Sūdzības priekšvēsture

1. Šī izmeklēšana attiecās uz ierēdņu tiesībām tikt uzklausītiem, kad Komisija nolemj atgūt "nepamatotus maksājumus".

2. Izskatot sūdzību, ombuds uzzināja par iespējamiem trūkumiem Komisijas praksē attiecībā uz atgūšanas pasākumu noteikšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu. Šajā pantā ir noteikts:

"Jebkuru pārmaksāto summu atgūst, ja saņēmējs zināja, ka maksājumam nav pienācīga iemesla, vai ja pārmaksas fakts nepārprotami bija tāds, ka viņš nevarēja par to nezināt.

Atgūšanas pieprasījums jāiesniedz ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad summa samaksāta. Ja iecēlējinstitūcija var konstatēt, ka saņēmējs ir apzināti maldinājis administrāciju, lai iegūtu attiecīgo summu, piedziņas pieprasījumu neatzīst par spēkā neesošu, pat ja šis laikposms ir beidzies."

Izmeklēšanas priekšmets

3. Ņemot vērā sūdzībā ietverto informāciju, Eiropas Ombuds nolēma sākt šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Izmeklēšana attiecas uz iespējamiem trūkumiem Komisijas praksē, izdodot atgūšanas pasākumus saskaņā ar iepriekš citēto noteikumu. Ombuds pauda bažas par to, ka Komisija, atgūstot summas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu, var pienācīgi neievērot personu tiesības tikt uzklausītām un saņemt pamatojumu.

Izmeklēšana

4. Ombuds 2009. gada 3. novembrī pieprasīja informāciju par izmeklēšanas priekšmetu. Komisija atbildēja 2010. gada 3. martā. Tā informēja ombudu, ka pēc šīs izmeklēšanas sākšanas tā ir nolēmusi pieņemt jaunas un uzlabotas procedūras, kas attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu. Komisija 2010. gada 3. jūnijā nosūtīja ombudam 2010. gada 23. aprīļa iekšējās piezīmes kopiju, kurā izklāstītas jaunās procedūras. Tajā bija iekļauta vēstules veidne, ko attiecīgais dienests izmantos, kad tas informēs pašreizējo vai bijušo darbinieku par savu lēmumu atgūt summas. Paziņojumā bija norādīts, ka jaunie noteikumi tiks publicēti Komisijas iekštīklā [1].

5. Ombuds 2010. gada 9. novembrī sagatavoja ieteikuma projektu. Komisija atbildēja 2011. gada 21. janvārī. Pēc ombuda 2011. gada 2. februāra papildu paziņojuma Komisija 2011. gada 20. maijā nosūtīja ombudam galīgo atbildi.

Ombuda analīze un secinājumi

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sagatavots ieteikuma projekts

6. Ombuds sagatavoja šādu ieteikuma projektu:

Komisijai būtu jānodrošina, ka tās dienesti pilnībā ievēro pamattiesības tikt uzklausītiem attiecībā uz atgūšanas pasākumiem, ko tie pieņem pret esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem. Konkrētāk, Komisijai būtu jāparedz vispārējs noteikums, ka, ja vien ārkārtas apstākļu dēļ nav jārīkojas citādi, attiecīgajam dienestam ir jādod attiecīgajai personai iespēja paust savu viedokli pēc būtības, pirms tā nolemj pieņemt atgūšanas pasākumu. Procedūrai vajadzētu būt rakstiskai, ja vien lietas mutiska izskatīšana nebūtu piemērotāka, ņemot vērā lietas apstākļus.

7. Ieteikuma projekta pamatā bija šādi konstatējumi.

8. No savu atbilžu satura izriet, ka Komisija, šķiet, piekrīt, ka ir jāveic labāki pasākumi, lai nodrošinātu personas tiesības uz aizstāvību, ja tās dienesti plāno atgūt summas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu.

9. Iepriekš minētā Komisijas 2010. gada 23. aprīļa iekšējā piezīme, kas bija adresēta attiecīgajiem vadošajiem darbiniekiem, beidzas ar šādu paziņojumu: "[j] e vous remercie d'appliquer dorénavant rigoureusement cette nouvelle procédure et d'être particulièrement attentif aux droits de défense des collègues qui font l'objet d'une mesure de récupération " [Lūdzu, turpmāk stingri ievērot šo jauno procedūru un īpaši ņemt vērā to kolēģu tiesības uz aizstāvību, uz kuriem attiecas atgūšanas pasākums].

