Sūdzības priekšvēsture

1. Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) ir satvars un process, lai padziļinātu sadarbību aizsardzības jomā starp 25 ES dalībvalstīm, kas piedalās programmā. Padome to izveidoja 2017. gada decembrī. 25 dalībvalstis ir uzņēmušās juridiski saistošas saistības kopīgi investēt, plānot, attīstīt un ekspluatēt aizsardzības spējas ES satvarā.

2. PESCO ietvaros iesaistītajām dalībvalstīm katru gadu ir jāpaziņo valsts īstenošanas plāns (VĪP), informējot pārējās iesaistītās dalībvalstis par progresu, kas panākts attiecībā uz saistošajām saistībām, kuras tās ir uzņēmušās attiecībā uz aizsardzības un militārajām spējām, tostarp informāciju par ieguldījumu projektos. Pēc tam VĪP veido pamatu novērtējuma procesam, ko veic Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kurš, pamatojoties uz VĪP novērtējumu, iesniedz ES Padomei gada ziņojumu par PESCO. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Padome katru gadu pārskata, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt savas saistošās saistības attiecībā uz aizsardzību un militārajām spējām^[1].

3. 2021. gada februārī sūdzības iesniedzējs, pētnieks, lūdza publisku piekļuvi^[2] EĀDD, lūdzot piekļuvi dokumentam “SavienībasAugstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada ziņojums par stāvokli PESCO īstenošanā”.

4. EĀDD 2021. gada martā atbildēja uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu. Tā atklāja dažus ievadpaziņojumus no ziņojuma, kā arī dažus vispārīgus apgalvojumus, bet lielā mērā aizklāja. EĀDD atteica piekļuvi pārējām dokumenta daļām, apgalvojot, ka publiskošana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām^[3].

5. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza EĀDD pārskatīt savu lēmumu piešķirt tikai daļēju piekļuvi (tā dēvētais “atkārtotais pieteikums”).

6. EĀDD 2021. gada aprīlī atbildēja sūdzības iesniedzējam (“apstiprinošs lēmums”). EĀDD apstiprināja savu sākotnējo lēmumu, pamatojoties uz to, ka pilnīga ziņojuma publiskošana varētu kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai attiecībā uz aizsardzību un militārajiem jautājumiem, kā arī starptautiskajām attiecībām^[4].

7. Nebūdams apmierināts ar EĀDD lēmumu, sūdzības iesniedzējs 2021. gada 22. aprīlī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka izmeklēšanu par EĀDD atteikumu nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi gada ziņojumam par PESCO īstenošanu 2020. gadā.

9. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar EĀDD un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) pārstāvjiem un pārbaudīja ziņojumu. Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par pārbaudes sanāksmes ziņojumu.

Ombudam iesniegtie argumenti

Sūdzības iesniedzēja argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka saskaņā ar ES Līgumiem^[5] ES iestādēm ir jādarbojas iespējami atklāti. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EĀDD nav pietiekami pierādījis, kā pilnīga informācijas atklāšana par

dokuments radītu pamatoti paredzamu, nehipotētisku kaitējumu starptautiskajām attiecībām un aizsardzības un militārajiem jautājumiem. Turklāt daļa ziņojumā ietvertās informācijas jau bija publiski pieejama^[6].

11. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja, kā dokumenta izpaušana varētu ietekmēt ES starptautiskās attiecības, jo PESCO ir ES iekšējās integrācijas projekts bez trešo valstu iesaistes. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas, ka EĀDD apstiprinošajā lēmumā atsaucās uz izņēmumu, kas attiecas uz aizsardzību un militāriem jautājumiem, papildus starptautisko attiecību aizsardzībai, kas minēta sākotnējā lēmumā, liecina, ka starptautisko attiecību aizsardzība nav apdraudēta.

12. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka sabiedrībai būtu jāzina šā ziņojuma saturs, jo PESCO projekti veido ievērojamu daļu no kolektīvajiem aizsardzības izdevumiem. Pilsoniskajai sabiedrībai vajadzētu būt iespējai rūpīgi pārbaudīt šo projektu rezultātus un novērtēt, vai tie nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi.

EĀDD argumenti

13. EĀDD paskaidroja, ka, tā kā aizsardzības politika Eiropas Savienībā galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, PESCO pamatā ir brīvprātīga sadarbība. Sadarbība PESCO ietvaros galvenokārt balstās uz savstarpēju uzticēšanos starp iesaistītajām dalībvalstīm un starp iesaistītajām dalībvalstīm un iesaistītajām ES iestādēm. Dokumentā ietvertās informācijas konfidencialitāte ir priekšnoteikums, lai garantētu sensitīvu datu pārrobežu apmaiņu pilnīgas savstarpējas uzticēšanās gaisotnē starp PESCO iesaistītajām valstu iestādēm un starp tām, ES aģentūrām un to starptautiskajām partnerorganizācijām. Šā iemesla dēļ EĀDD publiskās piekļuves noteikumos atsaucās uz starptautisko attiecību izņēmumu.

14. Dokumenta publiskošana kaitētu arī sabiedrības interesēm attiecībā uz aizsardzību un militāriem jautājumiem. Pilnīga informācijas atklāšana ļautu naidīgām trešām personām un struktūrām paredzēt instrumentus, ko ES varēs izmantot, un uzlabot savas spējas, lai vērstos pret ES ārējo politisko un stratēģisko pieeju. Šis risks nav hipotētisks, jo visas ES darbības efektivitāte šajā jomā ir cieši saistīta ar tās dalībvalstu spēju uzlabot savus aizsardzības un militāros standartus.

15. EĀDD norādīja, ka sabiedrības intereses informācijas izpaušanā nevar būt svarīgākas par interesēm, ko aizsargā izņēmumi attiecībā uz starptautiskajām attiecībām un aizsardzību un militārajiem jautājumiem.

