Sūdzības priekšvēsture

1. Piemaksa par vispārējiem izdevumiem ^{(GEA) [1]} ir vienotas likmes piemaksa, “kas paredzēta, lai segtu izmaksas, kuras tieši saistītas ar deputāta parlamentāro darbību, piemēram, biroja nomas un pārvaldības izmaksas, tālruņa un abonementa izmaksas, reprezentācijas darbības, datoru un tālruņu izmaksas, konferenču un izstāžu organizēšanas izmaksas”. ^[2]

2. Eiropas Parlamenta Prezidijs ^[3] 2017. gada 12. jūnijā izveidoja ad hoc darba grupu, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta deputāti un kuras “mērķis ir sagatavot pārskatītu to izdevumu sarakstu, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, un sniegt ieteikumus nākotnei”.^[4] Darba grupa iesniedza priekšlikumu par to izdevumu sarakstu, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, un par noteikumiem, kas reglamentē šo izdevumu atlīdzināšanu. Attiecībā uz trim jautājumiem darba grupa izklāstīja vairākas iespējas.

3. Birojs 2018. gada 2. jūlijā izskatīja darba grupas priekšlikumu un tam pievienoto darba grupas priekšsēdētāja vēstuli. Pamatojoties uz to, Birojs pieņem lēmumu par to izdevumu sarakstu, kas jāsedz no piemaksas par vispārējiem izdevumiem ^[5].

4. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2018. gada 4. jūlijā lūdza publisku piekļuvi šādiem dokumentiem: darba grupas priekšsēdētāja vēstulei;^[6] ad hoc darba grupas priekšlikumam, tostarp izklāstītajām iespējām; un citiem dokumentiem, kas saistīti ar debatēm par piemaksu par vispārējiem izdevumiem Biroja 2018. gada 2. jūlija sanāksmē.

5. Parlaments atbildēja sūdzības iesniedzējam 2018. gada 25. jūlijā. Papildus sūdzības iesniedzēja pieprasītajai vēstulei un priekšlikumam tā norādīja, ka uz viņa pieprasījumu attiecas neizsmeļošs to izdevumu saraksts, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, kā noteikts Prezidija 2010. gada 13. decembra lēmumā. Parlaments paskaidroja, ka izdevumu saraksts jau ir publiski pieejams. Tā norādīja sūdzības iesniedzējam saiti uz tīmekļa vietni, kurā saraksts bija pieejams ^[7], un izsniedza viņam saraksta kopiju. Tomēr Parlaments liedza publisku piekļuvi pieprasītajai darba grupas priekšsēdētāja vēstulei un darba grupas priekšlikumam. Tā pamatoja savu atteikumu ar atsauci uz ES noteikumu par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001) 4. panta 3. punktu. Šā panta mērķis ir aizsargāt ES iestāžu iekšējos lēmumu pieņemšanas procesus ^[8].

6. 2018. gada 31. jūlijā sūdzībā Parlaments tika aicināts pārskatīt savu lēmumu, iesniedzot tā saukto “atkārtoto pieteikumu”.

7. Parlaments 2018. gada 12. septembrī apstiprināja savu atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

8. Nebūdams apmierināts ar Parlamenta atbildi, sūdzības iesniedzējs 2018. gada 21. septembrī vērsās pie Ombuda.

9. Ombude sāka izmeklēšanu, un viņas izmeklēšanas grupa rīkoja divas sanāksmes ar Parlamenta pārstāvjiem, vienā no kurām tika izskatīti pieprasītie dokumenti.

Ombuda ieteikums

10. Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedza Parlamentam šādu ieteikumu ^[9]:

Eiropas Parlamentam būtu jānodrošina publiska piekļuve Prezidija 2018. gada 2. jūlija sanāksmes darba kārtībā iekļautajam ad hoc darba grupas priekšlikumam par to izdevumu saraksta pārskatīšanu, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, un ar to saistītajai Parlamenta priekšsēdētāja vēstulei.

Parlamenta atbilde uz Ombuda ieteikumu

11. 2019. gada 1. jūlijā Parlaments ombudes ieteikumu noraidīja.

12. Atzinumā par ieteikumu Parlaments apšaubīja, vai ombudam ir lietderīgi noteikt, vai dokumenta publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm, ņemot vērā, ka Parlamentam ir rīcības brīvība, nosakot, vai dokumenta publiskošana ir saistīta ar sabiedrības interesēm. Tā apgalvoja, ka ombuda pārbaudei par to, kā iestāde izskatīja pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, būtu jāaprobežojas ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētais lēmums ir pienācīgi pamatots un vai fakti ir precīzi norādīti, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

13. Parlaments arī nepiekrita ombuda konstatējumam, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses publiskot dokumentus, jo tie attiecās tikai uz priekšlikumiem no darba grupas, kas nepieņēma galīgos lēmumus. Turpretī Parlaments bija publicējis dokumentus, kas saistīti ar EP deputātu Prezidija pieņemto lēmumu. Tas apgalvoja, ka sabiedrības interesēs nebūtu izdot iekšēju atzinumu, ko Prezidijs saņem no darba grupas, jo sabiedrība var piekļūt faktiskajam lēmumam un izdarīt [no tā] secinājumus par to, kā Parlaments pārvalda deputātu izdevumu atlīdzināšanu.

Sūdzības iesniedzēja piezīmes par Parlamenta atbildi

14. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita Parlamenta viedoklim, ka EP deputātu darbībām ad hoc darba grupā nav nepieciešama tāda pati publiskā kontrole kā EP deputātiem, kuri darbojas kā Prezidija locekļi. Viņš norāda, ka darba grupā ir tikai tie EP deputāti, kuri tajā laikā bija arī Prezidija locekļi.

15. Sūdzības iesniedzējs noraidīja Parlamenta argumentu, ka darba grupa bija tikai iekšēja padomdevēja struktūra, kas nepieņēma lēmumus. Viņš apgalvoja, ka darba grupas deputāti ir izklāstījuši iespējas, kas ir Prezidija lēmuma pamatā, un ka tas ir daļa no lēmumu pieņemšanas procesa.

16. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka būtu jāpublisko ne tikai Prezidija galīgais lēmums, bet arī darba grupas priekšlikumi. Tas ļautu sabiedrībai pieņemt pareizu lēmumu par izdevumu atlīdzināšanu saskaņā ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma  

17. Parlaments uzskata, ka ombudam nav pilnvaru paust nostāju par to, vai pastāv sabiedrības intereses atklāt ES iestāžu rīcībā esošos dokumentus. Regulā (EK) Nr. 1049/2001 sūdzības iesniedzējiem ir skaidri paredzētas tiesības iesniegt ombudam atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentam. Šajā kontekstā ombuds var pārbaudīt jebkuru aspektu par to, kā attiecīgā iestāde ir izskatījusi pieteikumu par piekļuvi dokumentiem gan no procedūras, gan no satura viedokļa. Regulā nav nekā tāda, kas ierobežotu ombuda pilnvaras tādā veidā, kā to ierosina Parlaments.

18. Attiecībā uz lietas būtību ombuds var paust viedokli par to, vai dokumenta faktiskais saturs attaisno publiskas piekļuves izņēmuma piemērošanu un/vai piekļuve dokumentam ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Šā iemesla dēļ ombuds, īstenojot pārbaudes pilnvaras, kas viņam piešķirtas ar statūtiem, sistemātiski pieprasa iestādēm, kuras ir atteikušas piekļuvi dokumentiem, sniegt viņai piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Tas ļauj viņai, ja dokumenta saturam ir izšķiroša nozīme lēmuma pieņemšanā par piekļuves piešķiršanu, paust viedokli par to, vai piekļuves atteikums ir pamatots.

19. Ombuda tiesības paust viedokli par to, vai dokumenta publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm, ir īpaši svarīgas. Sūdzības iesniedzējiem ir tiesības iesniegt iestādei argumentus par to, vai dokumenta publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Tomēr šīs tiesības praktiski ierobežo tas, ka sūdzības iesniedzējam nav zināms nepubliskota dokumenta saturs. Turpretī saskaņā ar pilnvarām, kas ombudam piešķirtas ar ombuda statūtiem, ombuds var iepazīties ar dokumentu. Tāpēc, ja dokumenta saturam ir izšķiroša nozīme lēmuma pieņemšanā par to, vai dokuments ir jāizpauž, viņa var paust apzinātu viedokli par to, vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumenta izpaušanu.

20. Izskatot jautājumu par to, vai ir piemērojams izņēmums attiecībā uz publisku piekļuvi vai arī pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas publiskošanā, ombuds rūpīgi ņem vērā attiecīgās iestādes viedokli, atzīstot savu rīcības brīvību. Tomēr pašai ombudam ir rīcības brīvība, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, veidot savu neatkarīgo viedokli par to, kur atrodas sabiedrības interešu līdzsvars. Šajā gadījumā ombuds uzskata, ka pastāv ļoti liela sabiedrības interese zināt, kā Parlaments pieņēma lēmumu par to izdevumu sarakstu, uz kuriem attiecas piemaksa par vispārējiem izdevumiem.

21. Kā uzsvērts viņas ieteikumā, EP deputāti kā Prezidija locekļi lemj par izdevumiem, ko sedz no piemaksas par vispārējiem izdevumiem. EP deputāti saņem piemaksu par vispārējiem izdevumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai EP deputāti pieņemtu šos lēmumus par publisko līdzekļu izmantošanu pēc iespējas atklātāk. Nodrošinot lēmumu pieņemšanas procesa pilnīgu pārredzamību, var veidot un stiprināt sabiedrības uzticēšanos. Ombuds uzskata, ka šīs sabiedrības intereses ir tik svarīgas, ka tās prevalē pār citiem argumentiem, lai atteiktu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, jo īpaši nepieciešamību aizsargāt Prezidija lēmumu pieņemšanas procesu.

22. Ombude atzīst un atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts Prezidija galīgais lēmums par to izdevumu sarakstu, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem.^[10] Tomēr viņa uzskata, ka darba grupas priekšlikumu publiskošana ļautu sabiedrībai labāk izprast darba grupas paredzētās un Prezidija apspriestās iespējas.  

Secinājums

Ombuds tagad slēdz izmeklēšanu.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2019. gada 16. septembrī

[1] Piemaksas par vispārējiem izdevumiem juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 20. panta 3. punkts https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:32005Q0684.

[2] Plašāka informācija: http://www.europarl.europa.eu/news/en/faq/14/summary-of-allowances.

[3] Eiropas Parlamenta Prezidiju veido Eiropas Parlamenta deputāti. Tā nosaka Parlamenta iekšējos noteikumus, sagatavo provizorisko budžeta projektu un lemj par visiem administratīvajiem, personāla un organizatoriskajiem jautājumiem.  To veido Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, četrpadsmit priekšsēdētāja vietnieki un pieci kvestori (kuri ir atbildīgi par administratīviem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar Eiropas Parlamenta deputātus). Sk., piemēram, http://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/eu-affairs/20140702STO51229/the-bureau-meet-the-people-in-charge-of-the-8th-european-parliament.  

[4] Eiropas Parlamenta Prezidija 2017. gada 12. jūnija sanāksmes protokols, 12.–13. lpp., pieejams vietnē http://www.europarl.europa.eu/RegData/organes/bureau/proces_verbal/2017/06-12/BUR_PV(2017)06-12_EN.pdf.  

[5] Eiropas Parlamenta Prezidija 2018. gada 2. jūlija sanāksmes protokols, 19.–20. lpp.; To izdevumu saraksts, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem (GEA), Prezidija 2018. gada 2. jūlija lēmums, protokola pielikums, 60.–63. lpp., pieejams vietnē http://www.europarl.europa.eu/RegData/organes/bureau/proces_verbal/2018/07-02/BUR_PV(2018)07-02_EN.pdf .

[6] Atsauce uz šo vēstuli ir iekļauta Biroja 2018. gada 2. jūlija sēdes darba kārtības projektā.

[7] To izdevumu saraksts, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem

(GEA), pieejams: http://www.europarl.europa.eu/RegData/publications/notes/2010/438665/EP-PE_NT(2010)438665_XL.pdf

[8] 4. panta 3. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, pieejama tīmekļa vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001R1049&rid=1.

[9] Eiropas Ombuda ieteikums lietā 1651/2018/THH par Eiropas Parlamenta atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar to izdevumu saraksta pārskatīšanu, kurus var segt no Eiropas Parlamenta deputātiem piešķirtās piemaksas par vispārējiem izdevumiem, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/113092.

[10] http://www.europarl.europa.eu/RegData/organes/bureau/proces_verbal/2018/07-02/BUR_PV(2018)07-02_EN.pdf