Sūdzības iesniedzējs strādāja par ekspertu pie ārēja ES līgumslēdzēja ES finansētā projektā Tanzānijā, ko vadīja Eiropas Savienības delegācija Tanzānijā un Austrumāfrikas kopienā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka darbuzņēmējs ir pārkāpis Tanzānijas tiesību aktus, nereģistrējoties Tanzānijā, tādējādi liedzot viņam iegūt derīgu darba atļauju. Pēc tam līgumslēdzējs informēja sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu izbeigt līgumu, ņemot vērā ES delegācijas paustās bažas par sūdzības iesniedzēja darbu.

Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, kā delegācija risināja abus jautājumus. Šajā sakarā ombude atsaucās uz savu konsekventi pausto viedokli, ka gadījumos, kad ES iestādes cenšas aizstāt ekspertus, kas strādā pie ES projektiem, šīs personas pirms aizstāšanas būtu jāuzklausa. Lai gan Komisija apgalvoja, ka tā nelūdza eksperta aizstāšanu, ombuds konstatēja, ka Komisija bija iesaistīta lēmumā par aizstāšanu. Tādējādi ombuds konstatēja, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka pirms sūdzības iesniedzēja aizstāšanas tiek ievērotas viņa tiesības tikt uzklausītam, un tas ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.  Viņa ierosināja uzlabojumus, kuru mērķis ir novērst šā jautājuma rašanos nākotnē. 

Turklāt ombuds konstatēja, ka, tā kā sūdzības iesniedzēja līgums tika izbeigts, turpmāka izmeklēšana par darba atļaujas jautājumu nebija pamatota. Tomēr viņa ieteica Komisijai veikt uzlabojumus, aicinot to pārbaudīt šo jautājumu, jo tas var ietekmēt citus ekspertus, kas strādā pie ES projekta. 

 

Lieta attiecās uz Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) lēmumu nepiešķirt “izcilības zīmogu” priekšlikumam par ES finansējumu saskaņā ar 2023. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajai pēcdoktorantūras stipendijai (MSCA-PF), kas ir daļa no ES programmas “Apvārsnis Eiropa”. REA atteicās piešķirt priekšlikumam izcilības zīmi, jo prasītāja atradās Apvienotajā Karalistē.

Ombuds konstatēja, ka REA ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu un rīkojusies saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Tādējādi viņa slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr viņa ierosināja uzlabot REA, ko tā sniedz sūdzības iesniedzējam un citiem Apvienotajā Karalistē reģistrētiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri atrodas tādā pašā situācijā, paskaidrojošu piezīmi un/vai izdod publisku paziņojumu, kurā precizēta Apvienotajā Karalistē reģistrēto pieteikumu iesniedzēju īpašā situācija 2023. gada MSCA-PF uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz izcilības zīmogu.

Lieta attiecās uz Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) lēmumu atgūt līdzekļus, kas izmaksāti bezpeļņas organizācijai par projektu, kuru finansē saskaņā ar programmu “Eiropa pilsoņiem”.

EACEA noraidīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu pagarināt projektu un konstatēja, ka dažas sūdzības iesniedzēja deklarētās izmaksas nav attiecināmas, jo tās attiecās uz darbībām, kas tika īstenotas pēc projekta beigu datuma, vai uz darbībām ar nepietiekamu dalībnieku skaitu.

Izmeklēšanas gaitā EACEA atzina, ka ir trūkumi attiecībā uz to, kā tā sazinājās ar sūdzības iesniedzēju par projekta iespējamo pagarināšanu, un piedāvāja kompensēt to sūdzības iesniedzējam. Ombuds to atzinīgi novērtēja.

Ombuds konstatēja, ka EACEA nostāja attiecībā uz projekta pagarināšanu un līdzekļu atgūšanu ir pamatota un atbilst piemērojamajiem noteikumiem. Tāpēc lieta tika slēgta, secinot, ka EACEA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

2023. gada 14. jūnijā starptautiskajos ūdeņos pie Pilas (Grieķija) krastiem nogrima un nogrima zvejas kuģis (Adriana), uz kura bija aptuveni 750 migrantu. Turpmākajā meklēšanas un glābšanas (SAR) operācijā tika izglābti 104 cilvēki un atgūti 82 līķi. Pārējie pasažieri tiek uzskatīti par mirušiem. Lai gan 2023. gada 26. februārī Krotonē (Itālijā), kad gāja bojā aptuveni 100 cilvēku, bija daudz kuģu bojāeju, kas veda migrantus uz Eiropas Savienību, Adrianas traģēdija tiek uzskatīta par nāvējošāko un izraisīja starptautisku sašutumu.

Incidents izraisīja sabiedrības bažas par ES lomu un pienākumiem dzīvības aizsardzībā saistībā ar tās migrācijas un robežu politiku. Ir izteikti apgalvojumi, ka Grieķijas Krasta apsardzes (HCG) darbības tieši vai netieši veicināja ierobežojumu noteikšanu. Ir dažādas valstu izmeklēšanas par HCG lomu, tostarp notiekoša izmeklēšana, ko veic Grieķijas ombuds un kas tika sākta pēc tam, kad HCG nolēma nesākt savu iekšējo disciplināro izmeklēšanu.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) ar savām kopīgajām operācijām un uzraudzības darbībām bieži vien zināmā mērā ir iesaistīta reaģēšanā uz ārkārtas situācijām jūrā, ir saprotams, ka sabiedrības satraukums attiecas arī uz tās lomu. Reaģējot uz Pylos traģēdiju, ombuds nolēma sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Frontex ir ievērojusi piemērojamos noteikumus un protokolus, bet ir parādījusi trūkumus attiecībā uz to, kā Frontex reaģē ārkārtas situācijās jūrā, kurās tā iesaistās, vai nu saistībā ar kopīgām jūras operācijām, vai atsevišķām daudzfunkcionālām uzraudzības darbībām no gaisa.

Tie ietver nepietiekamus norādījumus par to, kā Frontex vienībām būtu jāreaģē, ja tās atklāj laivas iespējamās ārkārtas situācijās saistībā ar to īpašajām un unikālajām darbībām, tostarp attiecībā uz ārkārtas signālu izsniegšanu. Izmeklēšana arī parādīja, ka ir vajadzīga lielāka skaidrība par uzdevumiem un pienākumiem un, kas ir svarīgi, par Frontex sadarbību ar valstu iestādēm.

Izmeklēšana arī parādīja, ka nav nodrošināts, ka Frontex pamattiesību uzraudzības speciālisti ir pietiekami iesaistīti lēmumu pieņemšanā par ārkārtas situācijām jūrā, kas konstatētas Frontex uzraudzības darbību laikā.

Lai novērstu šos trūkumus, ombuds nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem. Tomēr ombude uzsvēra, ka šie ierosinājumi par konkrētiem Frontex darba aspektiem nav pietiekami, lai novērstu lielo plaisu, ko rada proaktīva meklēšanas un glābšanas pasākuma trūkums ES, jo īpaši apvienojumā ar atkārtotiem apgalvojumiem par iestāžu rīcību dažās dalībvalstīs.

 Šajā nolūkā ombude ierosināja, ka gadījumā, ja valsts iestādes pienācīgi nepilda savus meklēšanas un glābšanas pienākumus vai ir citādi iesaistītas pamattiesību pārkāpumos un/vai ja valsts iestādes ierobežo Frontex meklēšanas un glābšanas lomu un spējas, izpilddirektoram būtu jāpārskata, vai Frontex būtu jāturpina darbība minētajā dalībvalstī.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu atgūt līdzekļus no ES finansēta projekta koordinatora, kas tika īstenots kopā ar septiņiem citiem projekta partneriem.

Pēc ārējās revīzijas Komisija nolēma atgūt no sūdzības iesniedzēja kā projekta koordinatora visas revīzijas ziņojumā konstatētās neattiecināmās izmaksas par visiem attiecīgajiem projekta partneriem.

Izmeklēšanas kontekstā Komisija nolēma atcelt sūdzības iesniedzējam izdoto “atgūšanas rīkojumu” un tā vietā atgūt attiecīgos līdzekļus no katra attiecīgā projekta partnera. Ombuds atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu un slēdza izmeklēšanu, secinot, ka jautājums ir atrisināts.

Lieta attiecās uz ES delegācijas Alžīrijā atteikumu segt papildu izmaksas, kas darbuzņēmējam radušās Covid-19 pandēmijas laikā. Pēc “izlīguma procedūras” par šo jautājumu ES delegācija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējam var atlīdzināt noteiktas izmaksas, bet apgalvoja, ka citas radušās izmaksas nevar atlīdzināt.  

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija būtībā nepiekrīt piemērojamo līguma noteikumu interpretācijai. Šādos gadījumos ombuda ziņā nav noteikt, kā līgums būtu jāinterpretē, bet gan tiesas ziņā. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas nostāja nav nepamatota. Tāpēc ombuds slēdza lietu, secinot, ka nav pieļauta administratīva kļūme.