- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 1088/2011/TN pret Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta 1088/2011/TN - Uzsākta {0} Trešdiena | 29 jūnijs 2011 - Lēmums par {0} Trešdiena | 12 decembris 2012 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav pamatojuma turpmakai izmeklešanai )
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzība attiecas uz mācībām dāņu valodā Eiropas skolā Kalemā (Apvienotā Karaliste). Eiropas skola Kalemā tika izveidota kā mācību iestāde to ES darbinieku bērniem, kuri strādā Kopīgajā Eiropas torā (JET)[1]. Ņemot vērā, ka JET drīzumā aizstās ITER [2], kas atrodas Francijā, ir paredzēts līdz 2017. gadam slēgt Eiropas skolu Kalemā. Ar Eiropas skolu valdes lēmumu ir pieņemts īpašs plāns skolas darbības pakāpeniskai izbeigšanai. Tas ietver dažādus pārejas pasākumus.
2. Culham skolas skolēni ir sadalīti trīs kategorijās:
1. kategorija: JET darbinieku, skolotāju un skolas administratīvā un apkalpojošā personāla bērni.
2. kategorija: Bērni, kuriem ir tiesības uz uzņemšanu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp viņu vecāku darba devēju un skolu.
3. kategorija: Studenti, kuri neatbilst 1. vai 2. kategorijas prasībām. Viņi tiek uzņemti tikai tad, ja attiecīgajā valodas sadaļā ir vieta un viņiem ir jāmaksā mācību maksa.
3. Bērniem, kas ietilpst 1. un 2. kategorijā, automātiski ir tiesības uz uzņemšanu skolā. Laikā, kad tika iesniegta sūdzība Eiropas Ombudam, šķiet, ka 79 skolēni ietilpa 1. kategorijā, no kuriem aptuveni 25 bija JET darbinieku bērni. Pārējie 1. kategorijas skolēni bija skolas skolotāju bērni.
4. Kopš 1984. gada Kalemas Eiropas skola ir nodrošinājusi dažus dāņu valodas kursus. Tādēļ bija vajadzīgs viens dāņu skolotājs, kas pasniedza dāņu valodas kursus visā pamatizglītības un vidējās izglītības ciklā. Sūdzības iesniegšanas laikā nebija neviena 1. vai 2. kategorijas bērna, kas izmantotu šo valodu, bet tikai 3. kategorijas skolēni, kas to dara par maksu. Sūdzības iesniedzējiem ir bērni pamatskolā, kas ir 3. kategorijas studenti, kuri apgūst dāņu valodas kursus.
5. Eiropas Komisija 2010. gada jūlijā uzskatīja, ka tai nav juridiska pamata nodrošināt finansējumu mācīšanai dāņu valodā. Tādējādi tā izdeva iekasēšanas rīkojumu GBP 212 000 apmērā par naudu, kas izmaksāta no 2008.–2010. gada budžeta. Pēc tam Eiropas skolu valde nolēma no 2011. gada septembra atcelt Dānijas nostāju. Komisija galu galā nolēma neturpināt atgūšanas rīkojuma izpildi.
Izmeklēšanas priekšmets
6. Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija nepamatoti piespieda Eiropas skolu Kalemā pārtraukt dāņu valodas mācīšanu.
7. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija izmantoja atgūšanas rīkojumu, lai izpildītu savu gribu attiecībā uz skolu. Viņi apgalvoja, ka Komisijas lēmums neturpināt atgūšanas rīkojumu tika pieņemts tikai pēc skolas lēmuma apspiest dāņu valodas mācīšanu. Tāpēc sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, izdodot atgūšanas rīkojumu, Komisija i) ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, ii) pārkāpa bērnu pamattiesības un iii) diskriminēja dāņu valodā mācītos bērnus.
8. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai būtu jārīkojas, lai ļautu turpināt dāņu valodas mācīšanu Eiropas skolā Kalemā.
Izmeklēšana
9. Ombuds lūdza Komisiju līdz 2011. gada 30. septembrim iesniegt atzinumu par sūdzību.
10. Vēstulē Komisijai, ar kuru tika uzsākta sūdzības izmeklēšana, ombuds lūdza Komisiju:
1) izskaidro savu iekasēšanas rīkojumu, ņemot vērā Valdes lēmumu sniegt Eiropas skolu 2008. gada budžeta izpildes apstiprinājumu;
2) komentēt sūdzības iesniedzēju argumentu, ka dāņu valodas mācīšana Kalemā būtu jāuzskata par līdzvērtīgu valodas nodaļai, jo īpaši ņemot vērā valdes 1984. gada lēmumu, kas attiecas uz "la section danoise";
3) paskaidrot, vai (un, ja tā, tad kā) tā uzskata SWALS [3] noteikumus par piemērojamiem dāņu valodas mācīšanai Kalemā, ņemot vērā, ka par šādu mācīšanu tika nolemts ilgi pirms SWALS noteikumu pieņemšanas;
4) izskata piedziņas rīkojumu un tā sekas, ņemot vērā Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktu [4];
5) paskaidrot, kādā veidā tā uzskata, ka dāņu valodas mācīšana Kalemā neatbilst SWALS noteikumiem;
6) paskaidrot, vai tā uzskata, ka Kalemas skolai vajadzēja zināt, ka dāņu valodas mācīšana neatbilst SWALS noteikumiem. Atbildot Komisija tika aicināta ņemt vērā tās 2010. gada 10. novembra atbildi uz deputāta Løkkegaard kunga parlamentāro jautājumu, kurā tā, šķiet, izklāstīja, ka piemērojamie noteikumi ir jāprecizē; un
7) paskaidro, vai tā uzskata, ka tai ir pilnvaras precizēt Eiropas skolu valdes pieņemtos noteikumus.
11. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējiem, kuri 2011. gada 30. novembrī iesniedza savus apsvērumus.
12. Ombuds 2012. gada 29. februāra vēstulē lūdza Komisiju sniegt konkrētu papildu informāciju. Papildu informācija, kas tika sniegta 2012. gada 27. aprīļa vēstulē, tika nosūtīta sūdzības iesniedzējiem, kuri 2012. gada 27. jūnijā iesniedza papildu apsvērumus.
Ombuda analīze un secinājumi
Ievadpiezīme
13. Pirms uzsākt šīs lietas analīzi, ombuds norāda, ka viņa izmeklēšana aprobežojas ar Komisijas darbības un iespējamās bezdarbības pārbaudi. Eiropas skolas nav ES iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, un tāpēc uz tām neattiecas ombuda izmeklēšanas pilnvaras. Ja, veicot analīzi, ombudam ir jāpauž nostāja par pamatā esošajiem lēmumiem, darbībām vai paziņojumiem, kas ir Eiropas skolu kompetencē, tas tiek darīts tikai, lai noteiktu Komisijas darbību piemērotību.
A. Apgalvojums par prettiesisku spiedienu
Ombudam iesniegtie argumenti [5]
Sūdzība un Komisijas atzinums
14. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija izmantoja atgūšanas rīkojumu, lai izpildītu savu gribu attiecībā uz Eiropas skolām. Faktiski pēc tam, kad 2010. gada decembrī valde bija pieņēmusi lēmumu atcelt Dānijas amata vietu Kalemas skolā, Komisija nolēma neturpināt atgūšanas rīkojumu. Sūdzības iesniedzēji nodeva valdes lēmumu skolu Apelācijas padomei, un tās aizstāvība skolu Apelācijas padomē galvenokārt balstījās uz Komisijas argumentu, ka dāņu valodas mācīšana Kalemas skolā ir nelikumīga. Tas notiek, neraugoties uz to, ka i) valdes lēmuma pamatā bija pilnīgi cits iemesls, proti, skolas statusa maiņa, un ii) 2010. gada septembrī skolu ģenerālsekretārs izvirzīja stingrus iebildumus pret prettiesiskuma argumentu.
15. Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras šādu iemeslu dēļ. Valde 2010. gada aprīlī balsoja par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tikai Komisija balsoja pret budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai nav veto tiesību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu. Tās uzskata, ka Komisija, šķiet, neatzīst valdes lēmumu par 2008. gada budžeta juridisko pamatu.
16. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija pamatoja savu rīcību, atsaucoties uz noteikumiem, kas vēl bija jāpieņem, proti, ierosināto SWALS noteikumu skaidrojumu. Tā arī atsaucās uz Valdes 2010. gada decembra lēmumu kā pamatu tās 2010. gada jūlijā izdotajam iekasēšanas rīkojumam. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tas ir pretrunā tiesiskumam.
17. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija pārejas posmā esošai iestādei piemēroja vispārīgus noteikumus. Komisijas galvenais pamatojums bija tāds, ka Kalemas skolā nav pietiekami daudz Dānijas 1. kategorijas skolēnu. Tomēr, kad Komisija izdeva atgūšanas rīkojumu, šī skola jau bija pakāpeniski likvidēta saskaņā ar plānu. Pieņemot, ka SWALS noteikumi ir piemērojami, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, pirmkārt, ka nav piemēroti piemērot vispārīgos noteikumus iestādei, kas jau ir pārejas posmā, un, otrkārt, ka Dānijas nodaļa nekādā ziņā nav īpaša skolā, jo visās nodaļās ir ļoti maz 1. kategorijas bērnu.
18. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija ad hoc iemeslu dēļ ir pārtraukusi atgūšanas rīkojuma izpildi. Tas tika darīts, jo bija apmierināts ar to, ka attiecīgajā mācību gadā tika veikti pietiekami ietaupījumi. Ja atgūšanas rīkojums bija likumīgs, Komisijai tas bija jāizpilda. Tādējādi Komisija ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, lai izdarītu spiedienu uz skolām veikt patvaļīgus ietaupījumus.
19. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi bērnu pamattiesības, jo tā nav ņēmusi vērā viņu intereses. Viņi atsaucās uz Valdes izstrādātajiem noteikumiem (tā sauktajiem Gaignage kritērijiem [6]) par pakāpenisku atteikšanos no valodu nodaļām. Šie noteikumi tika ieviesti, paturot prātā tikai bērnu intereses. Tomēr šajā lietā tie netika piemēroti. Tika nolemts turpināt nodrošināt mācības dāņu valodā bērniem sekundārajā, bet ne primārajā ciklā. Viņi apgalvoja, ka tas nebija bērnu interesēs.
20. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Eiropas skolas nevar diskriminēt bērnus, tiklīdz viņi ir uzņemti. Pat ja SWALS noteikumi būtu jāuzskata par piemērojamiem, šie noteikumi nepieļauj diskrimināciju pa kategorijām pēc tam, kad bērni ir uzņemti. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija tādējādi ir veikusi diskriminējošus pasākumus pret bērniem, kuri tika mācīti dāņu valodā.
