Godātais L. kungs! 1997. gada
19. augustā jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par iespējami negodīgiem līguma noteikumiem, ko izmanto Eiropas Komisija.
1997. gada 16. septembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja atzinumu 1997. gada 18. decembrī, un es jums to nosūtīju ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja vēlaties. Piezīmes nav saņemtas.
Tagad es rakstu, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.
Es atvainojos par laiku, kas bija vajadzīgs, lai izskatītu jūsu sūdzību.

Sūdzība

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Komisija savos preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas līgumos izmanto negodīgus noteikumus. Viņš atsaucās uz Komisijas vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami līgumiem, un iesniedza šādus četrus iebildumus:

i) Vispārīgo noteikumu 24. un 30. pantā ir paredzēts, ka Komisijai ir sešdesmit dienu termiņš, lai samaksātu saviem līgumslēdzējiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka sešdesmit dienu maksājuma termiņš šķita nesaderīgs ar neseno Komisijas ieteikumu, kurā ieteikts saīsināt maksājumu termiņus komercdarījumos.

ii) Nav noteikumu, kas uzliktu Komisijai pienākumu maksāt procentus par kavētiem maksājumiem.

iii) Vispārīgo noteikumu 6. pants šķietami izslēdz jebkādu Komisijas atbildību par zaudējumiem.

iv) Vispārīgo noteikumu 22. un 28. pants nodrošina Komisijai pārmērīgu aizsardzības līmeni attiecībā pret darbuzņēmējiem, kas nepilda saistības. Šie noteikumi dod Komisijai viena gada garantiju attiecībā uz piegādes līgumiem un dod Komisijai tiesības ieturēt 10 % no līguma summas līdz šā garantijas perioda beigām. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka šie noteikumi ir nekonsekventi, jo šķiet, ka Komisija pati sev nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, nekā Komisija ieteikusi parastajiem patērētājiem.

INQUIRY

Komisijas atzinums
Komisija par sūdzību sniedza šādus apsvērumus:

- Komisija pilnībā novērtēja problēmas, ko rada ilgi maksājumu periodi, un jau bija veikti pasākumi, lai uzlabotu praksi šajā jomā.

- Noteikumi par nokavēto procentu maksājumiem oficiāli tika reglamentēti 1997. gada jūnijā. Tādējādi visos līgumos, kas noslēgti pēc 1997. gada 1. oktobra, ir ietverts noteikums, kas kreditoriem dod tiesības uz nokavējuma procentiem.

- Attiecībā uz atbildību saskaņā ar vispārīgo noteikumu 6. pantu uz līgumiem attiecas attiecīgajos līgumos pieņemtā tiesību sistēma. Darbuzņēmēji, kuri uzskata, ka viņiem ir nodarīts kaitējums, var brīvi vērsties attiecīgajā valsts tiesā.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija pati sev nodrošina neatbilstošu aizsardzības līmeni, Komisija norādīja, ka tai ir pienākums aizsargāt Kopienas finanšu intereses. Turklāt sūdzības iesniedzēja analoģija ar parastajiem patērētāju līgumiem šķita nepietiekama, jo jebkurā gadījumā Komisija līgumos būtu jāuzskata par "patērētāju" un nav nekā slikta, ja patērētāji cenšas sev nodrošināt labāku tiesisko stāvokli nekā tas, kas izriet no piemērojamiem noteikumiem.

Lēmums

1. Šis iebildums attiecas uz to tipveida līguma noteikumu taisnīgumu, kurus Komisija ir pieņēmusi attiecībā uz preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas līgumiem. Eiropas Ombuds ir kompetents izskatīt sūdzības, kas attiecas uz līgumattiecībām, lai gan parasti atsevišķos gadījumos viņš nenosaka, vai ir noticis līguma pārkāpums. Līgumu jautājumu izmeklēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgā iestāde vai struktūra varētu saskaņoti pamatot savu nostāju attiecīgajā lietā.
2. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu Komisija ir norādījusi, ka tā ir informēta par šo problēmu un ka jau ir veikti administratīvi pasākumi, lai paātrinātu maksājumus. Jāņem vērā arī tas, ka vispārīgie noteikumi nešķiet nesaderīgi ar Komisijas pašreizējām iniciatīvām saskaņot maksājumu termiņus komerciālās un publiskā iepirkuma līgumattiecībās (1). Tāpēc Ombuds uzskata, ka nav pamata sīkāk izmeklēt šo apgalvojumu.
3. Sūdzības iesniedzēja otrais apgalvojums attiecas uz to, ka Komisijai nav pienākuma maksāt procentus par kavētiem maksājumiem. Ombuds norāda, ka līgumos, kas noslēgti ar Komisiju pēc 1997. gada 1. oktobra, tagad ir iekļauti noteikumi, kas kreditoriem dod tiesības uz nokavējuma procentiem. Tāpēc Ombuds uzskata, ka nav pamata sīkāk izmeklēt šo apgalvojumu.
4. Attiecībā uz trešo apgalvojumu šķiet, ka vispārīgo noteikumu 6. pants tikai izslēdz Komisijas atbildību par līgumattiecībām starp tiešajiem līgumslēdzējiem un to apakšuzņēmējiem. Šādas klauzulas ir izplatītas līgumattiecībās, un nešķiet, ka tās piešķirtu Komisijai pārmērīgu aizsardzības līmeni.
5. Sūdzības iesniedzēja ceturtais apgalvojums attiecas uz iespējamu pārmērīgu Komisijas pašaizsardzību attiecībā uz līgumsaistībām. Ar vispārīgo noteikumu 22. un 28. pantu Komisija ir nodrošinājusi, ka tai būs viena gada garantija piegādei saskaņā ar preču un pakalpojumu līgumiem un ka līdz minētā termiņa beigām var ieturēt 10 % no līguma summas. Komisija ir norādījusi, ka tai ir pienākums aizsargāt Kopienas likumīgās intereses, kas šajā kontekstā nozīmē pienākumu aizsargāt Kopienas finanses. Tā ir arī atzinusi, ka šīs intereses ir jālīdzsvaro ar labas pārvaldības interesēm. Ombude uzskata, ka nekas neliecina par to, ka šī līdzsvarošana būtu veikta nepareizi.

SECINĀJUMS

6. Pamatojoties uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām saistībā ar šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.
Jūsu sirsnīgi
Jacob Söderman

---

(1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, COM(98) 0126 galīgā redakcija, OV 1998, C 168/0013, II nodaļa, 8. panta 1. punkts.