Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu atkārtoti pārbaudīt visus kandidātus pēc tehniskas kļūmes testēšanas sesijā astoņām tulkotāju atlases procedūrām 2025. gadā. Problēma bija izveides kļūda, kas ļāva kandidātiem atlasīt vairākas atbildes pārbaudījumos, kuros tika pieņemta tikai viena atbilde. Aptuveni trešdaļa kandidātu bija atlasījuši vairākas atbildes. Atkārtotas testēšanas sesija bija plānota vienā dienā ar iespēju pārplānot tikai nepārvaramas varas gadījumā. Sūdzības iesniedzēji vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka lēmums par visu kandidātu atkārtotu pārbaudījumu ir nesamērīgs un ka atteikums atļaut pārbaudījuma pārcelšanu ir netaisnīgs.

Ombude konstatēja, ka EPSO un atlases komisijas ir rūpīgi izvērtējušas šo jautājumu un ka nekas neliecina par to, ka izvēlētā pieeja nenodrošina saprātīgu līdzsvaru starp diviem galvenajiem EPSO un atlases komisiju izvirzītajiem apsvērumiem, proti, tehnisko un administratīvo iespējamību, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem. Tādējādi lēmums atkārtoti pārbaudīt visus kandidātus bija samērīgs ar mērķi saglabāt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem. Ombude arī secināja, ka konkrētajā tehniskajā kontekstā EPSO bija saprātīgi piemērot savu standarta politiku attiecībā uz pārplānošanu.

Ombude slēdza izmeklēšanu, secinot, ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja sūdzību par neskaidriem jautājumiem pārbaudījumā saistībā ar ES civildienesta darbinieku atlases procedūru. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka problēma ir saistīta ar sliktu tulkojumu, un pauda bažas arī par to, kā EPSO vispārīgāk izskata šādas sūdzības.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO ir pienācīgi izskatījis attiecīgo sūdzību un sniedzis apmierinošu pārskatu par savu praksi un procedūru ar tulkošanu saistīto sūdzību izskatīšanai kopumā.

Atzīstot, ka apstākļi, kādos kandidāti var iesniegt derīgu sūdzību, var būt sarežģīti, ņemot vērā stresa testu situāciju un to, ka kandidāti nevar veikt piezīmes, ombude slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombude ierosināja, ka EPSO būtu jāapsver iespēja publicēt papildu norādījumus kandidātiem par to, kāda veida informācija un apraksti ir nepieciešami, iesniedzot ar tulkošanu saistītas sūdzības.

Lieta attiecās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbinieku, kurš uzskatīja, ka viņa tiešais vadītājs viņu aizskar. Viņš par to sūdzējās 2021. gada sākumā. ECB uzsāka administratīvo izmeklēšanu un vienlaikus norīkoja sūdzības iesniedzēju uz citu darba vietu ECB viņa paša aizsardzībai.

Administratīvā izmeklēšana ilga divarpus gadus un tika slēgta trīs gadus pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs pirmo reizi lūdza palīdzību. Administratīvajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs ir ticis vajāts, un oficiāli tika sākta disciplinārlieta pret tiešo vadītāju.

Laikā, kad ECB veica turpmākus pasākumus saistībā ar administratīvās izmeklēšanas rezultātiem, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Viņš apgalvoja, ka process nepamatoti kavējas.

Ombuda izmeklēšanas gaitā ECB pabeidza disciplināro procedūru, un sūdzības iesniedzējs galu galā atgriezās savā galvenajā darba vietā.

Ombude konstatēja, ka visos ECB lietas izskatīšanas posmos ir notikusi nepamatota kavēšanās un ka ECB nav risinājusi svarīgus jautājumus, veicot turpmākus pasākumus. Tāpēc ombude ierosināja risinājumu ECB, proti, atvainoties, izmaksāt kompensāciju un nodrošināt jēgpilnu iekšējo saziņu ar darbiniekiem par aizskarošas izturēšanās lietu.

Atbildē uz ombudes risinājuma priekšlikumu ECB pauda nožēlu par notikušo. Tā organizēja papildu iekšējo saziņu par aizskarošas izturēšanās lietu. Tomēr tā neuzskatīja, ka tās rīcībā ir elementi, kas vajadzīgi, lai apsvērtu finansiālas kompensācijas piešķiršanu. Ombude konstatēja, ka kaitējums, ko radīja ECB rīcība sūdzības iesniedzēja aizskarošas izturēšanās lietā, diemžēl netika novērsts ar ECB atbildi uz risinājuma priekšlikumu. Tomēr, tā kā ieteikums, kurā atkārtoti minēti tie paši punkti, nešķiet lietderīgs, ombude slēdza izmeklēšanu, ierosinot sistēmiskus uzlabojumus, un vēlreiz lūdza ECB sadarboties ar sūdzības iesniedzēju, lai noteiktu attiecīgās administratīvās kļūmes finansiālās sekas.

Lieta attiecās uz ES misijas darbinieka sūdzības par aizskarošu izturēšanos izskatīšanu. Attiecīgā ES misija nolēma sākt “sākotnējo izmeklēšanu”, bet saskārās ar problēmām tās faktiskajā uzsākšanā.

Sūdzības iesniedzējs sazinājās ar Eiropas ombudu, kad pēc vairākiem mēnešiem sākotnējā izmeklēšana, šķiet, nebija sākusies.

Ombuds sāka izmeklēšanu, lūdzot EĀDD sniegt pārskatu par situāciju.

Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā EĀDD faktiski sāka sākotnējo izmeklēšanu, kuras rezultātā tika sagatavots ziņojums, uz kura pamata tika nolemts sākt disciplinārlietu.

Ombuds secināja, ka kavēšanās sākt sākotnējo izmeklēšanu ir sūdzības iesniedzēja pamattiesību uz saprātīgu administratīvās izskatīšanas laiku pārkāpums. Turklāt ombuds secināja, ka sākotnējā saziņā ar sūdzības iesniedzēju ir pieļautas administratīvas kļūmes.

Tomēr, ņemot vērā to, ka sākotnējās izmeklēšanas rezultātā tikmēr tika sākta saistīta disciplinārā procedūra, ombuds izmeklēšanu slēdza.