Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs pauda bažas par to, ka Eiropas Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas bieži vien nebija pieejamas visās ES oficiālajās valodās. Sūdzības iesniedzējs neatsaucās uz konkrētu sabiedrisko apspriešanu, bet apgalvoja, ka, publicējot lielāko daļu apspriešanu tikai angļu un/vai franču valodā, Komisija nav nodrošinājusi, ka ES pilsoņi un ieinteresētās personas var efektīvi izmantot tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Sākotnējā atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija norādīja, ka tās sabiedriskajām apspriešanām izvēlētās valodas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, juridiskās atbilstības, izmaksu efektivitātes, steidzamības un tehniskiem ierobežojumiem. Tā arī norādīja, ka budžeta ierobežojumu dēļ Komisija nevar tulkot visas apspriešanās visās ES oficiālajās valodās.

3. Nebūdams apmierināts ar šo atbildi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

4. Ombuds sāka izmeklēšanu saistībā ar sūdzību par to, ka Komisija, nedarot pieejamas sabiedriskās apspriešanas visās ES oficiālajās valodās, nav nodrošinājusi, ka ES pilsoņi un ieinteresētās personas var efektīvi un vienlīdzīgi izmantot savas tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā.

5. Izmeklēšanas gaitā ombuds aicināja Komisiju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja bažām. Pēc sākotnējās atbildes ombuds tikās ar Komisiju. Pēc tam viņa lūdza Komisiju precizēt citus jautājumus. Ombuda lēmumā ir ņemti vērā pušu argumenti un viedokļi.

Sabiedriskās apspriešanas nav pieejamas visās ES oficiālajās valodās

6. Ombuds šo pašu jautājumu izskatīja iepriekšējā lietā (640/2011/AN).[1] Ombuds 2012. gadā slēdza šo izmeklēšanu, secinot, ka Komisijas ierobežojošā valodas politika ir administratīva kļūme. Toreizējais ombuds aicināja Komisiju nodrošināt, lai visi ES iedzīvotāji un ieinteresētās personas varētu saprast tās sabiedriskās apspriešanas, kas principā būtu jāpublicē visās ES oficiālajās valodās.

7. Šo jautājumu Eiropas Parlaments aplūkoja arī 2012. gada jūnijā pieņemtajā rezolūcijā par sabiedriskajām apspriešanām un to pieejamību visās ES valodās [2]. Rezolūcijā Parlaments mudināja Komisiju nodrošināt, ka “tiek pilnībā ievērotas un īstenotas ikviena ES pilsoņa tiesības vērsties pie ES iestādēm jebkurā no ES oficiālajām valodām, nodrošinot, ka sabiedriskās apspriešanas ir pieejamas visās ES oficiālajās valodās, ka pret visām apspriešanām izturas vienādi un ka starp apspriešanām nav diskriminācijas valodas dēļ”.

8. Komisija 2012. gada decembrī paziņojumā par normatīvo atbilstību un tam pievienotajā dienestu darba dokumentā iekļāva priekšlikumus par sabiedrisko apspriešanu, kas bija atbilde uz ombuda konstatējumiem un Parlamenta rezolūciju [3]. Komisija norādīja, ka tā izpētīs visus pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu sabiedrisko apspriešanu plašāku pieejamību valodā. Tā arī paziņoja par pasākumu kopumu apspriežu stiprināšanai, kas ietvēra pārbaudi par to, vai apspriežu dokumentus un kopsavilkumus varētu tulkot plašāk.

Ombudam iesniegtie argumenti

9. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu nodrošināt, ka sabiedriskās apspriešanas ir pieejamas visās ES valodās.

10. Saistībā ar šo izmeklēšanu ombuds aicināja Komisiju paskaidrot, kādus pasākumus tā ir veikusi kopš 2012. gada, lai izpildītu savu iepriekšējo apņemšanos nodrošināt, ka sabiedriskā apspriešana ir pieejama pēc iespējas vairākās valodās. Ombuds jo īpaši atsaucās uz Komisijas sabiedrisko apspriešanu tīmekļa vietni [4], kurā bija redzams, ka daudzu apspriešanu sākumlapa bieži vien bija tikai angļu valodā vai ierobežotā skaitā valodu.

11. Atbildot Komisija atkārtoja savu apņemšanos ievērot daudzvalodības un vienlīdzīgas attieksmes principu. Tomēr tā norādīja, ka tai ir arī pienākums efektīvi pārvaldīt savus resursus. Turpinājumā tā paskaidroja, ka tulkošanai pieejamie resursi ir ierobežoti un galvenokārt vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas juridiskās saistības, kas galvenokārt vērstas uz to, lai visi leģislatīvie un galvenie politiskie dokumenti būtu pieejami visās ES valodās. Tāpēc ne visus apspriešanas dokumentus varēja darīt pieejamus visās ES valodās.

