SALĪDZINĀJUMS: 1278/2022/JK

Lietas nosaukums: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) atteikums piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes lēmumiem par līdzvērtību.

Datums: Otrdien, 2022. gada 18. oktobrī

Virtuāla sanāksme

Piedalījās

EVTI vārdā:

Juridiskās nodaļas vadītājs, Izpildes departaments

Juridiskie darbinieki no Juridiskā & Izpildes departaments

Starptautisko un institucionālo lietu departamenta virsnieks

Praktikants Juridiskajā un izpildes departamentā

Ombuda vārdā:

Jennifer King, juridiskā eksperte

Christophe Lesauvage, juridiskais eksperts

Tanja Ehnert, izmeklēšanas koordinatore

Nina Klubert, izmeklēšanas speciāliste

Sanāksmes mērķis

Sanāksmes mērķis bija Ombuda izmeklēšanas grupai precizēt kontekstu un iemeslus, kas izklāstīti EVTI 2022. gada 29. jūnija apstiprinošajā lēmumā atteikt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

Šajā nolūkā pirms sanāksmes 2022. gada 15. septembrī EVTI tika nosūtīts jautājumu saraksts kopā ar sanāksmes pieprasījumu.

Ievads un procesuālā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa iepazīstināja ar sevi, pateicās EVTI pārstāvjiem par tikšanos ar viņiem un izklāstīja sanāksmes mērķi. Viņi izklāstīja tiesisko regulējumu, kas attiecas uz Ombuda rīkotajām sanāksmēm, jo īpaši to, ka Ombuds bez EVTI iepriekšējas piekrišanas neizpaudīs nekādu informāciju, ko EVTI ir identificējusi kā konfidenciālu, ne sūdzības iesniedzējam, ne jebkurai citai personai ārpus Ombuda biroja ^[1].

Izmeklēšanas grupa paskaidroja, ka tā sagatavos ziņojuma projektu par sanāksmi, kas jānosūta EVTI, lai nodrošinātu, ka saturs ir faktiski precīzs un pilnīgs. Pēc tam sanāksmes ziņojums tiks pabeigts, iekļauts lietas materiālos un iesniegts sūdzības iesniedzējam. Ziņojumā netiktu iekļauta konfidenciāla informācija vai kā citādi sniegta sūdzības iesniedzējam vai kādai trešai personai.

Apmainītā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa aicināja EVTI pārstāvjus pirms konkrēto jautājumu izskatīšanas izteikt ievadpiezīmes.

EVTI pārstāvji paskaidroja, ka EVTI kopumā ir ļoti pozitīva mijiedarbība ar pieteikumu iesniedzējiem publiskas piekļuves pieprasījumos un ka EVTI nopietni uztver savus pienākumus saskaņā ar Regulu 1049/2001. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis divus iepriekšējus pieprasījumus, un attiecīgā pieprasījuma darbības joma bija ļoti plaša, kā tas parasti nav gadījumā ar publiskās piekļuves pieprasījumiem, kurus tas izskata. EVTI pārstāvji paskaidroja, ka Aģentūra sadarbojās ar sūdzības iesniedzēju, lai pieprasījumu padarītu pēc iespējas pārvaldāmāku resursu ziņā un ņemot vērā sūdzības iesniedzēja intereses.

EVTI pārstāvji paziņoja, ka saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 4. punktu ir veikuši apspriešanos ar trešām personām ar Eiropas Komisiju (Komisiju), un Komisija sniedza atbildi 2022. gada 24. jūnijā. Tās apstiprināja, ka EVTI nav līdzīgi apspriedusies ar Apvienotās Karalistes iestādēm, un norādīja, ka šāds pienākums rodas tikai tad, ja iestāde apsver (daļēju) izpaušanu un ja nav skaidrs, vai dokumenti būtu jāizpauž. Šajā lietā tās norādīja, ka ir skaidrs, ka strīdīgie dokumenti nav jāizpauž. EVTI paskaidroja, ka, lai gan Komisija paļāvās uz izņēmumu saistībā ar starptautisko attiecību aizsardzību, lai pamatotu šo dokumentu neizpaušanu, tā attiecībā uz konkrētiem dokumentiem balstījās arī uz diviem citiem iemesliem. Saskaņā ar ES tiesu judikatūras prasībām EVTI bija veikusi pati savu novērtējumu un noteikusi, ka strīdīgos dokumentus nevar izpaust, pamatojoties uz vienu vienīgu izņēmumu, jo tas kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām. Atbildot uz izmeklēšanas grupas jautājumu, EVTI norādīja, ka Komisija jebkurā gadījumā ir tās galvenais sarunu partneris un ka apspriešanās ar Apvienoto Karalisti būtu sarežģījusi un aizkavējusi sabiedrības piekļuves pieprasījuma izskatīšanu, jo Apvienotā Karaliste tagad ir trešā valsts. EVTI pārstāvji norādīja, ka tie līdzsvaro sūdzības iesniedzējas tiesības uz labu pārvaldību ar nepieciešamību nekavējoties reaģēt uz viņu un ka tas ietekmē arī EVTI lēmumu neapspriesties ar Apvienotās Karalistes iestādēm.

Tas izraisīja diskusijas par dokumentiem, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja publiskās piekļuves pieprasījums. EVTI pārstāvji norādīja, ka viņi ir arī veikuši kartēšanu publiskās piekļuves pieprasījuma procesā, lai identificētu darbības jomā ietilpstošos dokumentus, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja pieprasījuma noteikumus, atkārtoto pieteikumu un sūdzības iesniedzēja pamatintereses piekļūt dokumentiem par “apspriedēm” starp Komisiju un EVTI. Tomēr tās paskaidroja, ka EVTI ir kopīgojusi visus tās rīcībā esošos dokumentus, tostarp tos, uz kuriem ir atsauces vai kuri ir saistīti ar citiem dokumentiem, ar Ombudu. Tomēr EVTI neuzskatīja, ka visi šie dokumenti ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā. EVTI pārstāvji norādīja, ka, ja viņi būtu uzskatījuši, ka visi šie dokumenti (t. i., tie, kas saistīti vai pievienoti e-pasta sarakstei) ietilpst pieprasījuma darbības jomā, viņiem būtu bijis jāapspriežas ne tikai ar Komisiju un Apvienoto Karalisti, bet arī ar citām trešām personām. Tas sūdzības iesniedzējam būtu radījis papildu kavēšanos. Atbildot uz Ombuda izmeklēšanas grupas pieprasījumu, EVTI pārstāvji piekrita dalīties ar šīs kartēšanas rezultātiem un to dokumentu sarakstu, kurus EVTI uzskatīja par tādiem, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā, tostarp minētā lēmuma pamatojumu.

EVTI pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā pieprasījuma plašo tvērumu, EVTI nolēma nesniegt identificēto dokumentu sarakstu, bet gan to aprakstu. Viņi norādīja, ka šāda prakse atbilst ES tiesu judikatūrai un ombuda lēmumiem [2], jo tā ļāva sūdzības iesniedzējam saprast pieprasīto dokumentu būtību un tomēr neapdraudēja aizsargājamās intereses. EVTI pārstāvji, atbildot uz izmeklēšanas grupas jautājumu, norādīja, ka tai nav juridiska pienākuma iesniegt sūdzības iesniedzējam to dokumentu sarakstu, uz kuriem attiecas pieprasījums, un ka dokumenti ir pietiekami aprakstīti tās apstiprinošajā lēmumā. Pēc tam EVTI pārstāvji paskaidroja, ka darbības jomā ietilpstošo dokumentu saraksta izpaušana pati par sevi būtu apdraudējusi minēto izņēmumu, jo tā būtu norādījusi uz informācijas apmaiņas intensitāti un būtu izraisījusi spekulācijas. Tās arī norādīja, ka saraksts, kurā nav konfidenciālas informācijas, nebūtu ļāvis sūdzības iesniedzējai noteikt, vai dokumenti viņu interesē.

EVTI pārstāvji norādīja, ka ir veikuši individuālu un konkrētu novērtējumu par visiem dokumentiem, uz kuriem, viņuprāt, attiecas pieprasījums. Tomēr viņi norādīja, ka šāda veida novērtējums var būt nedaudz subjektīvs, un atzinīgi vērtētu dažus norādījumus un konkrētus priekšlikumus, pēc kuriem vadīties, veicot šādus novērtējumus.

Attiecībā uz to dokumentu būtību, kuriem EVTI piešķīra daļēju piekļuvi, t. i., pilnīgu piekļuvi tikai ar nosacījumu, ka personas dati tiek rediģēti, EVTI pārstāvji paskaidroja, ka šie dokumenti atšķiras no citām e-pasta vēstulēm, kas netika izpaustas. Tās norādīja, ka to izpaušana nerada nekādu risku starptautiskajām attiecībām, jo ar šīm elektroniskā pasta vēstulēm saistītie vai tām pievienotie dokumenti ir publiski. Tas atšķiras no citas sarakstes ar Ombuda izmeklēšanas grupu, kurā dokumenti, kas ir saistīti vai pievienoti, nav publiski vai ir pieejami tikai pēc abonēšanas maksas. Šādos gadījumos EVTI apsvēra, vai piešķirt daļēju piekļuvi pašām motivācijas e-pasta vēstulēm, bet nolēma pret to iebilst, pamatojoties uz to, ka tā nebūtu jēgpilna piekļuve, jo tā būtu tukša aploksne.

EVTI pārstāvji arī paskaidroja, ka tās rīcībā nav dažu saistīto dokumentu un ka tie ir darīti pieejami tikai Komisijas uzturētā IKT platformā. EVTI pārstāvjiem tajā laikā bija piekļuve platformai, bet šī platforma vairs netiek izmantota. Atbildot uz ombuda izmeklēšanas grupas jautājumu, viņi apstiprināja, ka platforma nav darbojusies vairāk nekā divus gadus.

Visbeidzot, EVTI pārstāvji norādīja, ka lēmumu par līdzvērtību pieņemšanas procesu vada Komisija un ka EVTI ir tikai tehniska loma. Tās paskaidroja, ka pat informācijas apmaiņas secību starp Komisiju un EVTI varētu uzskatīt par sensitīvu. Viņi arī atsaucās uz secību, kādā tika veikti novērtējumi, un to, ka šīs secības atklāšana būtu varējusi ietekmēt starptautiskās attiecības un jo īpaši jaunās attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES. Turklāt EVTI pārstāvji norādīja, ka dokumentu izpaušana nebūtu izraisījusi saskaņotas diskusijas par turpmākiem lēmumiem par līdzvērtību.

Sanāksmes noslēgums

Izmeklēšanas grupa pateicās EVTI pārstāvjiem par laiku un sniegtajiem paskaidrojumiem, un sanāksme beidzās.

Briselē, 2022. gada 18. oktobrī

Dženifera Kinga Nina Kluberta

Juridisko ekspertu izmeklēšanas speciālists

[1] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 4.8. pants.

[2] Sk. lietu T‑701/18, Campbell / Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2020:224

.