Godātais Kipras Republikas prezidents Nikos Christodoulides!

Cienītā ombude Maria Stylianou-Lottides!

Cienījamie kolēģi un draugi!

Man ir tas gods būt šeit šovakar, lai atzīmētu Kipras ombuda biroja trīsdesmit piekto gadadienu.

Pagājušajā mēnesī ombude Stylianou-Lottides bija kopā ar mani Eiropas Parlamentā Strasbūrā, lai atzīmētu Eiropas ombudu tīkla trīsdesmit gadus. Man ir prieks būt viesim šeit, Nikosijā, un tuvināt Eiropas ombudu Kipras pilsoņiem.

Es arī ļoti gaidu diskusijas tuvākajās dienās, jo esmu pārliecināts, ka jūs visi esat. Diskusijas, kas mums palīdzēs atrast labākus veidus, kā risināt cilvēku problēmas, veicināt administratīvo taisnīgumu un stiprināt sadarbību starp mūsu birojiem gan valstu, gan Eiropas līmenī.

Tomēr ļaujiet man sākt, atzīmējot, cik svarīgi ir atzīmēt tādus atskaites punktus kā šis.

Darbs, ko mēs veicam kā ombudi, bieži vien var būt biedējošs. Mēs esam atbildīgi par sūdzību izmeklēšanu, administratīvo kļūmju apstrīdēšanu, korupcijas apkarošanu un pamattiesību pārkāpumu novēršanu.

Mēs strādājam, lai mazinātu plaisu starp sabiedrības visneaizsargātākajām personām — personām ar invaliditāti, bērniem, migrantiem, personām, kas saskaras ar ekonomiskām grūtībām, — un daudz spēcīgākām valdības iestādēm. Mēs bieži tiekam aicināti atjaunot tiesu iestāžu pieejamību un runāt par neērtām patiesībām pie varas.

Citiem vārdiem sakot, maz par mūsu darbu ir viegli. Un priekšā esošais ceļš reti ir brīvs no šķēršļiem.

Tomēr tieši šī iemesla dēļ mums laiku pa laikam ir jāapstājas un jāatskatās atpakaļ. Mums ir jāatzīst, cik tālu esam nonākuši un ko esam sasnieguši gan individuāli, gan kopā.

Atskatīšanās nav vienkārši vingrinājums, lai atcerētos pagātni. Tas dod jaunu impulsu mūsu misijai. Tas mums atgādina, ka mēs esam izveidojuši stingru pamatu, uz kura risināt gaidāmās problēmas. Un tas ļauj mums izvērtēt, paredzēt pārmaiņas un sagatavoties tam, kas notiks tālāk.

Kā Eiropas ombudu tīkla koordinatorei man nesen bija tas gods iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar trīsdesmit gadu jubilejas grāmatu, kurā izklāstīta tīkla vēsture un sasniegumi.

Tās lapās apkopota ombudu kopējā pieredze visā Eiropā. Viņi stāsta individuālus stāstus par to, kā mēs esam izmantojuši Eiropas tiesību aktus un ES līgumos nostiprinātos principus, lai panāktu taustāmas pārmaiņas cilvēku dzīvē.

Kipras sniegtā informācija ietvēra vairākus ievērojamus gadījumus, kad Ombuds palīdzēja personām ar invaliditāti, kuras saskaras ar grūtībām valsts pārvaldē, piemēram, piesakoties uz pilsonību un saņemot to vai panākot saprātīgus pielāgojumus universitātes iestājeksāmenos.

Tie nav vienkārši labas administratīvās prakses piemēri. Tie ir piemēri tam, kā mūsu darbs var mainīt cilvēku dzīvi. Tie parāda, kas notiek, kad iestādes klausās, kad tiek ievērotas tiesības un kad kāds ir gatavs iestāties par tiem, kas citādi varētu palikt nedzirdēti.

Un tas galu galā ir tas, kam mūsu iestādes ir šeit.

Cienījamie kolēģi!

Mēs dzīvojam arvien grūtākos laikos – straujo tehnoloģisko pārmaiņu laikos, pakāpeniski transakciju globālajā politikā un satraucošā uzticības mazināšanās publiskajām iestādēm.

Ņemot vērā šo realitāti, mūsu kā ombudu darbs, visticamāk, pieaugs ne tikai pēc nozīmes, bet arī pēc sarežģītības.

Tāpēc mums ir jāraugās uz priekšu gan ar apņēmību, gan skaidru atbildības sajūtu.

Piemēram, ko var darīt, lai garantētu, ka valdības lēmumu pieņemšana joprojām ir iekļaujoša pat krīžu laikā? Vai kā mēs nodrošinām, ka publiskās pārvaldes iestādes saglabā pārredzamību un pārskatatbildību, kad tās savā darbā izmanto MI rīkus?

Tie nav tikai tehniski vai administratīvi jautājumi. To pamatā ir pamatjautājumi par taisnīgumu, pārskatatbildību, cilvēktiesībām un attiecībām starp pilsoņiem un valsti.

Es uzskatu, ka mūsdienu nemierīgajā pasaulē ombudi kalpo arī kā novērošanas centri . Mēs koncentrējamies nevis uz debess ķermeņu kustību, bet gan uz mainīgo valsts pārvaldes ainavu.

Izmantojot saņemtās sūdzības, mēs varam identificēt modeļus, kurus citi var nepamanīt. Mēs varam redzēt ne tikai atsevišķus gadījumus, bet arī atpazīt plašākas problēmas. Galvenokārt mēs varam redzēt nepareizu vai negodīgu administratīvo lēmumu cilvēciskās sekas.

Un, ņemot vērā šo unikālo un priviliģēto mūsu skatpunktu, mēs varam brīdināt valsts iestādes par jauniem netaisnīguma veidiem, apzināt nepilnības tiesību aktos un izcelt procedūras, kas nedarbojas, kā paredzēts. Un mūsu loma nebeidzas ar problēmu identificēšanu. Mēs varam arī palīdzēt iestādēm rast risinājumus, kas ir efektīvi, taisnīgi un stingri sakņojas labas pārvaldības principos.

Tā ir svarīga daļa no mūsu ieguldījuma demokrātijā. Mēs vienkārši neprasām atbildību no valsts pārvaldes. Mēs arī palīdzam tam kļūt labākam.

To darot, mēs parādām iedzīvotājiem, ka viņu iestādes var uzklausīt un reaģēt. Šo valsts varu var īstenot atbildīgi. Un ka pat tad, ja lietas noiet greizi, ir kāds, kas ir gatavs uzklausīt, aizstāvēt savas tiesības un palīdzēt labot lietas.

Galu galā sabiedrības uzticēšanās netiek veidota tikai ar vārdiem vai deklarācijām. Tās pamatā ir darbības — taisnīgums, pārskatatbildība un to iedzīvotāju ikdienas pieredze, kuri uzskata, ka viņu viedoklis ir svarīgs.

Tā ir mūsu kopīgā atbildība, un tas ir mērķis, kas mūs šodien vieno.

Es vēlreiz visdziļāk apsveicu Kipras Tiesībsarga biroju ar trīsdesmit piekto gadadienu.

Lai šī gadadiena ir ne tikai trīsdesmit piecu gadu sasniegumu svinības, bet arī iedvesmas avots svarīgajam darbam, kas ir priekšā.

Paldies.