Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas iespējami nepietiekamo paskaidrojumu par tās lēmumu neuzsākt pārkāpuma procedūru pret Austriju.

Ombuds jautāja par šo jautājumu, lūdzot Komisiju sniegt papildu informāciju par savu lēmumu. Atbildot Komisija precizēja savu nostāju. Ombuds konstatēja, ka šādi sniegtā informācija ir saskaņota, pietiekama un pamatota. Tāpēc viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā ir Itālijas aviosabiedrība, kas 2003. gada decembrī iesniedza Komisijai sūdzību par valsts atbalstu saistībā ar iespējami nelikumīgu valsts atbalstu, ko saņēmis viens no tās konkurentiem par lidojumiem no reģionālās lidostas Itālijā un uz to. Komisija 2007. gada septembrī sāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru pret Itāliju. Nebūdams apmierināts ar Komisijas kavēšanos pieņemt lēmumu par sūdzību par valsts atbalstu, sūdzības iesniedzējs 2012. gada jūnijā vērsās pie ombuda.

Savā atzinumā Komisija apgalvoja, ka izmeklēšanas ilgums šajā lietā ir pamatots. Tā apgalvoja, ka, izvērtējot šo sūdzību, ir jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, lietas sarežģītība, atkārtoti mainīgā izmeklēšanas joma, jaunu aviācijas pamatnostādņu pieņemšana, kā arī nepieciešamība pasūtīt dažādus pētījumus un tulkot vairākus dokumentus, kas iesniegti angļu valodā itāļu valodā.

Izvērtējot lietu, ombudi nepārliecināja Komisijas argumenti, un ombude norādīja, ka ir pagājuši aptuveni desmit gadi, kopš sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību par valsts atbalstu. Tāpēc viņa secināja, ka Komisija nav savlaicīgi pieņēmusi lēmumu par sūdzības iesniedzēja sūdzību par valsts atbalstu, un attiecīgi sagatavoja ieteikuma projektu. Viņa lūdza Komisiju pieņemt lēmumu par sūdzības iesniedzēja sūdzību par valsts atbalstu pēc iespējas ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2014. gada 30. jūnijā.

Pēc tam Komisija piekrita ombuda ieteikumu projekta "galvenajiem punktiem" , bet lūdza ombudu pagarināt novērtējuma pabeigšanas termiņu līdz 2014. gada 31. oktobrim, jo tas ļautu tai pabeigt novērtējumu, pamatojoties uz jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm, kas tika pieņemtas 2014. gada 20. februārī. Tomēr ombudu nepārliecināja Komisijas norādītais iemesls, jo Komisija i) sūdzības iesniedzēja sūdzību par valsts atbalstu izskatīja aptuveni desmit gadus un ii) arī ļoti labi pārzināja pamatnostādnes, jo tā tās izstrādāja un pieņēma pati. Tādējādi ombude pauda nožēlu, ka Komisija neizmantoja šo iespēju, lai labotu šo administratīvās kļūmes gadījumu. Neraugoties uz to, ombude atzina, ka izredzes līdz 2014. gada oktobra beigām panākt galīgo rezultātu liecina par zināmu progresu. Šajos apstākļos un ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos necentās panākt atbilstību ombuda ieteiktajam termiņam, proti, 2014. gada 30. jūnijam, ombuds nesaskatīja vajadzību veikt turpmākas izmeklēšanas. Ņemot vērā arī to, ka Komisija bija atvainojusies sūdzības iesniedzējam par radušos kavēšanos, viņa slēdza lietu.

Sūdzības iesniedzējs, Spānijas jurists, sūdzējās Eiropas ombudam par to, ka Eiropas Komisija ir publicējusi sabiedrisko apspriešanu tikai angļu valodā.

Ombuds sāka izmeklēšanu ne tikai par to, ka sūdzības iesniedzēja minētā konkrētā apspriešanās nav pieejama valodās, kas nav angļu valoda, bet arī par vispārējo jautājumu par Komisijas valodu politiku sabiedriskās apspriešanas procedūrās. Ombuda veiktajā izmeklēšanā atklājās, ka visās ES oficiālajās valodās notika ļoti maz sabiedrisko apspriešanu. Turklāt nebija paredzama valodu modeļa, jo vairākas plašai sabiedrībai paredzētas apspriešanas tika rīkotas vienā vai ļoti ierobežotā skaitā valodu. Tie bija administratīvas kļūmes gadījumi.

