Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir Parlamenta ierēdnis, kurš uzskata sevi par nelabvēlīgākā situācijā esošu, ņemot vērā aprēķina metodi, ko Eiropas Parlaments izmanto, lai noteiktu viņa jauno pamatalgu, kā arī viņa jauno reizināšanas koeficientu (turpmāk “MF”) pēc viņa pirmās paaugstināšanas amatā pēc Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 2004. gada pārskatīšanas. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Parlaments izmanto metodi, kas atšķiras no Eiropas Komisijas un visu pārējo ES iestāžu izmantotās metodes.

2. Ombuds vispirms norāda, ka situācija, ko sūdzības iesniedzējs apstrīd šajā izmeklēšanā, atšķiras no problēmas, kas konstatēta ombuda lēmumā, ar kuru slēdza viņa kopīgās izmeklēšanas Nr. 2986/2008 un Nr. 2987/2008 par Parlamenta praksi automātiski mainīt MF uz 1 gadu pēc ierēdņu pirmās paaugstināšanas amatā.

3. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pantā Padomes 2004. gada 22. marta Regulā (EEK, Euratom) Nr. 723/2004 [1] ("Pārejas pasākumi, ko piemēro Kopienu ierēdņiem") attiecībā uz MF ir noteikts:

Līdz 2004. gada 1. maijam darbā pieņemto ierēdņu mēneša pamatalgas nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(...)

2. Katram ierēdnim reizināšanas koeficientu aprēķina 2004. gada 1. maijā. Šis reizināšanas koeficients ir vienāds ar attiecību starp mēneša pamatalgu, ko ierēdnim maksā pirms 2004. gada 1. maija, un piemērojamo summu, kas noteikta šā pielikuma 2. panta 2. punktā [2].

Ierēdnim 2004. gada 1. maijā izmaksātā mēneša pamatalga ir vienāda ar piemērojamās summas un reizināšanas koeficienta reizinājumu.

Reizināšanas koeficientu piemēro, lai noteiktu ierēdņa mēneša pamatalgu pēc izvirzīšanas augstākā līmenī vai atalgojuma korekcijas.

3. Neatkarīgi no iepriekš minētajiem noteikumiem laikposmiem pēc 2004. gada 1. maija ierēdnim izmaksātā mēneša pamatalga nav mazāka par to, ko viņš būtu saņēmis saskaņā ar sistēmu, kas bija spēkā pirms minētās dienas, automātiski paaugstinot līmeni tajā pakāpē, kuru viņš iepriekš ieņēma. Katrai pakāpei un līmenim iepriekšējā pamatalga, kas jāņem vērā, ir vienāda ar summu, kura piemērojama pēc 2004. gada 1. maija un reizināta ar koeficientu, kas noteikts šā pielikuma 2. panta 2. punktā.

........

5. Neskarot 3. punktu, katram ierēdnim pirmā paaugstināšana amatā pēc 2004. gada 1. maija atkarībā no kategorijas, kas ieņemta pirms 2004. gada 1. maija, un līmeņa, kas ieņemts laikā, kad stājas spēkā paaugstināšana amatā, izraisa mēneša pamatalgas palielinājumu, ko nosaka, pamatojoties uz šādu tabulu:

(...)

Lai noteiktu piemērojamos procentus, katru pakāpi sadala nosacītos līmeņos, kas atbilst diviem nostrādātajiem mēnešiem, un nosacītos procentos, kas samazināti par vienu divpadsmito daļu no starpības starp procentiem attiecīgajam līmenim un procentiem nākamajam augstākajam līmenim ar katru nosacīto līmeni.

Lai aprēķinātu tāda ierēdņa algu pirms paaugstināšanas amatā, kurš nav savas pakāpes pēdējā līmenī, ņem vērā nosacītā līmeņa vērtību. Piemērojot šo noteikumu, katru pakāpi iedala arī nosacītajās algās, kas palielinās par vienu divpadsmito daļu no divgadu pieauguma šai pakāpei visā faktisko līmeņu laikā.

