Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ^[1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība attiecas uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi audioierakstiem, kurā dalībvalstu ierēdņi apspriež grozījumus Komisijas priekšlikumā regulai par ekodizaina prasībām elektroniskajiem displejiem [2] un ar to saistīto e-pastu.

2. Ekodizaina direktīva [3] paredz izveidot saskaņotus ES mēroga noteikumus, lai uzlabotu enerģiju patērējošu ražojumu, piemēram, mājsaimniecības ierīču, datoru un elektromotoru, ekoloģiskos raksturlielumus.

3. Ekodizaina direktīvu īsteno ar konkrētiem ražojumiem paredzētām regulām, ko pieņem Komisija [4]. Šīs regulas tiek pieņemtas, izmantojot tā saukto “komitoloģijas procedūru”[5], kurā piedalās ES dalībvalstis.

4. Sūdzības iesniedzējs — organizācija, kas pārstāv ķimikāliju uzņēmumus, — 2019. gada martā pieprasīja publisku piekļuvi visiem Komisijas rīcībā esošajiem “dokumentiem”, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanas procesu, kura rezultātā tika pieņemta Komisijas regula, ar ko nosaka ekodizaina prasības elektroniskajiem displejiem.

5. Komisija 2019. gada aprīlī publiskoja dažus dokumentus. Tomēr tās publiskotajos dokumentos nebija informācijas par to dalībvalstu identitāti, kuras lūdza grozīt Komisijas priekšlikumu par halogenēto antipirēnu izmantošanu produktos [6].

6. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada maijā iesniedza pieprasījumu pārskatīt Komisijas sākotnējo atteikumu (tā dēvētais “atkārtotais pieteikums”). Šajā atkārtotajā pieteikumā sūdzības iesniedzējs konkrēti jautāja, vai Komisijas rīcībā ir dokumenti, kuros var identificēt dalībvalstis, kas bija lūgušas grozīt Komisijas priekšlikumu.

7. Komisija atbildēja 2019. gada septembrī. Tajā tika identificēti vairāki audioieraksti Ekodizaina komitejas sanāksmēs (kurās dalībvalstis apsprieda Komisijas priekšlikumu) un viens e-pasts [7]. Tā atteica piekļuvi ierakstiem, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt ierakstos runājošo personu privāto dzīvi un neaizskaramību ^[8] un nepieciešamību aizsargāt lēmumu pieņemšanas procesu [9]. Tā arī atteica piekļuvi e-pastam līdzīgu iemeslu dēļ.

8. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2019. gada 21. oktobrī vērsās pie Ombuda. Tā precizēja, ka pieprasījums attiecas tikai un konkrēti uz dokumentiem, kuros ir ietverta to dalībvalstu nostāja un identitāte, kuras lūdz iesniegt grozījumus Komisijas priekšlikumā par halogenētiem antipirēniem.

Izmeklēšana

9. Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas lēmumu nepiešķirt piekļuvi sūdzības iesniedzēja pieprasītajiem ierakstiem.

10. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar Komisijas pārstāvjiem un pārbaudīja attiecīgos lietas materiālus. Darba grupai tika izsniegtas Ekodizaina komitejas audioierakstu kopijas. Ombuds saņēma arī sūdzības iesniedzēja komentārus par pārbaudes ziņojumu.

Ombudam iesniegtie argumenti

Eiropas Komisijas iesniegtie argumenti

Personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība

11. Komisija norāda, ka valsts ierēdņi un Komisijas darbinieki, kas runā par audioierakstiem, ir identificējami. Tāpēc balss ieraksti esot šo personu “personas dati”.

12. Attiecībā uz e-pastu Komisija apgalvo, ka tajā ir ietverti arī personas dati, piemēram, personu vārdi un iniciāļi, kā arī viņu kontaktinformācija vai amata nosaukumi. Komisija norāda, ka šī informācija ir personas dati ^[10].

13. Komisija apgalvo, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis vajadzību pārsūtīt viņam personas datus.^[11] Neatkarīgi no tā, pat ja sūdzības iesniedzējs būtu pierādījis šādu nepieciešamību, ir pamats pieņemt, ka dokumentos atspoguļoto personas datu izpaušana kaitētu attiecīgo datu subjektu likumīgajām interesēm.

Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība

14. Komisija norāda, ka tās lēmumu pieņemšanas process vēl nebija pabeigts, jo Komisija vēl nebija pieņēmusi tiesību aktu.