Ombuds sagatavoja ieteikuma projektu Komisijai, lai tā publicētu visas savas apspriešanās visās ES oficiālajās valodās vai pēc pieprasījuma nodrošinātu iedzīvotājiem tulkojumu. Viņš arī ieteica Komisijai izstrādāt skaidras, objektīvas un pamatotas pamatnostādnes par Līguma valodu lietošanu sabiedriskajā apspriešanā, kuras būtu jādara zināmas iedzīvotājiem.

Komisija noraidīja ombuda pirmo ieteikuma projektu. Attiecībā uz otro jautājumu tā ņēma vērā ombuda apsvērumus par nekonsekvenci oficiālo valodu lietošanā un apņēmās strādāt pie saskaņotākas valodu politikas attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām. Ombuds uzskatīja, ka Komisija nav pienācīgi īstenojusi viņa ieteikumu projektu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlaments tikko bija pieņēmis rezolūciju "Sabiedriskā apspriešana un tās pieejamība visās ES valodās", kas aptvēra ombuda ieteikumu projekta darbības jomu, ombuds neuzskatīja par lietderīgu iesniegt Parlamentam īpašu ziņojumu. Tādējādi viņš slēdza izmeklēšanu ar kritisku piezīmi. Ombuds informēja Parlamentu par savu lēmumu, lai to varētu ņemt vērā, kad Parlaments izvērtē Komisijas atbildi uz tā rezolūciju.

Kopsavilkums lēmumam par sūdzību 930/2010/(ANA)CK pret Eiropas Komisiju

Sūdzības iesniedzējs sūdzējās Eiropas ombudam, ka Eiropas Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu, kurā viņš apgalvoja, ka Kipra ir pārkāpusi ES tiesību aktus, pieprasot viņam maksāt divus nodokļus, importējot lietotu automašīnu. Viņš apgalvoja, ka viens no nodokļiem ir “akcīzes nodoklis”.

Ombuds 2011. gada martā iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu, aicinot Komisiju atkārtoti izskatīt sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu pret Kipru. Atbildē uz priekšlikumu Komisija informēja ombudu, ka 2011. gada 7. aprīlī tā nosūtīja Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka viens no nodokļiem pilnībā neatbilst LESD 110. pantam. Tā piebilda, ka tā pašlaik izskata vēl vienu Kipras tiesību aktu aspektu par automobiļu aplikšanu ar nodokļiem saistībā ar vecāku lietu (lieta 2005/4093). Pēc tam Komisija paziņoja, ka tā informēs sūdzības iesniedzēju par jebkādām turpmākām darbībām, ko tā veiks saistībā ar šīm lietām.

Ombuds secināja, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, jo šķiet, ka Komisija pievērš pienācīgu uzmanību būtiskajiem jautājumiem, kas izvirzīti sūdzības iesniedzēja sūdzībā par pārkāpumu. Lai palīdzētu Komisijai vēl vairāk uzlabot procedūras, ombuds izteica vēl divas piezīmes.

Kopsavilkums lēmumam par sūdzību Nr. 1827/2009/(ANA)CK (konfidenciāla informācija) pret Eiropas Komisiju

Grieķijas pilsonis iesniedza Komisijai sūdzību par pārkāpumu, cita starpā apgalvojot, ka Grieķija ir pārkāpusi Padomes Direktīvu 83/183/EEK par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgam importam no dalībvalsts.

Sūdzības iesniedzējs 2009. gada jūlijā iesniedza sūdzību ombudam, apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu. Jo īpaši viņš apgalvoja, ka Komisija, secinot, ka attiecīgie Grieķijas tiesību akti neietilpst direktīvas darbības jomā, nav ņēmusi vērā attiecīgos Grieķijas tiesību aktus un Grieķijas Augstākās administratīvās tiesas judikatūru, kas izstrādāta, ņemot vērā attiecīgo Tiesas judikatūru.

Ombuds 2011. gada februārī nāca klajā ar priekšlikumu par mierizlīgumu, aicinot Komisiju atkārtoti izskatīt sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu pret Grieķiju. Atbildē uz priekšlikumu Komisija atkārtoja, ka tā ir rīkojusies rūpīgi attiecībā uz tai iesniegto sūdzību.

