Sūdzības iesniedzējs lūdza publisku piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz Eiropas sērijas euro banknošu dizainu. Eiropas Centrālā banka (ECB) konstatēja, ka divi dokumenti ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā, un pilnībā atteica piekļuvi dokumentiem. To darot, ECB atsaucās uz izņēmumiem, kas paredzēti tās noteikumos par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka pilnīga publiskošana varētu kaitēt sabiedrības interesēm attiecībā uz euro banknošu integritātes aizsardzību, kā arī komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālajam īpašumam.

Ombuda izmeklēšanas grupa rīkoja pārbaudes sanāksmi ar attiecīgajiem ECB pārstāvjiem. Pamatojoties uz pārbaudes sanāksmē sniegtajiem papildu konfidenciālajiem paskaidrojumiem un ņemot vērā ECB plašo rīcības brīvību, nosakot, vai dokumenta izpaušana kaitētu sabiedrības interesēm aizsargāt euro banknošu integritāti, ombuds konstatēja, ka ECB lēmums atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem nav acīmredzami nepareizs. Ņemot vērā to, ka šis izņēmums tika pamatoti izmantots, ombudam nebija jāizvērtē, vai informācijas izpaušana kaitētu arī komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālajam īpašumam.

Tādējādi ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja publisku piekļuvi dokumentiem par ārkārtas un sagatavotības pasākumiem saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Eiropas Centrālā banka (ECB) atteica publisku piekļuvi abiem tās identificētajiem dokumentiem, pamatojoties uz Līgumu noteikumu, kas paredz, ka tās Padomes sēdes nav jāpublisko. ECB arī atsaucās uz vairākiem izņēmumiem saskaņā ar tās noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem, tostarp to, ka pilnīga publiskošana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar Savienības finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un starptautiskajām finanšu attiecībām.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgos dokumentus. Pamatojoties uz šo pārbaudi un ņemot vērā ECB plašo rīcības brīvību gadījumos, kad tā uzskata, ka ir apdraudētas sabiedrības intereses saistībā ar Savienības starptautiskajām finanšu attiecībām, Ombuds konstatēja, ka ECB lēmums atteikt piekļuvi vienam no pieprasītajiem dokumentiem nav acīmredzami nepareizs. Attiecībā uz otru dokumentu ombuds uzskatīja, ka ECB atsaukšanās uz Padomes sēžu darba konfidencialitāti, kā noteikts Līgumos, ir pamatota.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz ECB lēmumu atteikt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar tās valsts sektora aktīvu iegādes programmu (VSIP). Dokumenti tika nodoti Vācijas federālajai valdībai, lai tā varētu novērtēt VSIP samērīgumu pēc Vācijas konstitucionālās tiesas nolēmuma.

Atsakot piekļuvi, ECB ir balstījusies uz Līguma noteikumu, saskaņā ar kuru ECB Padomes sēdes nav jāpublisko. Tā arī atsaucās uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses attiecībā uz tās lēmējinstitūciju sēžu konfidencialitāti, nepieciešamību aizsargāt Savienības monetāro politiku un iekšējai lietošanai paredzēto dokumentu konfidencialitāti.

Ombuds konstatēja, ka ECB atteikums piešķirt publisku piekļuvi bija pamatots. Izdarot šo secinājumu, ombuds norādīja, ka uz vienu dokumentu attiecas Līguma noteikumi, kas paredz, ka ECB Padomes sēdes nav jāpublisko. ECB bija pienācīgi paskaidrojusi, kāpēc citu dokumentu publiskošana kaitētu sabiedrības interesēm attiecībā uz monetāro politiku. Norādot uz būtiskām sabiedrības interesēm šajā jautājumā, ombuds ņēma vērā ECB centienus sniegt sūdzības iesniedzējam un sabiedrībai pēc iespējas vairāk informācijas par to un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas satur detalizētu informāciju par divām Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktīvu iegādes programmām. Atsakot piekļuvi, ECB apgalvoja, ka izpaušana varētu kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, kas ir ar likumu aizsargātas intereses. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ECB nav sniegusi pietiekamus pierādījumus par to, kā pieprasītās informācijas izpaušana negatīvi ietekmētu attiecīgās sabiedrības intereses, un ka tāpēc informācija būtu jāizpauž.

ECB ir plaša rīcības brīvība, novērtējot, kā vislabāk aizsargāt attiecīgās sabiedrības intereses, proti, Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetārās vai ekonomikas politikas aizsardzību. Tā var, piemēram, balstīt savus apsvērumus uz to, kā informācijas atklāšana varētu ietekmēt tirgu un tirgus dalībnieku rīcību. Šajā gadījumā ECB ir sniegusi pamatotu skaidrojumu par to, kā tirgi un tirgus dalībnieki varētu izmantot pieprasīto informāciju, lai apdraudētu Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku. Tādējādi ECB lēmums atteikt publisku piekļuvi bija pamatots.

Ombuds ņem vērā ECB paziņojumu, ka tā savā interneta vietnē jau publicē pēc iespējas vairāk informācijas par PĀAIP un USAIP. Viņa mudina ECB regulāri izvērtēt, vai iespējams publicēt papildu informāciju par šīm programmām. Tas, visticamāk, kļūs vēl svarīgāk, jo sabiedrība gaida no ECB pierādījumus tam, ka tā atbilst tās priekšsēdētāja vērienīgajiem paziņojumiem attiecībā uz bankas centieniem padarīt monetāro politiku "zaļāku".

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi tās juridiskā dienesta piezīmei par Vācijas Konstitucionālās tiesas nolēmumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas programmu un ar to saistīto ES Tiesas spriedumu. Atsakot piekļuvi dokumentam, Komisija balstījās uz nepieciešamību aizsargāt Savienības finanšu, monetāro un ekonomikas politiku, kā arī nepieciešamību aizsargāt juridiskās konsultācijas un tās lēmumu pieņemšanas procesu.

Ombuds pārbaudīja dokumentu un konstatēja, ka Komisijas novērtējumā nav acīmredzamu kļūdu. Tādējādi viņa slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir bezprecedenta spriedums attiecībā uz iespējamām sekām Savienības tiesību sistēmai. Ombuds atzīst, ka sabiedrība ir ieinteresēta būt pārliecināta, ka Komisija pienācīgi izvērtē šādas sekas un vajadzības gadījumā rīkojas saskaņā ar savu Līgumu uzraudzītājas lomu. Viņa ir pārliecināta, ka Komisija turpinās pēc iespējas informēt sabiedrību par jebkādiem turpmākiem pasākumiem, ko tā nolems veikt, reaģējot uz spriedumu.