12. Komisija minēja vairākus pasākumus, ko tā bija īstenojusi, lai atvieglotu sabiedrisko apspriešanu tulkošanu, piemēram, apspriešanas dokumentu un tiešsaistes anketu saīsināšanu, mašīntulkošanas izmantošanu konkrētiem dokumentiem un procedūru racionalizēšanu, lai labāk atvieglotu tulkošanas vajadzības.

13. Komisija arī norādīja, ka tā ir pieņēmusi vairākus politikas virzienus [5] un ieviesusi instrumentus un noteikumus, kuriem, “ja tos īstenos, būtu jāuzlabo apspriešanās valodu aptvērums”.

14. Pēc šīs sākotnējās atbildes ombude uzzināja, ka Komisija izstrādā jaunu valodu politiku attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu, kas tiks iekļauta “Labāka regulējuma rīkkopā”[6]. Ombude lūdza Komisiju informēt viņu par konkrētiem politikas pasākumiem.

15. Komisija atbildēja, ka tā ir izstrādājusi jaunu politiku attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu tulkošanu. Par pasākumiem tās darbiniekiem tika paziņots 2017. gada 28. aprīlī, un tie bija nekavējoties piemērojami. Komisija arī nosūtīja ombudam šīs jaunās politikas teksta kopiju.

Ombuda novērtējums

16. Saskaņā ar Līgumu ES pilsoņiem ir tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē [7]. Lai īstenotu šīs tiesības, ES iestādēm ir jāuztur atklāts, pārredzams un regulārs dialogs ar pārstāvības organizācijām un pilsonisko sabiedrību. Tām arī jādod pilsoņiem iespēja paust savu viedokli par jomām, kurās ES rīkojas [8].

17. Sabiedriskās apspriešanas ir viens no galvenajiem Komisijas instrumentiem sabiedrības iesaistīšanai tās darbībās, ļaujot iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām paust savu viedokli par iespējamām iniciatīvām vai tiesību aktu priekšlikumiem. Saskaņā ar Līgumu Komisijai ir pienākums nodrošināt, lai apspriešanās notiktu pēc iespējas plašākā, atklātā un pārredzamā veidā [9].

18. Lai iedzīvotāji un ieinteresētās personas varētu efektīvi iesaistīties šādā dialogā ar iestādēm, viņiem ir jāsaprot viņiem sniegtā informācija. Tāpēc daudzvalodība ir būtisks priekšnoteikums šo tiesību efektīvai īstenošanai.

19. Ombuds 2012. gadā lūdza Komisiju izstrādāt skaidras, objektīvas un pamatotas pamatnostādnes par valodu lietošanu sabiedriskajā apspriešanā, paturot prātā, ka visiem izņēmumiem no principa par visu valodu lietošanu jābūt pamatotiem un samērīgiem.

20. Kad ombuds uzsāka šo izmeklēšanu, Komisija, šķiet, nebija veikusi atbilstošus pasākumus, lai īstenotu 2012. gada ieteikumu. Faktiski daudzas sabiedriskās apspriešanas joprojām tika publicētas tikai vienā vai dažās ES oficiālajās valodās, nesniedzot nekādu konkrētu pamatojumu.

21. Tomēr 2017. gada 28. aprīlī šīs izmeklēšanas gaitā Komisija pieņēma jaunu valodu politiku attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām. Šīs politikas galvenās iezīmes var apkopot šādi:

· Sabiedriskās apspriešanas, kas saistītas ar “prioritārajām iniciatīvām” saskaņā ar Komisijas darba programmu [10], tiks tulkotas visās oficiālajās ES valodās.

Visas pārējās sabiedriskās apspriešanas būs pieejamas vismaz angļu, franču un vācu valodā.

Sabiedriskās apspriešanas, kas interesē plašu sabiedrību, būs pieejamas arī citās valodās. Valodu aptvērumu novērtēs Komisija, un tas tiks izskaidrots apspriešanas stratēģijā.

· Apspriešanās ievadkopsavilkums tiks tulkots visās oficiālajās ES valodās.

· To personu atbildes, kuras vēlas piedalīties apspriešanā, var iesniegt jebkurā no ES oficiālajām valodām.

