Sūdzības priekšvēsture

1. Šī izmeklēšana attiecās uz ierēdņu tiesībām tikt uzklausītiem, kad Komisija nolemj atgūt "nepamatotos maksājumus".

2. Izskatot sūdzību, ombuds uzzināja par iespējamiem trūkumiem Komisijas praksē attiecībā uz līdzekļu atgūšanas pasākumu veikšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu. Šajā pantā ir noteikts:

"Jebkuru pārmaksāto summu atgūst, ja saņēmējs zināja, ka maksājumam nav pienācīga iemesla, vai ja pārmaksas fakts acīmredzami bija tāds, ka viņš nevarēja par to nezināt.

Atgūšanas pieprasījums jāiesniedz ne vēlāk kā piecu gadu laikā no dienas, kad summa samaksāta. Ja iecēlējinstitūcija var konstatēt, ka saņēmējs ir apzināti maldinājis administrāciju, lai iegūtu attiecīgo summu, atgūšanas pieprasījumu neatzīst par nederīgu pat tad, ja šis termiņš ir pagājis."

Izmeklēšanas priekšmets

3. Ņemot vērā sūdzībā ietverto informāciju, Eiropas Ombuds nolēma sākt šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Izmeklēšana attiecas uz iespējamiem trūkumiem Komisijas praksē, kad tā izdod atgūšanas pasākumus saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu. Ombuds pauda bažas par to, ka Komisija, atgūstot summas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu, var pienācīgi neievērot personu tiesības tikt uzklausītām un saņemt pamatojumu.

Izmeklēšana

4. Ombuds 2009. gada 3. novembrī lūdza informāciju par izmeklēšanas priekšmetu. Komisija atbildēja 2010. gada 3. martā. Tā informēja ombudu, ka pēc šīs izmeklēšanas sākšanas tā ir nolēmusi pieņemt jaunas un uzlabotas procedūras, kas attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu. Komisija 2010. gada 3. jūnijā nosūtīja ombudam 2010. gada 23. aprīļa iekšējā paziņojuma kopiju, kurā izklāstītas jaunās procedūras. Tajā bija iekļauta vēstules veidne, ko attiecīgais dienests izmantos, kad tas informēs pašreizējo vai bijušo darbinieku par savu lēmumu atgūt summas. Paziņojumā izklāstīts, ka jaunie noteikumi tiks publicēti Komisijas iekštīklā [1].

5. Ombuds 2010. gada 9. novembrī sagatavoja ieteikuma projektu. Komisija atbildēja 2011. gada 21. janvārī. Pēc ombuda papildu paziņojuma, kas datēts ar 2011. gada 2. februāri, Komisija 2011. gada 20. maijā nosūtīja ombudam galīgo atbildi.

Ombuda analīze un secinājumi

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sagatavots ieteikuma projekts

6. Ombude sagatavoja šādu ieteikuma projektu:

Komisijai būtu jānodrošina, ka tās dienesti pilnībā ievēro pamattiesības tikt uzklausītam saistībā ar atgūšanas pasākumiem, ko tie pieņem pret esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem. Konkrētāk, Komisijai būtu jānosaka vispārējs noteikums, ka, ja vien ārkārtas apstākļi nenosaka citādi, attiecīgajam dienestam ir jādod attiecīgajai personai iespēja paust savu viedokli pēc būtības, pirms tas nolemj pieņemt atgūšanas pasākumu. Procedūrai vajadzētu būt rakstiskai, ja vien mutiska uzklausīšana nebūtu piemērotāka, ņemot vērā lietas apstākļus.

7. Ieteikuma projekta pamatā bija šādi konstatējumi.

8. No savu atbilžu satura Komisija, šķiet, piekrita, ka būtu jāveic labāki pasākumi, lai nodrošinātu personas tiesības uz aizstāvību, ja tās dienesti plāno atgūt summas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu.

9. Iepriekš minētā Komisijas 2010. gada 23. aprīļa iekšējā dienesta vēstule, kas bija adresēta attiecīgajiem vadības darbiniekiem, noslēdzas ar šādu paziņojumu: "[j] e vous remercie d'appliquer dorénavant rigoureusement cette nouvelle procédure et d'être particulièrement attentif aux droits de défense des collègues qui font l'objet d'une mesure de récupération " [Lūdzu, turpmāk stingri ievērojiet šo jauno procedūru un īpaši pievērsiet uzmanību to kolēģu tiesībām uz aizstāvību, uz kuriem attiecas atgūšanas pasākums].

