Godātais K. kungs!

1999. gada 20. decembrī Eiropas Komisijas personāla vidutāja Hedwig EBERT kundze nosūtīja Jūsu sūdzību Eiropas ombudam. Sūdzība, kas iesniegta Alsatian asociācijas Elsässer Zükunft vārdā, attiecās uz subsīdijas atmaksāšanu 3600€ apmērā.

2000. gada 4. februārī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Eiropas Komisija nosūtīja savu atzinumu 2000. gada 15. maijā, un es jums to nosūtīju ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja jūs to vēlaties. Jūsu apsvērumus es saņēmu 2000. gada 27. jūnijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs ir tādas alsatiešu apvienības (Elsässer Zükunft) priekšsēdētājs, kura popularizē alsatiešu valodu. Projekta 95-06-MLC-0097-00 ietvaros Komisija piešķīra šai asociācijai subsīdiju 4500€ apmērā Alsatian kultūras pašvaldības centra izveidei. Šajā nolūkā starp Komisiju un apvienību tika parakstīts līgums. Pēc asociācijas parakstītā līguma saņemšanas Komisija veica avansa maksājumu 80 % apmērā no subsīdijas un tādējādi samaksāja asociācijai 3600€.

Tomēr 1997. gada decembrī Komisija nolēma atgūt 3600 EUR, ko tā jau bija samaksājusi. Ar 1999. gada 26. novembra vēstuli Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir uzsākusi atgūšanas procedūru. Tā arī jautāja apvienībai, vai tā ir gatava atmaksāt subsīdiju noteiktā datumā.

Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs 1999. gada 16. decembrī iesniedza sūdzību Eiropas Komisijas personāla vidutājai Hedwig EBERT kundzei. EBERT kundze 1999. gada 20. decembrī nosūtīja sūdzību Eiropas ombudam.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā sūdzējās, ka Komisija ir pieprasījusi subsīdijas atmaksu tikai tāpēc, ka tā tika izmantota vēlāk, nekā apvienība sākotnēji bija paredzējusi. Tomēr viņš uzsvēra, ka asociācija šo subsīdiju ir izmantojusi efektīvi. Viņš arī apgalvoja, ka Komisijai var atmaksāt tikai daļu no subsīdijas, ņemot vērā to, ka asociācijai ir finansiālas grūtības.

Pieprasījums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Komisija vispirms atgādināja, ka 1995. gada septembrī apvienībai tika piešķirta subsīdija Alsatian kultūras pašvaldības centra izveidei no 1995. gada septembra līdz 1995. gada novembrim. Saņemot parakstīto līgumu, tika izmaksāti 80 % no subsīdijas, kas bija 3600€.

Turklāt Komisija paskaidroja, ka saskaņā ar 3. pantu līgumā, kas noslēgts starp asociāciju un Komisiju par projekta īstenošanu, saņēmējam līdz 1996. gada 29. janvārim bija jānosūta Komisijai finanšu pārskats par izdevumiem, kas radušies saistībā ar projektu, un detalizēts pārskats. Saņēmējam bija arī “savlaicīgi jāpaziņo Komisijai par visiem pasākuma izpildes kavējumiem”.

Komisija norādīja, ka finanšu pārskatu un detalizēto pārskatu apvienība nosūtīja tikai 1997. gada jūlijā. Šajā ziņojumā bija norādīti izdevumi 60 000 FF apmērā un kopējie ienākumi 100 000 FF apmērā. Citas subsīdijas, izņemot Komisijas piešķirtās, sasniedza 70 000 FF un tādējādi sedza visas projekta izmaksas. Komisija norādīja, ka XXII ĢD finanšu nodaļa ir vairākkārt sazinājusies ar sūdzības iesniedzēju, lai lūgtu viņam iesniegt finanšu pārskatu tikai par līguma darbības periodu. Bet sūdzības iesniedzēja sniegtā papildu informācija vienmēr liecināja par peļņu, un, kā minēts Komisijas vēstulē par subsīdijas piešķiršanu, "subsīdija nekādā gadījumā nevarēja radīt peļņu ". Komisija arī uzsvēra, ka izdevumi ir radušies tikai pēc līgumā paredzētā laikposma, no kura zināms skaits tika veikts 1997. gadā.

Attiecībā uz apvienības finansiālajām grūtībām Komisija atgādināja, ka tā piešķīra apvienībai iespēju atmaksāt subsīdiju ikmēneša maksājumos, ņemot vērā tās finansiālās problēmas. Komisija arī uzsvēra, ka pēc citām asociācijas finanšu grūtībām 1999. gada beigās tai tika piešķirts preferenciāls režīms, ciktāl Komisija piekrita atlikt maksājumu uz 2000. gadu.

