FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Priekšlikums risinājumam iepriekš minētajā lietā par to, ka Eiropas Komisija noteiktajā termiņā nav pieņēmusi galīgo lēmumu attiecībā uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem par bijušā komisāra saziņu ar finanšu pakalpojumu sniedzēju

priekšsēdētājs(-a)

Eiropas Komisija

 

Godātais priekšsēdētāj!

Rakstu, lai meklētu risinājumu šajā lietā attiecībā uz diviem pieprasījumiem par publisku piekļuvi sanāksmes darba kārtībai starp bijušo digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāru un Wirecard AG (Ares (2015)436265).

Pēc sūdzības iesniedzēja sākotnējiem pieprasījumiem 2023. gada martā Komisija identificēja sešus dokumentus, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā. Tā piešķīra daļēju piekļuvi pieciem dokumentiem, apgalvojot, ka pilnīgu izpaušanu liedza vajadzība aizsargāt personas datus [1] un komerciālās intereses [2]. Komisija pilnībā atteica piekļuvi vienam dokumentam – darba kārtībai. Savā sākotnējā atbildē Komisija norādīja, ka darba kārtību ir izstrādājusi trešā persona, ar kuru notika apspriešanās. Tā arī norādīja, ka (daļēju) izpaušanu kavēja nepieciešamība aizsargāt juridiskās konsultācijas [3] un personas datus.

Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu nostāju attiecībā uz darba kārtību, iesniedzot atkārtotu pieteikumu. Viņš apgalvoja, ka Komisija ir norādījusi tikai hipotētiskus un nekonkrētus iemeslus tās atteikumam publiskot darba kārtību. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, jo par “Wirecard lietu” joprojām notiek tiesas un politiska izmeklēšana. Viņš uzskatīja, ka kategorisks atteikums izpaust informāciju varētu kavēt izmeklēšanu un kaitēt ES iestāžu reputācijai.

Šā gada jūnijā mans birojs sāka izmeklēšanu, ņemot vērā to, ka Komisija līdz pagarinātajam termiņam, kas beidzās 2023. gada 22. jūnijā, nebija atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Mēs lūdzām Komisiju atbildēt bez turpmākas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 2023. gada 20. jūlijā. Mans birojs arī uzskatīja, ka ir jāpārbauda strīdīgais dokuments sūdzības iesniedzēja atkārtotajā pieteikumā, kā arī ar to saistītās konsultācijas ar trešām personām.

Komisija iesniedza darba kārtību un apspriešanos ar trešām personām, ko tā bija veikusi saistībā ar iepriekšējiem līdzīgiem pieprasījumiem par publisku piekļuvi [4].  Komisija informēja manu biroju, ka tā nav apspriedusies ar trešo personu šā publiskās piekļuves pieprasījuma sākotnējā posmā. Tā arī norādīja, ka, lai gan atkārtotā pieteikuma novērtēšana turpinās, atkārtotā pieteikuma posmā nenotiek apspriešanās ar trešām personām. Tomēr Komisija, veicot atkārtotu novērtējumu, varētu apsvērt iespēju apspriesties ar trešo personu, ja ir izpildīti Regulas 1049/2001 4. panta 4. punkta nosacījumi.

Mana izmeklēšanas grupa tagad ir pārbaudījusi Komisijas iesniegtos dokumentus. Pārbaudē atklājās, ka strīdīgais dokuments ir vienas lappuses darba kārtība, kurā ir norādīti dalībnieku vārdi, sanāksmes laiks un datums un kurā ir ierosināti trīs galvenie temati ar kopumā sešiem apspriežamiem punktiem. Norādīšu, ka, lai gan dokuments var būt sagatavots advokātu birojā, tajā nav juridisku konsultāciju.

Pārbaudē arī atklājās, ka viena no trešām personām, ar kuru apspriedās saistībā ar iepriekšējo pieprasījumu par publisku piekļuvi, iebilda pret informācijas izpaušanu. Tomēr nav skaidrs, vai šis iebildums attiecas arī uz pašu darba kārtību, jo ne Komisijas vēstulē, ne iebildumu iesniegušās trešās personas atbildē nav skaidri norādīti dokumenti, par kuriem notika apspriešanās. Savā iebildumā trešā persona apgalvoja, ka informācijas izpaušanu kavēja nepieciešamība aizsargāt juridiskās konsultācijas [5]. Tā norādīja, ka tai ir saistošs juridisks konfidencialitātes pienākums [6] un ka izpaušana pārkāptu BRAO 43.a panta 2. punktu, un ir sodāma saskaņā ar StGB 203. pantu.

Saskaņā ar ES judikatūru, ja uz dokumentu, kuram tiek lūgta publiska piekļuve, nekādi neattiecas kāds no Regulas 1049/2001 4. pantā minētajiem izņēmumiem, iestādei nav pienākuma apspriesties ar trešo personu un tai šis dokuments ir jāpublisko tieši [7]. Turklāt trešās personas atzinums attiecīgajai iestādei nav saistošs. Drīzāk attiecīgajai iestādei ir neatkarīgi jāanalizē visi būtiskie apstākļi un jāpieņem lēmums savas rīcības brīvības ietvaros [8].

Ņemot vērā iepriekš minēto, mans priekšlikums risinājumam šajā posmā ir tāds, ka Komisija pārskata savu sākotnējo nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku piekļuvi darba kārtībai.

Būšu pateicīgs saņemt Komisijas atbildi uz manu priekšlikumu trīs mēnešu laikā līdz 2023. gada 7. novembrim, kas ir ierastais termiņš atbildēm uz risinājumu priekšlikumiem. Ņemot vērā šajā gadījumā jau radušos kavēšanos, es tomēr aicinu Komisiju atbildēt uz šo priekšlikumu pēc iespējas ātrāk.

Šajā posmā risinājuma priekšlikums ir konfidenciāls. Tomēr mana izmeklēšanas grupa ir informējusi sūdzības iesniedzēju par manu nodomu meklēt risinājumu šajā lietā.[9] Lūdzu, ņemiet vērā, ka mūsu ierastā prakse ir nosūtīt sūdzības iesniedzējam risinājuma priekšlikuma kopiju komentāru sniegšanai, kā arī iestādes atbildes uz to kopiju, tiklīdz mēs esam saņēmuši šo atbildi. Tāpēc es lūdzu Komisiju mūs informēt, vai risinājuma priekšlikumā vai tās atbildē iekļautā informācija nebūtu jādara zināma sūdzības iesniedzējam [10].

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2024. gada 22. martā

 

[1] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[2] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums.

[3] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums.

[4] GestDem 2021/0566 un GestDem 2021/0667.

[5] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums.

[6] § 2 der Berufsordnung für Rechstanwälte.

[7] Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums lietā T-669/11 Spirlea / Komisija, 61. punkts; pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document_print.jsf?mode=lst&pageIndex=0&docid=157982&part=1&doclang=EN&text=&dir=&occ=first&cid=327122

[8] Vispārējās tiesas 2022. gada 26. janvāra spriedums lietā T-570/20 Kedrion/Eiropas Zāļu aģentūra, 91. punkts; pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document_print.jsf?docid=252767&text=&dir=&doclang=FR&part=1&occ=first&mode=lst&pageIndex=0&cid=2551372

[9] Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 10. punktu, 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1163, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi: https://www.ombudsman.europa.eu/en/legal-basis/statute/en.

[10] Ja vēlaties iesniegt dokumentus vai informāciju, ko uzskatāt par konfidenciālu un ko nevajadzētu izpaust sūdzības iesniedzējam, lūdzu, atzīmējiet tos ar norādi “Konfidenciāla”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.

 

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!