10. Tiesības tikt uzklausītam un saņemt pamatotu lēmumu ir minētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, kas ir juridiski saistoša pēc Līguma par Eiropas Savienības darbību [2] stāšanās spēkā.

11. Abām tiesībām parasti ir nozīme dažādos procedūras posmos. Tiesības tikt uzklausītam dod personai iespēju izteikties par faktiskiem un juridiskiem jautājumiem, pirms tiek pieņemts iespējams turpmāks lēmums. Tiesības saņemt pamatotu lēmumu ļauj indivīdam labāk saprast, kāpēc lēmums ir pieņemts. Abas tiesības bieži vien palīdzēs izvairīties no tiesvedības, jo attiecīgā persona, visticamāk, jutīs, ka procedūra bija taisnīga un ka tā bija pienācīgi informēta par pasākuma priekšvēsturi.

12. Iepriekš minētajā Komisijas 2010. gada 23. aprīļa iekšējā paziņojumā attiecīgajiem vadības darbiniekiem ir pienācīgi atgādināts, ka ir jāsniedz pamatojums. Pats par sevi saprotams, ka pamatojuma līmenis ir atkarīgs no konkrētās lietas apstākļiem.

13. Tomēr nav acīmredzams, ka tiesības tikt uzklausītam ir pienācīgi aizsargātas.

14. Savā lēmumā lietā F-51/07 Phillippe Bui Van /Komisija [3] Civildienesta tiesa norādīja:

"72 Visbeidzot, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību uz aizstāvību ievērošana visās procedūrās, kas uzsāktas pret personu un kuru rezultātā var tikt pieņemts šai personai nelabvēlīgs akts, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas ir jānodrošina pat tad, ja nav nekādu noteikumu, kas reglamentētu attiecīgo procedūru (skat. jo īpaši 1986. gada 15. jūlija spriedumu lietā 234/84 Beļģija/Komisija, Recueil, 2263. lpp., 27. punkts; Lieta C-288/96 Vācija pret Komisiju, 2000, ECR I-8237, 99. punkts; Lieta C-344/05 P, Komisija/De Bry, Krājums 2006, I-10915. lpp., 37. punkts; Spriedums lietā T-277/03 Vlachaki/Komisija (Krājums-CDL, I-A-57. un II-243. lpp., 64. punkts).

73 Šis princips, kas atspoguļo labas pārvaldības prasības, prasa, lai ieinteresētajai personai būtu bijusi iespēja lietderīgi un efektīvi paust savu viedokli par apstākļiem, kas tai varētu būt jāņem vērā, veicot attiecīgo pasākumu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Komisija, 27. punkts; Lieta C-458/98 P Industrie des poudres sphériques/Padome, 2000, Recueil, I-8147. lpp., 99. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/De Bry, 38. punkts; Spriedums lietā T-372/00 Campolargo/Komisija (Recueil FP, I-A-49. un II-223. lpp., 31. punkts); un iepriekš minētais spriedums lietā Vlachaki/Komisija, 64. punkts).

74 Šajā ziņā 2000. gada 7. decembrī Nicā izsludinātās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV C 364, 1. lpp.) 41. panta 2. punktā ir noteikts, ka tiesības uz labu pārvaldību “ietver:

– ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt;

[...]

75 Hartas galvenais mērķis, kā tas izriet no tās preambulas, ir atkārtoti apstiprināt “tiesības, kas it īpaši izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām un starptautiskajām saistībām, Līguma par Eiropas Savienību, Kopienas līgumiem, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, Kopienas un Eiropas Padomes pieņemtajām sociālajām hartām, kā arī no [..] Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras” (šajā sakarā skat. 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā C-540/03 Parlaments/Padome, Krājums, I-5769. lpp., 38. punkts).

76 Turklāt, svinīgi pasludinot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija noteikti ir vēlējušies tai piešķirt īpašu nozīmi, kas šajā gadījumā ir jāņem vērā, interpretējot Civildienesta noteikumu un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības normas (2006. gada 23. marta spriedums lietā F-1/05 Landgren/ETF, Krājums-CDL, I-A-1-123. un II-A-1-459. lpp., 72. punkts, par kuru Pirmās instances tiesā tiek izskatīta apelācijas sūdzība lietā T-404/06 P)."

