Godātais C. kungs! 1999. gada
28. aprīlī Jūs iesniedzat sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju Sistemi Formativi Confindustria (SFC) vārdā. Jūs apgalvojat, ka Komisija, 1998. gada 15. jūnijā piekritusi finansēt projektu, ko izstrādās SFC rūpniecības attīstībai Dienviditālijā, vēl nav veikusi projekta pirmo iemaksu 40 % apmērā no kopējām izmaksām.
1999. gada 6. maijā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 1999. gada 9. septembrī nosūtīja savu atzinumu, kuru es jums nosūtīju kopā ar aicinājumu sniegt apsvērumus. 1999. gada 6. oktobrī es saņēmu Jūsu apsvērumus. Ņemot vērā pieejamos pierādījumus, 1999. gada 9. novembrī es lūdzu otru Komisijas atzinumu. Iestādes 2000. gada 11. janvāra atbilde Jums tika nosūtīta 2000. gada 27. janvārī. Jūsu komentārus es saņēmu 2000. gada 22. februārī. Jūs man nosūtījāt papildu informāciju vairākās vēstulēs, kas datētas ar 1999. gada 23. decembri, 2000. gada 11. un 31. janvāri un 2000. gada 11. maiju.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti bija šādi:
Eiropas Komisija 1998. gada 15. jūnijā nolēma finansēt projektu, ko īstenos SFC, piešķirot dotāciju 12,5 miljonu euro apmērā. Summas bija jāfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Projekts ietvēra "BICI - Business Innovation and Co-operative Industries"attīstību (1). Līgums par projekta īstenošanu tika parakstīts 1999. gada 22. janvārī starp Komisiju un SFC. Kā norādīts līguma 13. panta 2. punktā, pirmā iemaksa 40 % apmērā no kopējās summas bija jāveic pēc līguma parakstīšanas. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija vēl nav samaksājusi šo summu, pārkāpjot šīs līgumsaistības.
Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz problēmām, ar kurām viņa uzņēmums SFC saskārās, lai saņemtu galīgo maksājumu par iepriekšējo projektu, ko finansēja arī Komisija. Viņš uzskatīja, ka abi projekti nav saistīti, un tādējādi, ja Komisija būtu konstatējusi jebkādu saikni starp abiem projektiem, šāda saikne būtu jāuzskata par patvaļīgu un nepamatotu. Viņš uzskata, ka jebkādām šaubām, kas saistītas ar viņa iepriekšējā projekta īstenošanu, nevajadzētu ietekmēt SFC spēju īstenot citu iniciatīvu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs rakstīja ombudam, apgalvojot, ka
i) Komisijas novēlotais maksājums 40 % apmērā no projekta izmaksām ir uzskatāms par administratīvu kļūmi;
tāpēc Komisijai būtu jāpilda savas līgumsaistības un jāsamaksā šī summa.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Komisija vispirms izskaidroja juridisko pamatu tās finansiālajam ieguldījumam projektā. Iestāde norādīja, ka Regulas (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts ļauj Komisijai deleģēt vispārējās dotācijas pārvaldību attiecīgajiem starpniekiem, ko dalībvalsts izraudzījusies kā vienu no struktūrfondu atbalsta veidiem.
Šādos gadījumos finansiālās palīdzības piešķiršanu īsteno ar tiesību aktu (lēmumu). Saskaņā ar 6. panta 2. punktu Regulā (EEK) Nr. 4254/88, ar ko paredz noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), dotācijas izmantošana ir atkarīga no nolīguma, kas noslēgts starp attiecīgo dalībvalsti, Komisiju un starpnieku.
Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 4253/88 16. panta 1. punktu attiecīgā dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, izraugās starpnieku no tiem, kas spēj nodrošināt maksātspējas garantijas, kā arī vajadzīgās administratīvās prasmes, lai vadītu Komisijas paredzētās darbības.
Pēc tam Komisija izskaidroja dažādos līgumus starp iestādi un SFC. Tie visi bija balstīti uz standarta modeli, kas paredz, ka pirmais maksājums būtu jādara pieejams pēc līguma parakstīšanas.
Attiecībā uz Komisijas pirmo dotāciju SFC par 5 miljoniem ECU (2) iestāde paskaidroja, ka tā ietvēra projektu mazo un vidējo uzņēmumu veicināšanai Mecodžorno reģionā Itālijā. Līgums ar saņēmēju tika parakstīts 1992. gada 21. maijā. Tā paredzēja īstenošanas periodu no 1992. gada 1. janvāra līdz 1993. gada 31. decembrim, kas bija jāpagarina līdz 1994. gada 31. decembrim attiecībā uz finanšu un tehniskajām saistībām un līdz 1996. gada 31. decembrim attiecībā uz starpnieku veiktajiem maksājumiem. Galīgā maksājuma pieprasījums tika nosūtīts Komisijai 1997. gada 27. martā.
Komisijas finanšu dienesti (XX ĢD) 1995. gada maijā un 1996. gada oktobrī veica divas šā projekta pārbaudes uz vietas. Rezultātā tika konstatēti vairāki finanšu pārkāpumi. Ziņojumu 1998. gada 30. martā nodeva atbildīgajiem Komisijas dienestiem (ĢD XVI) un 1998. gada 6. jūlijā – dalībvalstij. Lai gan dotācijas maksājumu 1997. gada septembrī pieprasīja XVI ĢD, XX ĢD bloķēja maksājumus, jo pārbaudēs uz vietas tika konstatēti vairāki pārkāpumi.
Attiecībā uz otro SFC īstenoto projektu Komisija paskaidroja, ka Itālijas iestāžu pieprasījums piešķirt vispārēju dotāciju tika saņemts 1997. gada 26. maijā. Tas bija saistīts ar projektu mazo un vidējo uzņēmumu veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem, kas saistīti ar tehnisko inovāciju.
XVI ĢD izskatīja pieprasījumu un nosūtīja to citiem Komisijas dienestiem. XX ĢD piekrita projektam ar vienām atrunām, tomēr Kopienas līdzekļu piešķiršanai vajadzētu būt atkarīgai no to neatrisināto problēmu risinājuma, kas saistītas ar SFC pirmo projektu. Komisija apstiprināja otro dotāciju 1998. gada 15. jūnijā.
Lai atrisinātu šo strupceļu, XX ĢD kopā ar SFC un Itālijas iestādēm 1998. gada 13. novembrī organizēja uzklausīšanu. Šīs procedūras rezultātā tika nosūtīts trešais apmeklējums uz vietas, lai pārskatītu situāciju. Pārbaudē piedalījās arī OLAF darbinieki, un tā notika 1999. gada 23.–25. jūnijā. No tā izrietošajā ziņojumā bija iekļauts ierosinājums, ka nauda pirmajai dotācijai būtu jāizmaksā pēc tam, kad ir veikti daži atskaitījumi, un ka būtu jāievieš daži uzlabojumi otrā SFC projekta pārvaldībā.
Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka SFC varēja īstenot savu otro iniciatīvu, un tāpēc piekrita piešķirt dotācijas pirmo daļu. Laikā, kad Komisija sniedza atzinumu, XX ĢD piekrita maksājumam, kas pēc tam tika nodots saņēmējam.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Ombuds pārsūtīja Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Savā atbildē sūdzības iesniedzējs kopumā saglabāja argumentus, kas jau bija izklāstīti viņa sākotnējā sūdzībā. Tomēr viņš uzsvēra, ka Komisijas noteiktā kavēšanās dotāciju izmaksāšanā radīja milzīgu kaitējumu SFC.
Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, neraugoties uz Komisijas garantijām, otrās dotācijas maksājums vēl nav saņemts viņa uzņēmumā. Viņš jautāja, kāpēc Komisija ir piekritusi piešķirt līdzekļus tikai tagad, kad informācija par SFC darbību bija pieejama pēc pēdējās pārbaudes uz vietas, kas notika 1998. gada novembrī. Turklāt šo pārbaužu rezultātā sniegtie ieteikumi netika nosūtīti sūdzības iesniedzējam, tāpēc viņš nevarēja zināt to saturu.
Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pievienoja jaunu apgalvojumu. Ņemot vērā kavēšanos ar naudas saņemšanu un ar to saistīto mantisko kaitējumu, sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka viņa uzņēmumam būtu nepieciešams papildu pagarinājums, lai īstenotu projektu, kas sākotnēji bija paredzēts laikposmam līdz 1999. gada 31. decembrim. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Komisija piekristu viņa lūgumiem pagarināt termiņu.
Saistībā ar šo lietas aspektu sūdzības iesniedzējs nosūtīja ombudam vairākas papildu vēstules. 1999. gada 23. decembrī viņš nosūtīja ombudam Komisijas 1999. gada 22. decembra vēstuli, kurā iestāde paskaidroja, ka nevar piešķirt otrā projekta izpildes termiņa pagarinājumu. Komisija apgalvoja, ka jebkura šāda paplašināšana būtu pretrunā noteikumiem, kas reglamentē EK struktūrfondus. Vēstulē arī norādīts, ka šo lēmumu nākotnē varētu grozīt, ņemot vērā ombuda veiktās izmeklēšanas secinājumus. Sūdzības iesniedzējs 2000. gada 11. janvārī vēlreiz rakstīja ombudam, savā vēstulē uzsverot, ka Komisijas nespēja veikt maksājumus par projektiem radīja milzīgu kaitējumu viņa uzņēmumam un ka viņš uzskatīja par netaisnīgu iestādes atteikumu pagarināt termiņu otrā projekta pabeigšanai. Sūdzības iesniedzējs arī nosūtīja ombudam vēl vienu vēstuli, kas datēta ar 2000. gada 31. janvāri un kurā viņš atkārtoti atsaucās uz visiem sūdzībā minētajiem faktiem un apgalvojumiem.

Papildu prasības

Lai saņemtu Komisijas paskaidrojumus par sūdzības iesniedzēja apsvērumiem, ombuds 1999. gada 9. novembrī nosūtīja iestādei vēstuli. Viņš lūdza Komisijai papildu paskaidrojumus par
1) iestādes nostrādāto laiku, lai izmeklētu EK līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu reģionā, kas, pēc sūdzības iesniedzēja domām, ir bijis nepamatoti ilgs;
(2) Komisija, iespējams, nav informējusi sūdzības iesniedzēju par ieteikumiem ziņojumā, kas sagatavots pēc 1999. gada jūnija pārbaudes uz vietas.
Ombuds arī lūdza sīkāku informāciju par abu dotāciju maksājumiem.
Komisijas otrais atzinums
Komisija otrajā atzinumā paskaidroja, ka, neraugoties uz 1998. gada novembra pārbaudē izdarītajiem konstatējumiem, daļa informācijas joprojām ir neskaidra. Jo īpaši iestāde atsaucās uz izdevumiem par pakalpojumiem uzņēmumiem, katra projekta dalībnieka veiktajiem uzdevumiem un dažām detaļām, kas iekļautas ziņojumā, ko SFC sagatavoja 1999. gada jūnijā. Turklāt Komisija norādīja, ka SFC veica tikai dažus maksājumus saistībā ar pirmo dotāciju 1999. gada 11. maijā.
Attiecībā uz to, ka iestāde, iespējams, nav nodevusi sūdzības iesniedzējam ziņojuma kopiju, Komisija paskaidroja, ka šāda veida ziņojumi, kas izriet no pārbaudēm uz vietas, tiek nodoti tikai valsts iestādēm. Šāda prakse atbilst līgumam, kas noslēgts starp XX ĢD un dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. Attiecībā uz Itāliju šie ziņojumi tiek nosūtīti Budžeta un Valsts kases ministrijai. Komisijā XX ĢD sagatavoto ziņojumu kopijas tiek nosūtītas XVI ĢD, OLAF un arī Revīzijas palātai.
Tāpēc nav pienākuma nosūtīt šāda veida ziņojumu kopijas projekta attīstītājam vai finanšu starpniekam dalībvalstī. Attiecībā uz SFC īstenotajiem projektiem pirmais ziņojums Itālijas iestādēm tika nosūtīts 1998. gada 6. jūlijā, bet otrais – 1999. gada 9. decembrī.
Attiecībā uz maksājumu detaļām Komisija norādīja, ka attiecībā uz pirmo dotāciju pēc tam, kad tā 1999. gada 11. novembrī bija pārbaudījusi un saņēmusi Itālijas iestāžu piekrišanu, galīgais maksājums tika veikts 1999. gada 29. novembrī. Attiecībā uz otro dotāciju pirmā iemaksa 40 % apmērā no kopējās summas tika veikta 1999. gada 24. augustā pēc XX ĢD apstiprinājuma.
Sūdzības iesniedzēja otrās piezīmes
Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir netaisnīgi, ka Komisija izmanto neskaidrus aspektus attiecībā uz 1995.–1996. gadā īstenotu projektu, lai palēninātu maksājumus par citu 1998. gadā iesniegtu projektu. Turklāt viņš uzskatīja, ka gadījumā, ja rastos kādas būtiskas problēmas saistībā ar SFC pilnvarām, Komisijai 1998. gada jūnijā nevajadzēja apstiprināt otrā projekta finansējumu. Viņš atsaucās uz Regulas (EEK) Nr. 139/2004 21. panta noteikumiem. 2082/93, kurā noteikts, ka finansiālo ieguldījumu maksājumi jāveic divu mēnešu laikā pēc pieņemama pieprasījuma saņemšanas.
Attiecībā uz Komisijas sniegtajiem paskaidrojumiem, lai pamatotu vajadzību pēc papildu informācijas pieprasījumiem, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš būtu brīvprātīgi izsniedzis šos dokumentus un datus, ja būtu zinājis par šādas informācijas nepieciešamību.
Tomēr viņš pauda nožēlu, ka Komisijas dienestu sagatavotajā ziņojumā iekļautā informācija valsts iestādēm tika sniegta labu laiku pēc pārbaužu veikšanas.
Sūdzības iesniedzējs 2000. gada 11. maijā lūdza ombudam pieņemt steidzamu nostāju attiecībā uz šo sūdzību, jo, viņaprāt, tas varētu būt noderīgi, lai mainītu Komisijas nostāju.

Lēmums

1 Komisijas pienācīgas rūpības trūkums otrās dotācijas izmaksāšanā
1.1. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija, 1998. gada 15. jūnijā nolēmusi sniegt sūdzības iesniedzējam finansiālu atbalstu BICI projektam, vēl nav veikusi pirmo maksājumu 40 % apmērā no kopējās dotācijas. Viņš uzskata, ka Komisija nav izpildījusi savas līgumsaistības, jo ar SFC noslēgtā līguma 13. panta 2. punktā ir paredzēts, ka pirmā iemaksa 40 % apmērā no kopējās summas ir jāveic pēc līguma parakstīšanas. Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija nav ievērojusi spēkā esošos noteikumus, jo, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. num 21. pantā. 2082/93, maksājumi par finanšu iemaksām jāveic divu mēnešu laikā pēc pieņemama pieprasījuma saņemšanas.
Šis Komisijas novēlotais maksājums 40 % apmērā no projekta izmaksām, pēc sūdzības iesniedzēja domām, bija administratīva kļūme.
1.2. Komisija pamatoja maksājuma kavējumu ar to, ka tās finanšu dienesti bija konstatējuši vairākus iespējamus pārkāpumus iepriekšējā EK finansētā projektā, ko īstenoja sūdzības iesniedzējs. Šie finanšu aspekti bija jāpārbauda pirms jaunu maksājumu veikšanas.
Lai atrisinātu šo situāciju, Komisijas dienesti, pirmkārt, 1998. gada 13. novembrī organizēja sūdzības iesniedzēja un Itālijas iestāžu uzklausīšanu. Šīs iniciatīvas rezultātā 1999. gada 23.-25. jūnijā tika nosūtīta pārbaude, lai pārskatītu situāciju. Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, Komisija secināja, ka problēmas, kas saistītas ar pirmo dotāciju, tika apmierinoši risinātas un tādējādi SFC spēja pienācīgi īstenot otro projektu. Pēc tam šī iestāde nolēma veikt pirmo šīs dotācijas maksājumu, kas notika 1999. gada 24. augustā.
1.3. No lēmuma par finansiālā atbalsta piešķiršanu BICI projektam oficiālās pieņemšanas (1998. gada 15. jūnijs) līdz pirmās daļas faktiskai izmaksai (1999. gada 24. augusts) Komisijai bija vajadzīgs vairāk nekā viens gads, lai izmaksātu daļu no piešķirtajiem līdzekļiem.
Lai novērtētu, vai laiks, kas Komisijai bija vajadzīgs, bija nepamatoti ilgs un vai iestāde tādējādi rīkojās ar pienācīgu rūpību, būtu jāveic piemērojamo noteikumu, kā arī lietas apstākļu sākotnējais novērtējums.
1.4. Vispārīgie noteikumi, ko piemēro avansa maksājumiem par šāda veida dotācijām, ir ietverti Regulā (EEK) Nr. 2082/93 [3], ar ko grozīja Regulu (EEK) Nr. 4253/88. Kā noteikts 21. panta 1. punktā: „Finansiālās palīdzības maksājumus [ ] parasti veic divu mēnešu laikā pēc pieņemama pieteikuma saņemšanas.” Komisijas 1998. gada 15. jūnija lēmums, ar ko piešķir EK atbalstu BICI, balstījās uz iepriekšējo regulu, lai atrisinātu ar maksājumiem saistītus jautājumus (4). No otras puses, šiem noteikumiem būtu jāsniedz informācija atsevišķam līgumam ar SFC.
Iepriekšējā noteikumā kā vispārējs noteikums ir paredzēts divu mēnešu termiņš maksājumiem, un tāpēc ārkārtas apstākļos varētu šķist pieņemams ilgāks termiņš. Komisija apgalvoja, ka šie konkrētie fakti pastāv saistībā ar BICI projektu, jo tās dienestiem bija jānoskaidro daži neatrisināti finanšu jautājumi, kas saistīti ar SFC sniegumu iepriekšējā projektā.
1.5. Ombuds norāda, ka Komisijai ir pienākums nodrošināt Kopienas līdzekļu pareizu izmantošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Šis princips jāņem vērā, īstenojot jebkuru darbību, ko finansē no struktūrfondiem (5). Ņemot vērā Komisijas finanšu dienestu bažas par SFC iepriekšējiem darbības rezultātiem, iestādei bija pamatoti pārbaudīt šos aspektus pirms jebkādu jaunu maksājumu veikšanas, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību.
1.6. Lai gan šo aspektu pārbaude ilga vairāk nekā gadu, ombuds nevar secināt, ka Komisija nav rīkojusies ar pienācīgu rūpību. Tādējādi pēc problēmām saistībā ar pirmo dotāciju 1998. gada 30. martā Komisija centās tās noskaidrot, 1998. gada 13. novembrī uzklausot sūdzības iesniedzēju un Itālijas iestādes, kā rezultātā 1999. gada 23.–25. jūnijā tika veikta pārbaude uz vietas dažādos Komisijas dienestos un 1999. gada 24. augustā tika veikts galīgais maksājums.
Ņemot vērā risināmo jautājumu sarežģītību un dažādo iesaistīto dienestu skaitu, šis laiks nešķiet pārmērīgi ilgs, un tāpēc iestāde, šķiet, nerīkojās bez pienācīgas rūpības.
Tādēļ ombuds ir secinājis, ka attiecībā uz šo lietas aspektu, šķiet, nav pieļautas administratīvas kļūmes.
Maksājuma daļa par otro SFC projektu
2.1. Sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis, lai Komisija izmaksā BICI projektam paredzētās dotācijas pirmo daļu, kas atbilst 40 % no kopējā finansējuma.
2.2. Komisija ir norādījusi, ka, pārbaudījusi dažus neatrisinātus jautājumus saistībā ar sūdzības iesniedzēja uzņēmuma darbību, maksājums tika veikts 1999. gada 24. augustā.
2.3. Ombuds norāda, ka no sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka summa jau ir samaksāta, kā prasīts sākotnējā sūdzībā.
Tādēļ ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu, šķiet, nav pieļautas administratīvas kļūmes.
3 Projekta pabeigšanas termiņa pagarināšana
3.1. Ņemot vērā Komisijas atzinumā izteiktās piezīmes, sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos iekļāva jaunu apgalvojumu. Maksājumu saņemšanas kavējumu un no tiem izrietošo mantisko zaudējumu dēļ sūdzības iesniedzējs lūdza ombudam, lai Komisija apmierina viņa lūgumus pagarināt projekta pabeigšanas termiņu pēc 1999. gada 31. decembra.
3.2. Tā kā šis aspekts nebija iekļauts sākotnējā sūdzībā un tādēļ iestādei nebija iespējas to komentēt, ombuds neuzskata par lietderīgu izskatīt šo jauno apgalvojumu šajā kontekstā.
3.3. Tomēr ombuds ņem vērā noteikumus Komisijas 1999. gada 22. decembra vēstulē sūdzības iesniedzējam, ko sūdzības iesniedzējs pārsūtīja 1999. gada 23. decembrī. Šajā vēstulē iestāde paskaidroja, ka otrā projekta izpildes termiņa pagarinājums nevar tikt piešķirts, jo tas varētu būt pretrunā noteikumiem, kas reglamentē EK struktūrfondus. Tomēr iestāde ierosināja, ka tās lēmumu nākotnē varētu grozīt, ņemot vērā ombuda secinājumus šajā lietā.
3.4. Kā norādīts 1. punktā, ombuds ir secinājis, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, kas ombudam darīti zināmi izmeklēšanas gaitā, ombuds uzskata, ka ir pamatoti, ka Komisija pieņem taisnīgu un vienlīdzīgu lēmumu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu pagarināt BICI projekta termiņu.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN

---

(1) Komisijas 1998. gada 15. jūnija Lēmums C (1998) 1244.

(2) 1992. gada 2. marta Lēmums C(92) 406/4.

(3) Padomes 1993. gada 20. jūlija Regula (EEK) Nr. 2082/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2052/88 īstenošanai attiecībā uz dažādu struktūrfondu darbības saskaņošanu savā starpā un ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību, OV L 193, 31.7.1993., 20.–33. lpp.

(4) 1998. gada 15. jūnija Lēmuma Nr. 1244 3. pants.

(5) Skatīt EK līguma 274. pantu: „Komisija izpilda budžetu saskaņā ar noteikumiem regulās, kas pieņemtas atbilstīgi 279. pantam [], ņemot vērā pareizas finanšu vadības principus].”