Ombuda novērtējums

16. Kad iestāde izskata atkārtotu dokumenta pieteikumu, tā pilnībā pārskata pieteikumu par publisku piekļuvi. To darot, tā var noteikt alternatīvus vai papildu iemeslus publiskas piekļuves atteikšanai. Apstāklis, ka iestāde, pieņemot apstiprinošu lēmumu, norāda alternatīvus vai papildu iemeslus, kuru dēļ dokumentu nevar publiskot, nenozīmē, ka iemesli, kas galu galā ir norādīti piekļuves atteikumam, nav spēkā. Tas, vai tie ir vai nav spēkā, ir atkarīgs no tā, vai, ņemot vērā faktiskos apstākļus, ir saprātīgi paredzams, ka publiska piekļuve kaitētu interesēm, kas izklāstītas minētajos izņēmumos, kuri šajā gadījumā bija sabiedrības intereses saistībā ar aizsardzību un militāro jomu, kā arī starptautiskajām attiecībām.

17. Savienības tiesas ir konstatējušas, ka Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, nosakot, vai noteiktas informācijas izpaušana varētu radīt risku sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar aizsardzību un militārajiem jautājumiem, kā arī starptautiskajām attiecībām. Tas ir saistīts ar iestādei pieņemamā lēmuma sarežģītību un delikāto raksturu, kā arī ar šo interešu sensitīvo un fundamentālo raksturu^[7].

18. Ombuda izmeklēšanas grupas veiktā ziņojuma rediģēto daļu pārbaude apstiprina, ka tajās ir iekļauta sensitīva aizsardzības un militārā informācija. EĀDD viedoklis, ka šo ziņojuma daļu izpaušana galu galā varētu ietekmēt sadarbību aizsardzības un militārajos jautājumos, ir pamatots. Ir pamatoti apgalvot, ka šādas informācijas pilnīga izpaušana ļautu naidīgām trešām personām un vienībām paredzēt resursus, ko ES varēs izmantot, un uzlabot savas spējas, lai vērstos pret ES ārējo politisko un stratēģisko pieeju.

19. Tāpēc ir pamatoti paredzams, ka dokumenta pilnīga publiskošana kaitētu aizsardzības un militārajiem jautājumiem.

20. Lai lēmums atteikt piekļuvi dokumentam būtu juridiski pamatots, pietiek ar to, ka ir pamatots viens no izņēmumiem, ko iestāde minējusi, lai atteiktu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem^[8]. Ņemot to vērā, ombuds uzskata, ka ir lietderīgi turpmāk izklāstīt apsvērumus par EĀDD minēto starptautisko attiecību izņēmumu.

21. Uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar starptautiskajām attiecībām nevar atsaukties, lai aptvertu attiecības starp ES un dalībvalstīm, ciktāl tās attiecas uz jautājumiem, kas ir ES kompetencē. Attiecīgajā dokumentā apspriestie jautājumi tomēr attiecas uz aizsardzības un militārajiem jautājumiem, kuros iesaistītās dalībvalstis brīvprātīgi sadarbojas savā starpā un ar Savienības iestādēm. ES nav kompetences šajos jautājumos. Iesaistītās dalībvalstis brīvprātīgi sniedz ES iestādēm un cita citai ļoti sensitīvu informāciju ar nosacījumu, ka tā netiks izpausta bez to piekrišanas. Ombuda izmeklēšanas grupa apstiprināja, ka dalībvalstis ir sniegušas EĀDD dokumentā ietverto informāciju ar nosacījumu, ka tā netiks izpausta ārpus PESCO konteksta. Tāpēc ir pamatoti paredzams, ka dokumenta pilnīga publiskošana kaitētu starptautiskajām attiecībām starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un ES.

22. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka daļa ziņojumā iekļautās informācijas jau ir publiski pieejama. Lai gan dažas iesaistītās dalībvalstis publicē ierobežotu informāciju par saviem aizsardzības un militārajiem resursiem, ombuds nav atradis pierādījumus tam, ka ziņojumā iekļautā precīzā informācija ir publiski pieejama.

23. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pastāv spēcīgas sabiedrības intereses izpaust informāciju, ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem^[9] sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar starptautiskajām attiecībām un aizsardzību un militārajiem jautājumiem nevar ignorēt nevienas citas sabiedrības intereses.

24. Tādējādi ombude secina, ka EĀDD pamatoti atteicās pilnībā izpaust ziņojumu.

25. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka EĀDD nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu^[10]:

Eiropas Ārējās darbības dienests nav pieļāvis administratīvas kļūmes, atsakot pilnīgu publisku piekļuvi Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada ziņojumam par stāvokli PESCO īstenošanā.

Sūdzības iesniedzējs un EĀDD tiks informēti par šo lēmumu.

Rosita Hickey Izmeklēšanas
direktore

Strasbūrā, 2021. gada 8. jūlijā

[1] Sk. 6. panta 3. punktu Padomes Lēmumā (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), kas pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32017D2315&qid=1621950265424.

[2] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, kas pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049.

[3] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

[4] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro un trešo ievilkumu.

[5] Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pants.

[6] Dažas iesaistītās dalībvalstis, piemēram, Somija, jau publicē savus VĪP. Turklāt Padomes Ieteikums (2020. gada 15. jūnijs), ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības PESCO satvarā, jau ir publiski pieejams.

[7] Sk., piemēram, Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedumu ClientEarth / Komisija, T-644/16, 23.–25. punkts: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=203913&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=46943

[8] Šajā nozīmē skat. spriedumu ClientEarth/Komisija, 78. punkts.

[9] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punktu, to lasot saistībā ar 2. punktu.

[10] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.