15. Atgūšanas pasākumam pēc savas būtības un daudzos gadījumos arī pēc tā finansiālās ietekmes ir nopietns raksturs. Turklāt pati Komisija savā pirmajā atbildē uz šo izmeklēšanu norādīja, ka judikatūra par Civildienesta noteikumu 85. panta piemērošanu ir plaša ("L'application de l'article 85 a fait l'object d'une jurisprudence très large"). Tikai pašas iestādes interesēs var būt veikt pasākumus, lai izvairītos no turpmākām tiesas prāvām.

16. Iepriekš minētajā Komisijas 2010. gada 23. aprīļa iekšējā paziņojumā nav paredzēta ierēdņa uzklausīšana, pirms Komisija pieņem atgūšanas pasākumu. Tajā tikai noteikts, ka Komisija dod ierēdnim iespēju paust savu viedokli par atgūšanas pasākuma īstenošanu ("L'AIPN informe le fonctionnaire/l'agent de la possibilité de faire des commentaires sur l'exécution de la récupération dans un délai d'un mois." (izcēlums pievienots)

17. Tas ir atspoguļots arī paziņojumam pievienotajā vēstules veidnē. Lai gan veidnē ir virsraksts "PIEZĪME L'ATTENTION DE", dokumentā nepārprotami ir paredzēts iekļaut oficiālu administratīvu lēmumu. Tā tikai informē attiecīgo ierēdni par to, kā Komisija plāno īstenot atgūšanas pasākumu. Tas beidzas, atgādinot par tiesībām iesniegt oficiālu sūdzību par "lēmumu" ("[l] a présente décision") saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu.

18. Nav skaidrs, kāpēc Komisija vilcinājās un izvēlējās formāli neveikt šādu uzklausīšanu. Kā minēts iepriekš, šķiet, ka tā piekrīt, ka būtu jāveic labāki pasākumi, lai nodrošinātu personas tiesības uz aizstāvību. Turklāt tā norādīja, ka iespēja paust viedokli ietver iespēju paust viedokli par vielu (“[i] l a également la possibilité de donner des commentaires sur le fond de la récuperation”). Ja tas ir nodoms, būtu loģiskāk vienkārši formalizēt šo iespēju, izveidojot pienācīgu uzklausīšanas posmu procedūrā.

19. Papildus ombude norāda, ka šādas tiesības tikt uzklausītam neliegtu Komisijai pienācīgi izskatīt ārkārtas gadījumus, kad tā uzskata, ka ierēdnis var ātri iznīcināt attiecīgos pierādījumus vai kaut kādā veidā aizbēgt. Šī izmeklēšana attiecas uz Komisijas parastajām procedūrām, nevis uz nopietnas krāpšanas gadījumiem vai tamlīdzīgiem gadījumiem.

Argumenti, kas ombudam iesniegti pēc ieteikuma projekta

20. Komisija nosūtīja ombudam atbildi, ko varētu saprast tādējādi, ka ierēdņa tiesības tikt uzklausītam nevar pilnībā ievērot praktisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar Komisijas IT situāciju. Ombude lūdza Komisiju sniegt paskaidrojumus šajā sakarā.

Komisijas papildu piezīmes par ieteikuma projektu

21. Piezīmēs par ieteikuma projektu Komisija paskaidroja pasākumus, ko tā jau ir veikusi, lai pielāgotu un uzlabotu atgūšanas procedūras. Komisija arī paskaidroja, ka ir vajadzīgi turpmāki pielāgojumi darba samaksas sistēmas (VSP) tehniskajā struktūrā, lai tā varētu efektīvi garantēt tiesības tikt uzklausītam. Komisija apņēmās īstenot šos tehniskos grozījumus VRP līdz 2011. gada jūnijam.

22. Ombuds pēc tam (2. februāra vēstulē) komentēja, ka Komisijas atbilde šķiet būtiska, lai noraidītu viņa ieteikuma projektu attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam, jo tās pieejamā IT programmatūra ir ierobežota.

23. Komisija uzsvēra, ka tas nav iecerētais vēstījums. Savos iepriekšējos komentāros paskaidrojot, ka atgūšanas procedūras izmaiņas pašas par sevi neatrisinās ombuda izvirzīto problēmu, Komisija neplānoja noraidīt ieteikumu. Tā drīzāk paskaidroja, ka papildus šai procedūrai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai ieteikumu varētu pilnībā īstenot. Šīs papildu darbības patiešām ietver pielāgojumus VSP, kas ir starpiestāžu algu sistēma, kuru pārvalda Komisija.

24. Kā paskaidrots Komisijas iepriekšējās piezīmēs, VSP izveides praktiskās sekas ir tādas, ka tiek ierobežotas formālo tiesību tikt uzklausītam iespējas. Tas tā ir tāpēc, ka laiks, kas atvēlēts starp tiesību kodēšanu un attiecīgā lēmuma vēlāku paziņošanu darbiniekam, no vienas puses, un NAP veikto izmaiņu faktisko izpildi, no otras puses, bija pārāk īss, lai garantētu efektīvas tiesības tikt uzklausītam.

25. Komisija pilnībā piekrīt, ka šai problēmai ir jārod risinājums.

26. Tajā pašā laikā administratīvās efektivitātes labad ir jāsaglabā algu automātiskā apstrāde, kas ir VSP pamatā. Tiesību aktos noteikto tiesību pārvaldība un algu izmaksa 40 000 darbiniekiem katru mēnesi acīmredzami ir iespējama tikai plaša mēroga automatizācijas procesā.

27. Lai ievērotu pienākumu nošķiršanas principu, Komisijai ir atsevišķas grupas likumā noteikto tiesību administrēšanai un algu administrēšanai. Algas maksā 44 darbinieki, kas strādā trīs dažādās Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) nodaļās Briselē, Isprā un Luksemburgā. Šie darbinieki seko līdzi tiesību aktos noteiktajām tiesībām, ko iekodējis gan Cilvēkresursu ĢD (karjeras tiesības), gan PMO (individuālās tiesības).

28. Šo dažādo kodējumu rezultātā mēnesī tiek izsūtītas vidēji 300 atkopšanas piezīmes. Būtībā ir trīs dažādas situācijas, kas noved pie "negatīva kodējuma":

- līdzekļu atgūšana, kas izriet no pašu darbinieku pieprasījuma (piemēram, saistībā ar nepilna darba laika darbu);

- oficiāli lēmumi par tiesībām, kas ir paziņoti darbiniekam, bieži vien pēc tiešas saziņas starp darbinieku un referentu (piemēram, par izglītības pabalsta izbeigšanu); un

- tehniskie pielāgojumi, par kuriem tiek sniegta vispārīga informācija (piemēram, korekcijas koeficienta samazinājumi).

29. Kad likumā noteikto tiesību kodēšana ir pabeigta, tā automātiski tiek ievadīta algu sistēmā.

30. Tomēr daudzos gadījumos aģenti, kas apstrādā likumā noteiktās tiesības, sazināsies ar attiecīgo darbinieku pirms lietas slēgšanas un tās kodēšanas sistēmā. Tāpēc lielākā daļa darbinieku jau ir labi informēti un/vai informēti pirms kodēšanas un pirms atgūšanas rīkojuma faktiskās īstenošanas.

31. Tomēr Komisija piekrita, ka tas ne vienmēr tā ir. Tāpēc, ņemot vērā šos faktorus, Komisija secināja, ka labākais veids, kā garantēt efektīvas tiesības tikt uzklausītam visos gadījumos, būtu pagarināt laikposmu no atgūšanas aprēķina VSP (kodēšana) līdz tā izpildei.

32. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka tas būtu jādara, mainot VRP pamatstruktūru visās ES iestādēs un struktūrās. Tomēr, tā kā šo ideju neatbalstīja visas pārējās iestādes, ar kurām Komisija apsprieda šo jautājumu 2010. gada 16. decembra Iestāžu VRP forumā, Komisija pēc tam nolēma veikt tehniskus pielāgojumus, kas ļauj veikt šīs izmaiņas tikai attiecībā uz tās pakalpojumiem. Šīs izmaiņas sāks darboties no maija algu saraksta.

33. Tādējādi līdz 2011. gada jūnijam atgūšanas izpilde automātiski sāksies N+2 mēnesī, nevis N+1 mēnesī, kā tas ir pašlaik. Tas vienmēr atstās darbiniekam pilnu mēnesi, lai sazinātos ar savu algas amatpersonu pirms atveseļošanās sākuma (pretstatā daudz īsākam periodam - bieži vien nedaudz vairāk par nedēļu -, kad atveseļošanās sākās N+1 mēnesī saskaņā ar iepriekšējo NAP struktūru).

34. Tādējādi tiks pilnībā garantētas ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek īstenots kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt, vienlaikus nodrošinot, ka tiek kontrolēta praktiskā ietekme uz likumā noteikto tiesību pārvaldību un algu izmaksu.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma projekta

35. Atbildot uz šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, Komisija nepārprotami apņēmās nodrošināt, ka attiecībā uz tās darbiniekiem izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem tiks ievērotas pamattiesības tikt uzklausītam. Ombude ļoti atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo reakciju un jo īpaši ieguldīto laiku un centienus pārbaudīt, kā šīs svarīgās pamattiesības varētu tikt ievērotas praksē.

36. Komisijas ierosinātajā praktiskajā risinājumā ir ietverts kompromiss no principa viedokļa. Procedūras un loģikas apsvērumu dēļ tiesības tikt uzklausītam parasti būtu jāpiešķir pirms administratīvā lēmuma pieņemšanas, nevis tikai pirms lēmuma īstenošanas. Savā pēdējā atbildē Komisija, šķiet, pilnībā apzinās šo sava priekšlikuma aspektu. Tā detalizēti izskaidroja attiecīgo jautājumu tehnisko, administratīvo un starpiestāžu kontekstu, kas būtībā lika tai veikt interešu izsvēršanu.

37. Pats par sevi saprotams, ka šāda veida kompromiss ir rūpīgi jāapsver tā īpašajā kontekstā. Parasti nebūtu pieņemami, ja attiecīgais administratīvais pasākums ir primāri svarīgs ierēdņa profesionālajai karjerai vai personīgajai situācijai. Tāpat nebūtu pieņemami, ja nevar sagaidīt, ka administratīvā lēmuma adresāti pilnībā izprot lēmuma būtību un ar to saistītās procedūras. Visbeidzot, tas parasti nebūtu pieņemams, ja vien nav ieviestas attiecīgās procesuālās garantijas.

38. Šīs lietas priekšmets bija naudas atgūšana, kuru iestāde uzskatīja par ierēdnim nepamatoti izmaksātu. Tas nav jautājums, kas parasti attiecas uz iespējamu strīdu saistībā ar ierēdņa karjeru kā tādu. Turklāt tas ir sava veida lēmums, kas tiek paziņots personām, kuras darbojas augsti profesionālā un informētā vidē. Visbeidzot, ombude saprot, ka Komisija aktīvi pārbauda savu lēmumu veidņu atbilstību. Pats par sevi saprotams, ka tajos galu galā būs jāiekļauj šādi elementi:

a) pietiekamu faktisko informāciju un konkrētus iemeslus, lai ierēdņi varētu efektīvi īstenot savas tiesības tikt uzklausītiem;

informācija par to, ka ierēdņiem ir piešķirtas tiesības paust savu viedokli par atgūšanas lēmumu būtību (nevis tikai par atgūšanas īstenošanas kārtību); un

c) lēmumos skaidri jānorāda, kā var īstenot tiesības tikt uzklausītam pirms atgūšanas rīkojuma izpildes.

39. Iepriekš minētās trīs prasības ir pilnībā elementāras, un Ombuds tic, ka Komisija tās ātri īstenos. Tādēļ viņš uzskata, ka šo izmeklēšanu var izbeigt ar konstatējumu, ka Komisija ir atzinusi, ka pamattiesības tikt uzklausītam ir jāatzīst attiecībā uz tās darbiniekiem adresētu iekasēšanas rīkojumu izdošanu.

C. Secinājumi

Ombuds slēdz izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, izdarot šādus secinājumus:

Ombude atzinīgi vērtē Komisijas nepārprotamo apņemšanos nodrošināt, ka attiecībā uz tās darbiniekiem izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem tiek ievērotas pamattiesības tikt uzklausītam. Ombude uzskata, ka, ievērojot šā lēmuma 38. punktā minētās pamatprasības, Komisijas priekšlikums par to, kā šīs tiesības var efektīvi īstenot, ir apmierinošs.

Šā lēmuma kopija tiks nosūtīta visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2011. gada 5. jūlijā

[1] Šā lēmuma sagatavošanas laikā noteikumi vēl nebija publicēti Komisijas iekštīklā.

[2] Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. pants. Harta ir pieejama tiešsaistē šādā saitē: http://europa.eu/documentation/legislation/index_en.htm - sk. sadaļu "Līgumi".

[3] 2008. gada 11. septembra spriedums lietā C-122/04 Philippe Bui Van /Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. Civildienesta tiesas konstatējumu par tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu šajā lietā pēc tam apstiprināja Vispārējā tiesa apelācijas tiesvedībā 2010. gada 12. maija spriedumā lietā T-491/08 P Philippe Bui Van /Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 80. punkts).