22. Komisijas nesenajā paziņojumā “Labāka regulējuma programmas pabeigšana: labāki risinājumi labākiem rezultātiem” arī īsi norādīts, ka sabiedriskās apspriešanas par “svarīgām iniciatīvām” turpmāk būs pieejamas visās oficiālajās ES valodās [11].

23. Ombuds norāda, ka Komisijas jaunā politika cenšas noteikt skaidrus un objektīvus kritērijus konsultāciju tulkošanai. Tomēr daži politikas aspekti ir nedaudz neskaidri un interpretējami. Piemēram, sabiedriskajai apspriešanai, kas interesē plašu sabiedrību, jābūt pieejamai arī citās valodās. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas ir “plašas sabiedrības intereses” un cik “papildu valodās” šādas apspriešanās tiks darītas pieejamas.

24. Šīs izmeklēšanas kontekstā ombuds analizēja 61 sabiedrisko apspriešanu, ko Komisija uzsāka no 2017. gada 1. maija līdz 2017. gada 15. novembrim. Šīs sabiedriskās apspriešanas tika sāktas pēc jaunās politikas ieviešanas. Gandrīz puse (29) no šīm apspriešanām bija pieejamas visās ES oficiālajās valodās. 13 apspriešanās gadījumos, kas, šķiet, galvenokārt bija vērstas uz konkrētu nozari vai ieinteresētajām personām [12], kopsavilkums tika publicēts visās ES valodās, un konkrētie dokumenti bija pieejami trijās vai vairākās valodās.

25. Tomēr pārējās 19 apspriešanās neatbilda jaunajai politikai [13], vai nu nedarot vispārējo pievienoto informāciju pieejamu visās ES valodās, vai nepārtulkojot apspriešanas dokumentus, ja apspriešana attiecās uz prioritāti saskaņā ar Komisijas 2018. gada darba programmu. Kopumā ombude norāda, ka no 61 novērtētās sabiedriskās apspriešanas 69 % sekoja vai šķita [14], ka sekoja Komisijas jaunajai politikai.

26. Ombuds atzīst, ka Komisija, tāpat kā visas pārējās ES iestādes, daudzvalodības jomā saskaras ar ļoti sarežģītām problēmām. Komunikācija visās ES oficiālajās valodās ir gan resursietilpīga, gan laikietilpīga. Komisijai jāpieņem sarežģīti lēmumi par to, kā vislabāk noteikt prioritātes saistībā ar tās kopējo budžetu. Taču ir ļoti svarīgi, lai Komisija sazinātos ar visiem ES pilsoņiem, nevis tikai ar tiem, kas runā angļu, franču vai vācu valodā. Tomēr Ombuds atzīst, ka Komisija kopš 2012. gada ir panākusi zināmu progresu [15]; un, ja Komisijas jaunā politika tiks pienācīgi īstenota, tai būtu jāpalīdz palielināt sabiedrisko apspriešanu valodu aptvērumu.  

27. Ombuds norāda, ka Komisijas jaunajā tīmekļa vietnē, kas veltīta sabiedriskajām apspriešanām, nav nekādu paskaidrojumu par to, kāpēc dažas apspriešanas nav pieejamas visās ES oficiālajās valodās [16]. Komisijas bijušais “vienotais piekļuves punkts” sabiedriskajām apspriešanām — portāls “Jūsu balss Eiropā” — ietvēra sadaļu “Kāpēc informācija nav manā valodā?”. Ombuds ieteiks Komisijai izveidot līdzīgu sadaļu jaunajā tīmekļa vietnē un iekļaut visaptverošu skaidrojumu par savu jauno valodu politiku sabiedriskajām apspriešanām. Komisija varētu arī iekļaut atsevišķu paskaidrojumu par to, kāpēc ne visas sabiedriskās apspriešanas tiek tulkotas visās ES valodās, lai precizētu iemeslus, kāpēc tas tā ir.

28. Noslēgumā ombuds atzīst, ka sūdzības iesniedzēja paustās bažas ir pamatotas. Ir svarīgi, lai šīs bažas tiktu uztvertas nopietni un lai Komisija darītu visu iespējamo, lai maksimāli palielinātu apjomu, kādā tās sabiedriskās apspriešanas ir pieejamas visās ES valodās. Tomēr ombuds atzīst, ka šajā lietā izvirzītajiem jautājumiem nav vienkārša vai vienkārša risinājuma. Tomēr ombude sagaida, ka Komisija turpinās meklēt risinājumus, kas uzlabos ES pilsoņu spēju neatkarīgi no viņu oficiālās valodas sadarboties ar ES un sniegt ieguldījumu tās pārvaldībā. Tāpēc ombude plāno uzraudzīt, kā Komisija īsteno savu jauno politiku attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu valodām, lai novērtētu, cik lielā mērā tās īstenošanā tiek ievērots princips, ka tās sabiedriskās apspriešanas būtu jāpublicē visās oficiālajās ES valodās. Ombuds sagaida, ka arī pati Komisija cieši uzraudzīs, kā tiek īstenota tās politika.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds plāno uzraudzīt, kā Komisija īsteno savu jauno politiku attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu valodām, lai novērtētu, cik lielā mērā Komisija ievēro principu, ka sabiedriskajām apspriešanām jābūt pieejamām visās ES oficiālajās valodās. Pagaidām turpmāka tūlītēja izmeklēšana nav nepieciešama.

Ierosinājumi uzlabojumiem

Ombuds ierosina Eiropas Komisijai cieši uzraudzīt savas jaunās valodu politikas īstenošanu un to, cik lielā mērā tā ievēro principu, ka sabiedriskā apspriešana būtu jādara pieejama visās ES oficiālajās valodās. Ombuds ierosina Eiropas Komisijai savā īpašajā tīmekļa vietnē par sabiedriskajām apspriešanām iekļaut sadaļu, kurā aprakstīta tās jaunā valodu politika un paskaidrots, kāpēc dažas apspriešanas nav pieejamas visās ES valodās.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2017. gada 18. decembrī

[1] Lēmums par sūdzības 640/2011/AN izmeklēšanas izbeigšanu pieejams tīmekļa vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/12009/html.bookmark

[2] Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūcija par sabiedriskajām apspriešanām un to pieejamību visās ES valodās (2012/2676(RSP)) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2012-0256&language=EN

[3] Komisijas dienestu darba dokuments: Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai ES. Galīgais ziņojums, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES tiesību aktu normatīvā atbilstība”, {COM(2012) 746 final} {SWD(2012) 422 final}, pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0423&from=en

[4] Aizstāj iepriekšējo tīmekļa vietni “Jūsu balss Eiropā”. Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/consultations_lv.

[5] Paziņojums “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”, COM(2015) 215 final; Labāka regulējuma pamatnostādnes un labāka regulējuma rīkkopa ir pieejamas vietnē https://ec.europa.eu/info/better-regulation-guidelines-and-toolbox_en

[6] Labāka regulējuma rīkkopā ir uzskaitītas Komisijas iniciatīvas saskaņā ar labāka regulējuma programmu: https://ec.europa.eu/info/better-regulation-toolbox_en.

[7] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 3. punkts un 11. panta 2. punkts.

[8] LES 11. panta 1. punkts.

[9] LES 10. panta 3. punkts un 11. panta 3. punkts.

[10] Komisijas darba programmas I pielikums.

[11] 2.2. iedaļa (Pārredzamība, leģitimitāte un pārskatatbildība) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Labāka regulējuma programmas pabeigšana: labāki risinājumi labākiem rezultātiem”, {SWD(2017) 675 final}, 2017. gada 24. oktobris, pieejams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/completing-the-better-regulation-agenda-better-solutions-for-better-results_en.pdf

[12] Lai gan šķiet, ka šīs apspriedes galvenokārt ir adresētas konkrētai nozarei vai attiecīgajām ieinteresētajām personām, lielākā daļa norādīja, ka tajās ir aicināti piedalīties visi iedzīvotāji. Ombuds saprot, ka Komisija tos neuzskatītu par “plašas sabiedrības interesēm”.

[13] Dažu pārbaudīto sabiedrisko apspriešanu neatbilstība var būt saistīta ar to, ka tās jau bija gatavas laikā, kad tika īstenota jaunā politika.

[14] Nepārbaudot individuālās apspriešanas stratēģijas, ombuds nevar droši apgalvot, ka Komisijas novērtējums par tulkošanas nepieciešamību bija pareizs attiecībā uz tām apspriešanām, kas attiecās tikai uz vairākām valodām. Tomēr no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šīs apspriešanās nav galvenokārt vērstas uz sabiedrību kopumā, bet gan uz konkrētu ieinteresēto personu nozari. Ja tas tā ir, tas, šķiet, atbilst Komisijas politikai.

[15] Ombuds 2011. gadā pārbaudīja 11 sabiedriskās apspriešanas, no kurām tikai vienai bija tīmekļa vietne visās oficiālajās ES valodās. Trīs apspriešanas bija pieejamas angļu, franču un vācu valodā. Pārējie septiņi bija tikai angļu valodā.

[16] https://ec.europa.eu/info/consultations_lv