Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs, bijušais Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) darbinieks, 2011. un 2013. gadā piedalījās divās atlases procedūrās CPVO darbinieku pieņemšanai darbā. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka abās procedūrās viņa ir ierindota trešajā vietā.

2. Sūdzības iesniedzējs 2013. gadā pieprasīja piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar iepriekš minētajām atlases procedūrām, pamatojoties uz ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem (turpmāk – Regula 1049/2001 [2]). CPVO iesniedza sūdzības iesniedzējai dokumentu, kurā bija apkopoti viņas kopējie vērtējumi intervijās un rakstiskajos pārbaudījumos abās atlases procedūrās.

3. Sūdzības iesniedzējs 2015. gadā iesniedza otru pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar šīm procedūrām. Sūdzības iesniedzēja vēlējās, lai CPVO viņai sniegtu piekļuvi:

1) "pirmo trīs kandidātu (neieņemtie vārdi) atzīmes un sarindojums"abās atlases procedūrās;

2) ziņas par viņas atzīmi 2013. gada atlases procedūrā;

3) daļa no "atlases komisijas apspriedes protokola 2013. gadā, kas liecina par mēģinājumu mainīt atlases komisijas sastāvu, lai [viņas] toreizējais tiešais priekšnieks nepiedalītos [viņas] intervijā, kā noteikts CPVO Vadlīnijās atlases komisijām attiecībā uz paziņojumiem par vakancēm".

4. Atbildot uz to, CPVO iesniedza sūdzības iesniedzējai vienu lappusi garu dokumentu, kurā bija ietvertas katras viņas intervijas daļas atzīmes 2013. gada atlases procedūrā. Tā neizpauda nekādus citus dokumentus [3].

5. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza CPVO pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot tā dēvēto “atkārtoto pieteikumu”[4]). Viņa arī lūdza paskaidrojumu par to, kāpēc pirms viņas intervijas 2013. gadā nebija apspriežu par atlases komisijas sastāvu.

6. 2015. gada 17. decembrī KAŠB atteica piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

7. KAŠB norādīja, ka 2011. un 2013. gada atlases procedūru dokumenti, kuros ietverts pirmo trīs kandidātu vērtējums un sarindojums, nevar tikt publiskoti. Tas bija tāpēc, ka saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem [5] un ES judikatūru [6] atlases komisiju darbam vajadzētu būt slepenam. Tā arī atsaucās uz ES datu aizsardzības noteikumiem [7], apgalvojot, ka šo dokumentu izpaušana apdraudētu citu kandidātu tiesības uz privātumu.

8. KAŠB norādīja, ka atlases komisijas 2013. gada apspriežu protokolos “nav iekļauta pieprasītā informācija” un ka līdz ar to “nepastāv pieprasītā dokumenta daļa un to nevar darīt pieejamu”. Turklāt tā norādīja, ka protokolā "ir iekļauti faktori, kas attiecas uz kandidātu individuālu un salīdzinošu novērtējumu, un šā iemesla dēļ tas arī netiks darīts pieejams".

9. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu sniegt paskaidrojumu CPVO norādīja, ka "Regula 1049/2001 attiecas tikai uz piekļuvi esošajiem dokumentiem, kas ir ES iestāžu un struktūru rīcībā. Minētā regula neuzliek ES iestādēm un struktūrām pienākumu izveidot dokumentus, kuros izskaidroti būtiski jautājumi.

10. Nebūdams apmierināts ar CPVO atbildi, sūdzības iesniedzējs 2016. gada februārī vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

11. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka CPVO ir kļūdaini atteicies izpaust: a) pirmo trīs kandidātu atzīmes un sarindojums divās atlases procedūrās; b) sūdzības iesniedzēja atzīmes un sarindojums 2011. gada atlases procedūrā; un c) atlases komisijas 2013. gada apspriežu protokolu.

12. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma KAŠB atbildi uz sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz KAŠB atbildi. Ombuda izmeklēšanas grupa arī pārbaudīja KAŠB lietas materiālus.

