Godātais H. kungs!

1998. gada 15. decembrī Jūs Eiropas Vides biroja vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Investīciju bankas finansējumu M0 orbitālās automaģistrāles (M0-M2 automaģistrāles) ziemeļu daļas būvniecībai Ungārijā.

1999. gada 27. janvārī es pārsūtīju sūdzību Bankas prezidentam. Banka nosūtīja savu atzinumu 1999. gada 26. februārī. Es pārsūtīju to Jums kopā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 1999. gada 29. aprīlī. 1999. gada 29. jūlijā es prasīju Bankai papildu informāciju, un Banka atbildēja 1999. gada 23. septembrī. 1999. gada 16. novembrī es atkārtoju savu lūgumu sniegt papildu informāciju, un Banka atbildēja 1999. gada 13. decembrī. Es pārsūtīju Jums atbildi ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2000. gada 28. februārī. 2000. gada 29. maijā es vēlreiz lūdzu Banku sniegt papildu informāciju. Banka nosūtīja savu atzinumu 2000. gada 22. jūnijā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi. 2000. gada 11. decembrī es lūdzu Banku pārbaudīt dokumentus, kas attiecas uz sūdzību. Pēc šī lūguma Banka 2000. gada 14. decembrī nosūtīja man dokumentus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

1998. gada decembrī Eiropas Vides biroja ģenerālsekretārs biroja vārdā iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam. Sūdzība attiecās uz Eiropas Investīciju banku un tās finansējumu orbitālās automaģistrāles M0 (automaģistrāles M0-M2) ziemeļu daļas būvniecībai ap Budapeštu Ungārijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka automaģistrāles plānošana un būvniecība ir pretrunā gan Ungārijas Konstitūcijai, gan citiem Ungārijas tiesību aktiem, kā arī Padomes Direktīvai 85/337/EEK (1).

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka M0 orbitālās automaģistrāles ziemeļu posmam bija jāsavieno M3 automaģistrāle ar galveno ceļu Nr. 11. M0 šķērsotu gandrīz neapdzīvotu teritoriju netālu no M3, tad savienotos ar jauno M2, ko arī finansē Banka. No turienes ceļš iet cauri 16 metrus augstam un 270 metrus garam viaduktam, kas šķērso 250-300 metrus no dzīvojamā kompleksa Káposztásmegyer II. Šajā mikrorajonā ir 500 iedzīvotāju. Savienojums 2, kas savieno jauno M0 ar artēriju ceļu Budapeštas centra virzienā, tika plānots 150 metru attālumā no bērnudārza un 400 metru attālumā no daudzdzīvokļu ēkām. Prognozētā satiksme uz divjoslu ceļiem, kas ved uz arteriālo ceļu, tika plānota tikai 15 metru attālumā no daudzdzīvokļu ēkām un iet starp vietējo skolu, bērnudārzu un dzīvokļiem. Savienojums Nr. 3 un apvedceļš, kas savieno M0 ar M2, šķērsotu aizsargājamo dabas teritoriju Hippophae rhamnoides, kas ir aizsargājams krūms. Paukošana, lai aizsargātu to būvniecības laikā, nebija notikusi ap šo teritoriju.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka eksperti ir norādījuši uz veselības apdraudējumu. Piemēram, satiksmes pieaugums radīs slāpekļa oksīdus un daļiņas līdz līmenim, kas par 25-30 % pārsniedz Ungārijas apkārtējā gaisa un trokšņa standartus, un paredzams, ka trokšņa līmenis pārsniegs robežvērtības un sasniegs 70-76 dB dienā un 63-68 db naktī, kur pieņemtās robežvērtības ir 65 dB dienā un 55 dB naktī. Satiksmes pieaugums ietekmēs arī gaisa kvalitāti, turklāt apvedceļa M0 ziemeļu sektors ir vēja koridors, no kura tīrs gaiss pūš uz Budapeštu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka sabiedrība bija jāinformē par projektu uzklausīšanas laikā, bet, tā kā uzklausīšana nebija pareizi izziņota un publicēta lielā laikrakstā, par to netika informēti skartie iedzīvotāji vai vides aizsardzības grupas. Tā vietā Satiksmes un ūdenssaimniecības ministrija 1997. gada decembrī parakstīja līgumu ar UTIBER Ltd. par darbu uzsākšanu. Iedzīvotāji par būvniecību tika informēti tikai 1998. gada pavasara sākumā, kad viņi saprata, ka būvdarbi ir sākti 250 metru attālumā no mājām.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka būvniecību finansēja Banka ar 46 miljonu ECU aizdevumu. Kopumā sūdzības iesniedzējs tādējādi apgalvoja, ka Bankas finansējums M0 orbitālās automaģistrāles ziemeļu daļai ap Budapeštu ir pretrunā gan Ungārijas konstitūcijai, gan citiem Ungārijas tiesību aktiem, kā arī Padomes Direktīvai 85/337/EEK. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir rakstījis Bankai, lūdzot to ieturēt aizdevumu.

Pieprasījums

Eiropas Investīciju bankas atzinums

Savā atzinumā Banka paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēja minētais aizdevums bija € 72 miljonu kredīts, kas piešķirts Ungārijas Republikai 1993. gada beigās, lai daļēji finansētu ceļa projektu, kas ietver ceļa E77 posma būvniecību aptuveni 35 km garumā uz ziemeļiem no Budapeštas un esošo ceļu atjaunošanu aptuveni 350 km garumā. Sūdzība attiecās uz 270 metrus garu – apvedceļa posmu 4,3 km garumā, kas pazīstams kā III fāzes b) punkts – un kur ceļš kursē pāri dzelzceļa līnijai un esošam vietējam ceļam. Pēc III b) posma pabeigšanas vietējie ceļi Budapeštas ziemeļaustrumu kvadrantā tiks atbrīvoti no smagiem sastrēgumiem, un tas būs tiešs savienojums starp E77 un M3 automaģistrāli. III b) posma posms galu galā būs daļa no plānotā un daļēji izbūvētā Budapeštas apvedceļa M0.

Eiropadome un Viseiropas transporta konferences Krētā un Helsinkos ir noteikušas desmit koridorus, kas pirmspievienošanās gados ir steidzami jāatjaunina un jāattīsta Centrāleiropā un Austrumeiropā. Budapeštas apvedceļš M0 ir "Krētas V koridora" neatņemama sastāvdaļa. Ungārija 1993. gadā lūdza Bankai aizdevumu, lai daļēji finansētu ceļa projektu, kas ir sūdzības priekšmets.

Banka norādīja, ka tās aizdevumu darbības reglamentē tās Statūti, EK līgumam pievienotais protokols, un tās nosaka Kopienas politika, kā arī to valstu prioritātes, kurās tā darbojas.

Saskaņā ar Bankas politiku projekta ietekme uz vidi tika analizēta, izvērtējot aizdevuma pieprasījumu 1993. gadā, pirms aizdevuma priekšlikuma iesniegšanas Bankas Direktoru padomei. Ungārijas Transporta, komunikāciju un ūdenssaimniecības ministrijas projekta izpildes aģentūras iesniegtie dokumenti apliecināja Bankai, ka, lai gan Ungārijā nav Direktīvai 85/337 pielīdzināmu tiesību aktu vides jomā, apvedceļa būvniecības un ekspluatācijas ietekme uz zemi, ūdeni, gaisu, ainavu, apbūvētām teritorijām un faunu ir pilnībā izpētīta un ka projekta izstrādē ir iekļauti atbilstoši ietekmes uz vidi samazināšanas un mazināšanas pasākumi (ainavas, medību žogi, trokšņa barjeras utt.).

Banka norādīja, ka tās atbildība šajā jomā ir ierobežota, un atsaucās uz Bankas Vides politikas pārskata 16. pantu. Projekta virzītājam ir jāpārliecinās, ka projekts atbilst juridiskajām saistībām un standartiem, kas attiecas uz vidi. Banka jau bija norādījusi sūdzības iesniedzējam, ka Bankai nav jāsniedz komentāri par valsts tiesiskajām procedūrām projektu atļauju un citu atļauju piešķiršanai. Ja projekts tiks juridiski pārbaudīts tiesās, tas tiks apspriests ar projekta virzītāju.

Turklāt Banka norādīja, ka tā ir pilnībā apņēmusies īstenot aktīvu informācijas politiku, lai gan tās kā finanšu iestādes loma kopā ar tās komercdarbības raksturu nosaka zināmu rezervju līmeni attiecībā uz konkrētām darbībām.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka saskaņā ar Bankas sniegto informāciju apvedceļš M0 ir daļa no Helsinku koridoriem (Banka to dēvē par "Krētas koridoru V"). Tomēr sūdzības iesniedzējs norādīja, ka konkrētais apvedceļa M0 posms, kas ir sūdzības priekšmets, neietilpst Helsinku koridoros.