6. Pēc šīs pirmās paaugstināšanas amatā nosaka jaunu reizināšanas koeficientu. Minētais reizināšanas koeficients ir vienāds ar attiecību starp jaunajām pamatalgām, kas izriet no 5. punkta piemērošanas, un šā pielikuma 2. panta 2. punktā noteikto piemērojamo summu. (…) Ievērojot 7. punktu, šo reizināšanas koeficientu piemēro algai pēc izvirzīšanas augstākā līmenī un atalgojuma pielāgošanas. (...)

4. 2004. gada 1. maijā sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta ierēdnis, no 2004. gada 1. marta bija C*6 pakāpes 5. līmenī [3] ar darba stāžu līmenī. Saskaņā ar XIII pielikuma 2. panta 2. punkta tabulām viņa MF bija 0,8538223. Pēc tam no 2006. gada 1. marta sūdzības iesniedzējam tika piešķirts paaugstinājums līmenī C*6 pakāpes 6. līmenī (kas saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem kļuva par AST 6 6. līmeni). 2008. gada 1. janvārī Parlaments viņu paaugstināja amatā AST 7 pakāpes 1. līmenī. Pēc viņa paaugstināšanas amatā Parlaments noteica sūdzības iesniedzēja jauno pamatalgu EUR 4916,51 apmērā un aprēķināja viņa jauno MF 0,9440593 saskaņā ar iestādes izmantoto metodi.

5. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 5. novembrī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par to, kā Parlaments aprēķinājis viņa jauno mēneša pamatalgu. Viņš arī norādīja, ka pēc paaugstināšanas amatā viņa MF būtu jābūt 0,9573258, nevis 0,9440593, kā to bija aprēķinājis Parlaments. Viņš uzskatīja, ka Parlamenta metode viņa jaunās algas un viņa jaunā MF aprēķināšanai neatbilst Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 2. punktam.

6. Sūdzības iesniedzējs 90. panta 2. punkta sūdzībā arī norādīja, ka Parlamenta metode nosacītā līmeņa aprēķināšanai, pamatojoties uz XIII pielikuma 7. panta 5. punktu, nav pareiza un rada atšķirīgu attieksmi pret vienas un tās pašas pakāpes un līmeņa ierēdņiem atkarībā no viņu paaugstināšanas amatā datuma (pirms vai pēc 2004. gada 1. maija). Tas bija saistīts ar Parlamenta lēmumu, saskaņā ar kuru, lai noteiktu algoritmu ierēdņu nosacītās algas aprēķināšanai pirms paaugstināšanas amatā, tika izdarīta atsauce uz MF, kas atbilst viņa/viņas pašreizējās pakāpes nākamajam līmenim. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijas pieņemtā metode tās ierēdņu nosacītās algas aprēķināšanai bija pareiza, jo tā neatsaucās uz ierēdņa nākamā līmeņa MF. Viņš apgalvoja, ka Parlamentam, aprēķinot viņa teorētisko algu pirms paaugstināšanas amatā, esot bijis jāpiemēro MF 0,8538223, kas atbilst līmenim, kāds viņam bija, pārejot uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem (5. posms), nevis MF 0,8409561, kas atbilst viņa nākamajam līmenim paaugstināšanas amatā laikā (7. posms).

7. Ar 2010. gada 8. marta lēmumu Parlaments noraidīja viņa sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu. Tā norādīja, ka tās MF aprēķināšanas metode atbilst tiesību normām un ka tās veiktā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 2. punkta interpretācija ir pareiza. Attiecībā uz XIII pielikuma 7. panta 5. punktā paredzētā nosacītā līmeņa vērtības aprēķināšanu šis noteikums neparedzēja "vienu aprēķina metodi " , bet tikai noteica, ka katra pakāpe ir sadalīta nosacītos līmeņos. XIII pielikuma 7. panta 5. punktā nebija precizēts MF, kas piemērojams nosacītās algas aprēķināšanai.

8. Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar Parlamenta atbildi, un 2010. gada 10. jūnijā viņš vērsās pie ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

9. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pēc viņa paaugstināšanas amatā Parlaments nav pienācīgi aprēķinājis MF, kas piemērojams viņa mēneša pamatalgai.

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa jaunajai mēneša pamatalgai vajadzētu būt 4985,61 EUR. Līdz ar to viņa jaunajam MF vajadzētu būt 0,9573258, nevis 0,9440593, kā aprēķinājis Parlaments.

Izmeklēšana

11. Ombuds 2010. gada 1. septembrī sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un iepriekš minēto apgalvojumu. Savā vēstulē Parlamentam ombuds lūdza Parlamentu sīkāk paskaidrot savas konkrētās prakses un, iespējams, atšķirīgā algoritma, ko tas izmanto jaunā MF aprēķināšanai, pamatojumu salīdzinājumā ar citām iestādēm. Ombuds arī lūdza Parlamentu izklāstīt savas prakses finansiālo ietekmi uz ierēdņiem, kuri 2004. gada 1. maijā saņēma pirmo paaugstinājumu amatā.

12. Ņemot vērā sūdzībā izvirzītā apgalvojuma būtību un saņēmusi sūdzības iesniedzēja piekrišanu, Ombuds arī lūdza Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai (“ERP”), Eiropas Komisijai (“EK”), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (“EESK”) un ES Reģionu komitejai (“RK”) informāciju par to attiecīgajām jaunā MF aprēķināšanas metodēm līdzīgos apstākļos. ERP atbildēja 2010. gada 14. septembrī, EESK — 2010. gada 20. septembrī, RK — 2010. gada 22. novembrī, EK — 2010. gada 25. novembrī, Tiesa — 2010. gada 26. novembrī un Padome — 2011. gada 3. janvārī.

13. Parlaments nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu iesniegt apsvērumus līdz 2011. gada 28. februārim. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Iespējams, ka nav pienācīgi aprēķināts reizināšanas koeficients, kas piemērojams sūdzības iesniedzēja mēneša pamatalgai pēc paaugstināšanas amatā.

Argumenti, ko ombudam iesniedzis sūdzības iesniedzējs un Parlaments

14. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlamenta izmantotā MF aprēķināšanas metode, pamatojoties uz XIII panta 7. panta 5. punktu, atšķiras no metodes, ko izmanto Eiropas Komisija un visas pārējās Eiropas Savienības iestādes. No tā izrietošā atšķirīgā attieksme pret ierēdņiem bija pretrunā Eiropas civildienesta vienotības principam.

15. Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikumā ir paredzēti pārejas pasākumi, kas piemērojami Kopienu ierēdņiem pēc reformēto Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā. Attiecībā uz ierēdņiem, kas pieņemti darbā pirms 2004. gada 1. maija, XIII pielikuma 7. pantā bija paredzēts sarežģīts mehānisms, kurā MF bija galvenais faktors, lai īstenotu pāreju no vecās algas skalas uz jauno, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. MF, kas aprēķināts 2004. gada 1. maijā, izteica attiecību starp pamatalgu šajā datumā un jaunajā algu skalā noteikto algu.

16. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 5., 6. un 7. punktu pirmā paaugstināšana amatā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ir būtisks posms pārejā no vecās algas skalas uz jauno. Kad notika pirmā paaugstināšana amatā, attiecīgajam ierēdnim bija jānosaka jauna pamatalga kopā ar jaunu MF.

17. Tomēr Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 5., 6. un 7. punktā nav nepārprotami noteikts, kā izvēlēties attiecīgo MF nosacītās algas aprēķināšanai. Turklāt, īstenojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pantu, Parlamenta rīcībā nebija norādījumu vai pamatnostādņu par to, kā interpretēt un piemērot šos noteikumus.