Atteikums izpaust abu atlases procedūru pirmo trīs kandidātu vērtējumus un sarindojumu

Ombudam iesniegtie argumenti

13. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka KAŠB ir kļūdījies, atsaucoties uz Regulā 1049/2001 paredzēto izņēmumu attiecībā uz personas datu aizsardzību. Kā viņa bija ierosinājusi savā lūgumā neizpaust pārējo kandidātu vārdus, anonimizēto personu novērtējuma un sarindojuma izpaušana nevarētu apdraudēt viņu personas datu aizsardzību. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņa nespēs identificēt kandidātus [8]. Viņa arī apgalvoja, ka viņas pieteikums būtībā bija par piekļuvi “savām detalizētajām atzīmēm un klasifikācijai 2011. gadā un klasifikācijai 2013. gadā”. Viņa apgalvoja, ka saskaņā ar piemērojamajiem ES noteikumiem viņai ir tiesības piekļūt gan viņas personas lietai [9], gan viņas personas datiem [10].

14. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka personāla locekļu atlases procedūrā vajadzībai nodrošināt pārredzamību vajadzētu būt lielākai par vajadzību aizsargāt personas datus [11].

15. Savā replikā KAŠB norādīja, ka savā sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzēja bija apšaubījusi tikai KAŠB iemeslus atteikt piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz personas datu aizsardzību. KAŠB uzskata, ka tādējādi sūdzības iesniedzējs netieši piekrita savam argumentam par atlases komisiju sēžu aizklātību.

16. Attiecībā uz izņēmumu saistībā ar personas datu aizsardzību CPVO norādīja, ka sūdzības iesniedzējam jau bija zināma viena no veiksmīgajiem kandidātiem identitāte, kuru CPVO galu galā pieņēma darbā pēc atlases procedūras 2013. gadā. Tādējādi, pat ja pirmo trīs kandidātu atzīmes un sarindojums tiktu izpausts ar anonimizētām identitātēm, sūdzības iesniedzējs varētu identificēt vismaz šo kandidātu, tādējādi apdraudot viņu personas datu aizsardzību.

17. Attiecībā uz pārējiem diviem kandidātiem sūdzības iesniedzējai būtu iespējams tos identificēt netieši, jo viņa ar tiem bija satikusies atlases procedūras rakstisko pārbaudījumu laikā [12].

18. Tāpēc, tā kā sūdzības iesniedzējs jau bija identificējis vismaz vienu no trim kandidātiem un varēja viegli identificēt atlikušos divus, CPVO norādīja, ka tas nevar piešķirt piekļuvi viņu novērtējumam un klasifikācijai.

19. Savās piezīmēs par KAŠB atbildi sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka KAŠB nostāja noteikti nav būtiska attiecībā uz viņas pašas atzīmēm un klasifikāciju [13], kas būtu jāizpauž.

Ombuda novērtējums

20. ES judikatūrā ir noteikts, ka atlases komisiju darbam ir jābūt slepenam. Tas “neietver informāciju gan par atsevišķu atlases komisijas locekļu attieksmi, gan par jebkādiem faktoriem, kas saistīti ar kandidātu individuālu vai salīdzinošu novērtējumu [14]. ES judikatūrā ir arī skaidri noteikts, ka tas attiecas arī uz kandidātiem piešķirtajiem punktiem [15]. Tādējādi ombuds uzskata, ka CPVO nostāja attiecībā uz atlases komisijas sēžu aizklātību atbilst iedibinātajai judikatūrai.

21. Tādējādi KAŠB pamatoti atteica piekļuvi pirmo trīs kandidātu vērtējumam un klasifikācijai. Līdz ar to nav jāizvērtē pārējie lietas dalībnieku izvirzītie argumenti.

22. Tomēr situācija būtu citāda, ja sūdzības iesniedzēja, kā viņa uzskata [16], būtu viena no pirmajām trim kandidātiem. Ja tas tā būtu, sūdzības iesniedzējai būtu tiesības zināt savas atzīmes un klasifikāciju.

23. Tas ir tāpēc, ka ES judikatūrā ir arī noteikts, ka, lai gan atlases komisiju darbs ir jāglabā slepenībā, atlases procedūras kandidātam, kurš pieprasa savu vērtējumu, ir tiesības to saņemt [17]. Kā ombuds jau iepriekš ir konstatējis, ne atlases komisijas darba neatkarība, ne objektivitāte netiktu nelabvēlīgi ietekmēta, ja kandidātiem tiktu darīts zināms detalizēts viņu pašu vērtējumu sadalījums. Tas arī neļautu kandidātiem ietekmēt atlases komisijas darbu vai liegt tai strādāt objektīvi [18]. Tas pats attiecas uz kandidāta sarindojumu atlases procedūrā.