21. Atzinumā, ko Komisija iesniedza ombudam, tā paskaidroja, ka Kalemas skolai ir trīs lingvistiskās nodaļas: angļu, vācu un franču valoda. Visas trīs iedaļas vienmēr ir skaidri minētas visos ar budžetu saistītajos dokumentos un gada pārskatos. Jautājums par "Dānijas nodaļas" izveidi tika apspriests skolas administratīvajā padomē 1982. gadā. Tomēr padome šajā ziņā nav pieņēmusi nekādu lēmumu. Šķiet, ka Culham prakse kopš 80. gadiem sistemātiski ir bijusi piedāvāt dāņu valodas nodarbības visiem Dānijas skolēniem, taču no Eiropas skolu sistēmas šajā sakarā nav pieņemts oficiāls lēmums. Culham skolas direktors 2010. gada 1. oktobra vēstulē Komisijai neatsaucās ne uz vienu lēmumu par dāņu valodas nodarbībām, bet gan uz “parasto praksi”.
22. Komisija uzskata, ka SWALS reglamentējošie noteikumi tika pieņemti 1998. gadā ar Valdes lēmumu. Ar šo lēmumu tiek skaidri atcelti un aizstāti visi iepriekšējie lēmumi vai prakse. Saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē SWALS, 3. kategorijas skolēni var apmeklēt dzimtās valodas kursus tikai tad, ja šie kursi jau ir izveidoti 1. vai 2. kategorijas skolēniem. Atšķirīgie nosacījumi, kas piemērojami dažādām skolēnu kategorijām, izriet no atšķirīgiem līguma nosacījumiem un saistītām mācību maksām. Valdes sanāksmē, kas notika 2011. gada aprīlī saistībā ar budžeta grūtībām, tika pieņemti vairāki lēmumi, lai racionalizētu izmaksu efektivitāti un kontrolētu budžeta attīstību Eiropas skolās. Šie lēmumi attiecās uz kursu un iespēju organizēšanu, tostarp SWALS jautājumu.
23. Komisija norādīja, ka attiecībā uz SWALS tika pieņemts lēmums, kurā skaidri noteikts, ka “2011. gada 1. septembrī 3. kategorijas skolēniem kā L1 jāapgūst tās nodaļas valoda, kurā viņi ir uzņemti [[7]]. Lai nodrošinātu pedagoģisko nepārtrauktību, 3. kategorijas skolēni, kuri bija uzņemti pirms 2011. gada 1. septembra un kuri kā L1 valodu apguva valodu, kas atšķiras no nodaļas valodas, var turpināt mācības ar to pašu L1 līdz mācību beigām." Komisija uzskata, ka šis lēmums no 2011. gada 1. septembra noteiktos apstākļos padara likumīgus kursus, kas tiek piedāvāti 3. kategorijas skolēniem bez 1. kategorijas skolēnu klātbūtnes klasē, lai nodrošinātu pedagoģisko nepārtrauktību. Tajā arī skaidri norādīts, ka šie kursi patiešām nepastāvēja Kalemas skolā pirms 2011. gada aprīļa lēmuma pieņemšanas.
24. Attiecībā uz atgūšanas procesu Komisija norādīja, ka saskaņā ar ES Finanšu regulu ir jābūt juridiskajam pamatam visiem izdevumiem, ko finansē no ES budžeta. Izrādījās, ka vairākās skolās SWALS skolēnu dzimtās valodas kursu organizēšana neatbilda valdes pieņemtajiem noteikumiem. Tāpēc Komisijai, kas atbild par ES budžeta izpildi, bija jāizdod iekasēšanas rīkojumi par šiem izdevumiem, pamatojoties uz Finanšu regulu. Ņemot vērā to, ka Culham skola situāciju laboja, Komisija nolēma neturpināt atgūšanas rīkojumu. Šo jautājumu valde ir vairākkārt apspriedusi, un dalībvalstis neapstrīdēja Komisijas nostāju.
25. Atbildot uz ombuda pirmo pieprasījumu, Komisija paziņoja, ka 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšana tika apspriesta valdes sanāksmē 2010. gada aprīlī. Sanāksmē Komisijas pārstāvis paskaidroja, ka, analizējot ierosināto 2011. gada budžetu, Komisija ir konstatējusi dažu apropriāciju, tostarp SWALS paredzēto apropriāciju, strauju palielinājumu. Analīze parādīja, ka vairākas skolas nebija pienācīgi īstenojušas valdes lēmumus. Ģenerālsekretāra dokumenta analīze, kuras mērķis bija izskaidrot dažu SWALS kursu izveides iemeslus, apstiprināja, ka dažas skolas nav ievērojušas noteikumus.
26. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Revīzijas palāta ir minējusi, ka, izmantojot pieejamos ES līdzekļus, ir jāņem vērā divi "pārkāpuma kritēriji": attiecīgās naudas summas un to izlietojumu. Apropriāciju izlietojums izdevumiem, kas nav pamatoti ar SWALS reglamentējošiem noteikumiem un regulējumu, liecināja par kontroles trūkumu.
27. Attiecībā uz ombuda otro pieprasījumu Komisija apgalvoja, ka Kalemas skolā nekad nav bijusi "Dānijas nodaļa". Dāņu valoda nekad nav tikusi izmantota, lai mācītu citas disciplīnas (tā tika mācīta tikai kā valodas kurss).
28. Komisija atbildēja uz ombuda trešo pieprasījumu, atsaucoties uz SWALS skolēniem piemērojamiem noteikumiem, kuros skaidri minēts, ka lēmums atceļ un aizstāj visus iepriekšējos lēmumus.
29. Attiecībā uz ombuda ceturto lūgumu Komisija atsaucās uz ES Padomes dokumentu "Eiropas Savienības Pamattiesību harta, Paskaidrojumi saistībā ar Hartas sarežģīto tekstu " , saskaņā ar kuru Hartas 24. panta pamatā ir Ņujorkas Konvencija par bērna tiesībām, kas parakstīta 1989. gada novembrī un ko ratificējušas visas dalībvalstis, un jo īpaši tās 3., 9., 12. un 13. pants. Komisija uzskata, ka no šiem noteikumiem neizriet tiesības uz dzimtās valodas izglītību. Komisija norādīja, ka, ja būtu taisnība, ka, nenodrošinot dāņu valodas mācības dāņu bērniem, kas dzīvo dāņu valodā nerunājošā valstī, tiktu pārkāpta Pamattiesību harta, tad lielākā daļa skolu ES rīkotos, pārkāpjot Hartu.
30. Atbildot uz ombuda piekto pieprasījumu, Komisija norādīja, ka tas, ka Kalemas skola izveidoja dāņu dzimtās valodas kursus bez 1. vai 2. kategorijas skolēniem, bet tikai ar 3. kategorijas skolēniem, neatbilst 1998. gada lēmumam par SWALS.
31. Attiecībā uz ombuda sesto pieprasījumu Komisija norādīja, ka skolai ir jāzina noteikumi un jāievēro valdes lēmumi. Komisija atkārtoja, ka no 1998. gada lēmuma izriet, ka 3. kategorijas skolēni var iegūt dzimtās valodas izglītību tikai tad, ja kurss jau ir izveidots 1. vai 2. kategorijas skolēniem. Iemesls tam ir tāds, ka šajā situācijā nav papildu izmaksu. Tomēr papildu izmaksas rodas, ja kursu veido tikai 3. kategorijas skolēniem. Tādējādi tika secināts, ka Kalemas skola nav ievērojusi attiecīgos noteikumus.
32. Komisija apgalvoja, ka varētu apgalvot, ka mācību turpināšana pēc pirmās vai otrās kategorijas skolēnu aizbraukšanas gadījumos, kad trešās kategorijas skolēns vairs nespēj mainīt savu valodu režīmu, piemēram, vidusskolas cikla beigās, varētu būt bērna izglītības interesēs. Tomēr šāda argumenta priekšnoteikums ir jautājuma pārbaude katrā atsevišķā gadījumā, un tāpēc ar to nevar pamatot Kalemas skolā pieņemto lēmumu sistemātiski piedāvāt šos kursus visiem skolēniem jebkādos apstākļos. Šis lēmums acīmredzami neatbilda 1998. gada lēmumam par SWALS.
33. Atbildot uz ombuda septīto pieprasījumu, Komisija norādīja, ka valdes pieņemtie noteikumi ir skaidri un, lai tos varētu piemērot, tie nav turpmāk jāinterpretē.
34. Tomēr Komisija piebilda, ka pieredze liecina, ka šo noteikumu piemērošana var radīt grūtības attiecībā uz pedagoģisko nepārtrauktību dažās konkrētās situācijās, proti, kad 3. kategorijas skolēni jau daudzus gadus ir ieguvuši dzimtās valodas izglītību (jo kurss jau bija izveidots 1. vai 2. kategorijas skolēniem). Ja kursu nevarētu turpināt pēc tam, kad 1. vai 2. kategorijas skolēni būtu pametuši skolu, 3. kategorijas skolēni nevarētu pielāgoties citam valodas režīmam skolā. Šā iemesla dēļ SWALS noteikumi tika pārskatīti 2011. gada aprīlī, lai 3. kategorijas skolēniem netiktu piedāvāti L1 SWALS kursi, pat ja kursi ir paredzēti citām skolēnu kategorijām. Tomēr tie 3. kategorijas skolēni, kuri jau ir ieguvuši dzimtās valodas izglītību 2010.–2011. mācību gadā, varētu turpināt saņemt dzimtās valodas izglītību neatkarīgi no citu skolēnu kategoriju klātbūtnes.
35. Komisija secināja, ka tā nav "nepamatoti izdarījusi spiedienu "uz Kalemas skolu attiecībā uz dāņu valodas kursiem. Šāds formulējums nozīmē, ka Komisija piespieda skolu atsaukt lēmumu, kas bija likumīgs. Gluži pretēji, attiecīgais lēmums neesot bijis likumīgs, un tādējādi Komisijai esot bijis pienākums nodrošināt, ka situācija tiek izbeigta.
36. Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzēji vispirms sniedza pārskatu par jaunākajām norisēm saistībā ar dāņu valodas mācībām Kalemas skolā. 2011. gada februārī daži skolas vecāki, tostarp sūdzības iesniedzēji, apstrīdēja Apelācijas padomē valdes lēmumu atstādināt Dānijas skolotāju amatu Kalemā. 2011. gada martā, divas dienas pirms Apelācijas padomes steidzamo apspriežu uzsākšanas, Dānijas amata vieta ar administratīvu aktu tika pagarināta līdz 2012. gadam. Valde 2011. gada aprīlī atcēla savu lēmumu un apstiprināja lēmumu saglabāt Dānijas amatu līdz 2012. gadam. 2011. gada maijā Apelācijas padome lēma par labu vecākiem attiecībā uz juridiskajiem izdevumiem, savukārt lēmums par prasību atcelt tiesību aktu vairs nebija nepieciešams. Tomēr sūdzības iesniedzēji norādīja, ka dāņu valodas mācību nākotne pēc 2012. gada joprojām ir neskaidra. Līdz ar to Komisijas iejaukšanās joprojām rada sekas.
37. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, lai gan Komisija aizstāv atgūšanas rīkojumu, tās atzinumā nav ņemts vērā fakts, ka valde nolēma sniegt 2008. gada budžeta izpildes apstiprinājumu. Sūdzības iesniedzēji neapstrīdēja, ka dāņu valoda ir mācīta tikai kā L1. Tomēr tās uzskatīja par ievērojamu to, ka Komisija apstrīdēja valdes 1984. gada lēmumu, kurā bija atsauce uz "la section danoise" . Ar šo lēmumu tika skaidri noteikts, ka mācības dāņu valodā ir atļautas ne tikai 1. kategorijas skolēniem.
38. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijas atzinumā SWALS noteikumi tika apspriesti tikai kopumā, neiedziļinoties jautājumā par to, vai SWALS noteikumi ir piemērojami mācībām dāņu valodā Kalemas skolā. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka pastāv domstarpības par SWALS noteikumu interpretāciju. Eiropas skolu ģenerālsekretārs 2010. gada 30. septembrī rakstīja Komisijai, norādot, ka: "[s]"agissant de l'enseignement du danois à Culham qui remonte à 1983, l'on peut se demander si la décision de Copenhague de 1998, prise sur proposition de la présidence danoise en vue d'élargir le droit à l'enseignement de la L1 aux élèves SWALS de Cat II visait à la suppression de cet enseignement lorsqu'elle mentionne qu'elle annule et remplace les décisions antérieures (de fait, une décision de 1992), alors que les autorités danoises ont continué à détacher officiellement des profeseurs pour assurer cet enseignement. " Pēc sūdzības iesniedzēju domām, ģenerālsekretārs tādējādi uzskatīja, ka 1998. gada lēmums aizstāja vispārējos noteikumus no 1992. gada, bet ne par Dānijas lēmumu, kas paliek nemainīts. Tas tika apstiprināts Kalemas galvenā skolotāja 2010. gada 1. oktobra vēstulē Komisijai, kurā viņš rakstīja, ka "1998. gada valdes lēmums, kuru jūs citējat kā pamatojumu budžeta sodiem, ko jūs plānojat mums piemērot, nekad nebija paredzēts, lai iesaistītu dāņu valodas mācīšanu Kalemā".
39. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, neņemot vērā 1984. gada lēmumu, vēl viens jautājums ir par to, vai mācības dāņu valodā būtu atkārtoti jāizvērtē katru gadu. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijas nostāja ir tāda, ka jebkurā mācību gadā ir jābūt dāņu 1. kategorijas skolēnam katrā no 10 klasēm, kurās ir dāņu bērni, lai mācības dāņu valodā būtu pamatotas. Komisijas ierosinātais labojums, ka visi Dānijas 3. kategorijas skolēni nekavējoties maina savu L1 kategoriju, ir pretrunā izglītības nepārtrauktībai, kā noteikts 1998. gada lēmumā. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka, pat ja Komisijas noteikumu interpretācija būtu pareiza, nebūtu pareizi piemērot vispārīgos noteikumus skolai, kas ir pārejas posmā, tieši tāpēc, ka 1. kategorijas skolēnu skaits ir mazs.
40. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka viņu arguments nav tāds, ka dāņu bērniem ir vispārējas tiesības mācīties dāņu valodā valstī, kurā nerunā dāņu valodā. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Pamattiesību hartas 24. panta 2. punkts attiecas uz konkrētu administratīvo darbību iespējamo ietekmi uz iesaistītajiem bērniem. Līdz Komisijas iejaukšanās brīdim Valde ievēroja 24. panta 2. punktu, pakāpeniski likvidējot nodaļas un plānu par pakāpenisku atteikšanos no Kalemas skolas. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi 24. panta 2. punktu, nolemjot pārtraukt parastās procedūras un rīkoties tieši. Nav pierādījumu, ka Komisija būtu pat apsvērusi sekas attiecībā uz bērniem.
41. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija, šķiet, nav apkopojusi informāciju par dāņu valodā mācīto 1. un 2. kategorijas skolēnu iepriekšēju aizbraukšanu. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka vēl būtiskāks jautājums ir par to, vai vecākiem būtu vajadzējis zināt par SWALS noteikumu iespējamu pārkāpumu, uzņemšanas laikā noslēdzot netiešu izglītības līgumu saviem bērniem.
42. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Konvencijas par Eiropas skolu statūtiem 13. pantā ir sīki aprakstīts budžeta process un norādīts, ka budžetu nosaka un izpilda valde. Tāpēc Valdes 2010. gada aprīļa lēmums sniegt 2008. gada budžeta izpildes apstiprinājumu nodrošina pietiekamu juridisko pamatu ES budžeta izdevumiem. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Konvencija dod Komisijai divus iespējamos rīcības virzienus. Pirmkārt, tā būtu varējusi vēlreiz mēģināt pārliecināt valdi. Otrkārt, tā būtu varējusi vērsties ES Tiesā saskaņā ar 26. pantu. Atgūšanas rīkojuma izdošana skolām nebija iespējama, jo 21. pantā ir noteikts, ka galvenais skolotājs ir atbildīgs valdes priekšā.
Ombuda turpmākā izmeklēšana
43. Izanalizējis sūdzības iesniedzēju un Komisijas sniegtos argumentus un informāciju, ombuds uzskatīja par nepieciešamu lūgt Komisiju sniegt papildu informāciju, lai palīdzētu viņam turpināt sūdzības izmeklēšanu.
44. Tādēļ ombuds uzdeva Komisijai šādus jautājumus:
(1) Vai Komisija var apstiprināt, vai pašlaik Kalemā notiek dāņu valodas kursi, kuros nekad nav piedalījušies 1. vai 2. kategorijas skolēni (t. i., vai ir izveidoti dāņu valodas kursi, kas paredzēti tikai 3. kategorijas skolēniem?);
(2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kurā brīdī Komisija uzzināja, ka SWALS kursi Kalemā tiek veidoti tikai 3. kategorijas skolēniem;
(3) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādus pasākumus Komisija veica, lai informētu skolu par savu viedokli, ka SWALS noteikumi netiek ievēroti, un kad; un
(4) Gadījumā, ja kāds konkrēts SWALS kurss tika izveidots, neievērojot SWALS noteikumus, vai Komisija uzskata, ka šajos kursos uzņemtajiem studentiem tomēr ir tiesības uz pedagoģisko pēctecību?
45. Ombuds ņēma vērā Komisijas paziņojumu, ka varētu apgalvot, ka bērna izglītības interesēs ir saglabāt dāņu valodas kursu pēc 1. vai 2. kategorijas skolēnu aizbraukšanas gadījumos, kad 3. kategorijas skolēns vairs nespēj mainīt savu valodu režīmu (piemēram, vidusskolas cikla beigās). Tomēr viņš arī norādīja, ka Komisija turpinājumā norādīja, ka šāda argumenta priekšnoteikums ir jautājuma pārbaude katrā gadījumā atsevišķi. Tāpēc Komisijai tika lūgts paskaidrot:
(5) vai attiecībā uz visiem 3. kategorijas skolēniem, kurus māca dāņu valodā Kalemā, tika veikti individuāli eksāmeni;
(6) Kādi kritēriji tika izmantoti, lai veiktu katra gadījuma pārbaudi? un
(7) Kādi bija šādu pārbaužu rezultāti?
46. Ombuds norādīja, ka pārskatītie SWALS noteikumi paredz, ka „2011. gada 1. septembrī 3. kategorijas skolēni kā 1. līmeņa skolēni apgūst tās nodaļas valodu, kurā viņi ir uzņemti. Lai nodrošinātu pedagoģisko nepārtrauktību, 3. kategorijas skolēni, kuri bija uzņemti pirms 2011. gada 1. septembra un kuri kā 1. līmeņa skolēni apguva valodu, kas atšķiras no nodaļas valodas, var turpināt mācības ar to pašu 1. līmeņa valodu līdz mācību beigām." Komisijai tika lūgts paskaidrot:
(8) Vai tā uzskata, ka šā noteikuma pamatā esošais princips ir piemērojams skolēniem, kuri jau tiek mācīti dāņu valodā Kalemā (tostarp tiem, kuri tiek mācīti kursos, kuros nekad nav bijuši 1. vai 2. kategorijas skolēni), un, ja atbilde ir noliedzoša, kāpēc nē?
47. Ombuds arī norādīja, ka valde, šķiet, ir atcēlusi savu lēmumu apspiest dāņu valodas mācīšanu Kalemā un apstiprinājusi lēmumu saglabāt Dānijas amatu līdz 2012. gadam. Komisija tika aicināta:
(9) Paskaidrot savu nostāju attiecībā uz atgūšanas rīkojumu pēc šī lēmuma atcelšanas.
48. Visbeidzot ombude ņēma vērā Komisijas paziņojumu, ka tai ir jāizdod iekasēšanas rīkojums par izdevumiem saistībā ar SWALS kursiem, kas, pēc ombudes domām, neatbilst SWALS noteikumiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka Komisija iegulda tikai aptuveni 50 % no Eiropas skolu budžeta un ka Dānijas skolotājs tika norīkots darbā, proti, ka viņa algu, šķiet, ir izmaksājusi Dānija, Komisijai tika lūgts:
(10) Precīzi paskaidrot, kā tā aprēķināja atgūstamos izdevumus par labu ES budžetam.
Argumenti, kas iesniegti ombudam, atbildot uz viņa turpmākajām izmeklēšanām
49. Atbildot uz ombuda pirmo jautājumu, Komisija norādīja, ka Kalemas skolā ir dāņu valodas kursi, kuros nekad nav bijuši 1. vai 2. kategorijas skolēni. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju valdes 2011. gada 12.–14. aprīļa sanāksmē pieņemtais lēmums paredz, ka "tie 3. kategorijas skolēni, kuri jau ir sistēmā un kuri ir ieguvuši dzimtās valodas mācības L1 SWALS, varēs turpināt šos kursus". Komisija norādīja, ka, gatavojot 2011. gada budžetu, tā uzzināja, ka Dānijas kursi tiek veidoti tikai 3. kategorijas skolēniem. Pārbaudot ienākumus un izdevumus, Komisija konstatēja, ka ES ieguldījums ir palielinājies, un lūdza sniegt sīkāku informāciju. Vēlāk notika sarakste ar Kalemas skolas vadību, lai pievērstu viņu uzmanību SWALS noteikumiem, kādi tie bija tolaik.
50. Atbildot uz ombuda ceturto jautājumu, Komisija apgalvoja, ka tās rīcība atbilst iepriekš minētajam valdes lēmumam, kas jo īpaši garantē pedagoģisko nepārtrauktību visiem sistēmā jau esošajiem skolēniem un dod viņiem tiesības turpināt mācības dzimtajā valodā. Atbildot uz piekto līdz septīto jautājumu, Komisija norādīja, ka, tā kā visiem visu kategoriju studentiem, kuri sistēmā bija jau pirms 2011. gada septembra, ir tiesības turpināt valodu kursus, nav vajadzības veikt atsevišķus pētījumus. Komisija arī norādīja, ka pārskatītie SWALS noteikumi, par kuriem lēma valde, ir piemērojami visām Eiropas skolām, tostarp Kalemas skolai.
51. Attiecībā uz atgūšanas rīkojumu Komisija norādīja, ka tā ir informējusi Culham School par kursiem, kas neatbilst noteikumiem, paziņojot par paredzēto atgūšanas procedūru. Tā kā skolas vadība centās legalizēt kursus un organizēt tos efektīvāk, Komisija nolēma neturpināt atgūšanas procedūru. Komisija uzskata, ka izdevumu aprēķini bija balstīti uz skolu sniegto informāciju. Norīkotos skolotājus no attiecīgajām dalībvalstīm pieprasa tikai tad, ja viņiem var piedāvāt pilnu darba grafiku. Ja tas tā nav, skola pieņem darbā skolotājus uz vietas reālajam mācību laikam, kas nepieciešams. Abos gadījumos skola nodrošina skolotāju pieejamību.
52. Komisija secināja, ka tā neuzskata, ka tā ir rīkojusies neatbilstoši attiecībā uz Culham skolu saistībā ar Dānijas kursiem. Komisijai ir pienākums nodrošināt, ka noteikumi tiek ievēroti visās Eiropas skolās. Tajā pašā laikā Komisija norādīja, ka visiem skolēniem, kas jau ir sistēmā, ir tiesības turpināt mācības dzimtajā valodā.
53. Sūdzības iesniedzēji sniedza pārskatu par jaunākajām norisēm šajā jautājumā, norādot, ka valde galu galā arī nolēma pagarināt Dānijas amata vietu uz 2012./2013. gadu un veikt turpmākus ikgadējus pārskatus. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tā sekas ir tādas, ka viņu bērnus joprojām ietekmē ievērojama nenoteiktība. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka šī nenoteiktība nav nepieciešama, ņemot vērā to, ka Dānijas skolēnu skaits ir tik liels, ka Dānijas skolotājam, visticamāk, būs pilns grafiks vismaz līdz 2015. gadam ar iespēju, ka 2015.–2017. gadā Dānijas skolēnu skaits varētu nedaudz samazināties. Šis trūkums lielā mērā ir saistīts ar Komisijas iejaukšanos 2010. gadā, kuras rezultātā skola pārtrauca uzņemt Dānijas 3. kategorijas skolēnus, tādējādi atkāpjoties no prakses, kas izriet no 1984. gada lēmuma izveidot "la section Danoise" . Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka šķiet, ka valde joprojām ir gatava apdraudēt bērnu pedagoģisko nepārtrauktību, lai novērstu diezgan nelielo risku, ka 2015.–2017. gadā būs pārāk lielas mācīšanas spējas. Komisijas paziņojums, ka norīkotie skolotāji tiek pieprasīti no attiecīgajām dalībvalstīm tikai tad, kad viņiem var piedāvāt pilnu grafiku, norāda, ka tā atbalsta un, iespējams, veicināja šādu pieeju. Tāpēc sūdzības iesniedzēji joprojām ir nobažījušies par Komisijas 2010. gada iejaukšanās ilgtermiņa sekām.
54. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nekādus pierādījumus, kas pamatotu tās atbildi uz ombuda pirmo jautājumu. Tās norādīja, ka kopējais 1. kategorijas skolēnu skaits Kalemas skolā ir samazinājies un ka, ņemot vērā šo zemo 1. kategorijas skolēnu īpatsvaru, nav pamatoti, ka Komisija pieprasa, lai katrā līmenī būtu 1. kategorijas skolēns. Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka neoficiāli avoti liecina, ka vismaz viens no apstrīdētajiem kursiem laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam sākotnēji tika atvērts 1. kategorijas skolēniem. Turklāt bija dažas vertikālas skolēnu grupas dažādos klases līmeņos.
55. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija zināja par vispārējo 1. kategorijas skolēnu skaita samazināšanos Kalemas skolā ilgu laiku pirms 2010. gada, vēl jo vairāk tāpēc, ka tieši šī iemesla dēļ iestāde bija iesaistīta lēmuma pieņemšanā par Kalemas skolas slēgšanu. Turklāt jautājums par mācību nodrošināšanu dāņu valodā skolas Administratīvajai padomei bija jāapspriež vismaz divos gadījumos laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam, kad tika organizēta jauna skolotāju norīkošana. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tāpēc maz ticams, ka Komisija pirms 2010. gada nezināja, ka 3. kategorijas skolēniem tika izveidoti SWALS kursi. Visticamāk, ka Komisijas iejaukšanos izraisīja finanšu krīze.
56. Attiecībā uz Komisijas atbildi uz ombuda ceturto jautājumu sūdzības iesniedzēji norādīja, ka nav skaidrs, kā Komisijas rīcība 2010. gadā būtu varējusi atbilst lēmumam, kas vēl nebija pieņemts, proti, valdes 2011. gada aprīļa lēmumam. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijas 2010. gada rīcības mērķis bija nekavējoties pārtraukt mācības dāņu valodā, neievērojot pedagoģiskās nepārtrauktības principu. Komisijas atbildē ombudam nav precizēta tās pašreizējā nostāja attiecībā uz pedagoģisko nepārtrauktību.
57. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijas atbilde ombudam liecina, ka pirms ombuda iejaukšanās 2010. gadā netika veikti pētījumi par katru gadījumu atsevišķi. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisijas atbilde uz ombuda astoto jautājumu ir netieša, jo tajā norādīts, ka Valdes pieņemtie noteikumi ir piemērojami visām Eiropas skolām, bet nav skaidrs, kāda ir Komisijas nostāja šajā jautājumā. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka joprojām nav skaidrs, vai tās nostāja šajā jautājumā mainījās valdes 2011. gada aprīļa lēmuma rezultātā un vai atgūšanas rīkojums pret Culham skolu ir atcelts vai tikai apturēts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēji apstiprināja savu apgalvojumu un prasību pret Komisiju.
Ombuda novērtējums
58. Ombuds uzskata, ka, analizējot notikumus, ir pienācīgi jāņem vērā bērnu intereses saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktu.
59. Ir skaidrs, ka ārvalstīs dzīvojošiem bērniem nav pamattiesību saņemt dzimtās valodas izglītību. Tomēr, ja bērniem jau tiek nodrošināta dzimtās valodas izglītība, ir pienācīgi jāņem vērā to attiecīgo bērnu intereses, kuri jau ir sākuši izglītību šajā valodā.
60. Kopš to pieņemšanas 1998. gadā SWALS noteikumi ir piemērojami mācībām dāņu valodā Kalemas skolā. SWALS noteikumi tika grozīti 2011. gadā, un no 2011. gada 1. septembra 3. kategorijas skolēni tika izslēgti no dalības SWALS valodu kursos. Tomēr jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka 3. kategorijas skolēni, kuri tika uzņemti SWALS valodu kursos pirms 2011. gada 1. septembra, var turpināt šādus valodu kursus līdz skolas beigām, lai nodrošinātu pedagoģisko nepārtrauktību.
61. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēju bērni, kas ir Culham skolas 3. kategorijas skolēni, sāka apmeklēt dāņu valodas kursus pirms 2011. gada 1. septembra.
62. Šķiet, ka īpaši SWALS dāņu valodas kursi tika izveidoti Kalemas skolā gados, kad nebija pirmās vai otrās kategorijas skolēnu, kuriem būtu nepieciešams šis kurss. Ombuds piekrīt Komisijai, ka īpaša SWALS valodas kursa izveide tikai 3. kategorijas skolēniem bija pretrunā SWALS noteikumiem. Tādējādi šķiet, ka lielākā daļa no Culham skolā dāņu valodā mācītajiem kursiem nav izveidoti saskaņā ar SWALS noteikumiem. Tomēr ombuds uzskata, ka tas, ka skola nepareizi piemēro SWALS noteikumus, nav attiecīgo skolēnu vaina. Turklāt, kad viņi sāka apmeklēt šādus kursus, viņi ieguva leģitīmu interesi par pedagoģisko nepārtrauktību. Šo leģitīmo interesi par pedagoģisko pēctecību vienkārši nevar ignorēt.
63. Ombuds, pamatojoties uz savām turpmākajām izmeklēšanām, norāda, ka mācības dāņu valodā Kalemas skolā nav bloķētas. Komisija tagad ir skaidri norādījusi, ka visiem visu kategoriju skolēniem, kuri jau pirms SWALS noteikumu grozīšanas 2011. gada septembrī mācījās dzimtajā valodā (piemēram, studentiem, kuri mācījās dāņu valodā Kalemas skolā), ir tiesības turpināt valodu kursus. Ombuds norāda, ka šīs tiesības attiecas arī uz skolēniem, kuri gūst labumu no dzimtās valodas kursiem, kas izveidoti pretrunā SWALS noteikumiem, piemēram, dažiem dāņu valodas kursiem Kalemas skolā. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisija ir pārtraukusi ieņemt nostāju, kas apdraud to skolēnu pedagoģisko nepārtrauktību, kuri mācās dāņu valodā Kalemas skolā.
64. Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēju apgalvojumu, ka viņu bērnus joprojām ietekmē ievērojama nenoteiktība, jo valde plāno katru gadu pārskatīt vajadzību pēc dāņu skolotāja amata Kalemas skolā. Ombuds norāda, ka jebkurš šāds valdes lēmums nebūtu Eiropas Komisijas pieņemts lēmums, bet gan valdes lēmums. Viņš norāda, ka viņa pilnvaras attiecas uz apgalvojumiem par ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Valde nav ES iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra. Tādējādi viņš nav kompetents pārskatīt valdes lēmumu. Turpretī šī izmeklēšana ietilpst viņa kompetencē, jo tā attiecas uz apgalvojumu, ka Komisija ir nepamatoti piespiedusi Eiropas skolu Kalemā, iespējams, draudot atcelt finansējumu, pārtraukt mācības dāņu valodā.
65. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo sūdzību nav pamatota.
B. Secinājumi
Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:
Turpmāka izmeklēšana nav pamatota.
Sūdzības iesniedzēji un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
P. Nikiforos Diamandouros
Strasbūrā, 2012. gada 12. decembrī
[1] Kopīgais Eiropas tors (JET) pēta kodolsintēzes enerģijas kā droša, tīra un praktiski neierobežota enerģijas avota potenciālu. JET kā kopuzņēmumu kopīgi izmanto vairāk nekā 40 EURATOM asociāciju laboratorijas.
[2] ITER mērķis ir pierādīt kodolsintēzes kā enerģijas avota zinātnisko un tehnisko iespējamību. Tas būs 30 reizes jaudīgāks nekā JET. ITER starptautisko konsorciju veido Ķīnas Tautas Republika, Eiropas Savienība, Japāna, Indija, Korejas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis.
[3] SWALS (Students Without A Linguistic Section) ir saīsinājums no SWALS (Students Without A Linguistic Section) un saīsinājums no SWALS (Students
[4] "Visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses."
[5] Lielāko daļu argumentu un pamatinformācijas sūdzības iesniedzējs sniedza iepriekšējā sūdzībā ombudam (540/2011/TN), kurā ombuds neatrada pamatu sākt izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzēji paskaidroja savu apgalvojumu un apgalvojumu šajā sūdzībā (1088/2011/TN), un, pamatojoties uz šiem paskaidrojumiem, ombuds uzskatīja, ka ir pamats sākt izmeklēšanu.
[6] Ombuds norāda, ka termini "Cieņas dokuments", "Cieņas kritēriji", šķiet, izriet no Gaignage kunga vārda, kurš bija pirmais priekšsēdētājs darba grupai, kas izstrādāja "Eiropas skolu izveides, slēgšanas vai uzturēšanas kritērijus", kurus galīgajā redakcijā valde pieņēma 2000. gadā.
[7] Ombuds norāda, ka tā var būt angļu, franču vai vācu valoda.