Attiecībā uz vides aspektu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka saskaņā ar neatkarīgu ekspertu sniegto informāciju līdz šim veikto pētījumu rezultāti ir balstīti uz nepareiziem aprēķiniem. Jo īpaši trūka apmierinošas izmeklēšanas un analīzes par attiecīgā automaģistrāļu segmenta būvniecības negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un dzīvojamajiem rajoniem.

Sūdzības iesniedzējs arī komentēja bankas informācijas sniegšanas pienākumus kopumā attiecībā uz projektiem, kurus tā finansē.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Bankas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tāpēc ombude lūdza Banku sīkāk precizēt, kā šajā konkrētajā gadījumā tā izskatīja pašreizējos un iespējamos turpmākos vides tiesību aktus un projekta virzītāja veiktos ietekmes uz vidi novērtējumus. Ombuds arī lūdza Banku iesniegt projekta izpildes aģentūras (Transporta, sakaru un ūdenssaimniecības ministrija) iesniegtos dokumentus, kas, šķiet, bija galvenie dokumenti, kuri tika ņemti vērā, lemjot par aizdevuma piešķiršanu, attiecībā uz projekta vides aspektiem.

Eiropas Investīciju bankas otrais atzinums

Otrajā atzinumā Banka norādīja, ka lēmumu par attiecīgā projekta finansēšanu pieņēma Bankas Direktoru padome pēc Eiropas Komisijas labvēlīga atzinuma saņemšanas saskaņā ar Bankas Statūtu 21. pantu. Šāds Direktoru padomes lēmums ietver plašas rīcības brīvības īstenošanu, kas Valdei piešķirta ar Bankas Statūtiem. Tas atspoguļojas faktā, ka Bankas Direktoru padomes lēmums saskaņā ar EK Līguma 237. panta c) apakšpunktu nav pakļauts tiesas kontrolei ar ierobežotiem izņēmumiem jautājumos, kas saistīti ar Bankas Statūtu 21. panta piemērošanu, kā to apstiprinājusi Pirmās instances tiesa (2).

Turklāt Banka uzskatīja, ka iesniegtā sūdzība un pieprasījums veikt izmeklēšanu neattiecas uz izmeklēšanu par administratīvām kļūmēm tādā nozīmē, ka tās ir definētas Eiropas Ombuda 1997. gada pārskatā (2.2.1. iedaļa). Tāpēc Banka neuzskatīja par lietderīgu izteikt papildu piezīmes par šo konkrēto jautājumu.

Visbeidzot, Banka apliecināja ombudam, ka tā sadarbosies saskaņā ar ombuda institucionālajiem pienākumiem.

Pēc Bankas otrā atzinuma, ko Tiesībsargs saprata kā atteikumu turpināt sadarbību sūdzības izmeklēšanā, Tiesībsargs atkārtoti nosūtīja Bankai lūgumu sniegt papildu informāciju. To darot, ombuds norādīja, ka viņa darbību nereglamentē EK līguma 237. pants, bet 195. pants. Turklāt ombuds izskata iespējamu administratīvas kļūmes gadījumu administratīvajā procedūrā, kuras rezultātā Banka pieņēma lēmumu finansēt projektu.

Eiropas Investīciju bankas trešais atzinums

Savā trešajā atzinumā Banka apstrīdēja to, ka tā atsakās sadarboties izmeklēšanā. Tomēr Banka nepiekrita, ka sūdzība attiecas uz administratīvu kļūmi EK Līguma 195. panta nozīmē, un atsaucās uz definīciju ombuda 1997. gada pārskatā. Banka uzskata, ka ombuda kompetence neattiecas ne uz Bankas aizdevumu politikas novērtējumu, ne uz rīcības brīvības īstenošanu, kas saistīta ar to pieteikumiem, ne direktoru padomju lēmumu līmenī, ne Bankas dienestu veiktā novērtējuma līmenī, ne arī uz Vadības komitejas pieņemtajiem priekšlikumiem par iesniegšanu Direktoru padomei. Banka arī pievienoja dažus ar sūdzību saistītus dokumentus, piemēram, informāciju, kas iegūta, nesen apmeklējot projektu, un pauda cerību, ka šī informācija palīdzēs ombudam labāk izprast sūdzībā minētā projekta vispārējo kontekstu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par trešo atzinumu