Savā atzinumā Komisija secināja, ka piešķirtā subsīdija patiešām ir izmantota Alsatian kultūras pašvaldības centram. Tomēr starp asociāciju un Komisiju noslēgtais līgums attiecās uz subsīdiju veidlapā minēto projektu, kas bija jāīsteno no 1995. gada septembra līdz novembrim un kas attiecās tikai uz centra darbības uzsākšanu. Asociācija mainīja projekta īstenošanas apjomu un ilgumu, neinformējot Komisiju, un tādējādi neievēroja līgumu, ko tā noslēdza ar Komisiju.

Sūdzības iesniedzējs kopumā izteica šādus apsvērumus:

Viņš uzsvēra, ka asociācija tika paralizēta, atmaksājot subsīdiju, jo tās atlikušie līdzekļi ir izmantoti, lai atmaksātu divas trešdaļas subsīdijas. Sūdzības iesniedzējs arī paskaidroja, ka gandrīz gadu asociācija vairs nav darbojusies, kas ir vēl jo vairāk nožēlojami, ņemot vērā tās labos rezultātus, jo īpaši teritorijā, kurā tā atrodas un kurā ir daudz divvalodu vietu.

Sūdzības iesniedzējs turklāt norādīja, ka apvienības budžeta prognozes vienmēr bija pārāk augstas, jo tajās bija ietvertas subsīdiju summas, kuras tā cerēja iegūt un kuras tā diemžēl kopš 1998. gada vairs nevarēja iegūt.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija pieprasīja subsīdijas atmaksu tikai tāpēc, ka tā tika izmantota vēlāk, nekā sākotnēji paredzēja apvienība. Tomēr viņš uzsvēra, ka asociācija šo subsīdiju izmantoja efektīvi. Viņš arī norādīja, ka asociācijas finansiālo grūtību dēļ Komisijai varētu atmaksāt tikai daļu no subsīdijas.

1.2 Komisija atbildēja, ka subsīdija patiešām ir izmantota projektam, kas attiecas uz Elzasas pilsētas kultūras centru. Tomēr tā apgalvoja, ka apvienība nav ievērojusi starp Komisiju un apvienību noslēgto līgumu par pašvaldības centra izveidi, jo apvienība ir mainījusi projekta īstenošanas apjomu un ilgumu, neinformējot Komisiju. Turklāt attiecībā uz asociācijas finansiālajām grūtībām Komisija atgādināja, ka tā piešķīra asociācijai iespēju atmaksāt subsīdiju ikmēneša maksājumos un piekrita atlikt maksājumu uz 2000. gadu.

1.3 Ombuds vispirms norāda, ka subsīdija tika piešķirta projekta uzsākšanai laika posmā no 1995. gada septembra līdz 1995. gada novembrim. Viņš arī norāda, ka saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Komisiju un apvienību par pašvaldības centra darbības uzsākšanu, šā projekta izdevumiem bija jārodas ar līgumu saistītajā laikposmā un ka apvienībai savlaicīgi (līdz 1996. gada 29. janvārim) bija jānosūta Komisijai finanšu pārskats un detalizēts pārskats par projekta īstenošanu. Turklāt viņš norāda, ka subsīdijas piešķiršanas vēstulē, ko parakstījusi apvienība, ir noteikts, ka "subsīdija nekādā gadījumā nevar radīt peļņu".

1.4 Asociācija savlaicīgi neiesniedza Komisijai finanšu pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar projektu. Finanšu pārskatu un detalizēto pārskatu tā nosūtīja Komisijai tikai 1997. gada jūlijā, t. i., labu laiku pēc līgumā minētā datuma. Turklāt asociācijas iesniegtajā finanšu pārskatā bija iekļauti izdevumi, kas radušies pēc līguma termiņa beigām, no kuriem daži radās 1997. gadā. Tas ietvēra arī subsīdijas (70 000FF apmērā), kas nebija Komisijas piešķirtās subsīdijas un kas būtu varējušas segt visas projekta izmaksas. Rezultātā tika gūta peļņa, kas bija pretrunā ar apvienības parakstītās vēstules par subsīdijas piešķiršanu pirmo rindkopu, kurā bija minēts, ka "subsīdija nekādā gadījumā nevar radīt peļņu".

1.5 Attiecībā uz asociācijas finansiālajām grūtībām ombuds uzsver, ka Komisija divas reizes piešķīra asociācijai preferenciālu režīmu subsīdijas atmaksāšanai. Pirmkārt, atļaujot ikmēneša maksājumus un pēc tam piekrītot atlikt maksājumu uz 2000. gadu.

1.6 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, šķiet, ka Komisija rīkojās saskaņā ar saistībām, ko tā bija uzņēmusies attiecībā uz asociāciju pirms projekta uzsākšanas. Tāpēc šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN