Cienījamā E. kundze! 1997. gada
22. aprīlī Katalonijas reģionālais ombuds Spānijā (Sindic de Greugues) man nosūtīja sūdzību, ko jūs iesniedzāt šajā iestādē. Jūsu sūdzība attiecās uz iespējamo pārredzamības trūkumu, ar kuru Eiropas Komisija bija izvērtējusi rakstiskos pārbaudījumus atklātajam konkursam EUR/LA/97, kurā jūs piedalījāties, un iestādes atteikumu piešķirt jums piekļuvi jūsu vērtētajam pārbaudījumam.
Es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam 1997. gada 9. jūnijā. Komisija savus apsvērumus nosūtīja 1997. gada 5. augustā. Es nosūtīju jums šos komentārus 1997. gada 8. septembrī, aicinot izteikt savus apsvērumus. Jūs apstrīdējāt Komisijas argumentus 1997. gada 22. un 23. septembra, 1998. gada 18. marta un 1998. gada 1. aprīļa vēstulēs. Ņemot vērā Jūsu apgalvojumus, 1998. gada 22. jūlijā es Komisijai pieprasīju papildu informāciju, ko saņēmu 1998. gada 6. oktobrī. Es Jūs informēju par papildu informāciju, ko Komisija iesniedza 1998. gada 19. oktobrī. Pēc lietas argumentu izskatīšanas mana sekretariāta locekļi 1999. gada 11. janvārī Komisijas telpās Briselē veica attiecīgo dokumentu pārbaudi.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

1996.
gada septembrī E. piedalījās atklātā konkursa EUR/LA/97 rakstiskajos pārbaudījumos. 1999. gada 14. novembrī atlases komisija viņu informēja, ka viņas vērtējums pirmajā rakstiskajā pārbaudījumā (3,51 no 20) ir zemāks par prasīto punktu skaitu un ka tāpēc viņa nav izturējusi pārbaudījumu.
Sūdzības iesniedzēja 1996. gada 21. novembrī un 1997. gada 7. janvārī pieprasīja izlabotā testa kopiju, lai pārliecinātos, ka viņas iegūtais vērtējums atbilst viņas testā izdarītajiem labojumiem. Atlases komisija noraidīja abus pieprasījumus, jo tās darbs bija konfidenciāls. Ņemot vērā viņas akadēmisko un profesionālo pieredzi, sūdzības iesniedzēja pauda bažas par zemo iegūto punktu skaitu un lūdza ombudi saņemt viņas atzīmētā testa kopiju. Viņa arī norādīja, ka atlases komisijas atteikums apmierināt viņas pieprasījumus ir pretrunā atklātības un pārredzamības principiem.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Eiropas Komisijas piezīmes par sūdzību ir šādas:
Komisija vispirms izklāstīja lietas priekšvēsturi. Tā paskaidroja, ka sūdzības iesniedzējs vēlas piedalīties iestāžu konkursā EUR/LA/97, kas tika organizēts, lai izveidotu rezerves sarakstu spāņu valodas tulkotājiem (LA6/LA7) (1). Eiropas Komisija organizēja pārbaudījumus un darbojās kā iecēlējinstitūcija. Tomēr žūriju veidoja dažādu iestāžu iecelti ierēdņi.
Paziņojumā par konkursu attiecībā uz rakstiskajiem pārbaudījumiem (VII.A.1. un VII.B.1. punkts) bija norādīts, ka pirmajam rakstiskajam pārbaudījumam (a) jāsastāv no ne vairāk kā 25 rindu teksta tulkojuma spāņu valodā bez vārdnīcas. Otrajā rakstiskajā pārbaudījumā (b) bija jāiekļauj vairāki jautājumi ar atbilžu variantiem, kas saistīti ar Eiropas integrāciju un EK politiku. Šie divi testi būtu atzīmēti ar dūri. Sekmīgajiem kandidātiem abos testos jāiegūst minimālais punktu skaits (10 virs 20 par a testu; 6 no 10 personām b) pārbaudījumā) un turklāt jābūt starp 144 labākajiem kandidātiem.
Tādējādi E., kura pirmajā rakstiskajā pārbaudījumā (a) ieguva tikai 3,51 atzīmi, tika izslēgta no konkursa. Atbildot uz viņas lūgumu saņemt viņas testa kopiju, attiecīgie Komisijas dienesti paskaidroja, ka viņas atzīmes atbilst veiktajiem labojumiem.
Komisija arī norādīja, ka tās atteikumu ļaut kandidātiem piedalīties vērtētajos pārbaudījumos atbalstīja atlases komisiju plašās pilnvaras novērtēt kandidātu nopelnus, kā to atzinusi Tiesa. Šajā kontekstā vienīgais žūrijas pienākums ir pienācīgi pamatot savu lēmumu. E. gadījumā šis pienākums bija izpildīts, kad atlases komisija viņai norādīja iegūtos punktus, kā arī kritērijus, kas izmantoti testu koriģēšanai. Tas, ka visus pārbaudījumus vērtēja divi dažādi vērtētāji, kurus izvēlējās pieredzējuši tulkotāji, liecināja, ka pārbaudījumu vērtēšanā netika ņemti vērā subjektīvi apsvērumi.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par pārredzamības trūkumu Komisija pauda viedokli, ka žūrija ir darbojusies pēc iespējas pārredzamāk un pienācīgi ievērojot tiesiskuma un konfidencialitātes principus. Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā atlases komisiju darbam ir noteikts konfidencialitātes pienākums, lai novērstu jebkādu iespējamu spiedienu uz to atsevišķajiem locekļiem.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Ombuds pārsūtīja Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzēja 1997. gada 22. septembra atbildē pauda pamatotas šaubas par ļoti zemo punktu skaitu, kas viņai piešķirts, jo īpaši ņemot vērā viņas karjeru un profesionālo pieredzi. Sūdzības iesniedzēja paskaidroja, ka viņa ir specializējusies angļu filoloģijā ar maģistra kursiem fonētikā un valodniecībā un doktorantūras kursiem Londonas Universitātes koledžā un Britu akadēmijā. Sūdzības iesniedzēja arī uzsvēra, ka piekļuve viņas atzīmētajam pārbaudījumam diez vai varētu ietekmēt atlases komisijas darba efektivitāti vai Komisijas darba pārredzamību.
1998. gada 1. aprīlī sūdzības iesniedzēja nosūtīja ombudam vēstuli, ko viņa bija adresējusi Komisijai, par šīs iestādes 1997. gada 27. novembra lēmumu noraidīt viņas apelāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu. Vēstulē būtībā tika atkārtoti tie paši argumenti, kas jau bija izvirzīti sūdzībā.
Ombuds pārsūtīja Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Viņš nesaņēma nekādus apsvērumus.
1998. gada 22. jūlijā
Eiropas ombuds vēlreiz rakstīja Komisijai, pieprasot atklātajā konkursā EUR/LA/97 E. k-dzes rakstisko pārbaudījumu kopiju ar atlases komisijas veiktajiem labojumiem un piešķirtajiem punktiem.
Savā 1998. gada 6. oktobra papildu atbildē Komisija atkārtoja savu atteikumu izsniegt marķēto testu kopijas, atgādinot savus argumentus iepriekšējā sūdzībā (ombuda paša iniciatīva 1004/97), proti, nepieciešamību saglabāt žūrijas darba konfidencialitāti, kā noteikts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā. Iestāde arī paskaidroja, ka žūrijas darbs šāda veida konkursā ietver arī kandidātu nopelnu salīdzināšanu. Šo salīdzinošo novērtējumu nevarēja pienācīgi veikt, pārskatot vienu eksāmenu bez atsauces uz citiem eksāmeniem. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija pauda nožēlu, ka tā nevar piekrist ombuda prasībai.
Komisija piebilda, ka parastie līdzekļi, ko kandidāti var izmantot, lai apstrīdētu žūrijas lēmumus, ir Civildienesta noteikumu 90. pantā paredzētā pārsūdzība un vēršanās Kopienu tiesās.
Ņemot
vērā Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, ombuds 1998. gada 19. oktobrī rakstīja Komisijas priekšsēdētājam Santer un atgādināja iestādei par tās pienākumu saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 2. punktu (2). Ombuds savā vēstulē arī norādīja, ka viņš plāno, ka līdz novembra beigām Komisijas telpās dokumentu pārbaudīs viņa sekretariāta loceklis, lai varētu izvairīties no jebkādiem iespējamiem pārpratumiem attiecībā uz viņam nosūtāmās kopijas iespējamo izmantošanu. Savā atbildē Komisija piekrita rīkot sanāksmi, "lai apspriestu mūsu bažu būtību, jo Komisija šajā posmā nevar pilnībā izpildīt Jūsu lūgumu".
Sanāksme notika 1995. gada 25. novembrī Komisijas telpās Briselē. Sanāksmes laikā atbildīgie Komisijas dienesti izskaidroja konkursu norisē izmantoto procedūru un jo īpaši to, kā atlases komisija veica un uzraudzīja labojumus. Ņemot vērā šajā procedūrā paredzētās garantijas un Kopienas tiesu judikatūrā noteiktos ierobežojumus, tika ierosināts, ka ir pietiekami daudz elementu, lai izslēgtu jebkādas iespējamas administratīvas kļūmes atlases komisijas darbā.
Attiecībā uz pieprasīto lietas pārbaudi Komisijas pārstāvji norādīja, ka viņi nevar pieņemt galīgo nostāju par šo jautājumu pirms tā apspriešanas "administratīvo vadītāju" starpiestāžu sanāksmē, kas bija paredzēta 26. novembrī.
Tā kā Komisija līdz novembra beigām nebija sniegusi oficiālu atbildi, ombuds 1998. gada 18. decembrī nosūtīja iestādei atkārtotu vēstuli un lūdza iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem, piebilstot, ka

"Ja Komisija atsakās piešķirt ombudam piekļuvi attiecīgajām lietām, es lūdzu Jūs [priekšsēdētāju Santer] norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus attiecībā uz slepenību, kas ir lēmuma pamatā.

Lai nodrošinātu, ka jebkuru īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam var iesniegt nekavējoties, būšu pateicīgs saņemt Jūsu atbildi ne vēlāk kā līdz 1999. gada 11. janvārim."

Vēstulē,
ko 1998. gada 23. decembrī parakstījis Komisijas ģenerālsekretārs Trojan kungs, Komisija beidzot piekrita organizēt tikšanos ombudam, lai pārbaudītu sūdzības iesniedzēja rakstiskos pārbaudījumus šajā lietā.
Pārbaude notika Briselē 1999. gada 11. janvārī Komisijas telpās. Sanāksmi vadīja Ģenerālsekretariāta direktors Fitzmaurice. Komisiju pārstāvēja par pieņemšanu darbā atbildīgās nodaļas vadītāja D'Haen-Bertier kundze, vairākas viņas dienestu amatpersonas (De Carbon-Ferriere kundze, Curell kungs un Bermudez kundze), kā arī Lewis kungs no Juridiskā dienesta. Trīs Ombuda sekretariāta locekļu grupa izskatīja Komisijas dienestu iesniegtos dokumentus, tostarp i) sūdzības iesniedzēja sagatavoto rakstiskā testa oriģinālu, ii) divas marķētas kopijas ar izdarītajiem labojumiem un abu vērtētāju piešķirto punktu skaitu, un iii) žūrijas noteiktos kritērijus, ko vērtētāji izmanto, novērtējot testus. Atbildot uz ombuda dienestu jautājumiem, Komisijas pārstāvji paskaidroja atlases komisijas noteiktos kritērijus testu vērtēšanai un procedūru, kas tika ievērota, lai nodrošinātu, ka marķētās kopijas atbilst sūdzības iesniedzēja sākotnējam testam. Ombuda dienesti pārbaudīja sūdzības iesniedzēja oriģinālā angļu valodas teksta tulkojumu spāņu valodā, kā arī labojumus un atzīmes, ko veica katrs no abiem pārbaudītājiem.

Lēmums

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju un Eiropas Komisijas iesniegtajiem apsvērumiem, ombuds ir izdarījis šādus secinājumus.
1.
Eiropas ombuda loma 1.1 Veicot ombuda izmeklēšanu šajā lietā, Komisija ir norādījusi, ka parastie līdzekļi, kā kandidāti var apstrīdēt atlases komisiju pieņemtos nelabvēlīgos lēmumus atklātos konkursos, ir Civildienesta noteikumu 90. pantā paredzētā pārsūdzība un vēršanās Kopienas tiesās. Tas nozīmēja arī to, ka atlases komisijas darbam ir pietiekama iekšējā kontrole un garantijas, lai izslēgtu jebkādu iespējamu administratīvu kļūmi.
1.2 Eiropas Ombuda iestāde, kas izveidota ar Māstrihtas līgumu, bija paredzēta, lai uzsvērtu Savienības apņemšanos nodrošināt demokrātiskas, pārredzamas un pārskatatbildīgas pārvaldes formas. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Ombuds palīdz atklāt administratīvas kļūmes Kopienas iestāžu un struktūru darbībā un sniedz ieteikumus, lai to izbeigtu (3). Šīs Kopienas darbības, kas neietilpst viņa pilnvarās, ir skaidri noteiktas viņa Statūtos (4).
1.3 Neviena darbība, kas saistīta ar konkursa organizēšanu vai tā norisi, nemaz nerunājot par atlases komisiju pieņemtajiem lēmumiem, nav izslēgta no ombuda kompetences. Attiecīgi ombudam ir pilnvaras sākt izmeklēšanu saistībā ar iespējamu administratīvu kļūmi šāda veida lietās.
1.4 Attiecībā uz atlases komisiju lēmumu apstrīdēšanas līdzekļiem papildus Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izmantošanai vai vēršanās Pirmās instances tiesā kandidāti var nosūtīt sūdzību Eiropas ombudam. Nekas neliedz sūdzību iesniedzējiem šajās lietās izmantot savas tiesības vērsties pie ombuda kā Eiropas pilsoņiem.
2. Sūdzības iesniedzējas tiesības piekļūt viņas atzīmētajiem testiem
2.1. Sūdzības iesniedzēja ir vairākkārt apgalvojusi, ka viņai ir tiesības piekļūt saviem pārbaudījumiem, kad atlases komisija tos ir novērtējusi, lai nodrošinātu, ka process tiek veikts pārredzami un pienācīgi ievērojot tiesiskumu.
Komisija noraidīja viņas lūgumus, pamatojoties uz to, ka atlases komisijas darbs ir konfidenciāls, kā noteikts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā.
2.2. Pašreizējā Kopienu tiesību stāvoklī nav juridiska pamata uzskatīt, ka Komisijai ir pienākums izsniegt kandidātiem laboto pārbaudes darbu kopijas. Šajā sakarā ombuds tomēr atsaucas uz savu izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas attiecībā uz lielāku pārredzamību darbā pieņemšanas procedūrās, ko ievēro Komisija (atsauces Nr. 1004/97/PD).
Turklāt, lai kliedētu iespējamās aizdomas par labojumiem, kas izdarīti E. rakstiskajos pārbaudījumos, ombuds 1999. gada 11. janvārī veica dokumentu pārbaudi.
3. Sūdzības iesniedzēja rakstiskā testa
vērtējums 3.1. Kā noteikts Kopienas judikatūrā, atlases komisijām, novērtējot pārbaudījumu rezultātus, ir plaša rīcības brīvība. Tomēr šīs pilnvaras nav neierobežotas. To var pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tās īstenošanā, kurai jābūt balstītai uz objektīviem kritērijiem, nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana, vai arī atlases komisija nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas (5).
3.2. Lai nodrošinātu, ka atlases komisija, izmantojot savu rīcības brīvību, ir rīkojusies savu juridisko pilnvaru robežās, ombuds pieprasīja Komisijai pārbaudīt attiecīgos dokumentus, kas attiecas uz šo lietu, proti, sūdzības iesniedzēja rakstiskos pārbaudījumus atklātajā konkursā EUR/LA/97 un atlases komisijas veikto novērtējumu.
3.3. Pārbaudījis attiecīgos dokumentus šajā lietā, ombuds neatrada pierādījumus, kas liktu apšaubīt atlases komisijas pieņemtos spriedumus. Tāpēc ombuds secināja, ka atlases komisija rīkojās savu juridisko pilnvaru robežās. Šķiet, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav administratīvas kļūmes.
4. Secinājums
Pamatojoties uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Sindic de Greuges de Catalunya.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN

---

(1) OV C 62A

(2) "Kopienas iestādēm un struktūrām ir pienākums sniegt ombudam visu informāciju, ko viņš tām pieprasījis, un dot viņam piekļuvi attiecīgajām lietām. Tās var atteikties ievērot slepenību tikai tad, ja tam ir pienācīgs pamatojums."

(3) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 138.e pants; Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 1. punkts.

(4) Piemēram, lietas, ko izskata tiesā vai kas saistītas ar tiesas nolēmumu (1. panta 3. punkts), vai darbības, ko veic Tiesa un Pirmās instances tiesa, pildot tiesu iestādes pienākumus (1. pants). , 2. punkts).

(5) Skatīt lietu T-46/93, Fotini Michäel-Chiou pret Komisiju [1994] ECR I-A-0297; 48. punkts; Lieta 40/86, Georges Kolivas pret Komisiju [1987] ECR 2643; 11. punkts.