Ombuds pauda nožēlu par to, ka Komisija pēkšņi noraidīja sūdzības iesniedzēja argumentus. Tomēr viņš norādīja, ka vēlākā paziņojumā sūdzības iesniedzējs viņu informēja par jaunākajām norisēm Grieķijas Augstākās administratīvās tiesas judikatūrā. Ombuds uzskatīja, ka saskaņā ar Grieķijas Augstākās administratīvās tiesas judikatūru Komisijai nebūtu praktiska mērķa izskatīt pārkāpuma sūdzību pret Grieķiju saistībā ar attiecīgā nodokļa uzlikšanu. Šajā kontekstā domstarpības starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju par Grieķijas nodokļu noteikumu pareizu interpretāciju kļuva neskaidras. Lai gan ombuds nebija pārliecināts, ka Komisija ir rīkojusies rūpīgi, atbildot uz sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību par pārkāpumu, viņš slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs, Nīderlandes pilsonis, kas dzīvo Vācijā un saņem Nīderlandes bezdarbnieka pabalstu, 2007. gada 27. septembrī sūdzējās Komisijai par to, ka Vācijas dienvidrietumu sabiedriskā raidorganizācija, iespējams, diskriminē citu valstu pilsoņus attiecībā uz atbrīvojumu no televīzijas un radio licences maksas. Pēc ombuda iejaukšanās Komisija 2007. gada decembrī un 2008. gada jūlijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam divas atbildes. Tomēr, nesaņemot atbildi pēc būtības, sūdzības iesniedzējs 2008. gada jūlijā vēlreiz iesniedza sūdzību ombudam. Viņš apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa 2007. gada 27. septembra sūdzību gan attiecībā uz procedūru, gan pēc būtības.

Attiecībā uz būtību Komisija savā atzinumā paskaidroja, ka Nīderlandes bezdarbnieka pabalsts, ko saņēma sūdzības iesniedzējs (kas nav atkarīgs no ienākumiem), nebija salīdzināms ar Vācijas pabalstu, kas tā saņēmējiem dod tiesības uz atbrīvojumu no televīzijas un radio licences maksas Vācijā (un kas ir atkarīgs no ienākumiem). Tāpēc Komisija uzskata, ka nav pārkāpti ES noteikumi par personu brīvu pārvietošanos. Ombuds secināja, ka Komisija, šķiet, ir pareizi analizējusi un izskaidrojusi būtiskos jautājumus, kas radušies šajā lietā, un tāpēc nekonstatēja administratīvas kļūmes.

Attiecībā uz procedūru Komisija apgalvoja, ka tā ir izskatījusi lietu saprātīgā termiņā un ka tā ir informējusi sūdzības iesniedzēju par savu secinājumu, ka pārkāpuma nav. Ombuds vispirms norādīja, ka sūdzības iesniedzēja sūdzība trīs reizes tika nodota no viena Komisijas dienesta citam, pirms tā tika izskatīta. Viņš secināja, ka Komisija nav ievērojusi noteikumus, kas paredzēti Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudam par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, jo īpaši attiecībā uz i) sūdzību reģistrēšanu, ii) apstiprinājuma par saņemšanu nosūtīšanu un iii) lietas izbeigšanu. Tādēļ viņš Komisijai iesniedza ieteikuma projektu, ka tai i) jāatzīst, ka tā nav ievērojusi paziņojumu, ii) jāatvainojas par šo trūkumu un iii) jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā turpmāk, izskatot lietas, ievēros paziņojumu.

Komisija gan atzina, ka nav ievērojusi paziņojuma 3. un 4. punktu, gan atvainojās par to neievērošanu. Tomēr tā skaidri neatzina, ka nav ievērojusi paziņojuma 10. punktu. Tā arī neatvainojās par to, ka to nedarīja. Tādēļ ombuds secināja, ka Komisija daļēji ir pieņēmusi viņa ieteikuma projektu. Attiecībā uz ieteikuma projekta trešo daļu ombuds norādīja, ka pa šo laiku viņš pēc savas iniciatīvas ir uzsācis izmeklēšanu par attiecībām starp jauno EU Pilot un paziņojumā izklāstītajām procesuālajām garantijām. Tādēļ viņš secināja, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.