10. Tiesības tikt uzklausītam un saņemt pamatotu lēmumu ir minētas 41. pantā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir juridiski saistoša pēc Līguma par Eiropas Savienības darbību [2] stāšanās spēkā.

11. Abām tiesībām parasti ir nozīme dažādos procedūras posmos. Tiesības tikt uzklausītam dod personai iespēju komentēt faktiskos un juridiskos jautājumus pirms iespējamā turpmākā lēmuma pieņemšanas. Tiesības saņemt pamatotu lēmumu ļauj personai labāk saprast, kāpēc lēmums ir pieņemts. Abas tiesības bieži vien palīdzēs izvairīties no tiesvedības, jo attiecīgā persona, visticamāk, jutīs, ka procedūra ir taisnīga un ka tā ir pienācīgi informēta par pasākuma priekšvēsturi.

12. Iepriekš minētajā Komisijas 2010. gada 23. aprīļa iekšējā piezīmē attiecīgajiem vadošajiem darbiniekiem ir pienācīgi atgādināts, ka ir jāsniedz pamatojums. Pats par sevi saprotams, ka pamatojuma līmenis ir atkarīgs no konkrētās lietas apstākļiem.

13. Tomēr nav acīmredzams, ka tiesības tikt uzklausītam būtu pienācīgi aizsargātas.

14. Savā spriedumā lietā F-51/07 Phillippe Bui Van /Komisija [3] Civildienesta tiesa norādīja:

"72 Visbeidzot, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību uz aizstāvību ievērošana visās procedūrās, kas uzsāktas pret personu un kuru rezultātā var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs akts, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas ir jānodrošina pat tad, ja nav nekādu noteikumu, kas reglamentētu attiecīgo procedūru (skat. it īpaši 1986. gada 10. jūlija spriedumu lietā 234/84 Beļģija/Komisija, Recueil, 2263. lpp., 27. punkts; Lieta C-288/96 Vācija pret Komisiju [2000] ECR I-8237, 99. punkts; Spriedums lietā C-344/05 P Komisija/De Bry, 2006, Krājums, I-10915. lpp., 37. punkts; Spriedums lietā T-277/03 Vlachaki/Komisija (Krājums-CDL, I-A-57. un II-243. lpp., 64. punkts).

73 Šis princips, kas atspoguļo labas pārvaldības prasības, prasa, lai ieinteresētajai personai būtu bijusi iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par apstākļiem, kas tai varētu tikt ņemti vērā saistībā ar veicamo pasākumu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Komisija, 27. punkts; Lieta C-458/98 P Industrie des poudres sphériques pret Padomi [2000] ECR I-8147, 99. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/ De Bry, 38. punkts; Spriedums lietā T-372/00 Campolargo/Komisija (Recueil FP, I-A-49. un II-223. lpp., 31. punkts); un iepriekš minētais spriedums lietā Vlachaki/Komisija, 64. punkts).

74 Šajā ziņā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kas pasludināta Nicā 2000. gada 7. decembrī (OV C 364, 1. lpp.), 41. panta 2. punktā ir paredzēts, ka tiesības uz labu pārvaldību “ietver:

– ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt;

[…]

75 Hartas galvenais mērķis, kā tas izriet no tās preambulas, ir atkārtoti apstiprināt “tiesības, kas izriet it īpaši no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām un starptautiskajām saistībām, Līguma par Eiropas Savienību, Kopienu līgumiem, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, Kopienas un Eiropas Padomes pieņemtajām sociālajām hartām, kā arī Tiesas [..] un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras” (šajā sakarā skat. 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā C-540/03 Parlaments/Padome, Krājums, I-5769. lpp., 38. punkts).

76 Turklāt, svinīgi pasludinot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija noteikti ir vēlējušies tai piešķirt īpašu nozīmi, kas šajā gadījumā ir jāņem vērā, interpretējot Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. februāra spriedums lietā F-1/05 Landgren/ETF, Krājums-CDL, I-A-1-123. un II-A-1-459. lpp., 72. punkts, par kuru Pirmās instances tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība lietā T-404/06 P)."

15. Atgūšanas pasākumam pēc savas būtības un daudzos gadījumos arī pēc tā finansiālās ietekmes ir nopietns raksturs. Turklāt pati Komisija savā pirmajā atbildē uz šo izmeklēšanu norādīja, ka judikatūra par Civildienesta noteikumu 85. panta piemērošanu ir plaša ("L'application de l'article 85 a fait l'object d'une jurisprudence très large"). Tikai pašas iestādes interesēs var būt veikt pasākumus, lai izvairītos no turpmākām tiesas lietām.

16. Iepriekš minētajā Komisijas 2010. gada 23. aprīļa iekšējā piezīmē nav paredzēta ierēdņa uzklausīšana, pirms Komisija pieņem atgūšanas pasākumu. Tajā tikai noteikts, ka Komisija dod ierēdnim iespēju paust savu viedokli par atgūšanas pasākuma īstenošanu ("L'AIPN informe le fonctionnaire/l'agent de la possibilité de faire des commentaires sur l'exécution de la récupération dans un délai d'un mois."(izcēlums pievienots)

17. Tas ir atspoguļots arī paziņojumam pievienotajā vēstules veidnē. Lai gan veidnes virsraksts ir "PIEZĪME A L'ATTENTION DE", dokumentā nepārprotami ir paredzēts iekļaut oficiālu administratīvu lēmumu. Tā tikai informē attiecīgo ierēdni par to, kā Komisija plāno īstenot atgūšanas pasākumu. Tas beidzas, atgādinot par tiesībām iesniegt oficiālu sūdzību par "lēmumu" ("[l] a présente décision") saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu.

18. Nav skaidrs, kāpēc Komisija vilcinājās un izvēlējās formāli neparedzēt šādu uzklausīšanu. Kā minēts iepriekš, šķiet, ka tā piekrīt, ka pasākumi būtu jāveic labāk, lai nodrošinātu personas tiesības uz aizstāvību. Turklāt tā norādīja, ka iespēja paust viedokli ietver iespēju paust viedokli par būtību ("[i] l a également la possibilité de donner des commentaires sur le fond de la récuperation"). Ja tas ir nodoms, šķiet loģiskāk vienkārši formalizēt šo iespēju, izveidojot pienācīgu uzklausīšanas posmu procedūrā.

19. Papildus ombude norāda, ka šādas tiesības tikt uzklausītam neliedz Komisijai pienācīgi risināt ārkārtas gadījumus, kad tā uzskata, ka ierēdnis var ātri iznīcināt attiecīgos pierādījumus vai kaut kādā veidā aizbēgt. Šī izmeklēšana attiecas uz Komisijas parastajām procedūrām, nevis uz nopietnas krāpšanas gadījumiem vai tamlīdzīgiem gadījumiem.

Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa ieteikuma projekta

20. Komisija nosūtīja ombudam atbildi, ko varētu saprast tā, ka praktisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar Komisijas IT situāciju, nevar pilnībā ievērot ierēdņa tiesības tikt uzklausītam. Ombude lūdza Komisiju sniegt paskaidrojumus šajā sakarā.

Komisijas papildu piezīmes par ieteikuma projektu

21. Piezīmēs par ieteikuma projektu Komisija paskaidroja pasākumus, ko tā jau ir veikusi, lai pielāgotu un uzlabotu atgūšanas procedūras. Komisija arī paskaidroja, ka ir vajadzīgi papildu pielāgojumi darba samaksas sistēmas (NAP) tehniskajā struktūrā, lai tā varētu efektīvi garantēt tiesības tikt uzklausītam. Komisija apņēmās līdz 2011. gada jūnijam īstenot šīs VSP tehniskās izmaiņas.

22. Pēc tam ombuds (2. februāra vēstulē) komentēja, ka Komisijas atbilde, šķiet, pēc būtības noraida viņa ieteikuma projektu attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam, ņemot vērā dažus ierobežojumus pieejamajā IT programmatūrā.

23. Komisija uzsvēra, ka tas nav paredzētais vēstījums. Savos iepriekšējos komentāros paskaidrojot, ka izmaiņas atgūšanas procedūrā pašas par sevi neatrisinātu ombuda izvirzīto problēmu, Komisija neplānoja noraidīt ieteikumu. Tā drīzāk paskaidroja, ka ir nepieciešami papildu pasākumi papildus šai procedūrai, lai ieteikumu varētu pilnībā īstenot. Šīs papildu darbības patiešām ietver korekcijas NAP, kas ir starpiestāžu algu sistēma, kuru pārvalda Komisija.

24. Kā paskaidrots Komisijas iepriekšējās piezīmēs, VSP izveides praktiskā ietekme ir tāda, ka tiek ierobežotas formālo tiesību tikt uzklausītam iespējas. Tas tādēļ, ka laiks starp tiesību kodēšanu un vēlāku attiecīgā lēmuma paziņošanu darbiniekam, no vienas puses, un faktisko NAP veikto izmaiņu izpildi, no otras puses, bija pārāk īss, lai nodrošinātu efektīvas tiesības tikt uzklausītam.

25. Komisija pilnībā piekrīt, ka šai problēmai ir jārod risinājums.

26. Vienlaikus administratīvās efektivitātes labad ir jāsaglabā algu automātiskā apstrāde, kas ir VSP pamatā. Likumā noteikto tiesību pārvaldība un algu izmaksa 40 000 darbiniekiem katru mēnesi, protams, ir iespējama tikai ar plaša mēroga automatizācijas procesu.

27. Lai ievērotu pienākumu nošķiršanas principu, Komisijai ir atsevišķas darba grupas likumisko tiesību administrēšanai un algu administrēšanai. Algas pārvalda 44 darbinieki, kas strādā trīs dažādās Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) nodaļās Briselē, Isprā un Luksemburgā. Šie darbinieki seko līdzi tiesību aktos noteiktajām tiesībām, ko reģistrējis gan Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts (karjeras tiesības), gan PMO (individuālās tiesības).

28. Šo dažādo kodējumu rezultātā mēnesī tiek izsūtīti vidēji 300 atgūšanas paziņojumi. Būtībā ir trīs dažādas situācijas, kas noved pie “negatīva kodējuma”:

atgūtās summas, kas radušās pēc pašu darbinieku pieprasījuma (piemēram, saistībā ar nepilna darba laika darbu);

oficiālus lēmumus par tiesībām, kas paziņotas darbiniekam, bieži vien pēc tiešas saziņas starp darbinieku un referentu (piemēram, attiecībā uz izglītības pabalsta izbeigšanu); un

- tehniskie pielāgojumi, par kuriem tiek sniegta vispārīga informācija (piemēram, korekcijas koeficienta samazinājumi).

29. Kad ir pabeigta likumisko tiesību kodēšana, tā automātiski tiek ievadīta algu sistēmā.

30. Tomēr daudzos gadījumos pārstāvji, kas rīkojas ar likumā noteiktajām tiesībām, sazināsies ar attiecīgo darbinieku pirms lietas slēgšanas un tās kodēšanas sistēmā. Tāpēc lielākā daļa darbinieku jau ir labi informēti un/vai informēti pirms kodēšanas un pirms atgūšanas rīkojuma faktiskās īstenošanas.

31. Tomēr Komisija piekrita, ka tas ne vienmēr tā ir. Tāpēc, ņemot vērā šos faktorus, Komisija secināja, ka labākais veids, kā garantēt efektīvas tiesības tikt uzklausītam visos gadījumos, būtu pagarināt laikposmu starp atgūšanas aprēķinu NAP (kodēšana) un tā izpildi.

32. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka tas būtu jādara, mainot VRP pamatstruktūru visās ES iestādēs un struktūrās. Tomēr, tā kā šī ideja neguva visu pārējo iestāžu atbalstu, ar kurām Komisija apsprieda šo jautājumu Iestāžu VRP forumā 2010. gada 16. decembrī, Komisija pēc tam nolēma veikt tehniskus pielāgojumus, kas ļauj veikt šīs izmaiņas tikai attiecībā uz tās dienestiem. Šīs izmaiņas sāks darboties no maija algu saraksta.

33. Tā rezultātā līdz 2011. gada jūnijam atgūšana automātiski sāksies N+2 mēnesī, nevis N+1 mēnesī, kā tas ir pašlaik. Tādējādi darbiniekam vienmēr būs pilns mēnesis laika, lai sazinātos ar savu algas ierēdni pirms atgūšanas sākuma (pretstatā daudz īsākam periodam — bieži vien nedaudz ilgākam par nedēļu —, kad atgūšana sākās N+1 mēnesī saskaņā ar iepriekšējo NAP sistēmu).

34. Tādējādi tiks pilnībā garantētas ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek īstenots kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt, vienlaikus nodrošinot, ka tiek kontrolēta tiesību aktos noteikto tiesību pārvaldības un algu izmaksas praktiskā ietekme.

Ombuda novērtējums pēc viņa ieteikuma projekta

35. Atbildot uz šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, Komisija nepārprotami apņēmās nodrošināt, ka attiecībā uz tās darbiniekiem izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem tiks ievērotas pamattiesības tikt uzklausītiem. Ombuds ļoti atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo atbildi un jo īpaši tās ieguldīto laiku un centienus pārbaudīt, kā šīs svarīgās pamattiesības varētu ievērot praksē.

36. Komisijas ierosinātais praktiskais risinājums satur principiālu kompromisu. Procesuālu un loģisku apsvērumu dēļ tiesības tikt uzklausītam parasti būtu jāpiešķir pirms administratīvā lēmuma pieņemšanas, nevis tikai pirms lēmuma īstenošanas. Savā pēdējā atbildē Komisija, šķiet, pilnībā apzinās šo sava priekšlikuma aspektu. Tā detalizēti izskaidroja attiecīgo jautājumu tehnisko, administratīvo un starpiestāžu kontekstu, kas tai būtībā lika veikt interešu izsvēršanu.

37. Pats par sevi saprotams, ka šāda veida kompromiss ir rūpīgi jāapsver tā konkrētajā kontekstā. Parasti nebūtu pieņemami, ja attiecīgais administratīvais pasākums ir primāri svarīgs ierēdņa profesionālajai karjerai vai personiskajai situācijai. Nebūtu pieņemami arī tas, ka no administratīvā lēmuma adresātiem nevar prasīt, lai tie pilnībā izprastu lēmuma būtību un ar to saistītās procedūras. Visbeidzot, tas parasti nebūtu pieņemams, ja vien nav ieviestas attiecīgās procesuālās garantijas.

38. Šīs lietas priekšmets bija to naudas līdzekļu atgūšana, kurus iestāde uzskatīja par nepamatoti izmaksātiem ierēdnim. Tas nav jautājums, kas parasti attiektos uz iespējamu strīdu saistībā ar ierēdņa karjeru kā tādu. Turklāt tas ir sava veida lēmums, kas tiek paziņots personām, kuras darbojas augsti profesionālā un informētā vidē. Visbeidzot, ombude saprot, ka Komisija aktīvi pārbauda savu lēmumu veidņu atbilstību. Pats par sevi saprotams, ka tiem galu galā būs jāietver šādi elementi:

a) pietiekamu faktisko informāciju un konkrētus iemeslus, lai ierēdņi varētu efektīvi īstenot savas tiesības tikt uzklausītiem;

b) informācija par to, ka ierēdņiem ir piešķirtas tiesības paust savu viedokli par atgūšanas lēmumu būtību (un nevis tikai par atgūšanas īstenošanas kārtību); un

c) lēmumos skaidri jānorāda, kā var īstenot tiesības tikt uzklausītam pirms iekasēšanas rīkojuma izpildes.

39. Iepriekš minētās trīs prasības ir pilnīgi rudimentāras, un ombude paļaujas, ka Komisija tās ātri īstenos. Tādēļ viņš uzskata, ka šo izmeklēšanu var pabeigt ar konstatējumu, ka Komisija ir piekritusi, ka pamattiesības tikt uzklausītam ir jāatzīst attiecībā uz tās darbiniekiem adresētu iekasēšanas rīkojumu izdošanu.

C. Secinājumi

Ombuds beidz izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, izdarot šādus secinājumus:

Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas nepārprotamo apņemšanos nodrošināt pamattiesību tikt uzklausītam ievērošanu attiecībā uz tās darbiniekiem izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem. Ombuds uzskata, ka, ievērojot šā lēmuma 38. punktā minētās rudimentārās prasības, Komisijas priekšlikums par to, kā šīs tiesības var efektīvi īstenot, ir apmierinošs.

Šā lēmuma kopija tiks nosūtīta visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2011. gada 5. jūlijā

[1] Šā lēmuma izstrādes laikā noteikumi vēl nebija publicēti Komisijas iekštīklā.

[2] Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. pants. Harta ir pieejama tiešsaistē šādā saitē: http://europa.eu/documentation/legislation/index_en.htm – sk. “Līgumi”.

[3] 2008. gada 11. septembra spriedums lietā C‐122/04 Philippe Bui Van /Komisija (Krājumā vēl nav publicēts). Civildienesta tiesas konstatējumu par tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu minētajā lietā pēc tam apstiprināja Vispārējā tiesa apelācijas tiesvedībā lietā T-491/08 P Philippe Bui Van /Komisija, 2010. gada 12. maija spriedums, Krājumā vēl nav publicēts, 80. punkts.