Meklēt izmeklēšanas

Eiropas Ombude jau sen ir noteikusi “virpuļdurvju efektu”, saskaņā ar kuru valsts amatpersonas pāriet uz privāto sektoru, kā fenomenu, kas var kaitēt sabiedrības uzticībai, ja to pienācīgi nepārvalda.

Šīs pēc savas iniciatīvas veiktās izmeklēšanas mērķis bija noskaidrot, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) rīkojas saistībā ar darbinieku virpuļdurvju efektu.

Ņemot vērā ECB lomu cenu stabilitātes nodrošināšanā un finanšu iestāžu un kredītiestāžu uzraudzībā, jebkāda (bijušo) ECB darbinieku pāreja uz privātām finanšu iestādēm vai kredītiestādēm, jo īpaši tām, uz kurām attiecas ECB uzraudzība, var radīt interešu konfliktus un reputācijas riskus un izraisīt sabiedrības neapmierinātību.

Ombudes izmeklēšanā tika izvērtēts viens konkrēts gadījums, kas radīja sabiedrības bažas, kā arī 26 gadījumi, kad darbinieki pieprasīja sākt profesionālo darbību vai nu neapmaksātā atvaļinājuma laikā, vai arī pēc darba pabeigšanas ECB. Visās lietās, izņemot vienu, ECB darbinieki pārcēlās uz privāto sektoru, toskait ECB uzraudzībā esošām struktūrām un bankām.

Ombude secināja, ka ECB būtu jāpiemēro stingrāka pieeja attiecībā uz tās (bijušā) vidējā līmeņa un augstākā līmeņa darbinieku virpuļdurvju efekta pārcelšanu uz privātā sektora darbvietām, jo īpaši finanšu nozarē.

Lai novērstu trūkumus, kas radās konkrētajā gadījumā un vispārīgāk — saistībā ar to, kā ECB risina šo problēmu, ombude sniedza vairākus ierosinājumus par to, kā ECB var stiprināt savus noteikumus, tostarp saistībā ar notiekošo ECB ētikas regulējuma pārskatīšanu.

Konkrētāk, ECB būtu jāpaplašina to darbinieku loks, uz kuriem attiecas stingrākas paziņošanas un/vai nogaidīšanas prasības, vai jāizvēlas vispārēja minimālā prasība attiecībā uz visiem darbiniekiem, kas līdzinās ES Civildienesta noteikumu noteikumiem par profesionālo darbību pēc dienesta attiecību izbeigšanas.

ECB būtu arī jāpagarina no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam aizliegums bijušajiem ECB augstākā līmeņa darbiniekiem lobēt savus bijušos kolēģus.

ECB būtu vēl vairāk jāuzlabo uzraudzība attiecībā uz to, kā (bijušie) darbinieki ievēro ECB noteiktos ētikas pienākumus un nosacījumus, piemēram, publiskojot nosacījumus bijušo augstākā līmeņa darbinieku pēcnodarbinātības darbību atļaušanai, lai varētu signalizēt par iespējamiem pārkāpumiem.

Turklāt ombude ierosināja, ka gadījumā, ja ECB uzskata, ka darbinieka pieprasījums sākt profesionālo darbību neapmaksātā atvaļinājumā rada risku, ko nevar pienācīgi mazināt ar ierobežojumiem, vai ja ierobežojumus nevar efektīvi uzraudzīt vai izpildīt, tai nebūtu jāatļauj šāds pieprasījums.

 

Sūdzība attiecas uz Eiropas Banku iestādes (EBA) atteikumu piešķirt publisku piekļuvi tās Uzraudzības padomes (Padomes) balsošanas reģistriem saistībā ar diviem apsūdzības uzturēšanas projektiem par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (STAP). STAP apsūdzības uzturēšanas projekti var tikt izdoti pēc EBA veiktas izmeklēšanas par potenciāliem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, ko izdarījušas valstu uzraudzības iestādes. Šie STAP apsūdzības uzturēšanas projekti attiecās uz Maltas, Dānijas un Igaunijas uzraudzības iestādēm saistībā ar iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ko veica Maltas “Pilatus Bank” un Dānijas “Danske Bank” Igaunijas filiāle.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka pastāv interešu konflikti, jo attiecīgajos balsojumos piedalījās Padomes locekļi, kuri pārstāv Maltas, Dānijas un Igaunijas valsts uzraudzības iestādes.

Atbildot uz ombudes provizorisko lietas novērtējumu, EBA publiskoja divus minētos balsošanas reģistrus. Ombude atzinīgi novērtēja šo rīcību un uzskatīja, ka, izpaužot minēto informāciju, EBA ir atrisinājusi šo sūdzības aspektu. Ombude uzskata, ka šādu balsošanas reģistru izpaušana palīdz nodrošināt EBU Padomes locekļu neatkarīgu un ES interesēm atbilstošu rīcību. Viņa aicina EBA tāpat rīkoties ar turpmāk.

Attiecībā uz interešu konflikta jautājumu ombudes izmeklēšanas grupas veiktā dokumentu pārbaude atklāja, ka attiecīgie Padomes locekļi patiešām balsoja par to, vai EBA vajadzētu izdot STAP apsūdzības uzturēšanas projektu attiecībā uz savām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Lai gan EBA apgalvoja, ka tolaik spēkā esošie noteikumi neparedzēja to, ka Padomes locekļi būtu jāizslēdz no balsošanas, ombude uzskata, ka prasība rīkoties neatkarīgi un atbilstoši ES interesēm nozīmē, ka Padomes locekļiem patiešām nevajadzēja piedalīties balsošanā.

Tā kā 2020. gada janvārī EBA pieņēma jaunu Padomes reglamentu un politiku par interešu konfliktiem attiecībā uz personām, kas nav tās darbinieki, kura, šķiet, novērš turpmākas interešu konfliktu rašanās iespējas, ombude uzskata, ka šajā posmā turpmākai izmeklēšana nav pamatojuma. Tādēļ viņa slēdza izmeklēšanu, vēlreiz atzīstot būtisko progresu, kas tika panākts, pateicoties EBA pārvaldības struktūru gatavībai nodrošināt labāku pārredzamību.