- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 552/2018/MIG par Eiropas Komisijas atteikumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar Vācijas Tīkla izpildes likumu
Lēmums
Lieta 552/2018/MIG - Uzsākta Ceturtdiena | 22 marts 2018 - Atzinuma projekts par Otrdiena | 11 jūnijs 2019 - Lēmums par Trešdiena | 20 novembris 2019 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Konstatētas kļūdas pārvaldē ) - Valsts Beļģija
Lieta attiecās uz pieprasījumu par publisku piekļuvi Eiropas Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem saistībā ar Vācijas Tīkla izpildes likumu [1], kas ir valsts tiesību akts, kura mērķis ir apkarot viltus ziņas sociālajos tīklos.
Ombude ierosināja risinājumu, lūdzot Komisiju pārskatīt tās (daļējo) atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem. Komisija nesniedza atbildi ombuda noteiktajā termiņā. Pēc tam ombuds sniedza ieteikumu Komisijai.
Komisija atbildēja, ka tā nepiekrīt ombuda ieteikumam.
Ombude pauž nožēlu, ka Komisija nav ievērojusi viņas ieteikumu. Viņa saglabā savus konstatējumus par administratīvām kļūmēm.
[1] Vācu valodā — Netzwerkdurchsetzungsgesetz, https://www.gesetze-im-internet.de/netzdg/.
Sūdzības un izmeklēšanas priekšvēsture
1. Saskaņā ar ES noteikumiem [1] dalībvalstīm, kuras plāno pieņemt tehniskus tiesību aktus par produktiem vai tiešsaistes pakalpojumiem, par to ir jāpaziņo Komisijai. Pēc tam Komisija un pārējās dalībvalstis trīs mēnešu “nogaidīšanas termiņa” laikā var novērtēt, vai likumprojekts atbilst Savienības tiesībām.
2. Vācijas iestādes 2017. gada martā paziņoja Komisijai par savu nodomu pieņemt likumu, kura mērķis ir apkarot “uzbudinājumu” un “viltus ziņas” sociālajos tīklos, proti, Netzwerkdurchsetzungsgesetz [2] (“Tīklu izpildes likums”). Nogaidīšanas periods beidzās 2017. gada 28. jūnijā, Komisijai vai citām dalībvalstīm neiesniedzot piezīmes.
3. Sūdzības iesniedzēja, EP deputāte no Vācijas, 2017. gada jūlijā lūdza Komisiju nodrošināt viņai publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Tīkla izpildes likuma projektu un Vācijas iestāžu paziņojumu par to [3].
4. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par divpadsmit dokumentiem, kas jau bija publiski pieejami, un piešķīra sūdzības iesniedzējam plašu daļēju piekļuvi sešiem citiem dokumentiem, rediģējot tikai personas datus. Tomēr sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija nav identificējusi visus dokumentus, kas attiecas uz viņas pieprasījumu par publisku piekļuvi.
5. Komisija vēlreiz pārbaudīja savus arhīvus un identificēja 18 papildu dokumentus. Tā piešķīra daļēju piekļuvi 13 no šiem dokumentiem un nepiešķīra piekļuvi 5 dokumentiem. Tā pamatoja rediģēšanu, paļaujoties uz nepieciešamību aizsargāt personas datus, aizsargāt lēmumu pieņemšanu un aizsargāt juridiskās konsultācijas [4].
6. Pēc tam sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.
7. Ombudes veiktās izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzēja informēja ombudi par vēl sešiem dokumentiem (e-pasta vēstulēm), kurus, viņasprāt, viņai būtu vajadzējis izpaust pēc viņas pieprasījuma par publisku piekļuvi.
8. Ombude pārbaudīja dokumentus, kuriem Komisija bija liegusi pilnīgu piekļuvi, kā arī sūdzības iesniedzēja norādītās sešas e-pasta vēstules.
Ombuda priekšlikums risinājumam
9. Ombude konstatēja, ka Komisijas interpretācija attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi bija pārāk ierobežojoša. Viņa secināja, ka Komisija nav identificējusi vismaz piecus dokumentus.
10. Ombude ierosināja Komisijai no jauna izvērtēt sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu, meklējot dokumentus saistībā ar likumprojektu un Vācijas paziņojumu par minēto likumu.
11. Attiecībā uz jau identificētajiem dokumentiem ombude ierosināja, ka, ņemot vērā jaunāko judikatūru, Komisijai būtu jāpārskata daļējais atteikums piešķirt pilnīgu piekļuvi [5].
12. Komisija lūdza ombudi pagarināt termiņu atbildei uz viņas risinājuma priekšlikumu, bet nesniedza atbildi pagarinātajā termiņā.
Ombuda ieteikums
13. Ombude konstatēja, ka Komisijas pastāvīgā nepareizā interpretācija attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījuma par publisku piekļuvi tvērumu un atbrīvojuma, kura mērķis ir aizsargāt tās lēmumu pieņemšanu un juridiskās konsultācijas, ierobežojošā piemērošana ir administratīva kļūme. Viņa ieteica Komisijai, ņemot vērā jaunāko ES judikatūru, piešķirt sūdzības iesniedzējam visplašāko iespējamo piekļuvi jau identificētajiem dokumentiem un visiem dokumentiem, kurus var pamatoti uzskatīt par tādiem, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja pieprasījums par publisku piekļuvi [6].
14. Savā replikā Komisija saglabāja savu iepriekšējo nostāju. Konkrētāk, tā norādīja, ka savā sākotnējā lēmumā ir informējusi sūdzības iesniedzēju, ka “visi identificētie dokumenti ir sagatavoti [paziņošanas procedūras] ietvaros”, un ka sūdzības iesniedzēja nav apstrīdējusi savu interpretāciju par viņas pieprasījuma tvērumu. Tā arī atkārtoti uzsvēra, ka GROW ĢD ir par paziņošanas procedūru atbildīgais Komisijas dienests, un norādīja, ka starp identificētajiem dokumentiem ir daži dokumenti no citiem dienestiem.
15. Attiecībā uz neseno ES judikatūru, uz kuru atsaucās Ombuds, Komisija apgalvoja, ka, pieņemot galīgo lēmumu par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu, tā ir ņēmusi vērā tā laika juridiskos un faktiskos apstākļus, tostarp toreizējo judikatūras stāvokli. Turklāt attiecīgie dokumenti, kuriem sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi, atšķiras no Savienības tiesās izskatāmās lietas dokumentiem. It īpaši dokumenti, kas tika aplūkoti sūdzības iesniedzēja piekļuves pieteikumā, netika iesniegti ietekmes novērtējuma ietvaros, bet attiecās uz paziņošanas procedūru. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šī judikatūra nav piemērojama [7].
16. Sūdzības iesniedzēja atbildēja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi viņas piekļuves pieprasījuma tvērumu un tāpēc nav identificējusi visus attiecīgos dokumentus. Viņa arī norādīja, ka Komisijas argumenti ir pretrunīgi.
Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma un ieteikuma
17. Ombudei ir skaidrs, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi sūdzības iesniedzēja pieteikuma par publisku piekļuvi apjomu.
18. Pirms ombudes izmeklēšanas sūdzības iesniedzēja bija atkārtoti norādījusi, ka Komisijai ir jāglabā papildu dokumenti, uz kuriem attiecas viņas piekļuves pieprasījums. Ņemot vērā to, ka Komisija neinformēja sūdzības iesniedzēju par to, kā tā bija sapratusi viņas lūgumu, sūdzības iesniedzēja tolaik nevarēja būt konkrētāka. Proti, sūdzības iesniedzējs nevarēja zināt, ka Komisija ir meklējusi dokumentus tikai GROW ĢD. Kā norādīja pati Komisija, pastāvēja arī dokumenti, kas bija citu Komisijas dienestu rīcībā. Šajā kontekstā Ombuds norāda, ka Komisija ir viena struktūra.
19. Tiesībsarga izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzēja vēlreiz paskaidroja, kā jāsaprot viņas pieprasījums, proti, ka viņa vēlas piekļūt dokumentiem, kas attiecas uz likumprojekta un paša likumprojekta paziņošanu, jebkur Komisijā, kas atbilst viņas piekļuves pieprasījuma formulējumam. Turklāt sūdzības iesniedzējs identificēja sešas e-pasta vēstules, ar kurām apmainījās dažādi Komisijas departamenti. Viens no šiem e-pastiem bija pielikums vienam no identificētajiem dokumentiem. Komisija patiešām nebija identificējusi atlikušās piecas e-pasta vēstules. Visas šīs e-pasta vēstules nepārprotami attiecas uz likumprojekta paziņošanu, un tās var klasificēt kā “Komisijas dokumentus”. Tādējādi ir skaidrs, ka Komisija nav identificējusi vismaz šīs piecas e-pasta vēstules.
20. Attiecībā uz aizklājumiem, kas veikti, lai aizsargātu Komisijas lēmumu pieņemšanu un juridiskās konsultācijas, ombuds nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka nesenais spriedums ClientEarth šajā lietā nav piemērojams.
21. Lietā ClientEarth aplūkotie dokumenti bija dokumenti, kas attiecās uz “ietekmes novērtējumiem, kas veikti, lai Komisija, iespējams, pieņemtu likumdošanas iniciatīvas”.[8] Lai gan šajā lietā aplūkotie dokumenti neattiecas uz Komisijas likumdošanas iniciatīvām - tie attiecas uz dalībvalsts likumdošanas iniciatīvu pieņemt valsts noteikumus - ombude uzsver, ka būtiskais faktors ClientEarth lietā bija tas, ka dokumenti attiecās uz tiesību aktu pieņemšanu. Demokrātijā iedzīvotāji ir vairāk ieinteresēti zināt, kāpēc un kā tiesību akti tiek pieņemti. Vienmēr būtu jānodrošina plašāka sabiedrības piekļuve dokumentiem, kas saistīti ar tiesību aktu pieņemšanu, jo tiesību akti ietekmēs visus pilsoņus, uz kuriem attiecas tiesību aktu teritoriālā piemērošanas joma. Apstāklis, ka šajā lietā aplūkotais tiesiskais regulējums ir valsts tiesiskais regulējums, kas ir piemērojams tikai Vācijā, nemaina šo principu. Tāpēc bija pilnīgi pareizi paļauties uz principiem, kas ir ClientEarth judikatūras pamatā.
22. Turklāt Komisija apgalvoja, ka strīdīgie dokumenti “joprojām ir būtiski ietekmes novērtējuma sagatavošanai” attiecībā uz “iespējamiem pasākumiem, lai vēl vairāk uzlabotu efektivitāti cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē”. Šā ietekmes novērtējuma rezultātā Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu ES tiesību aktiem par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē [9]. Tādējādi strīdīgie dokumenti netieši attiecas uz Komisijas likumdošanas iniciatīvu. Lai gan tie formāli nav “ietekmes novērtējuma ziņojumi” ClientEarth judikatūras nozīmē, ClientEarth judikatūras pamatā esošie principi noteikti ir piemērojami arī šā iemesla dēļ.
23. Tādēļ ombude ir vīlusies, ka Komisija ir noraidījusi viņas ieteikumu un nav izmantojusi iespēju būt pārredzamākai.
Secinājums
Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:
Ombude norāda, ka viņas ieteikums ir noraidīts, un atkārto savu konstatējumu, ka Komisijai būtu vajadzējis piešķirt sūdzības iesniedzējai visplašāko iespējamo piekļuvi viņas pieprasītajiem dokumentiem.
Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Eiropas Ombuds
Strasbūrā, 20.11.2019.
[1] Direktīva 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32015L1535.
[2] Sk. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32015L1535.
[3] Saskaņā ar Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001R1049&from=EN.
[4] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 4. panta 3. punkta otro ievilkumu un 4. panta 2. punkta otro ievilkumu.
[5] Ombuda priekšlikums risinājumam ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:
https://www.ombudsman.europa.eu/en/solution/en/114788.
[6] Piemērs: Ombuda ieteikums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/115002.
[7] Pilns teksts Komisijas atbildei uz Ombuda ieteikumu ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/118691.
[8] Tiesas 2018. gada 4. septembra spriedums lietā C-57/16 P ClientEarth / Komisija, 89. punkts: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=205322&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=2625130.
[9] Skatīt: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/ares-2018-1183598_en.