Lieta attiecās uz trešo personu tiešsaistes platformu izmantošanu publisku pasākumu mitināšanai un straumēšanai, ko veica Eiropas Parlamenta vietējais birojs (EPLO) Helsinkos.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPLO Helsinkos ir kļūdījies, publisko sanāksmju un konferenču straumēšanai izmantojot trešo personu platformas, piemēram, Facebook.

Eiropas Parlaments norādīja, ka, lai gan oficiālais parlamentārais darbs tiek straumēts un ir pieejams pēc pieprasījuma tā tīmekļa vietnē, EPLO ir zināma elastība savos informatīvajos pasākumos un var izmantot trešo personu platformas pasākumu straumēšanai, lai labāk sasniegtu savu mērķauditoriju.

Ombuds uzskatīja, ka Parlamenta skaidrojums ir pamatots, un slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nav pieļauta administratīva kļūme. Tomēr, lai uzlabotu EPLO darbību pārredzamību, kā arī nodrošinātu, ka netiek izslēgti tie sabiedrības locekļi, kuri neizmanto sociālos medijus, viņa iesniedza Parlamentam trīs konkrētus ierosinājumus uzlabojumiem.

Lieta attiecās uz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras atteikumu izpaust to darbinieku vārdus, kuri uzraudzīja projektu Maķedonijā.

Aģentūra atteica piekļuvi, pamatojoties uz ES datu aizsardzības noteikumiem, kuros noteikts, ka personai, kas lūdz izpaust personas datus, piemēram, personu vārdus, ir jāpierāda nepieciešamība izpaust attiecīgo personu vārdus. Ja šī prasība ir izpildīta, valsts iestādei vēl ir jāpārbauda, vai darbinieku uzvārdu publiskošana ietekmētu viņu likumīgās intereses un, ja tas tā ir, vai šīs likumīgās intereses bija svarīgākas par personas, kura lūdz publiskot uzvārdus, norādīto nepieciešamību.

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs nav paskaidrojis, kāpēc viņam vajadzēja piekļūt uzvārdiem. Tādējādi Aģentūra pamatoti atteicās izpaust attiecīgo darbinieku uzvārdus.