Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību pret Austriju saistībā ar noteikumiem par maksām un izmaksu struktūrām volejbolā. Sūdzības iesniedzējs, Austrijas sporta apvienība, apgalvoja, ka maksas, kas katru gadu bija jāmaksā pat amatieru spēlētājiem, bija pārmērīgas un pretrunā ES tiesību aktiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka laiks, kas Komisijai bija vajadzīgs, lai veiktu pārkāpuma sūdzības sākotnējo novērtējumu, nebija saprātīgs.

Ombuds konstatēja, ka, lai gan bija periodi, kad Komisija aktīvi nepiedalījās lietas izskatīšanā, nekas neliecināja par to, ka šis laiks būtu radies Komisijas nolaidības vai nepamatotas atlikšanas dēļ. Tā kā izmeklēšanas gaitā Komisija galu galā pieņēma lēmumu par sūdzību par pārkāpumu un atzina kļūdas tajā, kā tā sazinājās ar sūdzības iesniedzēju, ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Šajā sakarā viņa norādīja uz Komisijas apņemšanos turpmāk uzlabot saziņu ar sūdzību iesniedzējiem.

Lieta attiecās uz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) atteikumu izpaust to darbinieku vārdus, kuri uzraudzīja projektu Maķedonijā.

Ombuds konstatēja, ka EACEA bija pamats atteikties izpaust attiecīgo darbinieku vārdus, un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras atteikumu izpaust to darbinieku vārdus, kuri uzraudzīja projektu Maķedonijā.

Aģentūra atteica piekļuvi, pamatojoties uz ES datu aizsardzības noteikumiem, kuros noteikts, ka personai, kas lūdz izpaust personas datus, piemēram, personu vārdus, ir jāpierāda nepieciešamība izpaust attiecīgo personu vārdus. Ja šī prasība ir izpildīta, valsts iestādei vēl ir jāpārbauda, vai darbinieku uzvārdu publiskošana ietekmētu viņu likumīgās intereses un, ja tas tā ir, vai šīs likumīgās intereses bija svarīgākas par personas, kura lūdz publiskot uzvārdus, norādīto nepieciešamību.

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs nav paskaidrojis, kāpēc viņam vajadzēja piekļūt uzvārdiem. Tādējādi Aģentūra pamatoti atteicās izpaust attiecīgo darbinieku uzvārdus.

Eiropas Komisija lūdza ārēju līgumslēdzēju veikt priekšizpēti, lai izpētītu iespēju izveidot dotāciju shēmu pārrobežu pētnieciskajai žurnālistikai. Pētījuma mērķis bija noteikt, vai ir nepieciešams ES finansiālais atbalsts pētnieciskajai žurnālistikai, un noteikt iespējamos finansēšanas modeļus. Pētījumā netika konstatēta skaidra vajadzība pēc ES finansējuma, un Komisija nolēma neveikt nekādus turpmākus pasākumus šajā jautājumā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir mainījusi līgumslēdzēja sākotnēji iesniegtā pētījuma secinājumus.

Ombuds konstatēja, ka līgumslēdzējs patiešām ir grozījis pētījuma sākotnējos konstatējumus. Tomēr tas bija tāpēc, ka Komisija uzskatīja, ka tas neatbilst līguma noteikumiem un jo īpaši subsidiaritātes principam. Nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka izmaiņas tika veiktas, lai manipulētu ar pētījuma konstatējumiem.

Lai gan ombude konstatēja, ka Komisijai bija vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai publicētu pētījumu, un saprata pētījumā iesaistīto žurnālistikas ekspertu grupas pausto neapmierinātību, kopumā viņa uzskatīja, ka Komisijas paskaidrojumi ir atbilstoši.