Cienījamais X! 1998. gada
31. decembrī Jūs nosūtījāt sūdzību Eiropas ombudam par atklāto konkursu EUR/A/121, ko organizēja Eiropas Savienības Padome, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Sūdzībā Jūs apgalvojāt, ka atlases komisija nav ievērojusi Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu par konkursu attiecībā uz mutisko eksāmenu.
1999. gada 5. februārī es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Savienības Padomei. Padome savu atzinumu nosūtīja 1999. gada 25. maijā, un es to pārsūtīju Jums 1999. gada 17. jūnijā, aicinot izteikt apsvērumus. 1999. gada 13. jūlijā es saņēmu Jūsu apsvērumus par Padomes atzinumu.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EUR/A/121, ko organizēja Eiropas Savienības Padome, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Pēc priekšatlases pārbaudījumu un rakstisko pārbaudījumu sekmīgas nokārtošanas sūdzības iesniedzējs tika uzaicināts uz mutisko eksāmenu, kas notika 1998. gada 30. septembrī.
Saskaņā ar Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu par konkursu (1) mutiskā eksāmena mērķis bija pārbaudīt gan kandidāta zināšanas, gan valodu prasmes:

"b) Mutiski testi

1. Intervija, lai novērtētu kandidāta vispārējās un profesionālās zināšanas un spēju pielāgoties starptautiskai videi, viņa motivāciju un vēlmi strādāt komandā dažkārt sarežģītos apstākļos.

Marķējums: no 40.

2. Intervija, lai novērtētu kandidāta valodu zināšanas. Marķēšanā ņems vērā vairāk nekā vienas Kopienu oficiālās valodas zināšanas.

Marķējums: no 20."

Ar 1998. gada 19. oktobra vēstuli sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka atlases komisija ir nolēmusi neiekļaut sūdzības iesniedzēja vārdu sekmīgo kandidātu sarakstā, jo sūdzības iesniedzējs otrajā mutiskajā eksāmenā bija ieguvis tikai 10 no 20 punktiem, bet šim pārbaudījumam nepieciešamais minimums bija 12 punkti.
Sūdzībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pretēji paziņojumam par konkursu mutiskais eksāmens nebija sadalīts divās daļās. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka mutiskā eksāmena laikā tika pārbaudītas nevis valodu zināšanas, bet gan zināšanas. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka atlases komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka papildus vācu un angļu valodai sūdzības iesniedzējam bija arī franču valodas zināšanas.

Pieprasījums

Sūdzība tika nosūtīta Padomei komentāru sniegšanai. Savā vēstulē Eiropas Ombuds lūdza Padomi iesniegt viņam atlases komisijas novērtējuma kopiju.
Padomes atzinums
Padome savā atzinumā attiecībā uz sūdzību izteica šādas piezīmes:
Mutvārdu pārbaude netika sadalīta divās atsevišķās hronoloģiskās daļās. Tomēr Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par konkursu šāda sadalīšana nebija prasīta. Tā vietā atlases komisija saskaņā ar paziņojumu par konkursu sadalīja pārbaudījumu divās daļās pēc satura, lai dažādie jautājumi, kuru mērķis ir novērtēt vispārējās un profesionālās zināšanas un kandidāta spēju pielāgoties starptautiskai videi, faktiski tiktu uzdoti dažādās valodās, un kandidāts uz tiem atbildētu atbilstoši savām valodu zināšanām. Padome uzskata, ka neviena cita pieeja neatbilstu mutiskā pārbaudījuma mērķim un būtu grūti saprast, kā valodas pārbaudījumu varētu veikt, ja ne izmantojot jautājumus, kas saistīti ar profesionālajām zināšanām. Padome uzsvēra, ka attiecīgais konkurss ir atlases procedūra administratīvo ierēdņu, nevis tulkotāju vai tulku pieņemšanai darbā.
Apgalvojums, ka nav ņemtas vērā sūdzības iesniedzēja otras svešvalodas, izņemot angļu valodu, zināšanas, nav pamatots. Šajā sakarā Padome vērsa uzmanību uz to, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju mutiskais pārbaudījums notika trīs valodās (vācu, angļu un franču).
Attiecībā uz ombuda lūgumu par pārbaudes ziņojuma kopiju Padome uzskatīja, ka uz šo dokumentu attiecas stingri pārbaudes darbu konfidencialitātes noteikumi.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Apsvērumos sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja. Sūdzības iesniedzējs atkārtoti pauda viedokli, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu bija jānotiek diviem atsevišķiem mutiskajiem pārbaudījumiem. Sūdzības iesniedzējs arī turpināja uzskatīt, ka atlases komisija kā pozitīvu faktoru nav ņēmusi vērā franču valodas zināšanas.