Trešais Bankas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja sūdzību un īsumā izklāstīja turpmāk minēto. Automaģistrāles M0 ziemeļu daļa pat nebija minēta Ungārijas dekrētā, kurā uzskaitīti galvenie uzbūvējamie valsts ceļi. Nebija pierādījumu, ka ceļš samazinās pašreizējo vides degradāciju, ko izraisa satiksme, kas šķērso Budapeštas centrālo daļu. Turklāt Ungārijas transporta ministrs 1999. gada augustā atzina, ka viņam nav datu par automaģistrāles ziemeļu daļas paredzamo ietekmi uz vidi.

Sūdzības iesniedzējs arī vispārīgi atsaucās uz bankas aizdevumu politiku. Tādējādi tā norādīja, ka viena no lielākajām bankas darbības problēmām ir tā, ka nav īpašas vides politikas, kas tai būtu jāievēro, un turpmāk vides apsvērumu nozīmīgumam varētu būt zemāka prioritāte nekā ekonomiskiem vai citiem apsvērumiem. Bankai nav atbilstoša tiesiskā regulējuma, kas padarītu banku atbildīgāku par tās aizdevumiem sabiedrībai.

Pēc Bankas trešā atzinuma un sūdzības iesniedzēja novērojumiem ombuds joprojām nebija apmierināts ar to, ka Banka ir sniegusi pieprasīto informāciju. Tādēļ ombuds vēlreiz rakstīja Bankai, norādot, ka tā bija pēdējā reize, kad viņš lūdza Banku sniegt informāciju. Ombuds arī informēja Banku, ka gadījumā, ja Banka atkal atteiktos sadarboties, ombudam būtu jāinformē Eiropas Parlaments saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 4. punktu.

Eiropas Investīciju bankas ceturtais atzinums

Ceturtajā atzinumā Banka neapstrīdēja ombuda pilnvaras izmeklēt sūdzību. Banka norādīja, ka sūdzība attiecās uz novērtējumu par rīcības brīvības izmantošanu, ko Bankas aizdevumu politikas piemērošana ietver Bankas Direktoru padomes lēmumu pieņemšanā, tādējādi atspoguļojot nepiekrišanu diskrecionāriem spriedumiem, kas pieņemti par konkrētu projektu. Šie diskrecionārie spriedumi ir pakļauti Bankas juridisko pilnvaru ierobežojumiem un vispārējiem ierobežojumiem attiecībā uz vienlīdzīgām pilnvarām, kā noteikts Tiesas judikatūrā, kas prasa, lai Banka rīkotos saskaņā ar tiesību pamatprincipiem. Banka saprata, ka ombuda izmeklēšana attiecas uz to, vai banka patiešām ir rīkojusies šajās robežās, lemjot par attiecīgā projekta finansēšanu.

Attiecībā uz projektu, ko Banka nolēma finansēt 1993. gadā, Banka ņēma vērā sava klienta, Ungārijas valdības, ieguldījumu prioritātes, tostarp valsts un starptautiskā ceļu tīkla modernizāciju, atjaunojot esošos ceļus un būvējot jaunus ceļus, lai cita starpā samazinātu satiksmes sastrēgumus pilsētās un tādējādi uzlabotu vides kvalitāti. Pēc tam Banka piemēroja savus parastos kritērijus, pārbaudot projekta dzīvotspēju no ekonomiskā, tehniskā, vides un finansiālā viedokļa. Banka pievienoja visu to dokumentu sarakstu, kas ņemti vērā, novērtējot projektu.

Banka vēlreiz norādīja, ka, lai gan Ungārijā nav Direktīvai 85/337 pielīdzināmu tiesību aktu vides jomā, Ungārijas Transporta, komunikāciju un ūdenssaimniecības ministrijas iesniegtie dokumenti pierāda, ka apvedceļa būvniecības un ekspluatācijas ietekme uz zemi, ūdeni, gaisu, ainavu, apbūvētām teritorijām un faunu ir pilnībā izpētīta un ka projektā ir iekļauti atbilstoši ietekmes uz vidi mazināšanas un ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumi.

Banka arī sekoja līdzi vides jautājumiem pēc lēmuma par projekta finansēšanu. 1995. gadā Eiropas Komisija sadarbībā ar Banku uzsāka īpašu ietekmes uz vidi pētījumu. Pētījuma mērķis bija salīdzināt Ungārijas un Kopienas vides tiesību aktu prasības, ko piemēro šim konkrētajam ceļu projektam. Šā pētījuma konstatējumi un ieteikumi tika pienācīgi ņemti vērā projekta galīgajā izstrādē un īstenošanā. Turklāt Banka noteica, ka tās aizdevuma izmaksa ir atkarīga no Ungārijas iestāžu apstiprinājuma saņemšanas par to, ka attiecīgie projekta komponenti ir saņēmuši galīgo vides atļauju un attīstības atļauju, kas tika saņemta laikposmā no 1993. līdz 1996. gadam, un attiecībā uz III posmu un attiecīgo apvedceļu – 1996. gada jūlijā attiecībā uz galīgo vides atļauju un 1996. gada septembrī attiecībā uz būvniecības atļauju.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par ceturto atzinumu

Bankas ceturtais atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu iesniegt apsvērumus. Šķiet, ka no sūdzības iesniedzēja nav saņemti nekādi apsvērumi.

Dokumentu pārbaude

Rūpīgi izvērtējot Bankas un sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ombuds uzskatīja par nepieciešamu pārbaudīt dokumentus, ko Bankai iesniegusi Ungārijas Transporta, sakaru un ūdenssaimniecības ministrija. Tādēļ ombuds rakstīja Bankai, paziņojot par šo dokumentu pārbaudi. Pēc šī pieprasījuma Banka izvēlējās nosūtīt dokumentu kopijas ombudam. Pēc šīs darbības ombuds uzskatīja, ka Banka ir pilnībā sadarbojusies ombuda izmeklēšanā.

Lēmums

Ievadpiezīme

1.1 Ņemot vērā to, ka Eiropas Investīciju banka izmeklēšanas laikā vispirms apstrīdēja ombuda pilnvaras izmeklēt apgalvojumus par diskrecionāriem lēmumiem, ombuds uzskata par nepieciešamu izteikt šādas ievada piezīmes.

1.2 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu ombuds pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz viņam iesniegtajām sūdzībām, veic izmeklēšanu par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Kopienu Tiesa un Pirmās instances tiesa. EK līguma 195. pantā nav paredzēti nekādi izņēmumi, izņemot tos, kas attiecas uz Kopienu tiesām, kuras pilda tiesu funkcijas. Konkrētāk, tajā nav paredzēti nekādi izņēmumi attiecībā uz Banku.

1.3 Ombuda 1997. gada ziņojumā (3) bija ietverta šāda administratīvas kļūmes definīcija:

Kļūda pārvaldē rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu.

Eiropas Parlaments 1998. gada 16. jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā atbalstīja šo definīciju (4).

1.4 Ombuds savā 1997. gada pārskatā arī norādīja, ka pastāv ierobežojumi tam, ko varētu uzskatīt par administratīvu kļūmi. Veicot administratīvos uzdevumus, kas tai uzticēti ar EK līgumu, Kopienas iestādei vai struktūrai var būt juridiskas pilnvaras izvēlēties vienu no diviem vai vairākiem iespējamiem rīcības virzieniem. Ombuds necenšas apšaubīt šādus diskrecionārus administratīvus lēmumus, ja vien attiecīgā struktūra ir rīkojusies saskaņā ar savām juridiskajām pilnvarām. Tādējādi diskrecionārās pilnvaras nenozīmē absolūtas pilnvaras. Vispārēji rīcības brīvības ierobežojumi ir noteikti Kopienas tiesu judikatūrā, kas, piemēram, prasa, lai administratīvās iestādes rīkotos konsekventi un godprātīgi, izvairītos no diskriminācijas, ievērotu proporcionalitātes, vienlīdzības un tiesiskās paļāvības principus, kā arī ievērotu cilvēktiesības un pamatbrīvības (5).

2 Bankas finansējums M0 automaģistrāles ziemeļu daļai Ungārijā

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Investīciju banka, finansējot M0 orbitālās automaģistrāles ziemeļu daļu ap Budapeštu, ir pārkāpusi gan Ungārijas konstitūciju, gan citus Ungārijas tiesību aktus, kā arī Padomes Direktīvu 85/337/EEK. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir rakstījis Bankai, lūdzot to ieturēt aizdevumu.

