietā nebija nepamatotas kavēšanās.

2.4 Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz otro apgalvojumu.

Pamatojoties uz Eiropas ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju, ciktāl tas attiecas uz viņa pirmo apgalvojumu, un ka, šķiet, nav pieļauta administratīva kļūme, ciktāl tas attiecas uz otro apgalvojumu. Tāpēc ombude slēdz lietu.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN