Lieta attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja paziņojumiem par grūtībām iesniegt dotācijas priekšlikumu. Tehnisku problēmu dēļ sūdzības iesniedzējs nevarēja pieteikties, izmantojot Komisijas sistēmu PRIAMOS. Tā vietā tā iesniedza savu priekšlikumu pa e-pastu, kas palika neatbildēts.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza Komisiju sniegt atbildi. Savā replikā Komisija atvainojās par to, ka tā nav atbildējusi iepriekš. Tā norādīja, ka nevar pieņemt sūdzības iesniedzēja e-pasta pieteikumu, jo sistēma ir darbojusies pareizi un Komisija nav spējusi konstatēt sūdzības iesniedzēja mēģinājumus nosūtīt priekšlikumu, izmantojot PRIAMOS, pirms termiņa beigām.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja birojs (ESĪP birojs) Kosovā, iespējams, nav informējis stažēšanās kandidātus par darbā pieņemšanas procedūras posmiem. Ombuds jautāja par šo jautājumu, izklāstot savu viedokli, ka "gan pieklājīgi, gan dienesta domās ir apstiprināt pieteikumu saņemšanu un informēt kandidātus par būtiskiem posmiem (piemēram, viņu izslēgšanu no darbā pieņemšanas procedūras), kas ietekmē viņu progresu darbā pieņemšanas procedūrā." ESĪP birojs paskaidroja, ka tam ir ļoti ierobežoti resursi un tāpēc tas par procedūras iznākumu varēja informēt tikai atlasītās personas. Tomēr tā norādīja, ka tā pārbauda, kā uzlabot saziņu ar personām, kuras vēlas kļūt par praktikantiem, piemēram, informējot visas šīs personas par attiecīgajiem procedūras posmiem, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē. Ombuds aicināja ESĪP biroju ziņot par šā risinājuma īstenošanu.

Šī lieta attiecās uz ES delegācijas Armēnijā iespējami nelikumīgo un/vai netaisnīgo lēmumu izbeigt dotāciju līgumu saistībā ar Armēnijā un Jordānijā īstenotu projektu, kaitējot sūdzības iesniedzējam, Itālijas NVO, kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Rūpīgi izvērtējot visus faktus un argumentus, ombuds secināja, ka delegācijas skaidrojums par izbeigšanas lēmumu ir nepilnīgs. Tādēļ ombude ierosināja Komisijai, veicot ES delegāciju uzraudzību, sniegt sūdzības iesniedzējam vispusīgāku paskaidrojumu par projekta izbeigšanas iemesliem.

Atbildot uz ombuda priekšlikumu, Komisija paziņoja, ka delegācija, pieņemot lēmumu izbeigt līgumu, ir ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus. Tomēr tā atzina, ka skaidrojums par dotācijas izbeigšanu, iespējams, nav bijis pietiekami izsmeļošs. Tāpēc tā nosūtīja ombudam vēstuli, kuru delegācija bija nosūtījusi sūdzības iesniedzējam, izskaidrojot visus faktorus, ko tā ņēma vērā savā novērtējumā.

Neraugoties uz to, ka sūdzības iesniedzēja pauda neapmierinātību ar Komisijas atbildi uz viņas priekšlikumu par mierizlīgumu, ombude uzskatīja, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu. Tāpēc viņa nolēma lietu slēgt.

Šī izmeklēšana notika saistībā ar Eiropas Ombuda vizīti Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtā. Apmeklējums bija daļa no ombuda ES aģentūru apmeklējumu programmas, kuras mērķis bija izplatīt labu praksi aģentūru attiecībās ar iedzīvotājiem. Apmeklējuma laikā ombuds pārbaudīja i) Institūta sākotnējo saziņu ar sabiedrību, ii) pārredzamību, dialogu un pārskatatbildību, iii) pieņemšanu darbā, iv) konkursus un līgumus, v) interešu konfliktus un vi) trauksmes celšanu. Ombuds Institūtam sniedza sešus ierosinājumus, lai uzlabotu tā sniegumu šajās jomās. EIGE atbilde apstiprināja, ka tas rīkojas, cita starpā darot informāciju par savu darbu pieejamu visās ES oficiālajās valodās un pieņemot detalizētākus noteikumus attiecībā uz trauksmes celšanu.

