- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 41/2019/NH par Eiropas Komisijas lēmumu atgūt no darbinieka pārmaksāto bērna pabalstu summu
Lēmums
Lieta 41/2019/NH - Uzsākta Piektdiena | 11 oktobris 2019 - Lēmums par Piektdiena | 11 oktobris 2019 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav konstatēta kļūda pārvaldībā ) - Valsts Beļģija
Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu atgūt no darbinieka pārmaksāto ES bērnu pabalstu summu. Pabalsti tika izmaksāti par darbinieka vīra bērniem. Lēmums tika pamatots ar to, ka valsts bērnu pabalsti, kas izmaksāti darbinieka vīra bijušajai sievai, netika atskaitīti no ES pabalstiem.
Ombude konstatēja, ka Komisijai bija tiesības atgūt summas, jo darbiniekam vajadzēja saprast, ka viņai maksā pārāk daudz. Tāpēc ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs ir ES civildienesta ierēdnis, kas kopš 2003. gada strādā Eiropas Komisijā. Viņa ir precējusies ar diviem bērniem. Sūdzības iesniedzēja vīram ir arī trīs bērni no iepriekšējām laulībām. Saskaņā ar laulības šķiršanas izlīgumu vīram ir kopīga aizgādība pār trim bērniem, kas nozīmē, ka viņi dažkārt dzīvo kopā ar viņu un sūdzības iesniedzēju.
2. Sūdzības iesniedzēja saņem ģimenes pabalstus no ES administrācijas par viņas vīra trim bērniem, pamatojoties uz ES Civildienesta noteikumiem [1]. Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem visi citi līdzīgi pabalsti, ko maksā no citiem avotiem, būtu jāatskaita no pabalstiem, ko maksā ES administrācija [2].
3. Kad sūdzības iesniedzēja 2008. gadā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu ES pabalstus par sava vīra trim bērniem, viņa informēja Komisiju, ka šo trīs bērnu bioloģiskā māte saņem ģimenes pabalstus no Beļģijas iestādēm. Tomēr viņa norādīja, ka nevar deklarēt precīzas valsts pabalstu summas, jo viņas vīrs un viņa trīs bērnu māte vairs nepaziņoja.
4. No 2009. gada sūdzības iesniedzēja ir saņēmusi pilnus ES pabalstus par sava vīra bērniem. Bioloģiskās mātes saņemtie valsts pabalsti netika atskaitīti no ES pabalstiem.
5. Komisija 2018. gadā saprata šo kļūdu un nolēma no sūdzības iesniedzēja atgūt [3] 48 951,27 EUR, kas bija par 2013.–2018. gadu pārmaksāto kvotu apjoms [4].
6. Sūdzības iesniedzējs iesniedza administratīvu sūdzību [5] par atgūšanas lēmumu. Viņa apgalvoja, ka ir paziņojusi Komisijai, ka bioloģiskā māte saņem valsts pabalstus, bet viņa nevar zināt precīzas summas. Viņa arī apgalvoja, ka pieņem, ka ES pabalsti, ko Komisija maksā kopš 2009. gada, ir pareizi, jo Komisijas rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par viņas situāciju.
7. Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību. Tā apgalvoja, ka ES ierēdņiem ir pienākums pārbaudīt savus algas aprēķinus un ziņot par kļūdām. Komisija arī apgalvoja, ka Beļģijas bērna pabalsta summa ir publiski pieejama informācija, kas ir viegli pieejama tiešsaistē. Tāpēc sūdzības iesniedzējs būtu varējis deklarēt bioloģiskās mātes saņemtās summas.
8. Nebūdama apmierināta ar to, ka Komisija ir noraidījusi viņas administratīvo sūdzību, sūdzības iesniedzēja 2019. gada janvārī vērsās pie Ombuda, sūdzoties, ka Komisija nepamatoti ir atguvusi pārmaksāto bērna pabalstu summu. Sūdzības iesniedzējs cita starpā apgalvoja, ka Komisija ir izmantojusi maldinošu vārdu krājumu vairākās e-pasta vēstulēs un pat savā iekštīklā (“no citiem avotiem saņemtās kvotas”, izcēlums pievienots). Izmantojot vārdu “saņemts”, Komisija lika sūdzības iesniedzējai domāt, ka būtu jāatskaita tikai tie pabalsti, ko viņa saņēmusi no citiem avotiem, nevis pabalsti, kas izmaksāti trešām personām. Viņa arī apgalvoja, ka valsts pabalsta aprēķināšanas metode nav viegli pieejama informācija, jo tā ir tikai tiešsaistes simulācijas rīks. Beļģijas iestādes konfidencialitātes apsvērumu dēļ atsakās izpaust summu, ko saņēmusi bioloģiskā māte. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, izmaksājot viņai visus pabalstus, Komisija viņai deva tiesisko paļāvību, ka viņai uz to ir tiesības.
Eiropas Ombuda konstatējumi
9. Ģimenes pabalstus, ko maksā no citiem avotiem, atskaita no pabalstiem, ko maksā ES administrācija. No ES Civildienesta noteikumu normas izriet, ka nav nozīmes tam, kurš saņem pabalstu no citiem avotiem: “Ierēdņi, kas saņem ģimenes pabalstus [..], deklarē līdzīgus pabalstus, kas izmaksāti no citiem avotiem; pēdējos minētos pabalstus atskaita no tiem, ko maksā [ES administrācija]”[6]. Kā apgalvoja Komisija, loģiskais pamats ir tāds, ka pret visiem bērniem ir jāizturas vienādi attiecībā uz kopējo bērna pabalsta summu. Nevienam bērnam nevajadzētu saņemt vienu un to pašu pabalstu gan no ES administrācijas, gan no dalībvalsts. Jautājums par to, kam būtu jāizmaksā pabalsts pēc laulības šķiršanas izlīguma, ir atsevišķs jautājums.
10. Šajā gadījumā Savienības administrācija pārmaksāja pabalstus, jo Beļģijas pabalsts, ko saņēma bioloģiskā māte, netika atskaitīts no Savienības pabalsta. ES Civildienesta noteikumos ir noteikts, ka jebkuru pārmaksāto summu atgūst, “ja saņēmējs zināja, ka maksājumam nav pienācīga iemesla, vai ja pārmaksas fakts bija acīmredzami tāds, ka viņš nevarēja par to nezināt”.[7] Ņemot vērā Civildienesta noteikumu noteikuma skaidro formulējumu attiecībā uz ģimenes pabalstu atskaitījumiem (sk. iepriekšējo punktu) un to, ka sūdzības iesniedzēja zināja, ka bioloģiskā māte saņem valsts pabalstus par trim bērniem, sūdzības iesniedzēja nevarēja nezināt, ka viņa saņem ES pabalstus, uz kuriem viņai nebija tiesību. Šajā kontekstā tam, ka sūdzības iesniedzēja algas paziņojumā nebija atsauces uz atskaitīto summu, būtu vajadzējis radīt pietiekamas šaubas, lai sūdzības iesniedzējs varētu pārbaudīt šo jautājumu Komisijā. Šis secinājums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai sūdzības iesniedzējs zināja vai nezināja precīzu kvotu daudzumu, ko saņēma bioloģiskā māte.
11. Konstatējumu, ka Komisijai bija tiesības (un pat pienākums) atgūt pārmaksāto summu, negroza fakts, ka Komisija kļūdas dēļ ir samaksājusi visas piemaksas un ka tā vairākās e-pasta vēstulēs un iekštīklā ir izmantojusi formulējumu “piemaksas, kas saņemtas no citiem avotiem”. Nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība saņemt summu, kas ir pretrunā noteikumiem, šajā gadījumā – Civildienesta noteikumiem.
12. Ombuds atzīst grūtības, kas var rasties situācijā, kad informācija ir jāiegūst no bijušā laulātā. Tomēr šī lieta attiecas uz Komisijas atgūšanas lēmumu kā tādu, nevis uz summām, kuras Komisija ir nolēmusi atgūt. Sūdzībā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka sūdzības iesniedzējs būtu apstrīdējis to, kā Komisija aprēķināja pārmaksāto summu.
Secinājums
Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:
Komisija savā lēmumā atgūt daļu no ģimenes pabalstiem, kas izmaksāti sūdzības iesniedzējam [8], nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.
Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Tina Nilsson
Izmeklēšanas vadītājs, 4. nodaļa,
Strasbūra, 11.10.2019.
[1] Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501
[2] Civildienesta noteikumu 67. panta 2. punkts: „Ierēdņi, kas saņem šajā pantā noteiktos ģimenes pabalstus, deklarē līdzīgus pabalstus, kas izmaksāti no citiem avotiem; pēdējos minētos pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā saskaņā ar VII pielikuma 1., 2. un 3. pantu. (...)”
[3] Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu.
[4] Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu var atgūt tikai tās summas, kas pārmaksātas par pēdējiem pieciem gadiem, ja vien pārmaksātās summas saņēmējs nav apzināti maldinājis administrāciju.
[5] Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu.
[6] Civildienesta noteikumu 67. pants.
[7] Civildienesta noteikumu 85. pants.
[8] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.