Lēmums

1 Nesadalīšana starp abām mutiskā pārbaudījuma daļām un sūdzības iesniedzēja valodas prasmju nenovērtēšana
1.1 Sūdzībā, kas iesniegta 1998. gada 31. decembrī, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pretēji Oficiālajā Vēstnesī publicētajam paziņojumam par konkursu mutiskais pārbaudījums nebija sadalīts divās atsevišķās daļās un ka tas nebija valodas kompetence, bet zināšanas, kas tika pārbaudītas mutiskā pārbaudījuma laikā.
1.2 Eiropas Savienības Padome atbildēja, ka paziņojumā par konkursu nav noteikts, ka pārbaudījums jāsadala divās atsevišķās hronoloģiskās sadaļās, un ka atlases komisija ir sadalījusi pārbaudījumu divās daļās pēc satura. Tādējādi dažādie jautājumi, kuru mērķis bija novērtēt vispārējās un profesionālās zināšanas, kā arī citas paziņojumā par konkursu minētās īpašības, tika uzdoti dažādās valodās, un kandidāts uz tiem atbildēja atbilstoši valodu zināšanām. Padome apgalvoja, ka neviena cita pieeja neatbilst mutiskā pārbaudījuma mērķim un ka ir grūti saprast, kā valodas pārbaudījumu varētu veikt, ja ne izmantojot jautājumus, kas saistīti ar profesionālajām zināšanām.
1.3 Paziņojumā par konkursu ir paredzēts, ka mutiskie pārbaudījumi sastāv no divām daļām, kuras ērtības labad var saukt attiecīgi par būtiskajām un lingvistiskajām daļām. Pirmais mērķis ir novērtēt kandidāta vispārējās un profesionālās zināšanas un spēju pielāgoties starptautiskai videi, viņa motivāciju un vēlmi strādāt dažkārt sarežģītos apstākļos. Otrā ir paredzēta, lai novērtētu kandidāta valodu zināšanas. Padomes viedoklis, saskaņā ar kuru šos mutiskos pārbaudījumus var organizēt kā vienu interviju, kas pēc satura ir sadalīta divās daļās, nešķiet nesaderīgs ar paziņojuma formulējumu, ja vien būtiskā un lingvistiskā daļa tiek novērtēta atsevišķi. Tomēr ir skaidrs, ka šajā gadījumā atlases komisija patiešām nošķīra šīs divas mutisko pārbaudījumu daļas, novērtējot sūdzības iesniedzēja sniegumu. Tādējādi ombuds secina, ka tas, ka atlases komisija nesadalīja mutiskos pārbaudījumus divos atsevišķos pārbaudījumos, kas sekoja viens otram hronoloģiskā secībā, nav administratīva kļūme.
1.4 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka atlases komisija nav novērtējusi valodu prasmes kā tādas, bet drīzāk pārbaudījusi zināšanas, Padomes arguments, ka ir lietderīgi pārbaudīt kandidāta valodu zināšanas, izmantojot jautājumus, kas saistīti ar profesionālajām zināšanām, šķiet pamatots. Kopienas noteikti ir ieinteresētas pieņemt darbā kandidātus, kuriem ir valodu zināšanas, kas vajadzīgas to turpmākajiem uzdevumiem. Tāpēc tas, ka atlases komisija pārbaudīja sūdzības iesniedzēja valodu prasmes, uzdodot jautājumus, kas saistīti ar profesionālajām zināšanām, nav administratīva kļūme. Turklāt netiek apstrīdēts, ka mutiskais pārbaudījums notika valodās, ko sūdzības iesniedzējs norādījis sūdzības iesniedzēja pieteikumā (vācu, angļu un franču valodā), un ka atlases komisija, pamatojoties uz to, novērtēja sūdzības iesniedzēja valodu zināšanas.
2 Sūdzības iesniedzēja franču valodas zināšanu neņemšana vērā
2.1. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka papildus vācu un angļu valodai sūdzības iesniedzējam bija arī franču valodas zināšanas.
2.2 Padome atbildēja, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju mutiskais pārbaudījums notika trīs valodās (vācu, angļu un franču).
2.3 Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka mutiskā pārbaude tika veikta vācu, angļu un franču valodā. Tāpēc atlases komisija noteikti zināja, ka sūdzības iesniedzējam bija franču valodas zināšanas. Tā kā nekas neliecina par to, ka atlases komisija, novērtējot sūdzības iesniedzēja sniegumu, nebūtu ņēmusi vērā šo faktu, ombuds secina, ka viņam nav jāpārbauda atlases komisijas sagatavotais mutiskā pārbaudījuma ziņojums.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Savienības Padome nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.

NĀKAMAIS REMARK

Eiropas Ombuds uzskata, ka ir lietderīgi izteikt vēl vienu piezīmi.
Iepriekš minēto iemeslu dēļ Eiropas Ombudam nebija jāturpina izmeklēšana un jāpārbauda atlases komisijas sagatavotais ziņojums par mutisko pārbaudījumu. Tomēr Eiropas ombuds vēlas uzsvērt, ka attiecībā uz Eiropas ombuda veiktajām izmeklēšanām viņš nepiekrīt Padomes paustajam viedoklim, ka šādus dokumentus aizsargā stingra konfidencialitāte un tos nevar darīt pieejamus. Ir lietderīgi atgādināt, ka 3. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumā par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (2), uzliek Kopienas iestādēm un struktūrām pienākumu sniegt ombudam "jebkuru informāciju, ko viņš no tām ir pieprasījis, un dot viņam piekļuvi attiecīgajām lietām". Šādu informāciju vai piekļuvi var atteikt, tikai "pamatojoties uz pienācīgi pamatotu slepenību". Eiropas Ombuds uzskata, ka šis izņēmums neattiecas uz dokumentiem, kuros ir noteikts, ka atlases komisija novērtē kandidātu, kas piedalās konkursā.
Jūsu sirsnīgi
Jacob Söderman

---

(1) OV 1996 C 363A, 8. lpp.

(2) OV 1994 L 113, 15. lpp.