24. Tādējādi KAŠB esot bijis jāņem vērā, ka sūdzības iesniedzēja vēlējās piekļūt ne tikai dokumentiem, kuros ir informācija par citiem kandidātiem, bet arī informācijai par sevi, proti, viņas personas datiem [19]. Pēc tam tai bija jāpārbauda, vai sūdzības iesniedzējas pieņēmums (par to, ka viņa bija viena no pirmajiem trim kandidātiem) bija pareizs un vai dokumentos, kuriem sūdzības iesniedzēja lūdza piekļuvi, bija informācija par viņu (proti, viņas atzīmes un sarindojums abās atlases procedūrās). Šādā gadījumā tai šāda informācija (papildus jau sniegtajai informācijai) bija jāatklāj sūdzības iesniedzējam. Tā kā sūdzības iesniedzējam nebūtu sniegta nekāda informācija par citiem kandidātiem, viņu tiesības uz privātumu būtu saglabātas, un tādējādi KAŠB argumenti šajā sakarā nav būtiski.

25. Tomēr nešķiet, ka KAŠB būtu pārbaudījis, vai sūdzības iesniedzēja bija viena no pirmajām trim kandidātiem, un tādējādi nav pienācīgi pamatojis savu atteikumu piešķirt piekļuvi viņas novērtējumam un sarindojumam. Tā ir administratīva kļūme.

Atteikums izpaust sūdzības iesniedzēja atzīmes un sarindojumu 2011. gada atlases procedūrā

Ombudam iesniegtie argumenti

26. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka KAŠB ir kļūdījies, nesniedzot viņai atzīmes un sarindojumu 2011. gada atlases procedūrā. Viņa apgalvoja, ka KAŠB nav paskaidrojis, kāpēc tas atteicās to darīt, tādējādi pārkāpjot viņas tiesības piekļūt viņas personas lietai un personas datiem [20].

27. KAŠB apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja 2011. gada atlases procedūrā nebija skaidri pieprasījusi viņas atzīmes un sarindojumu [21]. Tā arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja pēc pirmā piekļuves pieteikuma (2013. gadā) jau bija ieguvusi savu kopējo vērtējumu 2011. gada procedūrā un tobrīd neapstrīdēja CPVO lēmumu.

28. Visbeidzot, KAŠB apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējas rezultāti netika iekļauti viņas personas lietā. Tā norādīja, ka visi kandidāti atlases procedūrās tiek uzskatīti par kandidātiem neatkarīgi no tā, vai viņi jau strādā CPVO vai ne. Tādējādi informācija par atlases procedūru šim amatam ir iekļauta atsevišķā lietā, nevis viņa personīgajā lietā.

Ombuda novērtējums

29. Pretēji CPVO apgalvotajam ombuds konstatē, ka savā pārskatīšanas pieprasījumā sūdzības iesniedzēja ir skaidri atsaukusies uz savu vērtējumu un sarindojumu no 2011. gada atlases procedūras [22]. Tomēr KAŠB šo konkrēto pieprasījumu neizskatīja. KAŠB arī necentās lūgt sūdzības iesniedzējai precizēt viņas pieprasījuma apjomu, ja tai bija šaubas par to, ko viņa lūdza.

30. KAŠB bija otra iespēja izskatīt sūdzības iesniedzēja argumentus un pārskatīt savu nostāju ombuda izmeklēšanas gaitā. Tomēr tā to nedarīja. 

31. Tas, ka KAŠB nav atbildējis uz sūdzības iesniedzējas lūgumu piekļūt viņas novērtējumam un sarindojumam pēc 2011. gada atlases procedūras, kas ir uzskatāms par lūgumu piekļūt viņas personas datiem, ir pretrunā labas pārvaldības principiem, jo īpaši pienākumam norādīt pamatojumu [23]. Tā ir administratīva kļūme.

32. Šo secinājumu neatspēko fakts, ka CPVO sniedza sūdzības iesniedzējai 2011. gada atlases procedūras kopējo vērtējumu pēc viņas pirmā pieprasījuma 2013. gadā. Tas ir tāpēc, ka sūdzības iesniedzējas turpmākais lūgums attiecās uz viņas detalizētajām atzīmēm un sarindojumu šajā procedūrā. Principā tie būtu jāatklāj [24].

Atteikums izpaust atlases komisijas 2013. gada sanāksmju protokolus

Ombudam iesniegtie argumenti

33. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņas pieteikuma par piekļuvi protokoliem mērķis bija noteikt, vai KAŠB priekšsēdētājs intervijas laikā bija lūdzis, lai viņu atbrīvo no atlases komitejas iespējama interešu konflikta dēļ (jo viņš tajā laikā bija viņas tiešais vadītājs)[25].

34. KAŠB apgalvoja, ka ir pārskatījis protokolus, lai pārbaudītu, vai ir bijis mēģinājums mainīt atlases komisijas sastāvu, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs. Tas nevarēja atrast pierādījumus par to protokolā. Tāpēc nebija sūdzības iesniedzēja pieprasītās informācijas, ko varētu izpaust. KAŠB piebilda, ka, tā kā protokolā bija ietverti arī kandidātu individuāli un salīdzinoši vērtējumi, tas nevarēja izpaust šīs protokola daļas.

Ombuda novērtējums

35. Lēmumā par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu CPVO apgalvoja, ka protokolā nebija iekļauta sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija un ka jebkurā gadījumā atlases komisiju darbam vajadzētu būt slepenam. Ombuds pēc kārtas izskatīs šos argumentus.

Arguments, ka dokumentā(-os) nebija iekļauta pieprasītā informācija

36. Ombuda veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka 2013. gada 18. februāra sanāksmes protokolā bija iekļauts punkts “Interešu konflikts & metodoloģijas pieņemšana [..]”.

37. Diskusijas par atlases komisijas locekļa interešu konfliktu var ietekmēt tās sastāvu, ņemot vērā, ka šāda konflikta paziņošanas gadījumā principā varētu tikt aizstāts loceklis, kurš to ir paziņojis. Tāpēc ombuds uzskata, ka uz 2013. gada 18. februāra sanāksmes protokola daļu “Interešu konflikts & metodoloģijas pieņemšana” attiecās sūdzības iesniedzēja pieprasījums. Tādējādi ombuds uzskata, ka KAŠB ir kļūdījies, apgalvojot, ka protokolā šādas informācijas nebija.

38. Turklāt ombuds konstatē, ka CPVO ir nepareizi interpretējis sūdzības iesniedzējas lūgumu sniegt paskaidrojumus par to, kāpēc atlases komisija pirms viņas intervijas neapsprieda jautājumu par tās sastāvu. No viņas lūguma formulējuma [26] ir skaidrs, ka tas nebija lūgums par piekļuvi dokumentam, bet gan lūgums sniegt informāciju. Tomēr CPVO noraidīja šo pieprasījumu tā, it kā tas būtu pieprasījums par piekļuvi dokumentiem [27].

39. Konstatējot, ka pastāv dokuments, kurā ietverta sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija, ombudam tomēr ir jāpārbauda, vai KAŠB bija pamats neizpaust šo attiecīgā dokumenta daļu.

Arguments par atlases komisijas sēžu aizklātību

40. Iepriekš minētās Civildienesta noteikumu normas par atlases komisijas sēžu slepenību un ar tām saistītā judikatūra neievieš nedz vispārēju slepenības principu, nedz vispārēju atkāpi no pārskatāmības principa. Tie arī neparedz anonimitāti vai slepenību attiecībā uz atlases komisijas sastāvu. Kā ombuds jau ir norādījis citās lietās, ir jānošķir atsevišķu atlases komisijas locekļu pausto viedokļu izpaušana un jebkura cita informācija, kas saistīta ar atlases procedūru. Lai gan informācijai, kas atklāj atlases komisijas locekļu paustos viedokļus vai faktorus, kas pamato viņu vērtējumu par kandidātiem, būtu jāpaliek slepenai, tas pats neattiecas uz citu informāciju, piemēram, atlases komisijas sastāvu [28].

41. Ombuds uzskata, ka, atklājot daļu no dokumenta, kurā ietvertas diskusijas par iespējamiem interešu konfliktiem, netiktu atklāti atlases komisijas locekļu viedokļi par kandidātu novērtēšanu [29].

42. Tāpēc ombuds uzskata, ka KAŠB būtu bijis jāapsver daļējas piekļuves piešķiršana tām protokola daļām, kas attiecas uz sūdzības iesniedzēja pieprasīto informāciju.

43. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka KAŠB ir kļūdījies, apgalvojot, ka nepastāv neviens dokuments, kurā būtu ietverta sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija. Turklāt ombuds uzskata, ka uz atlases komisijas 2013. gada 18. februāra sanāksmes protokola attiecīgo daļu neattiecās noteikumi par atlases komisijas sēžu aizklātību. Tādējādi KAŠB atteikums piešķirt piekļuvi šai protokola daļai ir administratīva kļūme.

Ombuda vispārējais novērtējums, kura rezultātā tika sniegts ieteikums

44. Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus par administratīvām kļūmēm, ombuds turpmāk sniedz attiecīgu ieteikumu saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu.

Ieteikums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz šādu ieteikumu Kopienas Augu šķirņu birojam:

Kopienas Augu šķirņu birojam jāpārskata lēmums, ar kuru atteikta piekļuve sūdzības iesniedzēja pieprasītajiem dokumentiem, un jāapsver iespēja tos izpaust vismaz daļēji. Jo īpaši tai būtu jāapsver iespēja piešķirt piekļuvi attiecīgajām dokumentu daļām, kurās ietverts sūdzības iesniedzēja vērtējums un sarindojums, un tām atlases komisijas 2013. gada atlases procedūras protokola daļām, kas attiecas uz diskusijām par interešu konfliktiem.

Kopienas Augu šķirņu birojs un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikumu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Kopienas Augu šķirņu birojs līdz 2018. gada 8. septembrim nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

 

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2018. gada 7. jūnijā

 

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV 145, 31.5.2001.

[3] Šajā nolūkā KAŠB apgalvoja, ka šo protokolu publiskošana varētu kaitēt tā iekšējam lēmumu pieņemšanas procesam, un atsaucās uz Regulas 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu, saskaņā ar kuru iestāde var atteikt piekļuvi, lai to aizsargātu. Turklāt KAŠB atsaucās uz atlases komisiju sēžu slepenību, kas ir aizsargāta saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem.

[4] Kā paredzēts Regulas 1049/2001 7. panta 2. punktā.

[5] CPVO atsaucās uz Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 6. pantu.

[6] 2015. gada 9. jūlija rīkojums lietā F-142/14 De Almeida Pereira/Eurojust, 38.–39. punkts, un 2012. gada 11. decembra spriedums lietā F-112/10 Trentea/FRA, EU:F:2012:179, 90. punkts un tajā minētā judikatūra (apstiprināts ar Vispārējās tiesas 2015. gada 16. janvāra spriedumu lietā T-107/13P), un 2015. gada 5. marta spriedums lietā F-97/13 Gyarmathy/FRA, EU:F:2015:7, 48. punkts.

[7] CPVO atsaucās uz 2. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1.–22. lpp.). Personu privātās dzīves aizsardzība ir viens no Regulas 1049/2001 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, kas ļauj iestādēm atteikt publisku piekļuvi dokumentiem.

^[8] Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka, izņemot vienu kandidātu (kuru sūdzības iesniedzēja zina) un sūdzības iesniedzēju, kuri, viņasprāt, abi bija starp pirmajiem trim kandidātiem abās atlases procedūrās, abi pārējie kandidāti katrā procedūrā bija atšķirīgi un viņai nebija zināmi. Jebkurā gadījumā, ja kandidāti tiktu anonimizēti abos punktu sarakstos, sūdzības iesniedzējs nevarētu noteikt, kuri punkti un sarindojumi attiecas uz konkrēto kandidātu.

[9] Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ES Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktu (kurā atzītas ikvienas personas tiesības piekļūt savai lietai kā daļa no tiesībām uz labu pārvaldību) un Civildienesta noteikumu 26. pantu (attiecībā uz ES darbinieku personas lietu). Sūdzības iesniedzējs atsaucās arī uz tiesībām piekļūt dokumentiem (Hartas 42. pants).

[10] Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ES Datu aizsardzības regulas (Regula 45/2001) 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu un ES Pamattiesību hartas 8. panta 2. punktu (tiesības uz personas datu aizsardzību).

[11] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Ombuda lēmumu, kurā konstatēts, ka “līdzsvars, kas jāpanāk starp nepieciešamību aizsargāt personas datus, kuri attiecas uz profesionālo pieredzi, un pārredzamības prasībām, kopumā liecina par labu lielākai atklātībai”(Lēmums lietā 1011/2015/TN par Eiropas Savienības Padomes atteikumu sniegt piekļuvi atzinumiem par kandidātu piemērotību pildīt Tiesas un ES Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumus). Viņa arī atsaucās uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja paziņojumu, ka “sabiedrības interesi par konkursa rezultātiem pastiprina pārskatatbildības apsvērumi. Tādēļ ir likumīgi un lietderīgi atklāt to personu vārdus, kuras ir guvušas panākumus norādītajos veidos” (Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ziņojums par publisku piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību, 2005. gada jūlijs, Informatīvo dokumentu sērija Nr. 1, 43. lpp.).

[12] CPVO atsaucās uz Tiesas 2016. gada 19. oktobra spriedumu Breyer / Vācija, C-582/14, ECLI:EU:C:2016:779 ,, 40. un 41. punkts, kurā Tiesa konstatēja, ka "no Direktīvas 95/46 2. panta a) punkta formulējuma skaidri izriet, ka identificējama persona ir tā, kuru var tieši vai netieši identificēt. Tas, ka Savienības likumdevējs ir izmantojis vārdu "netieši", liek domāt, ka, lai informāciju uzskatītu par personas datiem, nav nepieciešams, lai šī informācija pati par sevi ļautu identificēt datu subjektu".

[13] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Vispārējās tiesas 2016. gada 26. aprīļa spriedumu Strack / Komisija, lieta T-221/08, ECLI:EU:T:2016:242, 198. punkts, kurā Tiesa nosprieda, ka “[..] personas datu, kas attiecas tikai uz konkrēto piekļuves pieteikuma iesniedzēju, izpaušanu nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka tā kaitētu personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzībai [..]”.

[14] Tiesas 1996. gada 4. jūlija spriedums Parlaments/Innamorati, lieta C‐254/95 P, ECLI:EU:C:1996:276, 24. punkts; Civildienesta tiesas 2014. gada 12. februāra spriedums Gonzalo de Mendoza Asensi / Komisija, lieta F‑127/11, ECLI:EU:F:2014:14, 93. punkts; Tiesas 1987. gada 16. jūnija spriedums Kolivas / Komisija, lieta 40/86, ECLI:EU:C:1987:286, 18. punkts.

[15] Iepriekš minētais spriedums lietā Parlaments/ Innamorati, 30. punkts; Pirmās instances tiesas 1998. gada 29. janvāra spriedums lietā Affatato / Komisija, T-157/96, ECLI:EU:T:1998:12, 34. punkts.

[16] Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam, par kuru KAŠB bija iespēja izteikt piezīmes, atkārtoja, ka saskaņā ar bauslības pierādījumiem viņa abās procedūrās ir ierindota trešajā vietā.

[17] Šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Parlaments/ Innamorati, 31. punkts; Civildienesta tiesas 2004. gada 19. februāra spriedums Konstantopoulou / Tiesa, lieta T-19/03, ECLI:EU:T:2004:49, 33. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Gonzalo de Mendoza Asensi /Komisija, 94. punkts. Sk. arī Civildienesta tiesas 2010. gada 8. jūlija spriedumu Wybranowski / Komisija, F-17/08, ECLI:EU:F:2010:83, 99. punkts, un Vispārējās tiesas 2017. gada 3. marta rīkojumu GX / Komisija, T-556/16, ECLI:EU:T:2017:139, 67. punkts.

[18] Sk., piemēram, Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 2044/2012/LP pret Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi , 18.–19. punkts. Toreizējais ombuds uzskatīja, ka atteikšanās atklāt kandidātiem savu vērtējumu neatbilst labas pārvaldības principiem.

[19] Informācija par sūdzības iesniedzēja atzīmēm un ranžējumu ir personas dati. Saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (Regulas 45/2001 2. panta a) punkts).

[20] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ES Pamattiesību hartas 8. pantu, 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 42. pantu, kas garantē attiecīgi personas datu aizsardzību, ikvienas personas tiesības piekļūt saviem lietas materiāliem (kā daļu no tiesībām uz labu pārvaldību) un tiesības piekļūt dokumentiem.

[21] KAŠB norādīja, ka savos piekļuves pieprasījumos sūdzības iesniedzēja ir lūgusi a) 2011. un 2013. gada atlases procedūru pirmo trīs kandidātu atzīmes un sarindojumu un b) to atlases komisijas 2013. gada apspriežu protokola daļu, kas attiecas uz mēģinājumu mainīt komisijas sastāvu.

[22] Lai gan sūdzības iesniedzēja savos pārskatīšanas pieprasījuma secinājumos (uz kuriem atsaucas CPVO) 2011. gada atlases procedūrā nav minējusi savas atzīmes un sarindojumu, viņa to ir darījusi pieprasījuma tekstā. Piemēram, atsaucoties uz to, ka CPVO (2013. gadā) noraidīja viņas pirmo pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, sūdzības iesniedzēja norādīja: “Neredzu nekādus šķēršļus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību attiecībā uz mana ranžējuma izpaušanu 2011. gada procedūrā. Es jau [2013. gadā] iesniedzu pieprasījumu par publisku piekļuvi; tomēr man netika paziņots (pārējo divu vai pat manu kandidātu) sarindojums. Šā iemesla dēļ es [2015. gada sākotnējā pieprasījumā] vēlreiz lūdzu piekļuvi šiem datiem un tagad to daru saistībā ar [pārskatīšanas pieprasījumu] (...). Savu pieprasījumu par piekļuvi savam detalizētajam vērtējumam un sarindojumam 2011. gadā un sarindojumam 2013. gadā es pamatoju arī ar Regulas 45/2001 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu"[22]. Turklāt viņa norādīja, ka “darbinieka rezultāti darbā pieņemšanas procedūrās ir daļa no lietas, kas tiek glabāta šim darbiniekam (..).  Tomēr šie dati (..) netika iekļauti manā personas lietā, ar kuru es nesen esmu iepazinies vairākas reizes.” (Izcēlums pievienots).

[23] ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākums pamatot pasākumus un lēmumus, ko tās pieņem, ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 18. panta 1. punktā ir noteikts arī iestāžu pienākums pamatot savus lēmumus saskaņā ar labas pārvaldības principu.

^[24] Tas atbilstu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atzinumam par iepriekšējas pārbaudes paziņojumu, kas saņemts no Eiropas Komisijas datu aizsardzības inspektora par sistēmu "Pastāvīgo darbinieku pieņemšana darbā konkursa kārtībā Eiropas iestādēs vai Kopienas struktūrās, birojos un aģentūrās", lieta 2004-0236. EDAU konstatēja, ka ES iestādei vai struktūrai, uz kuru attiecas pieteikums par piekļuvi kandidātu atlases procedūru rezultātiem, “būtu jāspēj sniegt mutiskajā pārbaudījumā piešķirtā vērtējuma detalizētu sadalījumu, t. i., sniegt vērtējumu par katru sadaļu, kurā pieteikuma iesniedzējs tika novērtēts mutiskajā pārbaudījumā, nekādā veidā neiejaucoties atlases komisijas sēžu aizklātības principā, kā noteikts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, jo piešķirtais vērtējums būtu kopumā vidējs. Protams, nav runas par to, ka būtu jāatklāj atsevišķu valdes locekļu atzīmes vai informācija par salīdzinājumu ar citiem prasītājiem [..]”. Sk. arī EDAU Pamatnostādnes par personu tiesībām attiecībā uz personas datu apstrādi, 13.–14. lpp.

[25] Sūdzības iesniedzēja arī apgalvoja, ka CPVO nepamatoti noraidīja viņas lūgumu, pamatojoties uz to, ka protokola publiskošana kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam (Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkts). Tomēr šis arguments nav būtisks, jo KAŠB atsaucās uz šo pamatu tikai savā sākotnējā atbildē (sk. 3. zemsvītras piezīmi iepriekš) un neapstiprināja to savā atbildē uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu. Tas tika noraidīts dažādu iemeslu dēļ (skat. iepriekš 8. punktu).

^[26] "Es atkārtoju savu lūgumu piekļūt šādiem datiem: (...) daļa no atlases komisijas apspriedes protokola, kas liecina par mēģinājumu mainīt sastāvu, lai mans toreizējais tiešais priekšnieks nepiedalītos manā intervijā 2013. gada procedūrā, vai paskaidrojums par to, kāpēc šāda apspriede nenotika pirms manas intervijas." (Izcēlums pievienots)

[27] Pamatojoties uz to, ka Regula 1049/2001 attiecas tikai uz esošajiem dokumentiem un neprasa iestādēm izveidot dokumentus, kuros izskaidroti būtiski jautājumi (sk. 9. punktu iepriekš).

[28] Šajā sakarā sk. Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko izbeidz izmeklēšanu OI/4/2012/CK pēc savas iniciatīvas attiecībā uz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), 23.–24. punkts.

[29] Sk. arī 25. punktu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību 1403/2012/CK pret Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA).