Godātais M. kungs,
es atsaucos uz Jūsu 1999. gada 19. oktobra vēstuli, kurā Jūs komentējat Komisijas viedokli par Jūsu sūdzību.
Pēc Jūsu sūdzības rūpīgas izskatīšanas Eiropas ombuds 1999. gada 16. septembrī sazinājās ar Komisiju, lūdzot sniegt komentārus par Jūsu sūdzību. Ar 1999. gada 15. oktobra vēstuli Jūs norādījāt Eiropas ombudam, ka Jūs varētu panākt pieņemamu risinājumu nākamo nedēļu laikā. Tādēļ Jūs lūdzāt ombudu apturēt izmeklēšanu. Ar 1999. gada 29. novembra vēstuli Jūs informējāt ombudu, ka ir rasts risinājums problēmām, kas saistītas ar Jūsu līgumattiecībām ar Komisiju. Jūs paziņojāt, ka tādēļ plānojat atsaukt sūdzību.
Savā 1999. gada 19. oktobra vēstulē Jūs apgalvojat, ka Jūsu sūdzība attiecas uz aspektiem, kuri būtu jānošķir no jautājumiem, kas izvirzīti Pirmās instances tiesā iesniegtajā lietā. Jūs apgalvojāt, ka šie aspekti izpaudās kā Komisijas atteikums sniegt jums pienācīgas atbildes gan uz jūsu pieprasījumu atzīmēt jūsu papīru, gan sniegt informāciju par jūsu atzīmēto papīru un piekļuvi tam.
Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas ombuda statūtos ir paredzēti precīzi nosacījumi attiecībā uz sūdzības pieņemamību. Ombuds var sākt izmeklēšanu tikai tad, ja šie nosacījumi ir izpildīti.
Viens no nosacījumiem ir:

1. panta 3. punkts — Eiropas Ombuda statūti:

„Ombuds nedrīkst iejaukties lietās, ko izskata tiesa, vai apšaubīt tiesas nolēmuma pamatotību.”

Vēl viens nosacījums ir:

2. panta 7. punkts — Eiropas Ombuda statūti:

"Ja ombudam sakarā ar notiekošu vai pabeigtu tiesvedību attiecībā uz iesniegtajiem faktiem ir jāatzīst sūdzība par nepieņemamu vai jāizbeidz tās izskatīšana, jebkuras izmeklēšanas rezultātus, ko viņš veicis līdz minētajam punktam, reģistrē, neveicot turpmākas darbības."

Tā kā Pirmās instances tiesā tiek izskatīta lieta par Jūsu norādītajiem faktiem, esmu nolēmis izbeigt Jūsu sūdzības izskatīšanu un iesniegt līdz šim veikto izmeklēšanu rezultātus, neveicot turpmākas darbības.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Jūsu sirsnīgi
Jacob SÖDERMAN