Tā kā ombudes vizīte liecināja, ka Institūtam ir jādara vairāk, lai risinātu un patiešām novērstu aizskarošas izturēšanās gadījumus, viņa veica turpmākus pasākumus tieši šajā jautājumā, un viņu iedrošināja Institūta apņēmīgā rīcība, reaģējot uz to. Lai veicinātu turpmākus uzlabojumus, ombuds cita starpā ir ierosinājis, lai EIGE regulāri organizētu apmācību šajā Institūta darbam ļoti svarīgajā jomā.

ES aģentūru apmeklējumu programmas ietvaros Eiropas Ombuds 2012. gada 4. oktobrī apmeklēja Frontex. Ziņojumā par apmeklējumu tika sniegti vairāki ieteikumi par apmeklējuma laikā apspriestajiem jautājumiem. Šie jautājumi bija šādi: i) Frontex noteikumi par personisko uzvedību un labu administratīvo uzvedību; ii) sabiedrisko pakalpojumu principi; iii) pārredzamība, dialogs un pārskatatbildība (publiska piekļuve dokumentiem); iv) atlase un pieņemšana darbā; v) interešu konflikti; vi) trauksmes celšanu; un vii) konkursi un līgumi. Pēc turpmākām izmeklēšanām ombuds secināja, ka Frontex ir pieņēmusi konstruktīvu pieeju un izrādījusi vēlmi īstenot lielāko daļu ombuda ieteikumu. Nožēlojot, ka Frontex nepiekrita atlases komisijas locekļu vārdu proaktīvai atklāšanai, ombude norādīja, ka šis jautājums tiks risināts izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas, kas adresēta visām aģentūrām. Ombuds izteica vēl divas piezīmes.

Pirmkārt, viņš pauda gandarījumu par to, ka Frontex pašlaik pārskata tās valdes 2006. gada 21. septembra lēmumu, ar ko nosaka praktiskus pasākumus attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem. Viņš atgādināja Frontex par nepieciešamību pilnībā īstenot Regulas 1049/2001 noteikumus un jo īpaši par to, ka tās reģistrā būtu jāiekļauj slepenu dokumentu saraksts. Viņš arī lūdza Frontex līdz 2014. gada marta beigām nosūtīt pārskatīto lēmumu ombudam. Otrkārt, ombuds mudināja Frontex palīdzēt iedzīvotājiem, kuri apmeklē tās tīmekļa vietni, nodrošinot saiti no sākumlapas uz Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu.

Ombuda ES aģentūru apmeklējumu programma ir izstrādāta, lai nodrošinātu, ka tās ievēro labas pārvaldības principus, piemēram, pārredzamību un augstus ētikas standartus. Saistībā ar šo programmu ombuds 2012. gada 14. jūnijā apmeklēja Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK). Pēc vizītes viņš nosūtīja ziņojumu ESRK, kurā viņš izteica vairākus ierosinājumus.

Savā ziņojumā ombuds aicināja ESRK uzlabot procedūras iespējamo interešu konfliktu novēršanai attiecībā uz tās darbiniekiem. Turklāt viņš ierosināja, ka ESRK būtu jākļūst pārredzamākai attiecībā uz informācijas izplatīšanu un piekļuves dokumentiem pieprasījumu apstrādi. Ombuds arī ierosināja, ka, pieņemot darbā savus darbiniekus, ESRK būtu jāsniedz informācija par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami kandidātiem paziņojumos par vakancēm un vēstulēs, ar kurām noraida pieteikumus. Visbeidzot, viņš aicināja ESRK lūgt ECB apsvērt paziņojuma pārfrāzēšanu tās tīmekļa vietnes sadaļā par pieņemšanu darbā, lai padarītu to iedzīvotājiem draudzīgāku.

ESRK 2013. gada 25. jūnijā nosūtīja savu turpmāko pasākumu rīcības plānu. Ombuds secināja, ka ESRK ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai pieņemtu lielāko daļu viņa ieteikumu. Attiecībā uz atlikušajiem jautājumiem viņš secināja, ka ESRK ir veikusi pasākumus pareizajā virzienā, lai tos īstenotu. Tādējādi viņš secināja, ka turpmāka izmeklēšana par šeit izskatāmajiem jautājumiem nav pamatota, un slēdza lietu.

Saistībā ar savu ES aģentūru apmeklējumu programmu ombuds 2012. gada 19. jūlijā apmeklēja Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). Pēc apmeklējuma viņš nosūtīja ENISA ziņojumu, kurā viņš izteica šādus ierosinājumus: a) ENISA savu apņemšanos ievērot Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā (ECGAB) izklāstītos principus varētu padarīt redzamāku Savienības iedzīvotājiem, savā tīmekļa vietnē ievietojot saiti uz ECGAB; b) ENISA varētu apsvērt i) īpašas lapas izveidi savā tīmekļa vietnē, kurā būtu norādīti noteikumi, kas piemērojami pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem un atbildīgajai kontaktpersonai, ii) gada ziņojuma sagatavošanu par to, kā tā apstrādā pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, un iii) tās dokumentu publiska reģistra izveidi; c) ENISA varētu apsvērt iespēju visās 23 Līguma valodās darīt pieejamu vismaz savas tīmekļa vietnes sākumlapu, kā arī informāciju par tās funkcijām un valodu politiku; d) lai vēl vairāk uzlabotu kandidātiem sniegto informāciju atlases un darbā pieņemšanas procedūrās, ENISA varētu informēt kandidātus par viņu tiesībām apstrīdēt nelabvēlīgu lēmumu; e) ENISA varētu pārskatīt savu nostāju attiecībā uz atlases komisijas locekļu vārdu publiskošanu; f) ENISA varētu nodrošināt, ka visi tās darbinieki ir informēti par civildienesta principiem attiecībā uz ES ierēdņiem un ka tā varētu apsvērt iespēju padarīt civildienesta principus pieejamus savā tīmekļa vietnē; g) ENISA varētu pieņemt konkrētus pasākumus interešu konflikta jautājumos, kas izklāstīti tās izveides regulā, lai izpildītu savas juridiskās saistības; h) ENISA varētu apsvērt darbinieku informēšanu par Civildienesta noteikumos paredzēto iespēju vispirms iekšēji ziņot par iespējamu nelikumīgu darbību.

ENISA 2013. gada 31. janvārī nosūtīja atbildi par turpmākajiem pasākumiem. Savā atbildē ENISA izklāstīja pasākumus, kas veikti, lai īstenotu ombuda ierosinājumus.

Ombuds secināja, ka ENISA pēc Aģentūras apmeklējuma izrādīja konstruktīvu pieeju un vēlmi īstenot savus ierosinājumus. Ņemot vērā ENISA pozitīvo reakciju uz viņa ierosinājumiem, ombuds slēdza izmeklēšanu.

Sūdzības iesniedzēja ir šķirta no sava bijušā vīra, kurš bija nodarbināts kā Eiropas Komisijas pagaidu darbinieks Luksemburgā. Sūdzības iesniedzējai un viņas bijušajam vīram ir divi bērni, par kuriem sūdzības iesniedzējai ir aizgādības tiesības. Komisija viņas bijušā vīra vārdā un interesēs izmaksāja sūdzības iesniedzējai apgādnieka pabalstu, apgādājamā bērna pabalstu un izglītības pabalstu.

Sūdzības iesniedzēja bijušais vīrs 2008. gadā informēja Komisiju, ka viņa bijusī sieva un bērni vairs nedzīvo Vācijā, bet ir pārcēlušies uz Bulgāriju vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmēja, ka Komisija bija izmaksājusi lielākas ģimenes pabalstu summas, nekā bija jāmaksā, jo pabalstiem tika piemērots ģeogrāfiskais svērums, pamatojoties uz dzīves dārdzību. Sūdzības iesniedzēja informēja Komisiju, ka viņa, tāpat kā viņas bērni, joprojām dzīvo Vācijā. Tomēr iestāde nebija pārliecināta, ka tas tā ir, un uzsāka atgūšanas procedūru pret viņu par iespējami pārmaksātajiem pabalstiem.

Sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas ombuda, kurš uzsāka izmeklēšanu. Izmeklēšanas gaitā Komisijas ierēdnis netīši nosūtīja bijušajam vīram e-pastu ar šausminošu un vulgāru valodu, kas bija aizskaroša ne tikai viņam, bet arī sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs iesniedza šo jautājumu ombudam, un viņš nolēma, ka acīmredzamais sūdzības iesniedzēja apvainojums ir jāiekļauj viņa izmeklēšanā.

Ombuda izmeklēšanas gaitā Komisija atzina, ka tā ir nepareizi piemērojusi noteikumus par iespējami pārmaksāto ģimenes pabalstu atgūšanu, ciktāl tas attiecas uz sūdzības iesniedzēju. Tomēr, lai gan Komisija bija atvainojusies sūdzības iesniedzējam par aizvainojošo e-pastu, ombuds uzskatīja, ka tā reakcija gan pēc formas, gan pēc būtības nebija samērīga ar pieļauto administratīvo kļūmi. Tādēļ viņš nosūtīja Komisijai ieteikuma projektu. Turklāt ombuds norādīja uz iespēju, ka nepieņemamās valodas lietojums attiecīgajā e-pastā varētu liecināt par plašāku problēmu Komisijas dienestos.

Savā sīki izstrādātajā atzinumā Komisija iesniedza atvainošanās vēstuli, ko attiecīgā dienesta direktors nosūtīja sūdzības iesniedzējai, un piedāvāja veikt maksājumu EUR 500 apmērā, lai kompensētu sūdzības iesniedzējai nodarīto morālo kaitējumu. Turklāt Komisija organizēja vairākas iekšējās apmācības sesijas, lai uzsvērtu ētikas un pakalpojumu kultūras nozīmi ES iedzīvotājiem. Lai gan sūdzības iesniedzēja izvēlējās nepieņemt Komisijas piedāvājumu kompensēt viņai morālo kaitējumu, ombude secināja, ka Komisija ir veikusi gan atbilstošus, gan vispārīgus pasākumus, lai īstenotu viņa ieteikuma projektu.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veica izmeklēšanu pret sūdzības iesniedzēju. OLAF izpauda trešai personai informāciju par izmeklēšanas rezultātiem, kas tika publicēta preses rakstā sūdzības iesniedzēja valstī. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzskatīja, ka izpaušana ir pretrunā ES datu aizsardzības noteikumiem. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza OLAF atzīt, ka ir noticis pārkāpums, izpaužot personas informāciju, un atvainoties par to.

OLAF sākotnēji atteicās to darīt. Tomēr pēc ombuda veiktās izmeklēšanas tā nosūtīja sūdzības iesniedzējam vēstuli, kurā pauda nožēlu par to, ka viņš šajā gadījumā nav rīkojies saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, un atvainojās viņam. Lai gan sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar atvainošanos, ombuds uzskatīja, ka tas ir apmierinājis sūdzības iesniedzēja prasību, un tādējādi secināja, ka viņam nav pamata turpināt sūdzības izmeklēšanu.