Sūdzības iesniedzējs ir IT uzņēmums, kas piedalījās Komisijas konkursā. Komisija aicināja visus pretendentus veikt divas gadījumu izpētes, lai varētu novērtēt to tehniskās spējas.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja faktu, ka viena no gadījumu analīzēm bija ļoti līdzīga ES aģentūras nesen rīkotajam konkursam. Tas apgalvoja, ka tas uzņēmumiem, kuri uzvarēja šajā konkursā, radīja konkurences priekšrocības Komisijas konkursā. Sūdzības iesniedzējs arī apstrīdēja Komisijas lēmumu neizpaust to personu vārdus, kuras novērtēja priekšlikumus Komisijai.

Pēc izmeklēšanas ombude secināja, ka Komisijas izstrādātā konkursa procedūra nepiešķir konkurences priekšrocības uzvarējušajam pretendentam. Attiecībā uz vērtētāju vārdu publiskošanu ombuds ierosina Komisijai apsvērt šādu vārdu publiskošanu nākotnē.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veica izmeklēšanu pret sūdzības iesniedzēju. OLAF izpauda trešai personai informāciju par izmeklēšanas rezultātiem, kas tika publicēta preses rakstā sūdzības iesniedzēja valstī. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzskatīja, ka izpaušana ir pretrunā ES datu aizsardzības noteikumiem. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza OLAF atzīt, ka ir noticis pārkāpums, izpaužot personas informāciju, un atvainoties par to.

OLAF sākotnēji atteicās to darīt. Tomēr pēc ombuda veiktās izmeklēšanas tā nosūtīja sūdzības iesniedzējam vēstuli, kurā pauda nožēlu par to, ka viņš šajā gadījumā nav rīkojies saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, un atvainojās viņam. Lai gan sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar atvainošanos, ombuds uzskatīja, ka tas ir apmierinājis sūdzības iesniedzēja prasību, un tādējādi secināja, ka viņam nav pamata turpināt sūdzības izmeklēšanu.

2005. gada martā sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību Komisijai, apgalvojot, ka Somija pārkāpusi Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Viņa sūdzējās Komisijai, ka kāda no Somijas pašvaldībām publicējusi slepenus personas datus par viņas meitu pašvaldības tīmekļa vietnē. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi izmeklējusi sūdzību un saskaņā ar Regulu 1049/2001 tā nepareizi liegusi viņai piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz Komisijas izmeklēšanu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas argumentu, ka Komisijai vajadzēja ierosināt lietu pret Somiju Tiesā, izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu, ombuds atgādināja, ka LESD 258. pantu parasti piemēro tikai tādā gadījumā, ja administratīvā prakse, kas ir pretrunā ar ES likumiem, ir pēc sava rakstura pastāvīga un vispārēja. Bez tam, dalībvalsti nevar iesūdzēt Tiesā, izmantojot LESD 258. pantu, ja dalībvalsts jau pirms pamatota slēdziena nosūtīšanas tai ir nodrošinājusi savas administratīvās prakses atbilstību ES likumiem. Komisija informēja ombudu, ka Somijas pašvaldību vadlīnijas ir grozītas 2008. gada martā, lai nodrošinātu labāku tiesību uz datu aizsardzību ievērošanu pašvaldības iestādēs. Tā kā patreizējās vietējo pašvaldību vadlīnijas ir atbilstošas datu aizsardzības noteikumiem, Komisijai nav pamata ierosināt lietu pret Somiju. Ombuds atzinīgi novērtēja to, ka Komisija turpina uzraudzīt šo lietu, ņemot vērā Somijas tiesās notiekošo tiesvedību par šo jautājumu.

Tādējādi ombuds nekonstatēja administratīvu pārkāpumu saistībā ar apgalvojumu, ka Komisija nav pienācīgi izmeklējusi sūdzību.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka sūdzības iesniedzējai nepareizi atteikta piekļuve dokumentiem, ombuds atzīmēja, ka šīs izmeklēšanas laikā Komisija nolēma piešķirt sūdzības iesniedzējai piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Tādējādi Komisija atrisināja apgalvojumu par pārkāpumu un sūdzību.