Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ^[1]

ES pilsoņiem ir uz līgumiem balstītas tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Pilsoņi nevar pienācīgi izmantot šīs tiesības, ja vien ES likumdošanas process nav pietiekami atvērts, lai ļautu pilsoņiem piedalīties un arī saukt pie atbildības savus ievēlētos pārstāvjus.

Lielāka pārskatatbildība attiecībā uz valstu valdību ieņemtajām nostājām par ES tiesību aktiem var mazināt Briseles “vainošanas” kultūru attiecībā uz lēmumiem, par kuriem galu galā vienojušās pašas valstu valdības.

Agrāk šī Briseles vainojamības fenomens, kas nepareizi atspoguļo reālo situāciju attiecībā uz to, kā tiek panākta vienošanās par ES tiesību aktiem, ir radījis bažas par Savienības demokrātisko leģitimitāti. Tas savukārt palīdz veicināt eiroskepticismu un pret ES vērstu noskaņojumu.

Dalībvalstu nostāju savlaicīga un pieejama publiskošana var palīdzēt samazināt iedzīvotāju atsvešināšanos no ES iestādēm. Tas var arī palīdzēt precizēt, ka lēmumus par tiesību aktiem, ko pieņem ES līmenī, galu galā pieņem ievēlēti pārstāvji, nevis tā sauktie “bezpersoniskie birokrāti”.

Pilsoņiem vajadzētu būt iespējai izmantot savas tiesības piedalīties demokrātiskajā procesā un censties ietekmēt lēmumus par jauniem tiesību aktiem. Vēlēšanu laikā gan valsts parlamentam, gan Eiropas Parlamentam pilsoņiem būs arī iespēja saukt pie atbildības savus ievēlētos pārstāvjus. Tas ir pārstāvības demokrātijas nolūks.

Ombuds 2017. gada martā sāka izmeklēšanu, uzdeva Padomei konkrētus jautājumus, uzsāka sabiedrisko apspriešanu, pārbaudīja Padomes dokumentus un šodien sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot Padomes likumdošanas procesa pārredzamību.

Viņa ir konstatējusi, ka pašreizējā Padomes prakse ir administratīva kļūme.

Vispārīga informācija

1. Eiropas Savienības Padome (“Padome”) kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem ES tiesību aktus. Tie ir vienlīdzīgi likumdevēji saskaņā ar ES līgumiem (parastā likumdošanas procedūra). Pirms valstu ministri, tiekoties Padomē, panāk oficiālu nostāju par tiesību akta projektu, notiek sagatavošanas diskusijas vēstnieku līmenī, Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā [2] un vairāk nekā 150 Padomes darba sagatavošanas struktūrās, kurās piedalās valstu ierēdņi ^[3]. Šīm sagatavošanas struktūrām var būt izšķiroša ietekme uz tekstu, ko ministri galu galā apstiprinās Padomē. Tāpēc diskusijas visās šajās darba sagatavošanas struktūrās ir būtiska ES likumdošanas procesa daļa.

Valsts ministru padome

 ↑

Valstu vēstnieku Pastāvīgo pārstāvju komiteja

  ↑

Valstu civildienesta ierēdņu darba grupas

2. Saskaņā ar ES līgumiem ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, un ES lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas atklātāk un pēc iespējas tuvāk pilsoņiem [4]. Līgumos ir īpaši noteikts, ka Padomei ir jātiekas publiski, "apsverot tiesību akta projektu un balsojot par to"^[5].

3. Likumdošanas pārredzamības nozīme ir nostiprināta arī ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem ^[6]. Šie noteikumi paredz, ka „likumdošanas dokumentiem” ir jābūt tieši pieejamiem sabiedrībai.

4. Apzinoties bažas par šķietamo pārskatatbildības trūkumu un no tā izrietošo iespēju trūkumu pilsoņu līdzdalībai Padomes likumdošanas darbībās, ombude nolēma izmeklēt šo jautājumu pēc savas iniciatīvas, veicot “stratēģisku izmeklēšanu”.

Stratēģiskā izmeklēšana

5. Kā pirmo soli savā izmeklēšanā ombude uzdeva Padomei 14 konkrētus jautājumus. Padome atbildēja 2017. gada 26. jūlijā [7]. Pēc tam ombude sāka sabiedrisko apspriešanu, aicinot iedzīvotājus, valstu parlamentus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un pilsonisko sabiedrību paust savu viedokli par stratēģiskajā izmeklēšanā izvirzītajiem jautājumiem. Visos komentāros ar atšķirīgām niansēm un uzsvērumiem tika paustas bažas par dažādās Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārskatatbildību un pārredzamību ^[8].

6. Pēc tam ombude pārbaudīja [9] trīs Padomes lietas, kas bija pabeigtas 2016. gadā – lietas par Datu aizsardzības regulas ^[10], Lēmuma par nedeklarēta darba novēršanu ^[11] un Direktīvas par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pieejamību ^[12] stāšanos spēkā –, lai gūtu ieskatu Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) praksē, sagatavojot, izplatot un publicējot dokumentus, kas iesniegti Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmēs.

7. Ombuda ieteikumos ir ņemti vērā Padomes izvirzītie argumenti un viedokļi, pārbaudes rezultāti un sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās atsauksmes.

Ombuda novērtējums

Sākotnējās piezīmes

8. Būtībā šai izmeklēšanai ir būtiska ietekme uz Padomes likumdošanas procesa pārskatatbildību; tas ir saistīts ar ES pilsoņu spēju procesa laikā zināt, kā virzās kāds konkrēts likumdošanas process, zināt dažādās iespējas, kas tiek apspriestas, un kādas nostājas valstu valdības atbalsta vai noraida. Nevajadzētu vienkārši panākt, lai ES iedzīvotāji būtu informēti par tiesību aktu izstrādes gaitu; drīzāk tā ir juridiska prasība. Šāda veida pārredzamību ir paredzēts piemērot visā likumdošanas procesā, nevis tikai ar atpakaļejošu spēku pēc konkrētā likumdošanas jautājuma pabeigšanas. Tas ir būtiski, lai pilsoņi varētu izmantot savas Līgumā noteiktās tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.

