Vispārīga informācija

1. Sūdzības iesniedzējs ir Slovēnijas telekomunikāciju uzņēmums, kas 2010. gada maijā iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai par iespējamiem pārkāpumiem, piešķirot atbalstu platjoslas attīstībai Slovēnijā.

2. Pēc informācijas saņemšanas no Slovēnijas iestādēm Komisija 2011. gada novembrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam sākotnējā novērtējuma vēstuli, norādot, ka attiecīgais valsts atbalsts ir piešķirts saskaņā ar Komisijas apstiprinātu atbalsta shēmu.^[1] Tā kā no sūdzības iesniedzēja netika saņemta atbilde, Komisija paziņoja, ka tā uzskatīs sūdzību par atsauktu. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada janvārī atbildēja Komisijai.

3. Komisija 2012. gada jūnijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka, tā kā atbalstam būs tikai ierobežota ietekme uz iekšējā tirgus darbību, tā nevar sūdzību izskatīt prioritārā kārtībā.

4. Turpmākajos gados notika sarakste un telefonkonferences. Komisija 2016. gada jūlijā vēlreiz informēja sūdzības iesniedzēju par savu sākotnējo novērtējumu. Rezumējot tā norādīja, ka tā nav konstatējusi nekādas problēmas ar atbalstu, kas katrā ziņā ir saistīts ar ļoti nelielu naudas summu. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā uzskatīs sūdzību par atsauktu, ja vien sūdzības iesniedzējs nebūs iesniedzis papildu argumentus, kas mainītu tās secinājumus.

5. Sūdzības iesniedzējs 2016. gada augustā atbildēja Komisijai, apstrīdot secinājumus un aicinot to pieņemt lēmumu pēc būtības. Tādējādi sūdzības iesniedzējs neatsauca sūdzību un norādīja, ka sagaida, ka Komisija par to pieņems oficiālu lēmumu.

6. Komisija 2017. gada jūlijā vēlreiz informēja sūdzības iesniedzēju, ka sūdzībai nav piešķirta prioritāte, ņemot vērā tās ierobežoto ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.

7. Notika turpmāka informācijas apmaiņa starp Komisiju, sūdzības iesniedzēju un Slovēnijas iestādēm. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Komisija 2018. gada janvārī apsolīja nosūtīt oficiālu lēmumu. Tā kā Komisija nebija pieņēmusi lēmumu, sūdzības iesniedzējs 2018. gada novembrī vērsās pie Ombuda, paužot neapmierinātību ar procedūras ilgumu.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka izmeklēšanu saistībā ar sūdzību par to, ka Komisija saprātīgā termiņā nav pieņēmusi galīgo lēmumu par sūdzību par valsts atbalstu. Izmeklēšanas gaitā ombuds ieguva informāciju par turpmāku informācijas apmaiņu starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju.

Turpmākā attīstība

9. Komisija 2019. gadā lūdza sūdzības iesniedzējam sniegt papildu skaidrojumus par dažiem sūdzības aspektiem. 2019. gada jūlijā tā izdeva trešo sākotnējā novērtējuma vēstuli. Šajā vēstulē Komisija pauda viedokli, ka sūdzības iesniedzējs nav platjoslas pakalpojumu sniedzējs, bet gan televīzijas pakalpojumu sniedzējs. Tādējādi tā nav uzskatāma par “ieinteresēto personu” saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem^[2]. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav potenciāls konkurents ne platjoslas tirgū, kas ir atbalsta skartais tirgus, ne blakusesošajā daudzkanālu daudzpunktu izplatīšanas pakalpojumu (MMDS) nomas tirgū. Tā kā sūdzības iesniedzējs nav ieinteresētā persona, tam nebija tiesību iesniegt Komisijai sūdzību par valsts atbalstu. Tomēr Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja izvirzītos argumentus pēc būtības, secinot, ka jebkurā gadījumā sūdzībā minētās darbības nav ES valsts atbalsta noteikumu pārkāpums. Tā kā Komisija atkārtoti informēja sūdzības iesniedzēju, ka, nesaņemot atbildi, tā būtu uzskatījusi, ka sūdzība ir atsaukta, sūdzības iesniedzējs 2019. gada augustā iesniedza papildu informāciju.

10. Komisija 2019. gada decembrī nosūtīja vēstuli sūdzības iesniedzējam, apstiprinot savu sākotnējo novērtējumu, ka tas nav ieinteresētā persona. Tomēr Komisija deva sūdzības iesniedzējam iespēju iesniegt papildu informāciju par tā darījumu attiecībām ar citu Slovēnijas uzņēmumu, kas darbojas interneta un telefonijas pakalpojumu sniegšanas jomā. Sūdzības iesniedzējs to izdarīja 2020. gada janvārī.

11. Komisija 2020. gada februārī secināja, ka sūdzības iesniedzējs nav ieinteresētā persona, un informēja to, ka tā uzskatīs iesniegto informāciju par tirgus informāciju.

Eiropas Ombuda konstatējumi

12. Ombuds pauž nožēlu, ka Komisijai bija vajadzīgi aptuveni deviņi gadi pēc sūdzības saņemšanas, lai noteiktu, ka sūdzības iesniedzējs nav ieinteresētā persona. Lai gan var būt nepieciešams zināms laiks, lai nonāktu pie šāda secinājuma, deviņi gadi ir pārmērīgi, pat ja Komisija ir noteikusi, ka tas nav prioritārs.

13. Ombuds atzīst, ka Komisija šajā laikposmā nebija neaktīva. Tā iesaistījās plašā viedokļu apmaiņā gan ar sūdzības iesniedzēju, gan Slovēnijas iestādēm par sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem. Sākotnējā novērtējuma vēstulēs Komisija konsekventi pauda viedokli, ka ES valsts atbalsta noteikumi nav pārkāpti. Komisija ir paskaidrojusi sūdzības iesniedzējam savas nostājas iemeslus un novērtējusi turpmākos argumentus, ko sūdzības iesniedzējs izvirzījis gadu gaitā.

14. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izskatījusi sūdzību pēc būtības arī savā trešajā sākotnējā novērtējuma vēstulē, neraugoties uz to, ka tā uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav ieinteresētā persona.

15. Neraugoties uz iepriekš konstatēto trūkumu, ombuds uzskata, ka nav nepieciešams konstatēt administratīvu kļūmi, ņemot vērā virkni pasākumu, ko Komisija veikusi šajā lietā.

16. Tā kā Komisija ir pabeigusi sūdzības analīzi un pieņēmusi galīgo nostāju par to, ombuds uzskata, ka turpmāka šīs sūdzības izmeklēšana nav pamatota, un slēdz lietu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2020. gada 16. martā

[1] Slovēnijas iestādes 2009. gadā bija paziņojušas Komisijai par atbalsta pasākumu platjoslas attīstībai, un Komisija uzskatīja, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Komisijas lēmums informatīvā nolūkā ir publicēts tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/230420/230420_10073_39_1.pdf.

[2] Komisija atsaucās uz ieinteresētās personas definīciju, kas sniegta 1. panta h) punktā Padomes Regulā (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, un kas ir formulēta šādi: “[..]jebkura dalībvalsts un jebkura persona, uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kuras intereses var ietekmēt atbalsta piešķiršana, jo īpaši atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības.”