Meklēt izmeklēšanas

Lieta attiecās uz Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EIOPA) atteikumu piešķirt publisku piekļuvi balsošanas rezultātiem un saistītajai argumentācijai saistībā ar tās Uzraudzības padomes lēmumu par regulatīvā tehniskā standarta projektu, kas attiecās uz iepakotiem mazumtirdzniecības produktiem un apdrošināšanas ieguldījumu produktiem.

Ombude veica izmeklēšanu par šo jautājumu un sākotnēji novērtēja, ka EIOPA Uzraudzības padomes pieņemtie regulatīvo tehnisko standartu projekti un visi ar to pieņemšanu saistītie dokumenti ir svarīgi elementi procesā, kurā Eiropas Komisija pieņem izrietošo deleģēto aktu. Šajā saistībā ombudi nepārliecināja EIOPA izvirzītie argumenti publiskas piekļuves atteikšanai, un viņas sākotnējais uzskats bija tāds, ka EIOPA būtu jāizpauž prasītā informācija.

EIOPA pozitīvi reaģēja uz ombudes sākotnējo novērtējumu. EIOPA apņēmās izpaust prasīto informāciju un nodrošināt, ka tās Uzraudzības padomes turpmākos protokolos tiek ietverta atbilstoša informācija par tās locekļu balsojumiem lēmumos par leģislatīviem dokumentiem. Ombude atzinīgi novērtēja EIOPA atbildi un veiktos pasākumus un slēdza izmeklēšanu.

The case concerned the High Level Forum on the proposed EU Capital Markets Union, a Commission expert group. The Forum gathered senior industry executives and top international experts and scholars to develop new ideas on related policies for the Commission.

The Forum had two types of members:

Type A - who were appointed in their personal capacity to act independently and in the public interest;

Type B - members who represented a common interest of different stakeholder organisations.

The complainant was concerned that a number of Type A members had links to financial institutions and could, as such, not be considered independent. After the Forum’s recommendations were made public, these members’ declarations of interests were no longer publicly available. In general, the complainant was concerned that the Forum’s composition was insufficiently broad and diverse.

The Ombudsman inquiry found two instances of maladministration:

1. Instead of following its own rules on conflicts of interest for Type A members, the Commission applied general measures to mitigate risks of conflicts of interest. These measures were insufficient.

2. Consequently, the split between the two types of Forum members deviated significantly from the balance that the Commission claimed it struck, and made public.

Based on her inquiry, the Ombudsman recommends that the Commission diligently apply its rules regarding conflicts of interest for individuals applying to be appointed as Type A members of expert groups. Other mitigating measures to address risks of conflicts of interest of Type A members may be taken in addition, but should not substitute the Commission’s rules to this end.

Lieta attiecās uz ECB lēmumu atteikt publisku piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz tās valsts sektora iegādes programmu (VSIP). Dokumenti tika nodoti Vācijas Federālajai valdībai, lai tā varētu novērtēt VSIP samērīgumu pēc Vācijas Konstitucionālās tiesas nolēmuma.

Atsakot piekļuvi, ECB atsaucās uz Līguma noteikumu, saskaņā ar kuru ECB Padomes procedūras netiek publiskotas. Tā arī atsaucās uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses attiecībā uz tās lēmējinstitūciju darba konfidencialitāti, nepieciešamību aizsargāt Savienības monetāro politiku un iekšējai lietošanai paredzēto dokumentu konfidencialitāti.

Ombude uzskatīja, ka ECB atteikums piešķirt publisku piekļuvi bija pamatots. Izdarot šādu secinājumu, ombude norādīja, ka uz vienu dokumentu attiecas Līguma noteikumi, kas nosaka, ka ECB Padomes darbs nav jāpublisko. ECB bija pienācīgi izskaidrojusi, kāpēc citu dokumentu publiskošana kaitētu sabiedrības interesēm monetārās politikas jomā. Ņemot vērā ievērojamās sabiedrības intereses šajā jautājumā, ombude ņēma vērā ECB centienus sniegt sūdzības iesniedzējam un sabiedrībai pēc iespējas vairāk informācijas par to un slēdza lietu.

 

Lieta attiecās uz publisku piekļuvi failiem, kas atrodas Eiropas Centrālajā Bankā (ECB), attiecībā uz vienu no bankām, uz kurām attiecas tās uzraudzības loma. ECB atteicās piešķirt piekļuvi, pamatojoties uz attiecīgo dokumentu konfidenciālo raksturu. Sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis ziņojumu ECB, apsūdzot attiecīgo banku ES tiesību aktu pārkāpumos. Pamatojoties uz savu funkciju ziņošanā par pārkāpumu un bankas rīcības negatīvo ietekmi uz prasījumu, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņam ir jāsaņem piekļuve dokumentiem.

Ombude konstatēja, ka ECB ir pamatoti uzskatījusi, ka attiecīgie dokumenti ir konfidenciāli un ar likumu aizsargāti. Fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir ziņojis par iespējamo pārkāpumu un tas var būt to ietekmējis, nenozīmē, ka viņam ir īpašas tiesības piekļūt attiecīgajiem dokumentiem.

Ombude secināja, ka ECB ir pamatoti atteikusies ļaut sūdzības iesniedzējam piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, un slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.