18. Lai aprēķinātu nesen amatā paaugstinātā ierēdņa pamatalgu, Parlaments noteica algoritmu, kas nedaudz atšķīrās no Komisijas izmantotā algoritma. Parlaments ierēdņa pamatalgai piemēroja MF, kas atbilst nākamajam līmenim (kā norādīts XIII pielikuma 2. panta 2. punkta tabulā). Tomēr Komisija šai pamatalgai piemēroja MF, ko 2004. gada 1. maijā piemēroja ierēdņa pakāpei un līmenim ("Komisijas metode"). Tā kā attiecīgie tiesību akti un judikatūra bija spēkā, neviena no šīm metodēm nebija spēkā neesoša.

19. Attiecībā uz pamatalgas aprēķināšanu Parlaments to aprēķināja šādi:

Pirmkārt, Parlaments XIII pielikuma 7. panta 5. punkta tabulā garantēto pamatalgas palielinājuma procentuālo daļu aprēķināja šādi: No norādītās procentuālās daļas, kas atbilst sūdzības iesniedzēja faktiskajai pakāpei un līmenim (3,7 %), tā atņēma procentuālo daļu, kas atbilst augstākajam līmenim (3,6 %), reizinātu ar kopējo mēnešu skaitu sūdzības iesniedzēja līmenī pirms paaugstināšanas amatā [4];

Otrkārt, Parlaments aprēķināja teorētisko algu ("Sv"[5]) šādi:

Sūdzības iesniedzēja faktiskajai pamatalgai (EUR 5426,68) tā pieskaitīja vienu divpadsmito daļu no starpības starp: a) alga tās pašas pakāpes nākamajam līmenim (7. līmenis), reizināta ar attiecīgo MF, kas minētajam līmenim noteikts XIII pielikuma 2. panta 2. punktā (0,8409561); un b) viņa pamatalga AST6 pakāpes 6. līmenī, reizināta ar 11 [6]. Rezultāts bija EUR 4 745,21 [7];

Treškārt, faktiskā alga pēc paaugstināšanas amatā tika aprēķināta šādi: nosacītā alga (4745,21 EUR) tika reizināta ar palielinājuma procentuālo daļu, kas aprēķināta iepriekšējā punkta pirmajā daļā (3,61 %).

Rezultātā sūdzības iesniedzēja mēneša pamatalga pēc paaugstināšanas amatā bija EUR 4916,51. Pamatojoties uz jauno algu pēc paaugstināšanas amatā, Parlaments aprēķināja jaunu reizināšanas koeficientu, ņemot vērā jaunajā algu tabulā iekļauto algu.

20. Sūdzības iesniedzēja gadījumā Parlamenta algoritma piemērošana sākotnēji dod mazāk labvēlīgu rezultātu nekā Komisijas metode. Tomēr Parlaments piebilda, ka tā algoritms sistemātiski nerada mazāk labvēlīgu rezultātu par to, kas iegūts, izmantojot Komisijas metodi. Tas tiek darīts tikai tad, ja MF nākamajam līmenim saskaņā ar XIII pielikuma 2. panta 2. punktu ir zemāks nekā MF ierēdņa līmenim 2004. gada 1. maijā. Ierēdņu individuālo situāciju dažādības dēļ viņu pirmās paaugstināšanas amatā laikā varētu tikt skarta neliela daļa no viņiem.

21. Turklāt Parlaments uzsvēra, ka tā metode nozīmē, ka kopš 2010. gada 1. janvāra sūdzības iesniedzēja pamatalga ir EUR 5463,30 ar MF 1 [8]. Salīdzinājumam – tajā pašā dienā viņa alga saskaņā ar Komisijas metodi būtu bijusi EUR 5426,09 ar MF 0,9931889. Līdz ar to Parlaments secināja, ka sākotnējie finansiālie zaudējumi tika kompensēti ar lielāku pamatalgu, ko sūdzības iesniedzējs saņēma no 2010. gada 1. janvāra.

Iestāžu atbildes uz ombuda konkrēto jautājumu

22. Lai aprēķinātu nosacīto algu, Komisija izmanto MF, kas attiecīgajam ierēdnim piešķirts 2004. gada 1. maijā pirms viņa paaugstināšanas amatā (sūdzības iesniedzēja gadījumā MF, kas atbilst C1 pakāpes 5. līmenim). Tāpēc saskaņā ar "Komisijas metodi" nosacīto algu aprēķina šādi:

Pamatalga, kas norādīta 2007. gada 1. jūlija jaunajā algu tabulā [9] attiecīgajai pakāpei un līmenim (sūdzības iesniedzēja gadījumā AST 6 6. līmenis), plus viena divpadsmitā daļa no starpības starp tās pašas pakāpes nākamā līmeņa algu (ko reizina ar MF, kas atbilst sūdzības iesniedzēja pakāpei un līmenim 2004. gada 1. maijā, tas ir: 0.8538223). Tam pieskaita viņa pamatalgu AST6 pakāpes 6. līmenī, kas reizināta ar mēnešu skaitu starp sūdzības iesniedzēja līmeņa izveidi un paaugstināšanu amatā (22), un dala ar divi. Faktisko algu pēc paaugstināšanas amatā aprēķina šādi: nosacītā alga, kas reizināta ar piemērojamo procentuālo palielinājumu [10]. Kā Komisija norādīja savā atbildē, sūdzības iesniedzēja alga būtu bijusi EUR 4811,90.

23. ERP sniedza detalizētu skaidrojumu par savu metodi. Tā aprēķina nosacīto algu un "salaire garanti"[11]. Lai aprēķinātu salaire garanti, ERP piemēro MF, kas piemērojams ierēdņa pakāpei 2004. gada 1. maijā, tāpat kā to dara Komisija. Tomēr, lai aprēķinātu nosacīto algu, tā ņem vērā, kā to dara Parlaments, MF, kas atbilst ierēdņa nākamajam līmenim. Pēc tam ERP izvēlas saviem darbiniekiem vislabvēlīgāko summu.

24. Eiropas Savienības Padome [12], Eiropas Savienības Tiesa, EESK un RK paziņoja, ka tās piemēro Komisijas metodi (kā aprakstīts iepriekš).

Ombuda novērtējums

25. No attiecīgajiem noteikumiem [13], kas minēti ombuda lēmuma sākotnējā daļā, ombuds saprot, ka daudzfunkciju fondi mainīsies laikā atkarībā no ierēdņu karjeras un tiem būs tendence tuvoties 1. līmenim, kad attiecīgajiem ierēdņiem tiks maksāts saskaņā ar jauno atalgojuma tabulu. Pirmo MF katram ierēdnim noteica 2004. gada 1. maijā, un to piemēro, nosakot ierēdņa pamatalgu pēc izvirzīšanas augstākā līmenī vai atalgojuma korekcijām [14] līdz pirmajai paaugstināšanai amatā, kad jāaprēķina jauns MF. Pēc pirmās paaugstināšanas amatā būs jāaprēķina citi VF, lai ņemtu vērā ierēdņa izvirzīšanu līmenī vai turpmāko paaugstināšanu amatā, līdz ierēdņa VF būs vienāds ar XIII pielikuma 7. panta 7. punktu vai lielāks par to [15].

26. Rūpīgi izanalizējis iestāžu izmantotās aprēķina metodes, ombuds secina, ka vienīgā atšķirība starp "Komisijas metodi" un "Parlamenta metodi" attiecas uz to, kā iestādes aprēķina nosacīto pamatalgu pirms paaugstināšanas amatā un, precīzāk, kā tās aprēķina darba stāža vērtību pakāpē pirms šīs paaugstināšanas amatā. Lai gan, aprēķinot nosacītā līmeņa vērtību, Komisija piemēro ierēdnim 2004. gada 1. maijā piešķirto MF (sūdzības iesniedzēja gadījumā AST6 5. posms), Parlamenta metode ietver divus MF: i) MF, kas noteikts 2004. gada 1. maijā (sūdzības iesniedzēja gadījumā AST6 5. posms); un ii) MF, kas atbilst iepriekš minētajam līmenim paaugstināšanas amatā brīdī (sūdzības iesniedzēja gadījumā AST 6 7. līmenis)[16].

27. Ombuds piekrīt Parlamentam, ka attiecīgajos Civildienesta noteikumos (XIII pielikuma 7. panta 5. punkts) nav skaidri noteikts, kurš MF ir jāpiemēro nosacītās algas aprēķināšanai: MF, kas atbilst ierēdņa pakāpei un līmenim 2004. gada 1. maijā (pirms viņa paaugstināšanas amatā), kā to dara Komisija, vai abi MF, kā to dara Parlaments. Turklāt ombuds atzīst, ka Revīzijas palāta, šķiet, piemēro arī Parlamenta metodi.

28. Tomēr ombuds norāda, ka 7. panta 2. punkta pēdējā teikumā ir noteikts, ka MF, ko katram ierēdnim aprēķina 2004. gada 1. maijā, "... piemēro, lai noteiktu ierēdņa mēneša pamatalgu pēc virzības līmenī vai atalgojuma korekcijām. " Pat ja, aprēķinot pamatalgu pēc pirmās paaugstināšanas amatā, situācija nav saistīta ar virzību līmenī, visām iestādēm šajā nolūkā ir jāaprēķina izdienas stāža vērtība līmenī paaugstināšanas amatā brīdī (nosacītais līmenis), kas patiešām ir tā laika finansiālā vērtība, kurš pagājis starp abiem līmeņiem. Ombuds vēlas zināt, kāpēc iestādei, kas aprēķina nosacītā līmeņa vērtību, būtu jāizmanto cits MF, nevis tas, ko tā izmanto, lai aprēķinātu iepriekš minētajā 7. panta 2. punktā paredzēto līmeņa palielinājumu. Parlaments nav varējis sniegt nekādu pamatojumu savai aprēķina metodei.

29. Ombuds arī piekrīt Komisijas iesniegtajam argumentam, lai pamatotu savu metodi: XIII pielikuma 7. panta 5. punktā ir precīzi izskaidrots, no vienas puses, kā noteikt piemērojamo procentuālo daļu un, no otras puses, kā aprēķināt nosacīto algu pirms paaugstināšanas amatā. Ja likumdevējs būtu vēlējies piemērot divus dažādus reizināšanas koeficientus, lai noteiktu darba stāža līmeni pirms paaugstināšanas amatā, tas to būtu skaidri norādījis ne tikai tāpēc, ka šīs vērtības aprēķināšana būtu sarežģītāka, bet arī tāpēc, ka to būtu grūti saskaņot ar 7. panta 2. punkta pēdējo teikumu, kā minēts iepriekš.

30. Ombuds norāda, ka Tiesai, Eiropas Savienības Padomei, EESK un RK ir atšķirīga pieeja [17]. Viņi izmanto Komisijas metodi un piemēro MF, kas atbilst ierēdņa līmenim 2004. gada 1. maijā, lai aprēķinātu nosacīto pamatalgu pirms viņa/viņas paaugstināšanas amatā. Tāpēc šķiet, ka kopumā lielākā daļa ES iestāžu piemēro Komisijas metodi.

