Sūdzības priekšvēsture

1. Šī sūdzība attiecas uz iespējamām kļūdām, ko pieļāvis Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) saistībā ar to, kā tas veica grupu mācības atklātā konkursā.

2. Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AST/102/10, kas tika organizēts, lai izveidotu rezerves sarakstu ar asistentiem audiovizuālajā/tīmekļa dizaina jomā. Pēc tam, kad EPSO viņu informēja, ka viņa darbā pieņemšanas pārbaudījumi ir bijuši neveiksmīgi, viņš iesniedza pārskatīšanas lūgumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO ir i) pieļāvis acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ii) izdarītie pārkāpumi grupā; iii) uzdeva datorizētos pārbaudes jautājumus un arī tos izlaboja, kas, viņaprāt, bija pretrunā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai [1]. Attiecībā uz ii) punktu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EPSO darbinieki piedalījās grupas darbā, jo nebija pietiekami daudz kandidātu. Viņš uzskata, ka EPSO darbinieku klātbūtne grupā izkropļo šo uzdevumu. Viņš apgalvoja, ka lielākā daļa veiksmīgo kandidātu piedalījās divās grupu mācībās, kurās piedalījās EPSO darbinieki.

3. Sūdzības iesniedzējs saņēma atbildi no EPSO, kas uzrakstīja atlases komisijas priekšsēdētāja vārdā. Atbildē tika izskatīti jautājumi, kurus viņš bija izvirzījis savā pārskatīšanas pieprasījumā. Attiecībā uz uzdevumu grupā atbildē bija precizēts, ka uzdevuma mērķis nav panākt, lai katrs kandidāts sasniegtu līmeni, kas būtu noteikts iepriekš, bet gan, lai starp kandidātiem notiktu diskusija, kuras laikā vērtētāji var novērtēt viņu sniegumu. Atlases komisija uzskata, ka “izspēles kandidāta” prakse ir labākā garantija vienlīdzīgai attieksmei. Tā nodrošina vienlīdzīgu attieksmi dažādos līmeņos: attiecība starp informācijas daudzumu/dalībnieku skaitu ir atbilstoša, attiecība starp mijiedarbības laiku/mijiedarbības skaitu katram kandidātam ir atbilstoša, un informācija par izspēles kandidāta identitāti un funkcijām ir vienāda un visiem kopīga neatkarīgi no tā, vai tie ir izspēles kandidāti, reālie kandidāti vai atlases komisijas locekļi. Turklāt šo praksi piemēro visos EPSO organizētajos konkursos.

4. Tā kā sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar saņemto atbildi, viņš vērsās pie Eiropas ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

5. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu.

Apgalvojums:

EPSO ir pieļāvis pārkāpumus grupas darbā, jo tā darbinieki piedalījās šajā darbā.

6. Savā vēstulē EPSO, uzsākot izmeklēšanu, ombuds lūdza EPSO sniegt datus par to kandidātu relatīvajiem panākumiem, kuri atrodas grupās, kurās piedalās EPSO darbinieks, salīdzinājumā ar grupām, kurās nepiedalās neviens EPSO darbinieks. Ombuds arī lūdza EPSO precizēt, vai tā darbinieki apmeklē īpašas mācības, lai sagatavotu viņus dalībai šajās grupu mācībās.

Izmeklēšana

7. Ombuds 2011. gada 31. oktobrī sāka izmeklēšanu un lūdza EPSO sniegt atzinumu. EPSO savu atzinumu iesniedza 2012. gada 9. februārī. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 27. februārī iesniedza savus apsvērumus par EPSO atzinumu.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka EPSO ir pieļāvis pārkāpumus grupas darbā, jo tā darbinieki piedalījās šajā darbā

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Sūdzības iesniedzējs izvirzīja divus galvenos argumentus attiecībā uz grupas uzdevumu. Pirmkārt, viņš būtībā apgalvoja, ka EPSO grupas uzdevumu ietvaros aizstāja atlases komisiju. Viņš norādīja, ka atklātajā konkursā, kurā viņš piedalījās, EPSO kandidātiem organizēja trīs grupu vingrinājumus. Viņš piedalījās pirmajā grupas uzdevumā. Kandidātu nepietiekamā skaita dēļ EPSO darbinieki piedalījās otrās un trešās grupas mācībās. Viņš apgalvoja, ka nevienā noteikumā šāda iespēja nav paredzēta. EPSO darbiniekus atlases komisija neatlasa, viņš teica. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv nevienlīdzīga attieksme, kas izriet no “izspēles kandidātu” dalības. Viņš uzskata, ka EPSO darbinieku klātbūtne izkropļo šo uzdevumu, ņemot vērā, ka viņi, iespējams, ir noveduši pie “risinājuma”. Viņš norāda, ka lielākā daļa veiksmīgo kandidātu piedalījās divās grupu mācībās, kurās piedalījās EPSO darbinieki.

9. Savā atzinumā EPSO vispirms precizēja četrus aspektus, kas attiecas uz paraugkandidātu dalību grupu uzdevumos. Pirmkārt, tā norādīja, ka kandidāta dalību grupas uzdevumā novērtē atlases komisija, nevis EPSO vai kāds cits izspēles kandidāts. Otrkārt, grupas uzdevuma mērķis nav iegūt konkrētu rezultātu, kas iepriekš noteikts katram kandidātam atsevišķi, bet gan izveidot kandidātu diskusiju, lai atlases komisijas locekļi varētu novērot un novērtēt šo diskusiju. Treškārt, lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, grupu vingrinājumiem ir nepieciešams minimālais dalībnieku skaits. Minimālais dalībnieku skaits atšķiras, jo tas ir atkarīgs no reālo kandidātu skaita attiecīgajā grupas uzdevumā. Tāpēc kandidātu izspēle ir vienīgais veids, kā garantēt, ka uzdevums grupā var sasniegt iepriekš minēto mērķi un ka tas var notikt noteiktajā datumā, ja kāds no kandidātiem kāda iemesla dēļ nepiedalās, kā paredzēts. Dažos gadījumos (piemēram, konkursos, kuros vajadzīgi ļoti specifiski profili, uz kuriem attiecas tikai neliels personu skaits) ir pat iespējams iepriekš zināt, cik izspēles kandidātu būs vajadzīgi konkrētam grupas uzdevumam. Ceturtkārt, EPSO uzskata, ka kā korektīvs pasākums paraugkandidātu dalība ir labākais veids, kā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem, lai garantētu, ka i) informācijas apjoms/dalībnieku skaits ir atbilstošs; ii) mijiedarbības periods laikā/mijiedarbības gadījumu skaits pēc kandidāta attiecības ir pietiekams; un iii) informācija par izspēles kandidāta identitāti un funkcijām ir vienāda, un to kopīgo visi — gan izspēles kandidāti, gan īstie kandidāti, gan atlases komisijas locekļi.

10. Saistībā ar attiecīgo atklāto konkursu EPSO analizēja grupas uzdevumus, par atsauci ņemot 66 kandidātus, kuri pieteicās uz jomām "audiovizuālie arhivāri", "audiovizuālie tehniķi", "audiovizuālo darbu producentu palīgi" un "tīmekļa vietņu un lietojumprogrammu izstrādātāji". EPSO salīdzināja kandidātu iegūto punktu skaitu, nošķirot divas grupas: i) kandidāti, kuriem nav izspēles kandidāta savā grupā (52); un ii) kandidātiem, kuriem grupā bija izspēles kandidāts (14). Kandidātu iegūtais punktu skaits liecina, ka vidējais punktu skaits, kas iegūts grupas uzdevumā, bija par 0,5 punktiem augstāks kandidātiem, kuriem grupā bija paraugkandidāts. Kandidātiem bez izspēles kandidātiem grupas uzdevumā tika piešķirti vidēji 5 573076923 punkti, savukārt kandidātiem ar izspēles kandidātu grupas uzdevumā tika piešķirti vidēji 6 057142857 punkti. EPSO arī norādīja, ka no statistikas viedokļa abas grupas ir vienas un tās pašas, jo punktu atšķirības neļauj nošķirt šīs divas grupas. Noslēgumā tā norādīja, ka šie rezultāti skaidri parāda, ka kandidātu izspēle grupu uzdevumos nekādā veidā neietekmēja kandidātu rezultātus.

11. Attiecībā uz apmācību EPSO norādīja, ka paraugkandidāti tiek apmācīti, lai sagatavotos dalībai grupu uzdevumos. Tas ietver īpašu apmācību par paraugkandidātu lomu un nozīmi. Šīs īpašās apmācības laikā EPSO darbinieki saņem arī rokasgrāmatu par kandidātiem. Turklāt pirms dalības konkrētajā grupas uzdevumā izspēles kandidāti tiek pienācīgi informēti par viņu lomu konkrētajā grupas uzdevumā.

12. Savos apsvērumos par EPSO atzinumu sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka ir nolēmis Civildienesta tiesā iesniegt prasību atcelt attiecīgo atklāto konkursu. Viņš arī vērsa ombuda uzmanību uz Vispārējās tiesas 2011. gada 14. decembra spriedumiem lietā T-361/10 P Komisija/Pachtitis un lietā T-6/11 P Komisija/Vicente Carbajosa un citi.

Ombuda novērtējums

13. Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants pilnvaro Eiropas Ombudu pieņemt sūdzības

"… attiecībā uz administratīvām kļūmēm Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā…, izņemot gadījumus, kad par iespējamiem faktiem notiek vai ir notikusi tiesvedība."

Ombuda statūtu 2. panta 7. punktā ir noteikts:

"Ja ombudam sakarā ar notiekošu vai pabeigtu tiesvedību attiecībā uz iesniegtajiem faktiem ir jāatzīst sūdzība par nepieņemamu vai jāizbeidz tās izskatīšana, jebkuras izmeklēšanas rezultātus, ko viņš veicis līdz minētajam punktam, reģistrē galīgi."

14. Ņemot vērā informāciju, ko sūdzības iesniedzējs sniedzis ombudam un saskaņā ar kuru viņš ir nolēmis vērsties tiesā, ombudam ir pienākums izbeigt šīs sūdzības izmeklēšanu.

C. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds izbeidz šīs sūdzības izskatīšanu un izbeidz līdz šim veikto izmeklēšanu, neveicot nekādas turpmākas darbības.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2012. gada 23. aprīlī

[1] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz 2010. gada 15. jūnija spriedumu lietā F-35/08 Pachitis / Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 58. un 70. punkts). Šī lieta tika pārsūdzēta Vispārējā tiesā, kas savu spriedumu pasludināja 2011. gada 14. decembrī. Sk. 2011. gada 14. decembra spriedumu lietā T-361/10 P Komisija/Pachitis, Krājumā vēl nav publicēts.