Lieta attiecās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) nespēju pienācīgi atbildēt uz sūdzības iesniedzēja informācijas pieprasījumu par ECB kompetenci nodrošināt finanšu regulējuma un patērētāju aizsardzības tiesību aktu izpildi dalībvalstīs. Ombuds lūdza ECB sniegt sūdzības iesniedzējam detalizētu atbildi par tā uzraudzības lomu attiecībā uz valstu centrālajām bankām, kā arī par vienotā uzraudzības mehānisma lomu privāto struktūru uzraudzībā. ECB sniedza skaidru un visaptverošu atbildi. Tādēļ ombuds nolēma lietu slēgt.

Lieta attiecās uz Eiropadomes atteikumu piešķirt sūdzības iesniedzējam publisku piekļuvi diviem dokumentiem saistībā ar 2010. gada darba grupu ekonomikas pārvaldības stiprināšanai visā ES. Eiropadome sākotnēji apgalvoja, ka dokumentu publicēšana kaitētu Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetārās vai ekonomikas politikas un iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzībai.

Pārbaudījis attiecīgos dokumentus, ombuds sākotnēji uzskatīja, ka to saturs nešķiet tik sensitīvs, kā to apgalvoja Eiropadome, jo īpaši ņemot vērā to, ka dokumenti datēti ar 2010. gadu. Pēc tam Eiropadome pārskatīja savu novērtējumu un nosūtīja abus dokumentus sūdzības iesniedzējam. Ombuds konstatēja, ka Eiropadome tādējādi ir atrisinājusi jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

Lieta attiecās uz sūdzību par to, ka Eiropas Centrālā banka nav publicējusi, kā to iepriekš bija izdarījušas dažas centrālās bankas, rezultātu pārskatu par to, kā eurozonas dalībvalstis ievēro tā dēvētos konverģences kritērijus. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka ECB nav pienākuma publicēt šādu pārskatu, jo īpaši ņemot vērā to, ka dalībvalstis tagad tiek aicinātas ievērot dažādus kritērijus. Viņa arī konstatēja, ka ECB un Eiropas Komisija publicē būtisku un pieejamu statistisko informāciju par tirgus uzraudzību. Tāpēc administratīva kļūme netika konstatēta.

Lieta attiecās uz Eiropas Banku iestādes (EBI) kavēšanos izskatīt sūdzības iesniedzēja lūgumu EBI izmeklēt Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes iespējamo ES tiesību aktu pārkāpumu. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EBI lielākoties varēja pamatot kavēšanos. Šā iemesla dēļ un arī tāpēc, ka EBI atvainojās par kavēšanos un apņēmās uzlabot savu procedūru, ombuds nekonstatēja administratīvu kļūmi. Tā kā izmeklēšanas gaitā EBI noteica iekšējos termiņus līdzīgu pieprasījumu izskatīšanai, ombude mudināja to formalizēt šos termiņus, grozot savu reglamentu. Tādējādi viņa slēdza lietu ar vēl vienu piezīmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas iespējami nepietiekamo paskaidrojumu par tās lēmumu neuzsākt pārkāpuma procedūru pret Austriju.

Ombuds jautāja par šo jautājumu, lūdzot Komisiju sniegt papildu informāciju par savu lēmumu. Atbildot Komisija precizēja savu nostāju. Ombuds konstatēja, ka šādi sniegtā informācija ir saskaņota, pietiekama un pamatota. Tāpēc viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropola atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentam par ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) nolīguma īstenošanu. Lai pārliecinātos, vai Eiropols pareizi piemēroja attiecīgos noteikumus par piekļuvi tā dokumentiem, ombudam bija jāiepazīstas ar attiecīgo dokumentu. Tomēr Eiropols apgalvoja, ka tas nevar ļaut ombudam pārbaudīt dokumentu, jo, lai to izdarītu, bija vajadzīga ASV iestāžu piekrišana, un ASV iestādes bija atteikušās dot piekrišanu. Saskaņā ar "tehnisko kārtību", par ko ES un ASV ir vienojušās attiecībā uz TFTP nolīguma īstenošanu, ASV ir veto tiesības attiecībā uz to, ka Eiropols kopīgo ar trešām personām jebkādu ASV sniegtu informāciju. ASV šajā gadījumā izmantoja šo veto un atteicās sniegt piekrišanu. Ombuds tikās ar ASV vēstnieku ES, bet ASV saglabāja veto tiesības. Attiecīgi, lai gan Eiropols pilnībā sadarbojās ar ombudu, ombuds nevarēja pārbaudīt dokumentu. Tāpēc ombudam nebija citas alternatīvas kā vien izbeigt izmeklēšanu. Tomēr viņa lūdza Eiropas Parlamentu apsvērt, vai ir pieņemami, ka nolīgums ar ārvalstu valdību liedz ombudam veikt savu darbu. Viņa jo īpaši norādīja, ka "tehniskās kārtības" noteikumi atšķirībā no paša TFTP nolīguma nekad nav nosūtīti Padomei vai Parlamentam apstiprināšanai.