31. Pat ja var apgalvot, ka šo tiesību normu interpretācija ir sarežģīta un/vai šīs normas pieļauj dažādas interpretācijas, ir skaidrs, ka dažādās izmantotās metodes ietekmē ierēdņu algu aprēķināšanu. Ombuds uzskata, ka, tā kā šajā lietā nav skaidras autoritatīvas tiesu interpretācijas un ņemot vērā to, ka Parlamenta pieņemtā juridiskā interpretācija nav acīmredzami nepamatota, viņam nevajadzētu uzskatīt, ka viņa paša interpretācija noteikti ir pareiza. Tāpēc, lai gan viņš uzskata, ka 27. un 28. punktā minētie argumenti stingri atbalsta Komisijas metodi, ombuds neapstiprinās, ka Parlaments ir rīkojies nepareizi vai ka Parlamenta rīcība ir administratīva kļūme. Šādos apstākļos nav pamata veikt papildu izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību.

32. Tomēr ombuds uzskata, ka viņa izmeklēšanā atklātā situācija ir neapmierinoša, un pauž nožēlu, ka iestādes nespēja vienoties un piemērot vienotu pieeju attiecībā uz metodi, ko izmanto, lai aprēķinātu ierēdņu algas pēc paaugstināšanas amatā, neraugoties uz to, ka pastāv dažādas starpiestāžu struktūras, kas izveidotas ar konkrētu mērķi nodrošināt Civildienesta noteikumu vienādu piemērošanu. Tas ir vēl pārsteidzošāk, kad jautājums par to ierēdņu algām, kuri pieņemti darbā saskaņā ar vecajiem Civildienesta noteikumiem, un jaunās algu tabulas finansiālā ietekme bija galvenais politiskais jautājums sarunās par Civildienesta noteikumu 2004. gada pārskatīšanu.

33. Kā skaidri parādīja sūdzības iesniedzēja gadījums, atšķirīgās aprēķina metodes, ko izmanto ES iestādes, rada algu atšķirības, kas ir nepieņemamas un, pretēji Parlamenta viedoklim, nevar tikt uzskatītas par minimālām. Kā pamatoti norāda sūdzības iesniedzējs, Eiropas civildienesta vienotības princips nozīmē, ka visām iestādēm ir konsekventi jāinterpretē un jāpiemēro Civildienesta noteikumi saviem darbiniekiem. Tāpēc ombuds izteiks vēl vienu piezīmi par to, ka ES iestādēm ir jāvienojas par kopīgu metodiku XIII pielikuma 7. panta 2. punkta piemērošanai, un tādējādi izbeigs šajā izmeklēšanā konstatētās atšķirīgās interpretācijas un atšķirīgo attieksmi.

34. Turklāt jau notiek vēl viena Civildienesta noteikumu pārskatīšana. Ombuds uzskata, ka ir svarīgi, lai iestādes nekavējoties rīkotos, lai izvairītos no situācijas, kad šī jaunā pārskatīšana rada līdzīgas prakses atšķirības, kas apdraud Eiropas civildienesta vienotību. Tādēļ ombuds turpmāk izteiks vēl vienu piezīmi.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds neuzskata, ka ir pamats veikt turpmāku izmeklēšanu par sūdzību, un slēdz lietu.

Papildu piezīmes

Eiropas civildienesta vienotības princips nozīmē, ka visām iestādēm būtu konsekventi jāinterpretē un jāpiemēro Civildienesta noteikumi.

Tāpēc ombude uzskata, ka ES iestādēm būtu jāvienojas par kopīgu metodiku XIII pielikuma 7. panta 2. punkta piemērošanai un tādējādi jāizbeidz šajā izmeklēšanā konstatētās atšķirīgās interpretācijas un no tām izrietošā atšķirīgā attieksme.

Ombuds arī uzskata, ka pirms nākamās Civildienesta noteikumu pārskatīšanas ES iestādēm būtu jāievieš mehānisms, lai i) konstatētu pārskatīto noteikumu interpretācijas grūtības un ii) panāktu kopēju nostāju pietiekami agrīnā posmā, lai izvairītos no atšķirībām praksē. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu katrai iestādei būtu jāizvairās no priekšlaicīgām saistībām un lēmumiem, kas apgrūtinātu kopējās nostājas pieņemšanu un īstenošanu.

Sūdzības iesniedzējs un Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

Ombuds uzskata par lietderīgu par šo lēmumu informēt arī to iestāžu priekšsēdētājus, kuras piedalījās viņa izmeklēšanā, kā arī to administratīvo struktūru priekšsēdētājus, kuras atbild par ES ierēdņu Civildienesta noteikumu īstenošanas saskaņošanu (Administrācijas vadītāju kolēģija un Civildienesta noteikumu komiteja [18]).

 

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2011. gada 10. novembrī

---

[1] OV L 124, 2004. gada 27. aprīlis, 1. lpp.

[2] Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

"Ievērojot šā pielikuma 7. panta noteikumus, mēneša pamatalgas nosaka katrai pakāpei un līmenim, kā paredzēts turpmākajās tabulās (...)" . Šajās tabulās ir noteiktas jaunās pamatalgas jaunajā algu skalā un MF, ko piemēros katrai pakāpei un līmenim, lai garantētu, ka ierēdņu pamatalgas no 2004. gada 1. maija nemainīsies, stājoties spēkā jaunajiem Civildienesta noteikumiem.

[3] Civildienesta noteikumu īstenošanas pārejas periodā ierēdņi´ pakāpes tika atzīmētas ar *.

[4] 3.7% - (3.7-3.6%) x 11/12 = 3.60833 (noapaļojot līdz 3.61%). Ombuds norāda, ka šī ir neapstrīdama metode, ko izmanto visas iestādes.

[5] "Salaire virtuel" franču valodā.

[6] mēnešu skaits starp sūdzības iesniedzēja posma noteikšanu pirms paaugstināšanas amatā (22), dalīts ar divi

[7] Sv=5 426,68 x 0,8538223+ [1/12x (5 654,72x0.8409561-5 426,68x0.8538223)x 11] = 4745,21. Ombuds ņem vērā, ka šajā algoritmā ir izmantotas divas pasvītrotas atšķirīgas MF.

[8] Ombuds norāda, ka šis apgalvojums ir neprecīzs. Parlamenta norādītā lielākā alga izriet ne tikai no prakses vai algoritma, kas tiek aplūkots šajā lietā, bet arī no citas Parlamenta prakses, kas ietver automātisku MF paaugstināšanu līdz vienam gadam divus gadus pēc ierēdņa pirmās paaugstināšanas amatā. Ombuds ir kritizējis šo praksi savā lēmumā slēgt kopīgās izmeklēšanas Nr. 2986/2008 un Nr. 2987/2008.

[9] Sk. tabulas par pamatalgām jaunajā algu tabulā 2007. gada 1. jūlijā.

[10] Šajā gadījumā piemērojamā procentuālā daļa ir 3,61 %.

[11] Ombuds uzskata, ka visas iestādes veic vienus un tos pašus aprēķinus.

[12] Atbildē uz ombuda informācijas pieprasījumu Padome paziņoja, ka tā piemēro arī "Komisijas metodi" un ka nelielās atšķirības rezultātā Padome rezultātu noapaļoja līdz 3 zīmēm aiz komata un Komisija – līdz 1 zīmei aiz komata.

[13] Ombuds atgādina, ka Tiesa ir augstākā iestāde ES tiesību aktu interpretācijā.

[14] Sk. XIII pielikuma 7. panta 2. punkta pēdējo daļu.

[15] Šis sarežģītais mehānisms ir pilnībā izskaidrots Vispārējās tiesas 2010. gada 2. jūlija spriedumā lietā T-485/08 P, punkti. 90-93 un 130 un turpmākie gadi

[16] Sk. iepriekš 7. zemsvītras piezīmi.

[17] Turpinot darbu Eiropas Ombuda dienesti.

[18] Civildienesta noteikumu komiteja tika izveidota ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem.