FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Lēmums lietā 838/2019/JF par to, kā Eiropas Komisija izskatīja sūdzību par brīvdienu īpašumiem Francijā

Par Komisijai iesniegto sūdzību

1. Sūdzības iesniedzēja rakstīja Komisijai, lai paustu bažas par shēmu, kas, viņasprāt, tika izveidota Francijā pirms 20 gadiem un kas mudināja ārvalstu ieguldītājus iegādāties brīvdienu īpašumu. Sūdzības iesniedzējs, kurš ir Īrijas valstspiederīgais, bija ieguldījis shēmā. Viņa uzskata, ka apmaiņā pret atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pircēji piekrita iznomāt savus īpašumus tūrisma operatoriem vismaz uz deviņiem gadiem. Lai gan daudziem īpašniekiem tika apsolīta “garantētanomas maksa”,viņi nesaņēma nekādu nomas maksu vai viņiem tika maksāta zemāka likme, nekā gaidīts. Turklāt daudzi īpašnieki nevarēja pārņemt savā īpašumā savu īpašumu pēc sākotnējā nomas termiņa beigām līgumu veida dēļ[1]. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šī shēma ir pretrunā ES tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Viņa lūdza Komisiju sākt pārkāpuma procedūru pret Franciju.

Komisijas atbilde sūdzības iesniedzējam

2. Atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija norādīja, ka attiecīgajām valsts iestādēm ir jāizmeklē, vai shēma pārkāpj ES tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Lai gan Komisijas kompetencē nav izmeklēt šādus jautājumus, tā par šo problēmu informēja Francijas iestādi — Konkurences politikas, patērētāju tiesību aizsardzības un krāpšanas kontroles ģenerāldirektorātu (DGCCRF). Pēc tam DGCCRF pieprasīja un saņēma papildu informāciju no valsts iestādēm Īrijā un Apvienotajā Karalistē, proti, no Konkurences un patērētāju aizsardzības komisijas un Konkurences un tirgus iestādes.

3. Komisija norādīja, ka Francijas iestādes ir transponējušas attiecīgos ES patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus Francijas tiesību aktos. Attiecībā uz šo lietu tās kompetentās iestādes izmeklē iespējamos patērētāju tiesību pārkāpumus, kā noteikts ES tiesību aktos. Tāpēc Komisija neplāno ierosināt lietu pret Franciju saistībā ar ES patērētāju tiesībām. Tomēr tā turpina ļoti cieši sekot šim jautājumam.

4. Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar Komisijas atbildi un vērsās pie ombuda.

Eiropas Ombuda konstatējumi

5. Komisijai ir plaša rīcības brīvība, izskatot sūdzības par ES tiesību aktu pārkāpumu (“sūdzības par pārkāpumu”). Ombuds šādos gadījumos var pārskatīt arī to, vai Komisija ir paziņojusi savu nostāju sūdzības iesniedzējam, dodot viņam iespēju paust savu viedokli par šo nostāju, un rūpīgi apsvēra šo viedokli. Attiecībā uz sūdzības par pārkāpumu būtību ombuda veiktā Komisijas analīzes pārbaude ir vērsta uz to, lai noteiktu, vai, iespējams, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Ja Komisija pilda savus procesuālos pienākumus un nepieļauj acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ombuds parasti secina, ka administratīva kļūme nav notikusi. 

6. Komisija 2017. gada februārī tikās ar sūdzības iesniedzēju kopā ar diviem citiem skartajiem ieguldītājiem un vienu Eiropas Parlamenta deputātu. Tā ir arī atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm un e-pastiem, kā arī uz dažādu EP deputātu vēstulēm un e-pastiem, kuri tai pievērsās saistībā ar šo problēmu. Komisija vienmēr pārliecinoši ir izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ tā nevarēja iejaukties. Tā arī sniedza konsultācijas par to, kuras iestādes ir pilnvarotas risināt šo jautājumu dažādās dalībvalstīs, ieteica attiecīgajām personām sazināties ar šīm iestādēm un tieši sazinājās ar DGCCRF. Komisija norādīja, ka tā ļoti cieši seko līdzi notiekošajai izmeklēšanai un ir gatava sniegt jebkādu palīdzību, kas varētu būt nepieciešama, ievērojot piemērojamos tiesību aktus.

7. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ombuds šajā lietā nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi[2].

 

Marta Hirša-Ziembiņska

Izmeklēšanas un IKT nodaļas vadītājs – 1. nodaļa

Strasbūrā, 2019. gada 1. jūlijā

 

[1] Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tika izmantoti komerciāli nomas līgumi, kas nozīmēja, ka nomas termiņa beigās īpašnieks vai nu maksāja īrniekam “izlikšanaskompensāciju”,kas bieži vien bija summa, kura bija tuva īpašuma vērtībai, vai arī noma turpinājās uz nenoteiktu laiku. Viņa teica, ka pircēji pirkuma brīdī nebija informēti par šiem līguma noteikumiem.

[2] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!