Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) Eiropas iestāžu vārdā rīko atklātus konkursus nākamo ierēdņu atlasei.

2. Sūdzības iesniedzējs pieteicās atklātam konkursam administratoru pieņemšanai darbā. Sūdzības iesniedzējs piedalījās priekšatlases testos un pēc tam tika uzaicināts piedalīties rakstiskajos testos. Tomēr viņš nesaņēma pietiekamus punktus, lai tiktu uzaicināts uz mutisko pārbaudījumu.

3. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza EPSO sniegt viņam pareizas atbildes uz testiem un informāciju par viņa snieguma novērtējumu. EPSO viņam sniedza tikai daļu no pieprasītās informācijas. Pēc tam sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību ombudam.

Izmeklēšanas priekšmets

4. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas, ka EPSO viņam savlaicīgi nesniedza informāciju par atlases komisijas veikto viņa rakstisko pārbaudījumu novērtējumu, liedza viņam iespēju pieprasīt atlases komisijai pārskatīt tās lēmumu neuzaicināt viņu uz mutisko eksāmenu.

Izmeklēšana

5. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 28. augustā vērsās pie ombuda ar savām bažām. Ombuds 2009. gada 28. oktobrī sāka izmeklēšanu un pārsūtīja sūdzību EPSO, kas 2010. gada 10. februārī nosūtīja ombudam savu atzinumu. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, kurš 2010. gada 16. martā iesniedza savus apsvērumus.

Ombuda analīze un secinājumi

Ievadpiezīme

6. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka viņa vārds būtu jāiekļauj rezerves sarakstā. Ombuds norāda, ka šis apgalvojums nebija iekļauts sākotnējā sūdzībā. Šķiet, ka sūdzības iesniedzējs iepriekš nav īstenojis administratīvas pieejas ar EPSO. Tāpēc ombuds uzskata, ka šis apgalvojums nevar būt daļa no šīs izmeklēšanas.

A. Apgalvojums par informācijas savlaicīgu nesniegšanu

Ombudam iesniegtie argumenti

7. Pēc novērtējuma saņemšanas rakstiskajos pārbaudījumos [1] sūdzības iesniedzējs 2008. gada 22. decembrī nosūtīja EPSO e-pasta vēstuli, pieprasot “pareizās atbildes par a) testu un [viņa] darba novērtējumu b) un c) testos”. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 9. janvārī atjaunoja savu pieprasījumu. Viņš norādīja: “Vai jūs, lūdzu, varētu man sniegt pareizus a) pārbaudījuma rezultātus un detalizētu informāciju par manu rakstisko pārbaudījumu b) un c) novērtējumu?” EPSO 2009. gada 12. janvārī viņu informēja, ka tas nepaziņo atbilžu paraugus uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un ka viņš pieprasīto informāciju saņems pēc iespējas ātrāk. 2009. gada 16. janvārī EPSO nosūtīja sūdzības iesniedzējam vērtēšanas lapas par b) un c) pārbaudījumiem.

8. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 16. janvārī nosūtīja EPSO vēstuli, norādot, ka viņš nav saņēmis ne pareizās atbildes uz a) pārbaudījumu, ne informāciju par to, kā tika novērtēti viņa b) un c) pārbaudījumi. Viņš norādīja, ka viņa novērtējuma lapās nav šādas detalizētas informācijas. 2009. gada 20. janvārī EPSO apstiprināja, ka viņš nevar saņemt pareizās atbildes uz a) pārbaudījumu un ka viņš ir saņēmis visu pieprasīto informāciju. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 21. un 23. janvārī atjaunoja savu pieprasījumu. 2009. gada 26. janvārī EPSO saglabāja savu nostāju, ka sūdzības iesniedzējam tika sniegta visa informācija, ko viņam bija tiesības saņemt.

9. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 27. janvārī pieprasīja pārskatīt savu b) testu un norādīja, ka viņa pieprasījumu nevar pamatot ar detalizētiem argumentiem, jo viņš saņēma tikai nepilnīgu informāciju par savu testu novērtējumu. Viņš nevarēja spriest par to, vai viņa atzīmes atbilst novērtēšanas metodei un vai viņa darbs ir novērtēts pareizi un taisnīgi.

10. EPSO 2009. gada 2. martā nosūtīja sūdzības iesniedzējam savas atbildes un pareizās atbildes uz a) pārbaudījumu.

11. EPSO 2009. gada 24. martā informēja sūdzības iesniedzēju par atlases komisijas veiktās pārskatīšanas rezultātiem. Pēdējais minētais apstiprināja savus rezultātus b) testā.

12. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 8. aprīlī nosūtīja vēstuli EPSO. Viņš norādīja, ka pretēji viņa lūgumam un EPSO 2009. gada 24. marta vēstulē paustajam apgalvojumam viņš nav saņēmis viņa pārbaudījumu dokumentu b) un c) kopijas. Viņš piebilda, ka atlases komisijas novērtējumi par šiem pārbaudījumiem nebija pietiekami detalizēti, lai viņš varētu saprast savu vērtējumu. 2009. gada 27. aprīlī EPSO viņam nosūtīja viņa pārbaudījumu darbu b) un c) kopijas. EPSO 2009. gada 20. maijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija ir atkārtoti izskatījusi viņa lietu, un apstiprināja savu lēmumu.

13. Savā atzinumā EPSO paskaidroja, ka 2008. gada 22. decembrī sūdzības iesniedzējs pieprasīja pareizo atbilžu uz a) testu kopiju un b) un c) testu novērtējuma lapas. 2009. gada 16. janvārī EPSO viņam nosūtīja novērtējuma lapas. Tomēr tas pieļāva kļūdu, izskatot viņa lūgumu saņemt pareizo atbilžu kopiju a) pārbaudījumam, par ko EPSO pauž patiesu nožēlu. Tā kā sūdzības iesniedzējam bija tiesības saņemt šādu informāciju, EPSO to viņam nosūtīja 2009. gada 2. martā.

14. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 8. aprīļa vēstulē atkārtoja, ka nav saņēmis savu testa dokumentu kopijas, kā jau norādīts viņa 2009. gada 27. janvāra vēstulē. 2009. gada 27. aprīlī EPSO viņam nosūtīja viņa pārbaudījumu dokumentu b) un c) kopijas un atvainojās par to, ka viņš tos nebija nosūtījis agrāk. EPSO atzina, ka viņa pieprasītā informācija tika sniegta ar ilgu kavēšanos.

15. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka kavēšanās ar viņa pieprasītās informācijas savlaicīgu saņemšanu liedza viņam iespēju izmantot savas tiesības lūgt atlases komisijai pārskatīt tās lēmumu neuzaicināt viņu uz mutisko pārbaudījumu, EPSO norādīja, ka pirmo reizi sūdzības iesniedzējs iesniedza pieprasījumu pārskatīt viņa atbildes uz b) rakstisko pārbaudījumu 2009. gada 27. janvārī. 2009. gada 16. martā atlases komisija izskatīja viņa lūgumu un 2009. gada 24. martā viņu informēja par saviem secinājumiem. Tā uzskatīja, ka atlases komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, kas padarītu viņa atzīmes par spēkā neesošām. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 8. aprīlī iesniedza otru pārskatīšanas pieprasījumu, ko atlases komisija izskatīja 2009. gada 30. aprīlī. Tā apstiprināja savu 2009. gada 16. marta lēmumu.

16. EPSO uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējs divas reizes ir izmantojis savas tiesības pieprasīt savu testu pārskatīšanu. Paziņojumā par konkursu bija norādīts, ka i) kandidāti var pieprasīt pārskatīšanu 20 dienu laikā no dienas, kad EPSO viņus informējis par savu lēmumu, ii) EPSO pārsūtīs savus pieprasījumus atlases komisijai un iii) atbilde tiks nosūtīta pēc iespējas ātrāk. EPSO uzsvēra, ka tas ir pilnībā izpildījis savus pienākumus, nosūtot divus sūdzības iesniedzēja pieprasījumus atlases komisijai un informējot viņu par saviem lēmumiem.

17. Lai gan EPSO atzina, ka ir dažas problēmas ar konkrētas sūdzības iesniedzēja pieprasītās papildu informācijas nosūtīšanu, tas uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam nekādā ziņā nav liegtas tiesības pieprasīt atlases komisijai pārskatīt tās lēmumus. Turklāt EPSO norādīja, ka tas ir pilnībā izpildījis savus pienākumus attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumiem, kas izklāstīti paziņojumā par konkursu.

18. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos precizēja, ka tad, kad viņš lūdza novērtēt viņa darbu b) un c) pārbaudījumos, viņš uzskatīja, ka saņems detalizētu informāciju par to, kā pārbaudījumi tika marķēti un kā viņa darbs tika novērtēts. Pēc viņa domām, EPSO esot bijis jāsaprot, ka viņš vēlas saņemt savu pārbaudījumu kopiju, jo viņš ir skaidri atsaucies uz paziņojuma par konkursu V sadaļas 4. punktu. Viņš apgalvoja, ka atlases komisija, pārskatot viņa testu, tikai pārbaudīja, vai atlases komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Turklāt, tā kā viņš no atlases komisijas nesaņēma papildu novērtējuma lapu, viņš secināja, ka papildu pārskatīšana nav notikusi.

19. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO ir pārkāpis paziņojuma par konkursu V sadaļas 4. punktu. Šajā sakarā viņš norādīja, ka, lai gan mēneša laikā viņš saņēma novērtējuma lapu kopijas, pareizās atbildes uz a) testu viņam tika sniegtas pārāk vēlu, lai viņš varētu apstrīdēt dažus jautājumus. Viņš apgalvoja, ka tā rezultātā viņš zaudēja iespēju iegūt citu preču zīmi.

20. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka EPSO atvainošanās nav pietiekama. Viņš uzsvēra, ka turpmākajos konkursos EPSO mainīja termiņus, kādos kandidātiem jāiesniedz pārskatīšanas pieprasījumi (no 20 dienām uz 10 dienām) un EPSO jāatbild uz šiem pieprasījumiem (termiņš nav noteikts). Tas vēl vairāk ierobežoja iespēju iesniegt šādus pieprasījumus.

Ombuda novērtējums

21. EPSO neapstrīd, ka sūdzības iesniedzēja pieprasītie dokumenti (t. i., viņa pārbaudes darbi un novērtējuma lapas), kurus tas galu galā viņam iesniedza, neietekmē “atlases komisiju sēžu aizklātību”. Pretējā gadījumā EPSO nebūtu nosūtījis dokumentus sūdzības iesniedzējam [2].

22. Saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru (mans izcēlums): " prasība, ka nelabvēlīgam lēmumam ir jābūt pamatotam, ir paredzēta, lai ieinteresētajai personai sniegtu pietiekamu informāciju, kas tai ļautu noskaidrot, vai lēmums ir pamatots, un ļautu šo lēmumu pārskatīt tiesā. Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem pienākums norādīt pamatojumu ir jāsaskaņo ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu [..]. Ņemot vērā aizklātību, kas jāievēro atlases komisijas sēdēs [..], dažādos pārbaudījumos iegūto punktu paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums. Šāds pamatojums neskar kandidātu tiesības. Tādējādi informācija, kas jāsniedz sūdzības iesniedzējam, lai pārliecinātos par lēmuma pamatotību, vienmēr ir rezultāts saskaņošanai starp atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu, no vienas puses, un pienākumu norādīt pamatojumu, no otras puses. Tādējādi šķiet, ka, informējot kandidātus par viņu pārbaudījumu rezultātiem, nav iemesla nesniegt viņiem visus dokumentus, kurus viņiem (katrā ziņā galu galā) ir tiesības saņemt. Kopumā, ja dokumentu publiskošana nedēļas/mēnešus pēc rezultātu paziņošanas kandidātiem neietekmē atlases komisijas aizklātību, tas nevar ietekmēt atlases komisijas sēžu aizklātību, ja dokumenti tiek publiskoti vienlaikus ar pārbaudījumu rezultātu paziņošanu kandidātiem.

23. Ombuds arī uzsver, ka kandidātiem ir automātiskas tiesības saņemt dokumentus, kas saistīti ar viņu sniegumu pārbaudījumos, tostarp testa dokumentus un novērtējuma lapas. EPSO nav pienākuma veikt kandidātu pieprasīto dokumentu satura konkrētu analīzi pirms to publiskošanas. Turklāt EPSO nav jāaizklāj nekāda informācija no šādiem dokumentiem, pirms tā tiek izpausta attiecīgajiem kandidātiem. Vērtēšanas lapas ir jāaizpilda atlases komisijai, atzīmējot kandidātu pārbaudījumus, un tādējādi tās ir pieejamas brīdī, kad kandidāts pieprasa piekļuvi. Tiesībsargs neredz iemeslu, kāpēc kandidātiem pēc pieprasījuma šos dokumentus nevajadzētu izsniegt automātiski. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds turpmāk izteiks vēl vienu piezīmi.

24. EPSO atbilde uz sūdzības iesniedzēja dokumentu pieprasījumu bija novēlota. Pēc tam EPSO atvainojās par kavēšanos, bet sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar atvainošanos. Šajā sakarā ombuds turpmāk izteiks kritisku piezīmi.

25. Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs arī pieprasīja no jauna pārskatīt savu sniegumu testos. Ombuds norāda, ka tad, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību, viņš bija saņēmis visus pieprasītos dokumentus, uz kuriem viņam bija tiesības. Viņš nav izvirzījis nevienu argumentētu argumentu, kas būtu balstīts uz šo dokumentu saturu un kas pamatotu viņa testu jaunu pārskatīšanu. Tādēļ ombuds secina, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav pamatota.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu aizrādījumu:

EPSO atbilde uz sūdzības iesniedzēja dokumentu pieprasījumu bija novēlota.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

Ombuds ierosina, ka pēc kandidāta pieprasījuma EPSO varētu viņam automātiski izsniegt to ar pārbaudījumiem saistīto dokumentu kopijas, kurus viņam ir tiesības saņemt.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2011. gada 20. jūnijā

[1] Rakstiskos pārbaudījumus var aprakstīt šādi:

pārbaude ietvēra virkni jautājumu ar atbilžu variantiem, lai novērtētu īpašās zināšanas par administratīvo izmeklēšanu, izlūkdatu analīzi vai Savienības finanšu interešu aizsardzību;

pārbaudījums b) bija paredzēts, lai novērtētu kandidāta zināšanas, spēju saprast, analizēt un apkopot, kā arī spēju rakstīt par tematu tajā pašā jomā, kurā pārbaudījums a);

pārbaudījums (c) sastāvēja no īsa paziņojuma sagatavošanas kandidāta galvenajā valodā, kurā bija izklāstīti rakstiskā pārbaudījuma (b) argumenti un secinājumi.

[2] Saistībā ar ombuda iniciatīvu OI/5/2005/PB EPSO arī piekrita dot kandidātiem piekļuvi novērtējuma lapām.

[3] Spriedums lietā C-254/95 Parlement/Innamorati (Recueil 1996, I-3423. lpp., 23.–32. punkts). Skatīt arī spriedumu lietā T-233/02 Alexandratos un Panagiotou/Padome (Recueil FP, II-989. lpp., 24.–27. punkts); Lieta T-105/08 P Van Neyghem pret Komisiju [2008], vēl nav publicēta, 34.–35. punkts.