9. Eiropas Savienībā Padome un Parlaments ir likumdevēji, kas kopīgi pieņem tiesību aktus. Tieši ievēlētajam Eiropas Parlamentam jau ir augsts pārredzamības un līdz ar to arī pārskatatbildības līmenis, strādājot ar tiesību aktiem. Tomēr salīdzinājumā pastāv būtiski trūkumi attiecībā uz Padomes likumdošanas darba pārredzamību un līdz ar to arī pārskatatbildību.

Salīdzinājumam — Eiropas Parlamenta likumdošanas procesa galvenie posmi un ar tiem saistītais pārredzamības standarts ir šādi:

Komitejas ziņojuma projekts	Publicēts
Debates komitejā	Publiska
Komitejas grozījumi	Publicēts
Kompromisa grozījumi	Publicēts
Balsošana pēc saraksta komitejā	Publicēts
Komitejas ziņojums	Publicēts
Plenārsēdes grozījumi	Publicēts
Plenārsēdes debates	Publiska
Balsošana pēc saraksta plenārsēdē	Publicēts
Plenārsēdes ziņojums	Publicēts

10. Šajā izmeklēšanā attiecīgie dokumenti ir tie, kas iesniegti Padomes darba sagatavošanas struktūrām (darba grupām un Pastāvīgo pārstāvju komitejai), kuras izskata tiesību aktu projektus. Visi šie dokumenti ir “likumdošanas dokumenti” tādā nozīmē, kādā šis termins tiek lietots ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, t. i., Regulā 1049/2001. Saskaņā ar šo regulu “likumdošanas dokumenti” ir “dokumenti, kas sagatavoti vai saņemti tādu tiesību aktu pieņemšanas procedūru gaitā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm”[13]. Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ir noteikts, ka šiem leģislatīvajiem dokumentiem ir jābūt tieši pieejamiem sabiedrībai “elektroniskā veidā vai izmantojot reģistru”. Šī prasība ir precizēta Regulas 1049/2001 noteikumos attiecībā uz dažiem izņēmumiem no sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem [14]. Tomēr tikai retos gadījumos kāds no šiem izņēmumiem attieksies uz leģislatīviem dokumentiem, ņemot vērā nepārprotamo sabiedrības interesi publiskot šādus dokumentus, lai pilsoņi varētu efektīvi īstenot savas tiesības pārbaudīt likumdošanas procesu [15].

11. Pašreizējā situācija ir tāda, ka Padomes leģislatīvie dokumenti procesa laikā nekādā būtiskā mērā netiek darīti tieši un proaktīvi pieejami sabiedrībai. Lielākoties ES pilsoņiem pašlaik nav iespējams reāllaikā būt informētiem par likumdošanas jautājumiem, kas tiek izskatīti Padomē. Atsevišķus pieprasījumus par publisku piekļuvi Padomes leģislatīviem dokumentiem parasti izskata saskaņā ar Regulas 1049/2001 noteikumiem. Taču, tā kā Padome šos dokumentus publiski reģistrē nepilnīgi, sabiedrība reāllaikā parasti nevar zināt, kuri dokumenti faktiski pastāv. Pilsoņi nevar pieprasīt publisku piekļuvi dokumentam, ja viņi nezina, ka tas pastāv. Ombuds apzinās, ka Padome ir panākusi ievērojamu progresu iekšējo dokumentu pārvaldības procedūru uzlabošanā. Tomēr būtiskāks jautājums ir Padomes apņemšanās nodrošināt pārredzamību un līdz ar to pārskatatbildību kā ES likumdevējai iestādei.

Sagatavošanas struktūru darba dokumentēšana

12. Padome 2016. gada novembrī ieviesa jaunu IT sistēmu Padomes sanāksmēm, tostarp darba sagatavošanas struktūru sanāksmēm, iesniegto dokumentu reģistrēšanai un izplatīšanai. Jaunā sistēma nodrošina, ka visi dokumenti, kas iesniegti Padomes darba sagatavošanas struktūrām, tagad tiek sistemātiski reģistrēti. Tas ietver, piemēram, dalībvalstu rakstiskos komentārus, ko PĢS saņem pa e-pastu, un dokumentus, kas izstrādāti darba sagatavošanas struktūru sanāksmēs (tie ir iekļauti dokumentos, kas sagatavoti pēc sanāksmes, un reģistrēti IT sistēmā). Ombuds atzinīgi vērtē šīs jaunās visaptverošās reģistrācijas sistēmas ieviešanu. Viņa atzīst, ka tas var būtiski veicināt likumdošanas diskusiju pārredzamību.

13. Tomēr šīs izmeklēšanas gaitā ombuds konstatēja neatbilstības Padomē attiecībā uz dokumentāciju, ko sagatavojušas dažādas darba sagatavošanas struktūras. Pastāv neatbilstības attiecībā uz to, cik lielā mērā tiek reģistrēts darba sagatavošanas struktūru darbs, atšķirīga prakse attiecībā uz to, kā darbības tiek reģistrētas, kā arī daži dokumentācijas trūkumi (sk. 1. pielikumu). Ir skaidrs, ka ir svarīgi, lai Padomei būtu visaptveroša un kopumā konsekventa pieeja tādu dokumentu izstrādei, kas izstrādāti tās darba sagatavošanas struktūru likumdošanas darba gaitā. Šāda pieeja ir būtiska, lai atvieglotu pilsoņiem, kuri vēlas sekot līdzi jebkura konkrēta tiesību akta priekšlikuma virzībai. Atšķirīga prakse, kas nav pamatota ar objektīvu vajadzību, var radīt nevajadzīgu neskaidrību tiem pilsoņiem, kuri vēlas detalizēti ievērot un izprast likumdošanas procedūru.  Tādēļ ombude ierosina Padomei pieņemt pamatnostādnes par dokumentu veidiem, ko darba sagatavošanas struktūras sagatavo saistībā ar likumdošanas procedūrām, un informāciju, kas jāiekļauj šajos dokumentos.

Dalībvalstu nostāju reģistrēšana un publiskošana

14. Pastāv atšķirīga prakse attiecībā uz dalībvalstu nostāju reģistrēšanu dokumentos, kas izstrādāti un izplatīti Padomes darba sagatavošanas struktūrās. Trīs leģislatīvo dosjē pārbaude parādīja, ka tikai dažos gadījumos sistemātiski tiek reģistrēta to dalībvalstu identitāte, kuras pieņem lēmumu par dosjē. Citos gadījumos dalībvalstis nav identificētas kā tādas, kas atbalsta kādu konkrētu nostāju, un tā vietā ir neskaidras atsauces uz neidentificētām “delegācijām”.

15. Atbildē ombudam Padome norādīja, ka šo jautājumu Pastāvīgo pārstāvju komiteja apsprieda 2014. gada maijā pēc tam, kad Padome zaudēja svarīgu Tiesas lietu [16] par dalībvalstu reģistrēto nostāju publiskošanu . Pastāvīgo pārstāvju komiteja secināja, ka nav juridiska pienākuma reģistrēt un identificēt atsevišķu dalībvalstu nostājas. Pastāvīgo pārstāvju komiteja vienojās, ka dalībvalstis tiks identificētas, ja tās uzskatīs par "piemērotām". Tā norādīja, ka tas ir atkarīgs no:

• “saskaņotība attiecībā uz praksi konkrētā lietā un priekšmetā”;
• "ietekme uz Padomes lēmumu pieņemšanas efektivitāti un dalībvalstu sarunu elastību";
• “īpaša vajadzība dalībvalstīm sekot līdzi sarunu gaitai”;
• “citi apsvērumi, kas saistīti ar lietas vai priekšmeta īpašo raksturu, jo īpaši tā sensitīvo raksturu”[17].

16. Ombuds ir informēts par dažu valstu valdību sensitivitāti attiecībā uz nostājām, ko tās pieņem vai nepieņem Padomes likumdošanas darba gaitā. Dažu dalībvalstu valdības var nevēlēties, lai to nostājas tiktu darītas zināmas pirms oficiāla balsojuma par konkrētu tiesību akta priekšlikumu vai pirms tā iespējamas pieņemšanas. Savukārt Padomes Sekretariāts var justies kavēts attiecībā uz to, cik lielā mērā tas var proaktīvi un tieši darīt leģislatīvus dokumentus pieejamus sabiedrībai. Faktiski saskaņā ar Padomes reglamentu PĢS nevar proaktīvi darīt pieejamus dokumentus, kas "atspoguļo delegāciju individuālās nostājas"[18], kamēr notiek diskusijas. Turklāt pat pēc konkrētā tiesību akta pieņemšanas dalībvalsts var pieprasīt, lai dokumenti, kuros atspoguļota tās individuālā nostāja, nebūtu tieši pieejami sabiedrībai [19].

17. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka Padome ir kļūdījusies, atsakot publisku piekļuvi daļām no PĢS piezīmes Informācijas jautājumu darba grupai, kurā bija iekļauti vairāku dalībvalstu iesniegtie grozījumu priekšlikumi. Tiesa precizēja, ka ES noteikumu par piekļuvi dokumentiem “mērķis ir nodrošināt publisku piekļuvi visam Padomes dokumentu saturam, tostarp šajā gadījumā to personu identitāti, kuras iesniedz priekšlikumus”[20]. Ombude atzinīgi vērtē Padomes apstiprinājumu, ka Tiesas nolēmuma rezultātā leģislatīvie dokumenti, kuros ir dalībvalstu nostājas, tagad tiek publiskoti pēc pieprasījuma, “izņemot ārkārtas un pienācīgi pamatotus gadījumus”. Ombuds ierosina Padomei atjaunināt savu reglamentu, lai atspoguļotu šo praksi ^[21]. Tomēr tas neattieksies uz plašāku jautājumu par pienākumu darīt šos dokumentus tieši un proaktīvi pieejamus likumdošanas procesa laikā. Protams, šī apņemšanās nozīmē maz, ja dalībvalstu nostājas vispār netiek pienācīgi reģistrētas.

18. Ir svarīgi atzīmēt, ka likumdošanas darbā iesaistītie dalībvalstu pārstāvji ir ES likumdevēji un tiem vajadzētu būt atbildīgiem kā tādiem. Demokrātiskā pārskatatbildība prasa, lai sabiedrība zinātu, kuras valsts valdība ieņēma kādu nostāju ES tiesību aktu pieņemšanas procesā. Bez šī “minimālā un būtiskā pierādījuma”[22] pilsoņi nekad nevarēs pārbaudīt, kā ir rīkojušies viņu valsts pārstāvji. Ir arī svarīgi, lai valstu parlamenti, uzraugot savas valdības darbības, varētu zināt savas valdības nostāju.  

19. Svarīgi ir tas, ka ES tiesību aktu un ES leģitimitātes labad lielāka pārredzamība attiecībā uz dalībvalstu nostājām varētu mazināt kārdinājumu “vainot Briseli” par lēmumiem, ko galu galā pieņem pašas valstu valdības. Agrāk šī “vaino Briseles” parādība, kas nepareizi atspoguļo reālo situāciju, kādā tiek panākta vienošanās par ES tiesību aktiem, ir veicinājusi eiroskeptiķu un pret ES vērstu noskaņojumu. Nodrošinot, ka dalībvalstu nostājas tiek darītas zināmas laikus, var palīdzēt samazināt iedzīvotāju atsvešināšanos no ES iestādēm. Daudzi sabiedriskās apspriešanas dalībnieki stingri uzsvēra, cik svarīgi ir sarunu laikā zināt atsevišķu dalībvalstu nostājas.

20. Dažas dalībvalstis var nevēlēties atklāt, ka tās ir mainījušas nostāju konkrētā likumdošanas procesa gaitā. Tomēr vēlme mainīt nostāju un panākt kompromisu ir demokrātiskas lēmumu pieņemšanas centrālais elements. Šo nostāju izmaiņu un no tām izrietošo kompromisu izskaidrošana sabiedrībai, iespējams, ir būtisks pārskatatbildības elements. Saskaņā ar Vispārējās tiesas teikto, “lai pilsoņi varētu īstenot savas demokrātiskās tiesības, viņiem ir jāspēj detalizēti sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam iestādēs, kas piedalās likumdošanas procedūrās, un piekļūt visai attiecīgajai informācijai. Nešķiet, ka to dalībvalstu delegāciju noteikšana, kuras iesniedz priekšlikumus sākotnējo apspriežu stadijā, varētu liegt šīm delegācijām iespēju ņemt vērā šīs apspriedes, lai iesniegtu jaunus priekšlikumus, ja to sākotnējie priekšlikumi vairs neatspoguļo to nostājas. Pēc savas būtības priekšlikums ir paredzēts apspriešanai neatkarīgi no tā, vai tas ir anonīms vai nav, lai pēc šīs apspriešanas netiktu mainīts, ja ir zināma tā autora identitāte. Sabiedriskā doma ir pilnīgi spējīga saprast, ka priekšlikuma autors, visticamāk, vēlāk grozīs tā saturu”[23].

21. Ņemot vērā to, cik svarīgi pilsoņiem ir zināt dalībvalstu nostājas, ombude uzskata, ka pašreizējā Padomes Ģenerālsekretariāta administratīvā prakse sistemātiski nereģistrēt dalībvalstu paustās nostājas diskusijās darba sagatavošanas struktūrās ir administratīva kļūme. Ombuds iesaka PĢS sistemātiski reģistrēt šīs nostājas. Dokumenti, kas atklāj dalībvalstu nostājas, principā būtu proaktīvi un tieši un savlaicīgi jādara pieejami sabiedrībai. Jebkuram atteikumam izpaust dalībvalsts nosaukumu, kam vajadzētu būt retam, jābūt pamatotam ar pienācīgi pamatotu Regulas 1049/2001 4. pantā uzskaitīta izņēmuma piemērošanu un jāatbilst judikatūrai.

Sagatavošanas struktūras dokumentu pieejamība

22. Šajā sakarā rodas divi konkrēti jautājumi: i) Padomes dokumentu publiskā reģistra pilnīgumu un pieejamību; un ii) Padomes instrumentu, lai ierobežotu piekļuvi ļoti daudziem leģislatīviem dokumentiem, kamēr notiek lēmumu pieņemšana, tā saukto “LIMITE” marķējumu.

i. Padomes dokumentu publiskais reģistrs

23. Publiska reģistra esamība liecina par tā satura pilnīgumu vai pilnīgumu, ka reģistrā tiks uzskaitīti visi Padomes sagatavoto dokumentu veidi. Pilnīgs un pieejams publiskais reģistrs ir būtisks pārredzamai dokumentu izsekojamībai. Lai pilsoņi varētu pilnībā izmantot savas tiesības piekļūt dokumentiem, tajos būtu jāuzskaita visi leģislatīvie dokumenti, kas sagatavoti darba grupās un/vai izplatīti delegācijām, neatkarīgi no to formāta un no tā, vai tie ir (pilnībā, daļēji vai vispār nav) pieejami. Ja tie nav iekļauti reģistrā, šo dokumentu esamība ārpasaulei nav redzama. Turklāt, lai ļautu sabiedrībai faktiski piekļūt šiem dokumentiem, tiem ir jābūt viegli atrodamiem Padomes interneta vietnē. Tikai pilnīgs un pieejams publiskais reģistrs sniedz sabiedrībai nepieciešamo rīku, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par apspriedēm darba sagatavošanas struktūrās.

24. Ombuds ir konstatējis, ka Padomes dokumentu publiskais reģistrs ir nepilnīgs un nav ļoti lietotājdraudzīgs. Piemēram, pašreizējā prakse publicēt “darba dokumentu” sarakstus, kas nav atsevišķi ierakstīti reģistrā, ir neapmierinoša, jo tā liedz pilsoņiem viegli un savlaicīgi noskaidrot, vai šādi dokumenti pastāv. Pašlaik, lai atrastu konkrētu dokumentu, ir vajadzīgas plašas zināšanas par Padomes darbību. Plašai sabiedrībai ir grūti piekļūt informācijai par sarunām darba sagatavošanas struktūrās. Plašāka informācija par Padomes dokumentu publisko reģistru ir sniegta 2. pielikumā.

25. Ombuds ierosina Padomei savā publiskajā reģistrā uzskaitīt visu veidu dokumentus neatkarīgi no to formāta un no tā, vai tie ir pilnībā, daļēji vai vispār nav pieejami. Lai izvairītos no informācijas pārslodzes, tas būtu jādara kopā ar uzlabotu piekļuvi dokumentiem, izmantojot reģistru.

26. Šajā kontekstā ombuds uzskata, ka tas ievērojami atvieglotu piekļuvi, ja sagatavošanas dokumenti tiktu hronoloģiski organizēti vienā tīmekļa vietnē katram tiesību akta priekšlikumam [24]. Padome ir informējusi ombudu, ka tā plāno uzlabot dokumentu pamanāmību un piekļuvi tiem, nodrošinot saiti uz Publikāciju biroja lapu “Likumdošanas procedūra”, un nodrošināt piekļuvi dokumentiem, izmantojot Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmju kalendāru. Padome piebilda, ka pašlaik notiek pārdomas, lai vēl vairāk vienkāršotu piekļuvi dokumentiem publiskajā reģistrā. Ombude atzinīgi vērtē šīs iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot publiskā reģistra pieejamību, un mudina Padomi vēl vairāk uzlabot tā lietotājdraudzīgumu un meklēšanas funkciju, ņemot vērā viņas apsvērumus.

27. Tomēr ombuds uzskata, ka ir lielāka iespēja, ka sabiedrība Padomes tīmekļa vietnē meklēs konkrētas darba grupas sanāksmes vai sīkāku informāciju par konkrētu ierosināto tiesību aktu, nekā meklēs visas sanāksmes, ko Padome rīko konkrētā dienā. Tāpēc ombude mudina Padomi izstrādāt īpašu un atjauninātu tīmekļa vietni katram tiesību akta priekšlikumam, sekojot Parlamenta Likumdošanas observatorijas piemēram. Šajā sakarībā ombude atzinīgi vērtē progresu, ko Padome, Eiropas Parlaments un Komisija panākuši, izveidojot “kopīgu tiesību aktu datubāzi”.

ii. Marķējums “LIMITE”

28. Padomes praksē lielākā daļa darba sagatavošanas struktūrās izplatīto dokumentu tiek apzīmēti kā "LIMITE". Tiek sagaidīts, ka to dokumentu saņēmēji, kuriem ir šāds marķējums, nodrošinās, ka šādi dokumenti paliek Padomes iekšējie dokumenti. Padome šādus dokumentus nedara tieši pieejamus sabiedrībai savā tīmekļa vietnē [25].  Tomēr ombuds saprot, ka dokumenta apzīmēšana ar “LIMITE” ne vienmēr nozīmē, ka konkrētais dokuments tiks atteikts, ja piekļuve tiek lūgta saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

29. ES tiesību aktos ir noteikts, ka “likumdošanas dokumentiem” ir jābūt tieši pieejamiem sabiedrībai [26]. Tāpat kā Eiropas Parlamentam, arī Padomei savi leģislatīvie dokumenti [27] būtu nekavējoties proaktīvi jādara pieejami savā tīmekļa vietnē. Tikai nekavējoties darot šos dokumentus tieši pieejamus, Padome var nodrošināt, ka tā ievēro Līguma noteikumus, saskaņā ar kuriem "katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. [Un ka] lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas atklāti un pēc iespējas tuvāk pilsoņiem”[28].

30. PĢS ir atbildīgs par dokumentu marķēšanu "LIMITE". Padome paskaidroja Ombudam, ka PĢS dokumentu apzīmē kā "LIMITE", pamatojoties uz "prima facie novērtējumu" par to, vai pastāv risks vienai vai vairākām interesēm, ko aizsargā izņēmumi ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem [29].

31. Tomēr ombude, pārbaudot trīs lietas, konstatēja, ka dokumenti ar starpiestāžu kodeksu, kas tika izplatīti starp PĢS, darba grupām un Pastāvīgo pārstāvju komiteju saistībā ar trim tiesību aktiem, kopumā un sistemātiski tika marķēti ar norādi “LIMITE”[30]. Tas liecina, ka dažādos PĢS departamentos sagatavošanas līmeņa leģislatīvo dokumentu apzīmēšana par "LIMITE" ir noteikta automātiska vai noklusējuma reakcija. Padomes reglaments, šķiet, veicina praksi “kļūdīties drošajā pusē” un padarīt tieši pieejamus tikai tos dokumentus, uz kuriem “skaidri neattiecas”[31] kāds no izņēmumiem ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem. Tas, iespējams, liek apšaubīt juridisko prasību, ka ir jābūt pēc iespējas plašākai publiskai piekļuvei [32] leģislatīviem dokumentiem [33].

32. Padome ir informējusi ombudu, ka LIMITE statusa atcelšana, kamēr notiek likumdošanas diskusijas, kopumā ir balstīta uz pieprasījumu. Dokumentu “LIMITE” statusa sistemātiska pārskatīšana notiek tikai pēc tiesību akta galīgās pieņemšanas [34]. Sarežģītās likumdošanas procedūrās dokumentus var proaktīvi publicēt tikai pēc vairākiem gadiem [35]. Ombuds jo īpaši norāda, ka attiecībā uz pieprasījumiem par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar 2015. gadā notiekošajām likumdošanas procedūrām un atzīmēti ar “LIMITE”, 84 % tika publiskoti [36]. Datu aizsardzības regulas gadījumā 310 no 321 “LIMITE” dokumentiem, kas saistīti ar lietu, tika darīti pilnībā pieejami pēc pieprasījuma, kamēr sarunas vēl turpinājās. Tas nozīmē, ka uz lielāko daļu leģislatīvo dokumentu neattiecās viens no publiskošanas izņēmumiem [37].

33. Padome ir informējusi ombudu, ka PĢS departamenti tagad ir mudināti [38] pārskatīt “LIMITE” statusu, kad tas vairs nav pamatots, un ka “PĢS pašlaik apsver tehnisko rīku izstrādi, lai izcelsmes departamentam atvieglotu “LIMITE” dokumentu publiskošanu”. Šādi tehniskie rīki ļautu PĢS departamentiem noņemt atzīmi no attiecīgās "LIMITE" rūtiņas jaunajā reģistrācijas sistēmā, ko Padome ieviesa 2016. gada novembrī. Pašlaik ir jāizdod labojums — labojums —, lai atceltu statusu “LIMITE”, kas ir ilgstoša procedūra. Šīs sistēmas īstenošana ir iekļauta Padomes 2018. gada darba programmā.

34. Ombuds uzskata, ka ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi leģislatīviem dokumentiem vajadzētu būt gan izņēmuma gadījumiem, gan ierobežotiem laikā līdz absolūti nepieciešamajam, kā noteikts ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem. Attiecīgi ombuds uzskata, ka standarta nostājai attiecībā uz Padomes leģislatīvajiem dokumentiem vajadzētu būt tādai, ka tie pēc iespējas lielākā mērā ir jādara tieši pieejami sabiedrībai. Ombuds uzskata, ka pašreizējā plaši izplatītā un patvaļīgā prakse vairumu sagatavošanas dokumentu pašreizējās likumdošanas procedūrās apzīmēt kā “LIMITE” ir nesamērīgs ierobežojums pilsoņu tiesībām uz pēc iespējas plašāku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem. Tā ir administratīva kļūme.

35. Ombuds iesaka Padomei izstrādāt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus LIMITE statusa piemērošanai. Faktiski “LIMITE” statuss būtu jāpiemēro tikai tiem dokumentiem, kuri novērtēšanas brīdī ir atbrīvoti no publiskošanas, pamatojoties uz vienu no izņēmumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par piekļuvi dokumentiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku piekļuvi, ombude iesaka Padomei sistemātiski pārskatīt dokumentu “LIMITE” statusu pirms konkrētā tiesību akta galīgās pieņemšanas. Šī pārskatīšana būtu jāveic pirms neoficiālu sarunu sākšanas starp Padomi, Eiropas Parlamentu un Komisiju tā dēvētajos trialogos, kad Padome jau būs panākusi sākotnējo nostāju (oficiāli vai neoficiāli) par tiesību akta priekšlikumu.

36. Visbeidzot, ombuds norāda, ka saskaņā ar savu reglamentu (9. panta 3. punkts) un pievienotajām piezīmēm [39] Padome pati, Pastāvīgo pārstāvju komiteja vai darba grupas var un bieži vien arī veic tā sauktos “indikatīvos balsojumus”; tie nav uzskatāmi par “formālu” balsojumu Līgumu nozīmē, tiem nav juridiska spēka un tos nepublisko.

Secinājums

37. Ombuda secinājumi ir šādi: 1) vispārējā līmenī ombuds uzskata, ka Padomes pašreizējā pieeja, saskaņā ar kuru tās leģislatīvie dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai, neatbilst tam, ko no Padomes sagaida attiecībā uz leģislatīvo pārredzamību, un ka tā ir administratīva kļūme; ii) konkrētā līmenī ombuds uzskata, ka Padomes nespēja sistemātiski reģistrēt to dalībvalstu identitāti, kuras ieņem nostāju likumdošanas procedūrā, un tās nesamērīgā LIMITE statusa piemērošana dokumentiem ir administratīva kļūme. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu viņa turpmāk sniedz trīs atbilstīgus ieteikumus.

Ieteikumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz Padomei šādus ieteikumus:

Padomei būtu:

1. Sistemātiski reģistrēt to dalībvalstu identitāti, kuras pauž nostāju darba sagatavošanas struktūrās.

2. Izstrādāt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus LIMITE statusa piemērošanai saskaņā ar ES tiesību aktiem.

3. Sistemātiski pārskatīt dokumentu statusu “LIMITE” agrīnā posmā, pirms tiesību akta galīgās pieņemšanas, tostarp pirms neoficiālām sarunām trialogos, kad Padome būs panākusi sākotnējo nostāju par priekšlikumu.

Padome tiks informēta par šiem ieteikumiem. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Padome līdz 2018. gada 9. maijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

Ņemot vērā šā jautājuma nozīmību ES iedzīvotājiem, ombude neatbalstītu lūgumus pagarināt šo trīs mēnešu termiņu.

Ierosinājumi uzlabojumiem

Padomei būtu:

1. Pārskatīt, kā tā pilda savu juridisko pienākumu padarīt leģislatīvus dokumentus tieši pieejamus. Šī pārskatīšana būtu jāpabeidz 12 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma datuma, un tās rezultātā turpmāko 12 mēnešu laikā būtu jāpieņem attiecīgi jauni pasākumi.

2. Pieņemt pamatnostādnes par dokumentu veidiem, kas darba sagatavošanas struktūrām būtu jāsagatavo saistībā ar likumdošanas procedūrām, un informāciju, kas jāiekļauj šajos dokumentos.

3. Atjaunināt Padomes reglamentu, lai atspoguļotu pašreizējo praksi attiecībā uz tādu leģislatīvo dokumentu publiskošanu, kuros ietvertas dalībvalstu nostājas, kā to izklāstījusi Padomes prezidentvalsts Nīderlande 2016. gadā.

4. Uzskaitiet visu veidu dokumentus savā publiskajā reģistrā neatkarīgi no to formāta un no tā, vai tie ir pilnībā pieejami, daļēji pieejami vai vispār nav pieejami.

5. Uzlabot publiskā dokumentu reģistra un tā meklēšanas funkcijas lietotājdraudzīgumu.

6. Izstrādāt īpašu un atjauninātu tīmekļa vietni katram tiesību akta priekšlikumam, sekojot Eiropas Parlamenta Likumdošanas observatorijas piemēram.

 

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2018. gada 9. februārī

 

pielikumi

1. pielikums. Padomes darba sagatavošanas struktūru darba dokumentēšana

Uzsākot izmeklēšanu, ombude norādīja, ka Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmju kontekstā sagatavotā dokumentācija ir zināmā mērā konsekventa ^[40]. Tomēr šķita, ka citās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, jo īpaši darba grupās, ir atšķirīga prakse attiecībā uz to, kādi dokumenti jāsagatavo un kāda informācija tajos jāiekļauj.

Attiecībā uz sagatavošanas struktūrās sagatavoto dokumentu konsekvenci ombude saprot, ka Padome sagatavo dažāda veida dokumentus, lai reģistrētu sagatavošanas struktūrās notikušo sarunu progresu un rezultātus. Tās var būt sanāksmes ar darba kārtību, pavaddokumentiem, ziņojumiem, darba rezultātiem, apspriežu protokolu kopsavilkumiem, kompromisa tekstiem, piezīmēm delegācijām utt.

Trīs leģislatīvo dosjē pārbaude parādīja, ka izstrādes prakse atšķīrās atkarībā no PĢS darba sagatavošanas struktūras un atbildīgā departamenta. Piemēram, lai gan PĢS izstrādāja detalizētus "darba rezultātus" dažām darba sagatavošanas struktūras sanāksmēm [41], kas sagatavoja Padomes nostāju attiecībā uz projektu Lēmumam par nedeklarēta darba novēršanu, šādu ierakstu nav attiecībā uz abu pārējo darba sagatavošanas struktūru sanāksmēm, kurās apsprieda Datu aizsardzības regulu ^[42] un Direktīvu par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību [43]. Tāpat PĢS regulāri sagatavoja “piezīmes” ar dalībvalstu rakstisku komentāru apkopojumiem par Datu aizsardzības regulas projektu, bet attiecībā uz abiem pārējiem tiesību aktiem šādu “piezīmju” nav. Šos apsvērumus apstiprināja vairākas atbildes Ombuda sabiedriskajā apspriešanā, kurā tika paustas bažas jo īpaši par to, ka dažām darba sagatavošanas struktūrām nav protokolu.

Ombuds atzīst, ka dokumentu sagatavošanā ir vajadzīga zināma elastība, lai ņemtu vērā dažādos darba sagatavošanas struktūru veidus un apspriežamo tematu dažādību nolūkā padarīt sarunu procesu pēc iespējas efektīvāku. Tomēr atšķirīgai izstrādes praksei vajadzētu būt pamatotai tikai ar likumdošanas lietas būtību un ar to saistīto sagatavošanas diskusiju īpatnībām. Tomēr Padomes atbildē Ombudam ir atzīts, ka prakses atšķirības starp PĢS departamentiem nav saistītas tikai ar konkrētās lietas būtību; atšķirīgās pieejas izriet arī no atšķirīgas administratīvās prakses [44].

2. pielikums. Padomes dokumentu publiskais reģistrs

PĢS parasti reģistrē darba sagatavošanas struktūrās notikušo diskusiju progresu un rezultātus tā dēvētajos "standarta" dokumentos (tos parasti sauc par "ST" dokumentiem). Tiem visiem ir individuāls atsauces numurs un iestāžu kodekss, kas saista dokumentus ar konkrētu tiesību akta priekšlikumu. Standartdokumenti pēc noklusējuma tiek iekļauti publiskajā reģistrā (lai gan paši dokumenti var nebūt uzreiz tieši pieejami sabiedrībai).

Vēl nesen Padome sagatavoja arī daudzus citus dokumentus [45]. Daži no šiem dokumentu veidiem vairs netiek izmantoti. Drīzāk šodien kopš jaunas IT sistēmas ieviešanas visi dokumenti, kas nav klasificēti kā standarta dokumenti, tiek saukti par darba dokumentiem. Darba dokumentos var būt, piemēram, dalībvalstu rakstiski komentāri vai jautājumi par tiesību aktu projektiem vai neoficiāliem dokumentiem [46] par dažādiem tematiem, kas saistīti ar konkrētu tiesību akta projektu.

Darba dokumenti to sagatavošanas laikā netiek automātiski iekļauti publiskajā reģistrā. Tā vietā PĢS reizi ceturksnī un par katru darba grupu publiskajā reģistrā publicē "standarta"dokumentu, kurā ietverts to darba dokumentu saraksts, kurus PĢS ir izplatījis konkrētajai darba grupai attiecīgajā laikposmā. Tādējādi darba dokumentiem nav atsevišķa ieraksta dokumentu publiskajā reģistrā, un uz tiem nav arī starpiestāžu kodeksa, kas tos sasaistītu ar konkrētu leģislatīvu dosjē.

Ombuds arī pārbaudīja, kā Padomes publiskajā reģistrā var atrast dokumentus un informāciju par tiesību aktu projektiem.

Tiesību aktu priekšlikumu gadījumā reģistrā var būt simtiem dokumentu, kas izkaisīti pa dažādām tīmekļa vietnes sadaļām. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par visu dokumentāciju, ko Padome darījusi pieejamu attiecībā uz vienu tiesību aktu – no Komisijas priekšlikuma līdz tā pieņemšanai Padomē –, ir jāveic četri dažādi meklējumi reģistrā sarunām sagatavošanas struktūrās [47] un divi meklējumi citās tīmekļa vietnes sadaļās diskusijām Padomes līmenī [48].

Vispilnīgākā meklēšana reģistrā, ko pašlaik var veikt, ir balstīta uz tiesību akta starpiestāžu kodeksu. Ombuda veiktā pārbaude parādīja, ka šādā meklēšanā ne vienmēr ir redzami daži svarīgi dokumenti, kas saistīti ar leģislatīvā akta projektu, piemēram, Padomes Juridiskā dienesta skaidrojumi.

Pieejamās dokumentācijas pašreizējā parādīšana apgrūtina arī visu sarunu posmu hronoloģisku reproducēšanu. Vairākās atbildēs, kas tika saņemtas Ombuda rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā, tika norādīts, ka ir grūti noteikt atsevišķu dokumentu lomu, statusu un vietu vispārējā likumdošanas procesā. Pārbaudē atklājās arī grūtības identificēt dokumentus reģistrā, pamatojoties uz to nosaukumu. Kopumā, lai atrastu konkrētu dokumentu, var būt nepieciešamas plašas iepriekšējas zināšanas par Padomes darbību.

 

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] "Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komitejā" ir 28 dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji (Pastāvīgo pārstāvju komiteja II) vai pastāvīgo pārstāvju vietnieki (Pastāvīgo pārstāvju komiteja I).

[3] Darba sagatavošanas struktūru saraksts ir pieejams: http://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/preparatory-bodies/

[4] Līguma par Eiropas Savienību 1. pants un 10. panta 3. punkts.

[5] Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 2. punkts.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 43. lpp. (Regula 1049/2001).

[7] Padomes atbilde ir pieejama šeit:  https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/83029/html.bookmark

[8] Ombuds sabiedriskajā apspriešanā saņēma 22 iesniegumus, kas atrodami šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/case.faces/en/49461/html.bookmark

[9] Inspekcijas ziņojums ir pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/case.faces/en/49461/html.bookmark

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2016/344 (2016. gada 9. marts) par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu.

[12] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2012 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

[13] Regulas 1049/2001 12. panta 2. punkts.

[14] Regulas 1049/2001 4. pants.

[15] Tiesa uzskata, ka intereses, ko aizsargā Regulas 1049/2001 4. pants, ir jālīdzsvaro ar sabiedrības interesēm, kas ir “acīmredzami īpaši svarīgas, ja Padome darbojas likumdevēja statusā”, lieta C-280/11 P Padome pret Access Info Europe [2013], 33. punkts.

[16] Lieta C-280/11 P Padome pret Access Info Europe [2013].

[17] PĢS, Novērtējums par Tiesas nolēmuma ietekmi lietā C-280/11 P (Padome pret Access Info Europe), 8863/16, 2016. gada 18. maijs, 3. lpp.

[18] Padomes reglamenta 11. panta 4. punkta b) apakšpunkts, II pielikums.

[19] Padomes reglamenta 11. panta 6. punkts, II pielikums.

[20] Lieta C-280/11 P Padome pret Access Info Europe [2013], 40. punkts.

[21] Padomes prezidentvalsts Nīderlande 2016. gadā ierosināja, ka "Padomes reglaments, jo īpaši II pielikuma 11. pants par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem, pilnībā neatbilst jaunākajai judikatūrai. Lai gan praksē šķiet, ka Padome pilnībā ievēro nolēmumu par piekļuvi informācijai, prezidentvalsts uzskata, ka reglamenta II pielikuma 11. pantā paredzētie īstenošanas noteikumi būtu jāpielāgo nesenajai ES tiesu judikatūrai", sk. PĢS, Informācijas jautājumu darba grupa, 2016. gada 19. maijs, 9536/16, 2016. gada 26. maijs, 3. lpp.

[22] Skatīt ģenerāladvokāta Cruz Villalón atzinumu lietā C-280/11 P Padome pret Access Info Europe, 61. punkts.

[23] Lieta T-233/99 Access Info Europe pret Eiropas Savienības Padomi [2011], 69. punkts (izcēlums pievienots).

[24] Padome savas tīmekļa vietnes sadaļā "Politika" ir izveidojusi īpašas tīmekļa vietnes galvenajiem tiesību aktu kopumiem, bet tajās ir minēti tikai Padomes – dažkārt Pastāvīgo pārstāvju komitejas – līmenī notikušo apspriežu rezultāti. Lai iegūtu kopsavilkumu par diskusijām sagatavošanas struktūras līmenī, jaunākais progresa ziņojums ir jāmeklē publiskajā reģistrā.

[25] Attiecīgie noteikumi par “LIMITE” dokumentu apstrādi ir Padomes reglaments un iekšējās pamatnostādnes par “Padomes iekšējo dokumentu apstrādi”, dokuments Nr. 11336/11.

[26] Saskaņā ar ES tiesību aktiem par piekļuvi dokumentiem leģislatīviem dokumentiem “būtu jābūt tieši pieejamiem pēc iespējas lielākā mērā”, sk. Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. apsvērumu.

[27] Padomes leģislatīvie dokumenti var būt sanāksmju darba kārtības, pievienotie dokumenti, ziņojumi, darba rezultāti, diskusiju protokolu kopsavilkumi, kompromisa teksti, piezīmes utt.

[28] Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punkts.

[29] Regulas 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punkts.

[30] Galvenais izņēmums ir dokumenti, kam jābūt tieši pieejamiem saskaņā ar Padomes reglamentu, sk. Padomes reglamenta 11. panta 3. un 5. punktu un II pielikumu.

[31] Skatīt Padomes reglamenta 11. panta 4. punktu, II pielikumu.

[32] Attiecībā uz principu par pēc iespējas plašāku publisku piekļuvi skatīt apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P Zviedrija un Turco pret Padomi, 2008, Krājums I-4723, 34. punkts, un lietu C-280/11 P Padome pret Access Info Europe, 2013, 27. punkts.

[33] Nīderlandes COSAC delegācijas dokuments par ES pārredzamību „Slēgtu durvju atvēršana: Making the EU more transparent for its citizens”, ko Nīderlandes Tweede Kamer (otrā palāta) iesniedza kā ieguldījumu ombuda sabiedriskajā apspriešanā, apgalvo, ka “Padomes veiktā dokumentu apstrāde ir ES tiesību aktu un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu pārkāpums”.

[34] PĢS, LIMITE dokumentu izdošana un publiskošana, 5109/1/17 REV 1, 2017, 3. lpp.

[35] Datu aizsardzības regulas gadījumā piecus gadus pēc Komisijas priekšlikuma.

[36] https://www.eerstekamer.nl/bijlage/20170217/information_note_of_general/document3/f=/vkbtj89ausrl.pdf

[37] Kā noteikts Regulas 1049/2001 4. pantā.

[38] PĢS, LIMITE dokumentu izdošana un publiskošana, 5109/1/17 REV 1, 2017, 3. lpp.

[39] Padome, Komentāri par Padomes reglamentu, 2016. gads, 54. lpp., pieejami šeit: http://www.consilium.europa.eu/media/29824/qc0415692enn.pdf

[40] Pastāvīgo pārstāvju komitejas darba kārtības publicē pirms sanāksmēm, un protokolu kopsavilkumus parasti publicē neilgi pēc sanāksmēm.

[41] Sociālu jautājumu darba grupa.

[42] Informācijas apmaiņas un datu aizsardzības jautājumu darba grupa (DAPIX).

[43] Telekomunikāciju un informācijas sabiedrības jautājumu darba grupa.

[44] Padome atbildes pielikumā pievienoja PĢS 2015. gada pirmajā pusē veiktā izvērtējuma vispārējos secinājumus par tādu dokumentu izstrādi, kas saistīti ar Padomes likumdošanas darbībām. Pētījums apstiprināja, ka dokumentu sagatavošanas prakse un formāts, kas delegācijām tiek izplatīts sarunu laikā, katrā PĢS departamentā ir atšķirīgs.

[45] Piemēram, "document de séance" (DS), sanāksmju dokumenti (MD), darba dokumenti (WK) vai dokuments "sans numéro" (SN), sk. PĢS, Understanding the Council’s open datasheets, 2016, 14. un 16. lpp.

[46] “Neoficiāls dokuments” attiecas uz neoficiālu dokumentu, kas iesniegts sarunu laikā, lai panāktu vienošanos par strīdīgiem jautājumiem, ne vienmēr uzņemoties saistības autoram (kas var būt Eiropas Komisija, Padomes prezidentvalsts vai atsevišķas dalībvalstis).

[47] Pēc starpiestāžu lietas koda sagatavošanas dokumentu sarakstam; pēc darba grupas/komitejas nosaukuma — darba kārtības un iespējamie darba rezultāti saistībā ar diskusijās iesaistītajām darba grupām/komitejām; līdz datumam iedaļās "Agendas" un "Coreper protokolu kopsavilkumi" Pastāvīgo pārstāvju komitejas diskusijām; pēc dokumenta numura dažiem saistītiem dokumentiem, kuriem nav starpiestāžu lietas numura (piemēram, Komisijas paziņojumiem).

[48] Padomes protokolu un papildu dokumentu, piemēram, darba kārtību, informatīvu kopsavilkumu un protokolu, tīmekļa vietnes sadaļā "Sanāksmes" un Padomes atklāto sēžu straumēšanas tīmekļa vietnes sadaļā "Prese".