FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Eiropas Ombuda ietekme

Ombuds katru gadu uzsāk aptuveni 350 izmeklēšanas. Pozitīvas pārmaiņas, kas izriet no šīm izmeklēšanām, bieži ienāk pakāpeniski, ES iestādēm pielāgojoties jaunām labas pārvaldības normām. Pozitīvus rezultātus palīdz sasniegt arī sadarbība ar ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kā arī sūdzības iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļu, pilsoniskās sabiedrības, Eiropas Parlamenta deputātu un ES tiesu izdarītais spiediens uz ES administrāciju.

Turpmāk ir sniegti daži piemēri par pozitīvām pārmaiņām Ombuda izmeklēšanas galvenajās jomās pēdējos gad:

Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā

Situācija iepriekš Situācija tagad

Pārredzamības trūkums ES tirdzniecības sarunās.

Kā viens no ES tirdzniecības politikas pīlāriem ir pārredzamība. Sarunu pilnvaras tiek publiskotas.

Sabiedrībai ir grūti rūpīgi pārbaudīt Eurogrupas lēmumu pieņemšanu.

Sīkāka informācija par Eurogrupas sanāksmēm ir sniegta kopsavilkumā. Tiešsaistes repozitorijs ar publiski pieejamiem Eurogrupas dokumentiem.

Nav atsevišķas procedūras Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanai.

Atsevišķa procedūra (piemēram, COM/2019/2886) ģenerālsekretāra iecelšanai.

Ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) pieņem lēmumus.

ECDC paskaidro lēmumu pamatojumu un apņemas nodrošināt pieejamāku saziņu ar sabiedrību.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) lēmumu pieņemšanas pārredzamības trūkums.

EAAPI publicē Uzraudzības padomes balsošanas rezultātus par regulatīvo standartu projektu.

Par sanāksmēm, kas notiek starp Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un farmācijas uzņēmumiem pirms tirgus piekļuves pieteikumu iesniegšanas, rodas pārskatatbildības jautājumi.

EMA ir stiprinājusi savu objektivitāti un neatkarību attiecībā uz sanāksmēm, kurās piedalās tās pārstāvji un farmācijas uzņēmumi.

Ir iespējams uzlabot to, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbojas ar ieinteresētajām personām.

ECB ir veikusi pasākumus, lai izvairītos no riska, ka potenciāli sensitīva tirgus informācija varētu tikt darīta pieejama ierobežotai auditorijai.

Lobēšanas pārredzamība un ētika

Situācija iepriekš Situācija tagad

Komisāru rīcības kodekss: paziņošanas periods attiecībā uz nodarbinātību pēc darba laika beigām ir pārāk īss. Ētikas komitejas novērtējums par komisāru jaunajām darba vietām nav publicēts.

Rīcības kodekss ir pastiprināts: Pagarināti paziņošanas termiņi, noteikumi par finanšu interešu deklarēšanu ir padarīti stingrāki. Proaktīvi publicēts vērtējums par komisāru nodarbinātību pēc pilnvaru termiņa beigām.

Ekspertu grupas: trūkst detalizētas informācijas par šīm grupām, kas sniedz ekspertu ieteikumus Komisijai.

Ekspertu grupu sanāksmju protokoli tiek publicēti,, uzaicinājumi iesniegt pieteikumus ir standarta noteikumi dalībai grupā, saite uz Pārredzamības reģistru.

Uzskats, ka ES Padomes prezidentvalstu korporatīvā sponsorēšana varētu ļaut sponsoram ietekmēt ES politiku un likumdošanas procesu.

Padomes vadlīnijas dalībvalstīm, kuras plāno nodrošināt savas prezidentūras korporatīvo sponsorēšanu.

Informētība par lobēšanu: ierobežotas apmācības vai pamatnostādnes par mijiedarbību ar lobistiem. Nav protokolu no sanāksmēm starp komisāriem un lobistiem.

Komisijas izmantotais saraksts ES ierēdņiem, kuri sadarbojas ar lobistiem, kurā apkopoti ieteikumi “Ko darīt” un “Ko nedarīt”. Publiski pieejami protokoli no komisāru sanāksmēm ar lobistiem. Ir izveidots pārredzamības portāls. Komisija un Parlaments nodrošina apmācību par lobēšanas izpratni.

Virpuļdurvju efekts: izpratnes trūkums par iespējamiem interešu konfliktiem un negatīva ietekme uz sabiedrības uzticēšanos.

Daudz plašāka izpratne par iespējamām problēmām, ko rada “virpuļdurvju efekta” lietas. Augstākās vadības darbinieku vārdi un jauni amati, kas pāriet uz struktūrām, kuras potenciāli aktīvi darbojas lobēšanas un interešu aizstāvības jomā, tiek publicēti katru gadu.

Interešu konfliktu novērtēšana publisko iepirkumu laikā: ES Finanšu regulā nav paredzēta iespēja izslēgt pieteikumu iesniedzējus interešu konflikta dēļ.

Komisija ierosināja grozīt Finanšu regulu, lai tajā iekļautu iespēju noraidīt pretendentus profesionālu interešu konflikta gadījumā.

Piekļuve dokumentiem

Situācija iepriekš Situācija tagad

Nepiemērotas prioritātes, izskatot pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem.

Daudzas ES iestādes piekrīt Ombuda ātrajai pieejai, kas ļauj formulēt secinājumus 40 darba dienu laikā.

Zāļu klīnisko pārbaužu rezultātu pārredzamības trūkums.

Eiropas Zāļu aģentūra piešķir piekļuvi klīnisko pārbaužu dokumentiem.

Komisāru ceļa izdevumi un citas ar komandējumiem saistītas izmaksas nav publicētas.

Komisija proaktīvi publicē komisāru ceļa izdevumus un dažādas komandējumu izmaksas.

Nav vienotas pieejas, kā risināt jautājumu par sabiedrības tiesībām piekļūt ES dokumentiem.

Ombuda pamatnostādnes iestādēm par to, kā vislabāk īstenot sabiedrības tiesības piekļūt ES dokumentiem.

Jauni komunikācijas rīki rada problēmas ES administrācijai sniegt piekļuvi publiskiem dokumentiem.

Plašāka šīs problēmas apzināšanās.

Labākā prakse publicēto ar darbu saistīto teksta ziņojumu reģistrēšanai.

Likumdošanas pārredzamība

Situācija iepriekš Situācija tagad

Trialogi: informācija par datumiem, darba kārtību un sarunu vedējiem, kas piedalās iestāžu sarunās par likumprojektiem.

Trialogu kalendāri un darba kārtība bieži tiek publicēti iepriekš un tiek nosaukti galvenie sarunu vedēji. Notiek darbs pie kopīgas tiesību aktu datubāzes izveides.

Padomes likumdošanas pārredzamība: maz informācijas par tiesību aktu projektu attīstību Padomes posmā.

Padome proaktīvi publicē ziņojumu par sarunām par tiesību aktu projektiem, kā arī savu pilnvarojumu likumdošanas sarunām ar Parlamentu.

Pamattiesības

Situācija iepriekš Situācija tagad

Tiesiskās aizsardzības trūkums migrantiem un bēgļiem, kuri uzskatīja, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības.

Frontex un ES Patvēruma aģentūra ir izveidojušas sūdzību izskatīšanas mehānismus par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem.

Personu ar invaliditāti tiesības: iespējas uzlabot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu.

Komisija uzlabo savas tīmekļa vietnes un tiešsaistes rīku pieejamību personām ar invaliditāti.

ES fondi: trūkst uzraudzības par to, vai ES līdzekļi tiek izlietoti saskaņā ar Pamattiesību hartu.

Uzlabota Komisijas pārraudzība, lai nodrošinātu, ka izdevumi vēl vairāk nemarginalizē dažas grupas.

Praktikanti Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) delegācijās nesaņem atalgojumu.

Praktikanti EĀDD delegācijās saņem pabalstu, lai segtu izdevumus un dzīves dārdzību.

ES valodu lietojums: trūkst skaidrības par to, kā ES iestādes izmanto ES oficiālās valodas savā publiskajā saziņā.

Ombuda ieteikumi par ES valodu lietošanu saziņā ar sabiedrību.

Eiropas Ombuda statūti: Likumā, kas reglamentē Ombuda darbību, nav paredzēts nogaidīšanas periods, lai politiķis varētu kļūt par ombudu.

Pārskatītie statūti apstiprina Ombuda pilnvaras un paredz divu gadu nogaidīšanas termiņu pašreizējiem politiķiem, kas kandidē uz ombuda amatu.