15. Pēc tam tā norādīja, ka tās standarta reglamentā ir paredzēts, ka sanāksmju protokolu kopsavilkumos nav minēta dalībvalstu nostāja komitejas apspriedēs un ka šīs apspriedes paliek konfidenciālas [12]. Tāpēc ^Komisija apgalvo, ka tā nevar piešķirt piekļuvi dokumentiem, kuros ir atsauces uz dalībvalstīm, kas komitejas sanāksmēs ir paudušas viedokļus, jo tādējādi iepriekš minētajām konfidencialitātes prasībām tiktu atņemta jēgpilna ietekme.

16. Turklāt Komisija apgalvo, ka Komitoloģijas regulas 10. pantā ir skaidri minēti dokumenti, kas būtu jāpublisko ^[13]. Tāpēc saskaņā ar šo noteikumu pieņemtā standarta reglamenta 10. pantā ir netieši noteikts, kurus dokumentus nedrīkst publicēt. Tāpēc Komisija secina, ka dalībvalstu individuālās nostājas nevar publiskot.

17. Attiecībā uz plašākas piekļuves piešķiršanu “dokumentiem, kas ir ES iestāžu rīcībā, tām darbojoties likumdevēja statusā, tostarp saskaņā ar deleģētām pilnvarām”^[14], Komisija apgalvo, ka tā jau ir piešķīrusi pilnīgu piekļuvi četriem dokumentiem un ka pastāv konkrēts un reāls risks, ka dalībvalstu individuālo nostāju publiskošana apdraudētu savstarpējo uzticēšanos un tādējādi arī lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti.

Sevišķas sabiedrības intereses

18. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja arguments par sabiedrības interesēm, proti, “vajadzību ļaut ieinteresētajām personām saprast, kāpēc un kā Komisija integrē grozījumu par halogenētiem antipirēniem minētajā īstenošanas pasākumā, kas pieņemts saskaņā ar Ekodizaina direktīvu”, nav sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, bet gan individuālas intereses ^[15]. Komisija norādīja, ka tā nevar pamatot sevišķi svarīgas sabiedrības intereses.

Sūdzības iesniedzēja argumenti

19. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka dokumenti, kuros ietverts dalībvalstu viedoklis par Komisijas priekšlikumu, būtu jāpublisko.

20. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija kļūdaini atsaucas uz Komitoloģijas regulas 9. pantu un saskaņā ar šo tiesību normu pieņemtā standarta reglamenta 10. pantu, lai atteiktu piekļuvi pieprasītajai informācijai. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka 9. pants tikai paredz, ka uz komitejām attiecas arī Regula 1049/2001. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Ombuda ieteikumu lietā 2142/2018/TE ^[16], kurā Ombuds konstatēja, ka “Komitoloģijas regulā nav noteikuma, kurā būtu noteikts, ka protokolu kopsavilkumos neiekļauj individuālās nostājas, ko dalībvalstu pārstāvji pauduši komiteju darba ietvaros. Komitoloģijas regulā nav arī citu noteikumu, kas noteiktu konfidencialitātes prasības komiteju darbam (...)."

21. Sūdzības iesniedzējs arī apstrīd viedokli, ka dalībvalstu vārdu izpaušana kaitētu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam, jo par atbildīgās komitejas atzinumu balsoja 2018. gada 19. decembrī un pārbaudes periods bija beidzies 2019. gada 8. maijā. .

22. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka piekļuve attiecīgās dalībvalsts nosaukumam un iemesli, ko dalībvalsts min, ierosinot grozījumus, ir būtiski, lai izprastu likumdošanas procesa attīstību.

23. Sūdzības iesniedzējs uzsver, ka šajā gadījumā būtu jāpiešķir plašāka piekļuve dokumentiem, jo Komisija saskaņā ar deleģētajām pilnvarām rīkojās kā likumdevēja ^[17].

24. Sūdzības iesniedzējs arī uzskata, ka dokumentos paustā dalībvalstu nostāja ir “vides informācija”, kā definēts ES Orhūsas regulā ^[18], un ka tādēļ piekļuves tiesību izņēmumi būtu jāinterpretē šauri.

25. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nelūdz piekļuvi “personas datiem” (piemēram, to personu vārdiem, iniciāļiem vai kontaktinformācijai, kuras rīkojas valsts iestāžu vārdā). Sūdzības iesniedzēja lūgums attiecas tikai un konkrēti uz dalībvalstu stāvokli un identitāti.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sniegts ieteikums

26. Demokrātijas stūrakmens ir nodrošināt, ka tiesību akti tiek pieņemti pārredzamā veidā. Tādējādi ir jānodrošina visplašākā sabiedrības piekļuve ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, kas saistīti ar tiesību aktu pieņemšanu [19].

27. Ombude jau iepriekš ir interesējusies par Komisijas atteikumu publiskot dalībvalstu nostājas, kas paustas saistībā ar komitoloģijas procedūrām.[20] Šādos gadījumos viņa secināja, ka noteikumi par plašāku publisku piekļuvi dokumentiem attiecas arī uz procedūrām, ar kurām iestādes pieņem īstenošanas aktus vai deleģētos aktus, kas ir tikpat lielā mērā ES tiesību sistēmas daļa kā leģislatīvie akti. Visi šie akti, lietojot plaši lietoto terminu, ir likumi. Tie ir tieši saistoši dalībvalstīm un tieši vai netieši arī pilsoņiem. Sabiedrībai ir tiesības būt pēc iespējas informētai par to, kā šie tiesību akti tika pieņemti. Šā demokrātijas pamatprincipa neievērošana var vājināt uzticēšanos ES un tās iestādēm un apdraudēt ES tiesību aktu leģitimitāti.

28. Ikvienam - pilsonim, organizācijai, lobistam - vajadzētu būt iespējai saprast pamatojumu un argumentus, kas attiecas uz mūsu tiesību aktu veidošanu. Tikai ar šādu pārredzamību ES var būt pilnībā atbildīga par tiesību aktiem, ko tā pieņem, un sabiedrība var pilnībā piedalīties debatēs par šo tiesību aktu nopelniem.

29.  Lielāka pārredzamība patiešām ļautu iedzīvotājiem un visām ieinteresētajām personām labāk koncentrēt savus centienus, lai darītu zināmus savus viedokļus Eiropas likumdevējiem. Šādu iznākumu nevajadzētu uzskatīt par apdraudējumu. Drīzāk tam labi funkcionējošā demokrātijā vajadzētu būt vēlamajam rezultātam.

30. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Ombuds 2019. gada maijā ieteica [21], ka Komisijai būtu jāatklāj dalībvalstu nostājas, kas paustas komitoloģijas procedūras kontekstā.

31. Komisija 2019. gada 11. novembrī izvēlējās neievērot Ombuda ieteikumu.

32. 2019. gada 1.  decembrī tika iecelta jauna komisāru kolēģija.

33. Nesen ievēlētā komisāru kolēģija ir norādījusi, ka pārredzamība ir viena no tās galvenajām prioritātēm. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka pilnvarojuma vēstulē, kas adresēta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam jautājumos par vērtībām un pārredzamību [22], Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka “Eiropas demokrātija ir atkarīga no pilsoņu ticības un uzticēšanās tam, kā tā darbojas, un viņu spējas saukt pie atbildības cilvēkus un iestādes, kas viņiem kalpo”. Viņa norādīja, ka viens no priekšsēdētājas vietnieka uzdevumiem ir stiprināt demokrātiju un pārredzamību, arī “nodrošinot lielāku likumdošanas procesa pārredzamību”.

34. Svarīgi ir arī atzīmēt, ka ES Padome nesen ir veikusi pasākumus, lai stiprinātu likumdošanas pārredzamību, proaktīvi darot pieejamus papildu Padomes dokumentus ^[23] Tas apstiprina, ka visās iestādēs tiek veikti pasākumi, lai ļautu sabiedrības locekļiem labāk īstenot savas demokrātiskās tiesības paust savu viedokli ES likumdošanas procesā.

35. Šajā lietā ir arī uzsvērts viens no galvenajiem Savienības lēmumu pieņemšanas pārskatāmības izaicinājumiem, proti, uzdevums nodrošināt, ka šo dalībvalstu pilsoņi var saukt dalībvalstis pie atbildības par nostājām, ko tās ieņem Savienības lēmumu pieņemšanā, it īpaši, ja šī lēmumu pieņemšana ir saistīta ar Savienības tiesību pieņemšanu. Dalībvalstis kopā ar Parlamentu ir ES likumdošanas procesa centrā. Šis priviliģētais stāvoklis rada atbildību. Pilsoņiem jābūt iespējai prasīt, lai viņu valdības atskaitītos par nostāju, ko tās pilsoņu vārdā ieņem ES likumdošanas procesā.

Izņēmumu piemērošana saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem

a) Vai piekļuve nopietni kaitētu lēmumu pieņemšanai

36. ES noteikumi par piekļuvi dokumentiem attiecas uz saturu, kas ierakstīts jebkurā plašsaziņas līdzeklī. Tāpēc šie noteikumi attiecas arī uz audioierakstiem.

37. Audioieraksti un e-pasta vēstule, kurai sūdzības iesniedzējs lūdz piekļuvi, ietver sīku informāciju par viedokļiem, ko dalībvalstis paudušas komitoloģijas procedūrā, ar kuras palīdzību Komisija centās pieņemt “īstenošanas aktu”. Kad īstenošanas akts ir pieņemts, tas ir daļa no ES tiesību aktiem.

38. Komisija apgalvo, ka šo audioierakstu un e-pasta publiskošana ir pretrunā tās “komitoloģijas reglamentam”[24], kas nepārprotami izslēdz atsevišķu dalībvalstu nostāju publiskošanu.

39. Komisija varētu pārliecinoši apgalvot, ka tai ir “noteikumu saistības” neatbrīvot dalībvalstu nostājas tikai tad, ja noteikums par izpaušanas aizliegumu būtu ietverts Līgumos vai Savienības tiesību aktos. Komitoloģija “Procedūras noteikumi”[25] nav tiesību akti. Tie ir Komisijas pieņemti administratīvi noteikumi par to, kā tā izvēlas organizēt komiteju darbu.

40. Attiecībā uz to, vai Komisijai saskaņā ar Līgumiem vai tiesību aktiem ir pienākums neatklāt dalībvalstu nostājas komitejas procedūrā, ombude norāda, ka piemērojamie ES tiesību akti, proti, Komitoloģijas regula [26], neaizliedz izpaust dalībvalstu nostājas.

41. Komiteju procedūras regulas 10. pantā ir noteikts, ka daži dokumenti, kas saistīti ar komiteju darbu, ir proaktīvi jāpublicē dokumentu reģistrā un jānosūta Padomei un Parlamentam. 10. panta mērķis ir nodrošināt, ka Padome un Parlaments ir informēti par komiteju darbu, tādējādi nodrošinot Padomei un Parlamentam minimālo proaktīvās pārredzamības līmeni. 10. pantā nekas neliecina par to, ka sabiedrība nevarētu iegūt piekļuvi tiem pašiem dokumentiem, kas minēti Komitoloģijas regulas 10. pantā, pamatojoties uz savām tiesībām, kas noteiktas Regulā 1049/2001. Turklāt Komitoloģijas regulas 10. pantā nekas neliecina par to, ka citus ar komiteju darbu saistītus dokumentus, kas nav minēti 10. pantā, bet ir Komisijas rīcībā, nevarētu publiskot saskaņā ar Regulu 1049/2001.

42. Turklāt Komitoloģijas regulas 19. apsvērumā un 9. pantā ir skaidra atsauce uz to, ka tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem ir piemērojamas komitejām un to darbam saskaņā ar Regulu 1049/2001.

43. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds vēlreiz uzskata, ka to dalībvalstu nostājas un identitātes izpaušana, kuras lūdz iesniegt grozījumus Komisijas priekšlikumā par halogenētiem antipirēniem, nav pretrunā Komitoloģijas regulai [27].

44. Attiecībā uz to, vai piekļuvi var atteikt, Regula 1049/2001 rada atspēkojamu pieņēmumu, ka ES iestādes rīcībā esošie dokumenti pēc pieprasījuma ir jāpublisko. Šo pārskatāmības prezumpciju attiecībā uz dokumentiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu pieņemšanas procesu, pastiprina prasība, ka tiem jābūt tieši pieejamiem pēc iespējas lielākā mērā.

45. Šis princips attiecas uz Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem par deleģēto aktu pieņemšanu, jo šie akti ir gan ES tiesību akti, gan direktīvas un regulas [28].

46. Komisija apgalvo, ka dalībvalstu nostāju publiskošana ievērojami palielinātu ārējā spiediena risku uz dalībvalstu pārstāvjiem Komitejā.

47. Ombuds vēlreiz norāda, ka pilsoņu spēja paust savu viedokli par ierosinātajiem tiesību aktiem ir viņu demokrātisko tiesību neatņemama sastāvdaļa.

48. Komisija nav pierādījusi, ka informācijas izpaušana paildzinātu vai sarežģītu attiecīgo lēmumu pieņemšanas pareizu norisi. Pat ja tas tā būtu, tas būtu tikai sekas tam, ka lēmumu pieņemšanas process tiktu padarīts demokrātiskāks un leģitīmāks.

49. Visbeidzot, ombuds uzskata, ka plašāka sabiedrības piekļuve komitejas darbam nevis nopietni apdraudētu lēmumu pieņemšanu, bet gan uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti, padarot to demokrātiskāku un leģitīmāku.

b) Vai piekļuve apdraudētu datu aizsardzības tiesības

50. Komisija turklāt apgalvo, ka audioierakstu saturs un elektroniskā pasta vēstulē ietvertie komentāri attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām un ka tādējādi izpaušana apdraudētu šo personu tiesības attiecībā uz viņu personas datu aizsardzību.

51. Attiecībā uz piezīmēm rakstiskajā dokumentā šo jautājumu var viegli atrisināt, rediģējot attiecīgo personu vārdus vai iniciāļus.

52. Attiecībā uz dzirdamajām balsīm audioierakstos ombude vispirms norāda, ka paustajos vārdos ir izklāstīta dalībvalstu nostāja. Tie nav atsevišķu komitejas locekļu personīgie uzskati, jo viņi stingri darbojas kā savu attiecīgo dalībvalstu pārstāvji. Tādējādi, ja audioierakstu saturs būtu ietverts rakstveida stenogrammā, tie nebūtu “personas dati”.

53. Pat ja tiktu apgalvots, ka ierakstos dzirdētās balsis, nevis personu teiktā saturs ir “personas dati”, ieraksti tomēr būtu jāizpauž, ja ir nepieciešamība datus nosūtīt konkrētam mērķim sabiedrības interesēs un ja nav iemesla pieņemt, ka varētu tikt kaitēts datu subjekta likumīgajām interesēm ^[29].

54. Sūdzības iesniedzējs ir konstatējis būtisku nepieciešamību, kas tiks apmierināta, piešķirot publisku piekļuvi ierakstiem, proti, nepieciešamību zināt dalībvalstu pausto nostāju likumdošanas procesā, lai nodrošinātu, ka likumdošanas process tiek padarīts demokrātiskāks un leģitīmāks. Tikai atklājot dalībvalstu ieņemto nostāju, dalībvalstis var tikt sauktas pie atbildības pilsoņu priekšā par nostāju, ko dalībvalstis ieņem to vārdā.

55. Ombuds piekrīt, ka šīs vajadzības apmierināšana noteikti ir “sabiedrības interesēs”.

56. Pēc tam, kad ir konstatēta būtiska nepieciešamība sabiedrības interesēs publiskot ierakstus, nākamais solis ir apsvērt, vai, publiskojot ierakstus, varētu tikt aizskartas komitejas locekļu likumīgās intereses.

57. Runājot par konkrētajiem izteikumiem, komitejas locekļi nepauž savu personīgo viedokli, bet, kā minēts iepriekš, pauž to dalībvalstu viedokli, kuras viņi pārstāv.

58. Nav arī iemesla uzskatīt, ka viņu viedokļa publiskošana, runājot formālā darba kontekstā, ietekmētu attiecīgo personu likumīgās privātās vai personīgās intereses. Komisija nav norādījusi nevienu šādu iemeslu, atbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem vai šīs izmeklēšanas gaitā.

59. Tāpēc Ombuds uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai ierakstītās balsis ir “personas dati”, ierakstu izpaušana būtu likumīga saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem.

60. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka Komisijas atteikums piešķirt publisku piekļuvi audioierakstiem un e-pastam bija administratīva kļūme. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu viņa iesaka tos atbrīvot.

Ieteikums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz Eiropas Komisijai šādu ieteikumu:

Komisijai būtu jānodrošina publiska piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, proti, attiecīgajiem audioierakstiem un e-pastam (ar rediģētiem vārdiem vai iniciāļiem).

Par šo ieteikumu tiks informēta Eiropas Komisija un sūdzības iesniedzējs. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Eiropas Komisija līdz 2020. gada 27. oktobrim nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2020. gada 27. jūlijā

 

 

[1] Eiropas Parlamenta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/GA/TXT/?uri=CELEX:31994D0262.

[2] Priekšlikums stājās spēkā 2019. gada 1. oktobrī kā Regula (ES) 2019/2021, ar ko nosaka ekodizaina prasības elektroniskajiem displejiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1576033291584&uri=CELEX:32019R2021.

[3] Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32009L0125 .

[4] Skatīt: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_19_5889 .

[5] Īsu pārskatu par „komitoloģiju” skatīt: http://ec.europa.eu/transparency/regcomitology/index.cfm?do=implementing.home.

[6] Liesmas slāpētāji ir ķīmiskas vielas, kurām vajadzētu palēnināt aizdegšanos un novērst ugunsgrēkus. Tos plaši klasificē halogenētos un nehalogenētos antipirēnos. Broms, hlors, fluors un jods ir ķīmiskās grupas elementi, kas pazīstami kā halogēni. Halogenētie liesmas slāpētāji iedarbojas tieši uz liesmu, kas ir uguns kodols.

[7] 1. Regulatīvās komitejas 2018. gada 19. decembra sanāksmes audioieraksti saskaņā ar Direktīvu 125/2009/EK, atsauce CCAB_2C_2-11_EN_19122018_1000_cBwzNBxGSJ2.

2. Regulatīvās komitejas 2018. gada 19. decembra sanāksmes audioieraksti saskaņā ar Direktīvu 125/2009/EK, atsauce CCAB_2C_2-11_EN_19122018_1430_UyhdcPdeiA2.

3. Regulatīvās komitejas 2018. gada 19. decembra sanāksmes audioieraksti saskaņā ar Direktīvu 125/2009/EK, atsauce CCAB_2C_2-11_EN_19122018_1650_ thjgTGaMIi2.

4. Sākotnējā piezīme par 2018. gada 13. decembra priekšlikumiem attiecībā uz Gaismas avotiem un Noteikumiem par displejiem, atsauce Ares(2019)4090864.

[8] Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049.

[9] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkts.

[10] Regulas 2018/1725 3. panta 1. punkts.

[11] Kā noteikts Regulas (ES) 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

[12] Komiteju standarta reglamenta (2011/C 2016/06) 10. panta 2. punkts un 13. panta 2. punkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX%3A32011Q0712%2801%29.

[13] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:32011R0182.

[14] Regulas 1049/2001 6. apsvērums.

[15] Vispārējās tiesas 2016. gada 26. maija spriedums lietā International Management Group/Eiropas

Commissio n, T-110/15, EU:T:2016:322, 56. punkts.

[16] Eiropas Ombuda ieteikums lietā 2142/2018/TE par Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi dalībvalstu nostājām par norādījumu dokumentu par pesticīdu riska novērtējumu attiecībā uz bitēm, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/113624.

[17] Regulas 1049/2001 6. apsvērums.

[18] Regulas (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, 2. panta d) punkta iii) apakšpunkts, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32006R1367.

[19] Sk. Regulas 1049/2001 6. apsvērumu un 12. panta 2. punktu: “Likumdošanas dokumentiem, t. i., dokumentiem, kas sagatavoti vai saņemti tādu tiesību aktu pieņemšanas procedūras laikā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, būtu jābūt tieši pieejamiem, ievērojot [īpašus izņēmumus].”

[20] Sk. lēmumu lietā 1275/2018/THH un lēmumu lietā 2142/2018/EWM.

[21] Ieteikums un lēmums lietā 2142/2018/EWM, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/113624

[22] Priekšsēdētāja vietniecei Věra Jourová 2019. gada 1. decembrī adresēta pilnvarojuma vēstule, kas pieejama vietnē https://ec.europa.eu/commission/commissioners/sites/comm-cwt2019/files/commissioner_mission_letters/mission-letter-jourova-2019-2024_en.pdf.

[23] Prezidentvalsts/Padomes Ģenerālsekretariāts (2020. gada 9. jūlijs) "Piezīme 9493/20: Likumdošanas pārredzamības stiprināšana”.

[24] Komiteju standarta reglaments (sk. 12. zemsvītras piezīmi).

[25] Jo īpaši 10. panta 2. punktā, kurā noteikts, ka sanāksmju protokolu kopsavilkumos nav minēta komitejas locekļu individuālā nostāja, un 14. panta 2. punktā, kurā noteikts, ka komitejas diskusijas ir konfidenciālas.

[26] Regula 182/2011; Sk. arī Eiropas Ombuda lēmumu lietā 2142/2018/EWM.

[27] Ieteikums un lēmumi lietās 1275/2018/THH un 2142/2018/EWM.

[28] Regulas 1049/2001 6. apsvērums.

[29] Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts.