Sūdzības priekšvēsture

1. 2017. gada novembrī Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) uzaicināja sūdzības iesniedzēju uz darba interviju tās telpās, tolaik Londonā, Apvienotajā Karalistē^[1]. Sūdzības iesniedzējs, kurš dzīvoja Bostonā, ASV, rezervēja tiešo lidojumu turp un atpakaļ uz Londonu.

2. EMA informēja sūdzības iesniedzēju, ka saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem noteikumiem par ceļa izdevumu atlīdzināšanu^[2] ceļa izdevumi no valstīm ārpus ES tiks atlīdzināti tikai no ieceļošanas vietas tās ES dalībvalsts Eiropas teritorijā, kura atrodas vistuvāk kandidāta dzīvesvietai. Sūdzības iesniedzēja gadījumā šī ievešanas vieta tika uzskatīta par Korku (Īrija). Tā kā sūdzības iesniedzējs bija rezervējis tiešo lidojumu no ASV uz Londonu, EMA piekrita atlīdzināt viņam izdevumus par biļeti lidojumam turp un atpakaļ no Korkas uz Londonu.

3. Turpmākajā sarakstē ar EMA sūdzības iesniedzējs nepiekrita savai atlīdzināšanas politikai. Nebūdams apmierināts ar EMA atbildi uz viņa bažām, sūdzības iesniedzējs 2018. gada maijā vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

4. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām, ka EMA ceļojumu atlīdzināšanas politika ir netaisnīga un diskriminējoša. Sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai EMA viņam atmaksātu biļeti lidojumam turp un atpakaļ no Bostonas uz Londonu.

5. Izmeklēšanas laikā ombude lūdza EMA precizēt tās noteikumus par ceļa izdevumu atlīdzināšanu personāla atlases procedūrās.

Ombudam iesniegtie argumenti

6. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EMA atlīdzināšanas noteikumi diskriminē kandidātus, kuri nevarēja atļauties ceļot un kuri līdz ar to tika izslēgti no personāla atlases procedūrām, kas ietvēra intervijas klātienē. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita EMA interpretācijai par atlīdzināšanas noteikumiem, proti, ka tā piemēro fiktīvu ielidošanas vietu ES tieša lidojuma gadījumā uz Londonu no valstīm ārpus ES. Viņš apgalvoja, ka jebkurā gadījumā ir patvaļīgi uzskatīt Korku (nevis, piemēram, ES dalībvalstu salas Atlantijas okeānā) par tuvāko punktu ieceļošanai no ASV ES teritorijā.

7. EMA norādīja, ka ceļa izdevumu daļēja samaksa, nevis pilnīga atlīdzināšana, arī kandidātiem, kuri ceļo no valstīm ārpus ES, atbilst stingrajiem budžeta principiem, kas tai jāievēro, lai efektīvi un lietderīgi pārvaldītu resursus. Sūdzības iesniedzēja gadījumā EMA pareizi piemēroja tajā laikā spēkā esošos noteikumus, kas tika paziņoti sūdzības iesniedzējam, pirms viņš rezervēja savu ceļojumu.

8. EMA arī norādīja, ka Korkas izvēle par atskaites punktu atlīdzināmo ceļa izdevumu noteikšanai ir saistīta ar metodiku, ko ES iestādes iepriekš izmantoja, lai noteiktu attālumu starp dienesta vietu un ES darbinieku izcelsmes vietu, ja izcelsmes vieta ir ārpus ES. Korku uzskatīja par atsauces punktu ievešanai ES, kad izcelsmes vieta bija ASV.

9. Visbeidzot, EMA norādīja, ka 2018. gadā tā mainīja savu atlīdzināšanas politiku, kas tagad nenošķir braucienus no braucieniem ES iekšienē un ārpus tās.

Ombuda novērtējums

10. Noteikumi, kas reglamentē ES darbinieku nodarbinātības nosacījumus, paredz, ka ES iestādēm un struktūrām būtu jācenšas pieņemt darbā darbiniekus pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskā teritorijā no ES dalībvalstu valstspiederīgo vidus^[3]. Lai gan iestādēm un struktūrām ir rīcības brīvība noteikt, kā to vislabāk izdarīt, ir skaidrs, ka ceļa izdevumu daļēja segšana, lai kārtotu pārbaudījumus un piedalītos intervijās, ir īpaši svarīgs veids, kā veicināt pieteikumus no ģeogrāfiski daudzveidīga fonda. Tajā pašā laikā ceļa izdevumu daļēja segšana, nevis pilnīga atlīdzināšana, saskaņo pienākumu meklēt darbiniekus no ģeogrāfiski daudzveidīga fonda ar finanšu resursu pareizu pārvaldību.

11. Tādējādi EMA ir tiesības ierobežot ceļa izdevumu atlīdzināšanu. Arī šajā gadījumā tai ir rīcības brīvība, lemjot par to, kā tieši to darīt.

12. Ombuds uzskata, ka ir pamatoti, ka EMA politika tolaik bija balstīta uz attālumiem, kas veikti tikai ES teritorijā. Ņemot vērā finanšu resursu pareizas pārvaldības pienākumu, EMA nebija pienākuma ņemt vērā faktu, ka uz interviju uzaicinātais ES valstspiederīgais var uzturēties ārpus ES. Ombuds arī uzskata, ka EMA ir pamatoti izvēlējusies noteikt ES ieejas punktu kā ieejas punktu tuvākās ES dalībvalsts Eiropas teritorijā. Atmaksāšana, pamatojoties uz attālumu no, piemēram, tuvākā ES tālākā reģiona, radītu daudz patvaļīgāku rezultātu kandidātiem un lielāku un neparedzamāku finansiālo slogu EMA. Pamatojoties uz to, ombuds uzskata, ka šajā lietā nav pieļautas administratīvas kļūmes.

13. Tomēr ombude atzinīgi vērtē to, ka EMA kopš tā laika ir mainījusi savus atlīdzināšanas noteikumus. Tagad tā atlīdzina daļu no ceļa izdevumiem, piemērojot vienotas likmes sistēmu (ar maksimālo summu), kuras pamatā ir lineārais attālums starp kandidāta dzīvesvietu (arī ārpus ES) un EMA telpām^[4]. Tas ļauj kandidātiem, kuri ceļo no valstīm ārpus ES, saņemt atlīdzinājumu, kas ir ciešāk saistīts ar faktisko nobraukto attālumu, kas ir vēl racionālāka aprēķina metode, jo īpaši kandidātu skatījumā.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Zāļu aģentūra nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un EMA tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas Ombuds

Strasbūrā, 22.10.2019.

[1] 2019. gada 1. martā EMA pārcēlās uz Amsterdamu (Nīderlandi).

[2] EMA 2018. gada aprīlī mainīja savus ceļa izdevumu atlīdzināšanas noteikumus.

[3] Sk. Civildienesta noteikumu 27. pantu un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. un 82. pantu: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501.

[4] Sk. izpilddirektora lēmumu par ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanu kandidātam, kas uzaicināts piedalīties atlases procedūrā (testā, intervijā) vai medicīniskajā pārbaudē, EMA/65520/2018, 2018. gada 1. aprīlis, pieejams vietnē https://www.ema.europa.eu/en/documents/other/decision-executive-director-contribution-travel-subsistence-expenses-candidates-invited-attend_en.pdf.