2.2 Banka paskaidroja, ka, pārbaudot projekta dzīvotspēju no ekonomiskā, tehniskā, vides un finansiālā viedokļa, tā ir piemērojusi savus parastos kritērijus. Ungārijas Transporta, sakaru un ūdenssaimniecības ministrijas iesniegtie dokumenti liecina, ka apvedceļa būvniecības un ekspluatācijas ietekme uz vidi uz zemi, ūdeni, gaisu, ainavu, apbūvētām teritorijām un faunu ir pilnībā izpētīta. Pēc lēmuma par projekta finansēšanu tika veikti turpmāki pasākumi saistībā ar vides aspektiem, un konstatējumi tika ņemti vērā projekta galīgajā īstenošanā.

2.3 Pirmkārt, ir jānosaka bankas pienākumi attiecībā uz vides apsvērumiem, piešķirot aizdevumus. Ombuds norāda, ka šajā sakarā nav izstrādāti noteikumi. Tomēr pastāv noteikumi, principi un pamatnostādnes, kas būtu jāņem vērā, nosakot šos pienākumus. Eiropas Investīciju bankas Statūti (6) nesniedz daudz norādījumu attiecībā uz vides jautājumiem, bet nosaka, ka vienīgi Direktoru padome ir pilnvarota piešķirt aizdevumus, pamatojoties uz pieteikumiem, ko tai iesniegusi Vadības komiteja (11. un 21. pants). Banka pati norādīja, ka tās aizdošanas darbību pamatā ir Kopienas politika, kas ir dabiska un loģiska. Šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka EK līguma 174. pantā vide ir minēta kā Kopienas politika. Turklāt ir vairāki sekundārie tiesību akti saistībā ar vides aizsardzību, no kuriem būtu jāmin Padomes Direktīva 85/337/EEK (7).

Banka ir izdevusi Vides politikas paziņojumu un publicējusi Vides pamatnostādnes savā tīmekļa vietnē. No šiem dokumentiem ir skaidrs, ka projektu dzīvotspēja tiek novērtēta no ekonomiskā, tehniskā, vides un finansiālā viedokļa, ka vides jautājumu ņemšana vērā ir neatņemama projekta novērtējuma daļa neatkarīgi no nozares un ka novērtējumā tiek pārbaudīta projektu atbilstība Kopienas un/vai valsts tiesību aktiem. Valstīs, kuru mērķis ir dalība ES, piemēram, Ungārijā, Kopienas tiesību akti ir acīmredzama pamatnostādne.

Parasti ietekmes uz vidi novērtējuma pamatā ir ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un citi vides pētījumi, ko veic projekta virzītājs vai kas tiek veikti viņa vārdā. Ja IVN vai citi pētījumi atklāj īpašas vides problēmas, Banka pārskatīs ierosinātos samazināšanas pasākumus un, ja nepieciešams, var ieviest atbilstošas vienošanās aizdevuma līgumā starp Banku un aizņēmēju. Saskaņā ar paziņojumu par vides politiku tās loma un pienākumi vides jomā ir ierobežoti. Tādējādi projekta virzītājs ir atbildīgs par juridisko pienākumu un standartu ievērošanu vides jomā, tostarp par IVN veikšanu.

2.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka, piešķirot aizdevumu, šķiet, ka bankas pienākums ir pārbaudīt, vai projektam ir veikts pienācīgs IVN vai citi pietiekami vides pētījumi. Pienācīgam IVN vai vides pētījumam noteikti ir jābūt atkarīgam no konteksta, bet attiecībā uz kandidātvalstīm ir jāņem vērā attiecīgās prasības, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos.

2.5 Šajā gadījumā Banka novērtēja ceļa projekta ietekmi uz vidi 1993. gadā. Attiecībā uz apvedceļa ietekmi uz vidi, kas ir šīs sūdzības priekšmets, Satiksmes, sakaru un ūdenssaimniecības ministrija iesniedza Bankai vides novērtējuma kopsavilkumu. Bankas ieskatā dokumenti pierādīja, ka apvedceļa būvniecības un ekspluatācijas ietekme uz zemi, ūdeni, gaisu, ainavu, apbūvētajām teritorijām un faunu ir pilnībā izpētīta un projekta izstrādē ir iekļauti atbilstoši ietekmes uz vidi samazināšanas un mazināšanas pasākumi. Tomēr sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka trūkst apmierinošas izmeklēšanas par gaisa kvalitāti un dzīvojamajiem rajoniem. Ombuda veiktā vides novērtējuma kopsavilkuma pārbaude atklāja, ka novērtējums attiecās uz ceļa E77 posmu aptuveni 35 km garumā uz ziemeļiem no Budapeštas, kurā ietilpst apvedceļš, un ka projekta ietekme uz vidi attiecībā uz 1993. gada augustā pabeigtajiem plāniem saistībā ar ietekmi uz zemi, ūdeni, gaisu, ainavu, apbūvētām teritorijām un faunu tika pārbaudīta kopsavilkumā, turklāt bija paredzēti ietekmes mazināšanas pasākumi.

2.6 Saskaņā ar Vides politikas paziņojumu Banka pārskatīs ierosinātos samazināšanas pasākumus, ja IVN vai citi pētījumi atklās īpašas vides problēmas. Lai gan ombuds secina, ka vides novērtējuma kopsavilkumā nav konstatētas nekādas īpašas bažas par vidi, kopsavilkums ir datēts ar 1993. gada augustu, savukārt dažus apstiprināšanas plānus dažiem ceļa projekta posmiem bija paredzēts dokumentēt un pabeigt 1993. gada septembrī un oktobrī. Tomēr jāatzīmē, ka pēc Eiropas Komisijas un Bankas iniciatīvas 1995. gadā tika veikts otrais detalizētais pētījums par ietekmi uz vidi. Pētījums tika veikts ar mērķi salīdzināt projektam piemēroto Ungārijas un ES vides tiesību aktu prasības. Konstatējumi un ieteikumi tika ņemti vērā projekta galīgajā izstrādē un īstenošanā, un Banka noteica, ka aizdevuma izmaksa ir atkarīga no Ungārijas iestāžu apstiprinājuma saņemšanas par to, ka attiecīgie projekta komponenti ir saņēmuši galīgo vides apstiprinājumu un attīstības piekrišanu. Apvedceļam, kas attiecas uz sūdzību, piekrišana tika dota 1996. gada jūlijā un septembrī.

2.7 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka eksperti ir norādījuši uz dažiem riskiem, ombuds norāda, ka tas vien, ka tiek pausti atšķirīgi viedokļi par projekta ietekmi uz vidi, nevar automātiski nozīmēt, ka bankai ir pienākums atturēties no aizdevuma piešķiršanas, kad tā darbojas kā finanšu iestāde.

2.8 Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, ombuds konstatē, ka Banka ir apstiprinājusi, ka ir veikts pienācīgs IVN. Turklāt Banka arī nodrošināja, ka tiek veikts otrs pētījums, un noteica, ka tās aizdevums ir atkarīgs no Ungārijas iestāžu apstiprinājuma saņemšanas par galīgo vides apstiprinājumu. Tādējādi Banka pienācīgi ņēma vērā vides aspektus, kā tas bija nepieciešams, un šķiet, ka Banka rīkojās saskaņā ar savām juridiskajām pilnvarām. Tāpēc ombuda izmeklēšanā netika atklātas administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Investīciju banka nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

Jacob SÖDERMAN

---

(1) Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, OV L 175/40.

(2) T-460/93, Tête un citi pret EIB, Recueil 1993, II-1257. lpp.

(3) Eiropas Ombuda 1997. gada ziņojums, 2.2.1. iedaļa, OV 1998, C 380/14.

(4) OV 1998, C 292/168.

(5) Šajā kontekstā būtisks ir arī Eiropas Padomes Ieteikums Nr. R (80) 2, kurā noteikts, ka administratīva iestāde, īstenojot rīcības brīvību:
1) nekalpo citam mērķim, kā vien tam, kuram šīs pilnvaras ir piešķirtas;
2. ievēro objektivitāti un neitralitāti, ņemot vērā tikai tos faktorus, kas attiecas uz konkrēto gadījumu;
3. ievēro vienlīdzības likuma priekšā principu, izvairoties no negodīgas diskriminācijas;
4. uztur pienācīgu līdzsvaru starp jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, ko tās lēmums var radīt uz personu tiesībām, brīvībām, saitēm vai interesēm, un tā mērķi;
5. pieņem lēmumu saprātīgā termiņā, ņemot vērā izskatāmo jautājumu;
6. konsekventi piemēro vispārējās administratīvās pamatnostādnes, vienlaikus ņemot vērā katras lietas īpašos apstākļus.
Skatīt Administrācija un jūs: rokasgrāmata, 1996, 362. lpp.

(6) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma A protokols.

(7) Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, OV L 175/40.