Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzēji ir Mum, Dad & Kids European Citizens Initiative[1] (EPI) organizatori. Mum, Dad & Kids EPI aicina Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktu, kurā definēts, ko nozīmē “laulībakā savienība starp vīrieti un sievieti un ģimene kā tāda, kuras pamatā ir laulība un/vai izcelsme ES tiesību aktu izpratnē”.

2. Sūdzības iesniedzēji bija nobažījušies par viena gada laikposma sākuma datumu, kurā jāsavāc vismaz viens miljons parakstu par atbalstu. Komisija uzskatīja, ka sākuma datums ir pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas datums. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka viņu tiešsaistes sistēma parakstu vākšanai reģistrācijas dienā nebūtu gatava un ka Komisijas pieeja viņiem radītu nelabvēlīgu situāciju, jo viņiem nebūtu pieejams pilns 12 mēnešu periods. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka parakstu vākšanas sākuma datums var būt pēc reģistrācijas datuma.

3. Nebūdami apmierināti ar Komisijas nostāju, sūdzības iesniedzēji 2017. gada jūnija beigās vērsās pie ombuda ar sūdzību.

Izmeklēšana

4. Ombuds sāka izmeklēšanu par apgalvojumu, ka Eiropas Komisija nepareizi interpretē EPI regulu[2] tādējādi, ka 12 mēnešu periods paziņojumu par atbalstu EPI vākšanai sākas EPI reģistrācijas dienā.

5. Sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai Komisija pieņemtu visus paziņojumus par atbalstu Mammai, Dad & Kids EPI, kas savākta no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada aprīlim, neraugoties uz to, ka EPI tika reģistrēta 2015. gada 11. decembrī.

6. Ombuda lēmumā ir ņemti vērā pušu argumenti un viedokļi.

Viena gada perioda sākuma datums EPI atbalsta parakstu vākšanai

Sūdzības iesniedzēju un Eiropas Komisijas argumenti

7. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka EPI regulā ir noteikts, ka “visuspaziņojumus par atbalstu vāc pēc ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas dienas un laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus”[3]. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka EPI regulā nav noteikts, ka šim termiņam obligāti jāsākas uzreiz reģistrācijas dienā. Sūdzības iesniedzēji atsaucās uz Eiropas Parlamenta ziņojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu^[4], kurā Komisija tiek aicināta “pārskatītautomātisko saikni starp EPI reģistrāciju un 12 mēnešu perioda sākumu, kurā var vākt atbalsta paziņojumus, lai EPI organizatori paši varētu izlemt, kad viņi vēlas sākt vākt atbalsta paziņojumus”. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Parlaments neuzskata par nepieciešamu mainīt EPI regulas formulējumu šajā sakarā, bet ka Parlaments aicina Komisiju pārskatīt savu EPI regulas attiecīgā noteikuma interpretāciju.

8. Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēji bija nolēmuši nesākt paziņojumu par atbalstu vākšanu līdz 2016. gada aprīļa sākumam, neraugoties uz to, ka Komisija bija reģistrējusi viņu EPI 2015. gada decembrī. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tāpēc vākšanas periodam būtu jābeidzas 2017. gada aprīļa sākumā. Tādējādi tās lūdza Komisiju svītrot no Komisijas EPI reģistra “maldinošuinformāciju, saskaņā ar kuru paziņojumu par atbalstu šai EPI vākšanas periods beidzas 2016. gada 11. decembrī”.

9. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvo, ka EPI regulā[5] nav prasīts vai atļauts Komisijai EPI reģistrā tiešsaistē norādīt EPI reģistrācijas datumu vai datumu, kurā beidzas parakstu vākšana. EPI regulā[6] ir noteikts, ka EPI reģistrā ir jāiekļauj tikai II pielikumā izklāstītā informācija, jo īpaši par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas priekšmetu un mērķiem. EPI regulā[7] ir vienkārši paredzēts, ka “šāperioda beigās”(t. i., parakstu vākšanas perioda beigās) “reģistrānorāda, ka periods ir beidzies”. Tāpēc saskaņā ar sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju Komisija rīkojās bez pienācīga juridiskā pamata, EPI reģistrā nosakot mammas, tēva un ampa (Dad &amp) un bērnu EPI beigu datumu.

10. Komisija uzskata, ka attiecīgais EPI regulas noteikums ir jālasa saistībā ar saistīto EPI regulasapsvērumu [8], kurā noteikts, ka: "Irlietderīgi nodrošināt, ka paziņojumi par atbalstu pilsoņu iniciatīvai tiek vākti noteiktā termiņā [...]; minētajam termiņam nevajadzētu būt ilgākam par 12 mēnešiem no ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas dienas. Tādējādi, pēc Komisijas domām, ir skaidrs, ka 12 mēnešu termiņš paziņojumu par atbalstu vākšanai sākas no ierosinātās iniciatīvas reģistrācijas dienas. Tāpēc Komisija nevarēja grozīt termiņu paziņojumu par atbalstu vākšanai attiecībā uz mammu, tēti & Kids EPI.

11. Atbildot uz Komisijas atsauci uz EPI regulas apsvērumu, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka tad, ja pastāv atklāta pretruna starp apsvērumu un tiesību akta materiālo tiesību normu, tieši tiesību akts prevalē pār apsvērumu. Turklāt apsvērums nevarot piešķirt normatīvu vērtību esošai materiālai tiesību normai. Apsvēruma otrajā daļā ir noteikts, ka paziņojumu par atbalstu vākšanas termiņam “nevajadzētu būt ilgākam par 12 mēnešiem no ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas dienas”. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tas ir problemātiski, jo šķiet, ka EPI regulas materiāltiesiskajam noteikumam tiek pievienots vismaz kāds normatīvs saturs, kurā vienkārši teikts, ka “visuspaziņojumus par atbalstu vāc pēc ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas dienas un laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus”.

12. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija iepriekš ir nodrošinājusi labvēlīgāku attieksmi pret citiem EPI organizatoriem. Komisija 2012. gada jūlijā informēja sabiedrību, ka tā ir nolēmusi pēc savas iniciatīvas un par vairākiem mēnešiem pagarināt parakstu vākšanas periodu visām EPI, kas reģistrētas pirmajās nedēļās pēc EPI regulas stāšanās spēkā. Norādītais iemesls bija tieši tas pats, ko sūdzības iesniedzēji izvirzīja Komisijai: tehniskās grūtības, kas jo īpaši saistītas ar parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmas izveidi.

Ombuda novērtējums

13. Šajā sūdzībā ir jāaplūko divi jautājumi. Pirmais jautājums ir par to, vai Komisijai ir pareiza juridiskā izpratne par to, kas ir prasīts EPI regulā. Otrais jautājums, pieņemot, ka tās izpratne ir pareiza, ir par to, vai Komisijai būtu jāizmanto rīcības brīvība, reaģējot uz patiesajām un atzītajām grūtībām, ar kurām saskārās sūdzības iesniedzēji. 

14. Pirmais jautājums ir saistīts ar tiesību aktu interpretāciju. Regulas apsvērumu mērķis ir sniegt informāciju par materiālo tiesību normu pamatā esošajiem iemesliem. Apsvērumu var izmantot kā interpretācijas palīglīdzekli, ja materiālā tiesību norma nav (pilnībā) skaidra.  Protams, var apgalvot, ka EPI regulas attiecīgās materiālās tiesību normas vispārīgais formulējums nesniedz absolūtu noteiktību par to, kad būtu jāsākas 12 mēnešu termiņam parakstu vākšanai. Tomēr, lasot to kopā ar attiecīgo EPI regulas apsvērumu, ir pamatoti pieņemt, kā to dara Komisija, ka iekasēšanas periods sākas no reģistrācijas dienas. Šajā teksta interpretācijā apsvērums nav pretrunā ar materiālo tiesību normu. Tas drīzāk to papildina, bet ne tādā mērā, ka to var uzskatīt par “normatīvās vērtības” pievienošanu. Ombuds ir pārliecināts, ka Komisijas pieņemtā juridiskā interpretācija, visticamāk, ir pareiza.

15. Tāpēc rodas jautājums, vai Komisijai būtu vajadzējis izmantot rīcības brīvību par labu EPI organizatoriem.  Ir plaši atzīts, tostarp no Komisijas puses, ka pastāv praktiska problēma, kas skar EPI organizatorus, kuri saskaras ar to, ka 12 mēnešu vākšanas periods sākas no EPI reģistrācijas dienas. Patiešām, Parlaments atsaucās uz šo jautājumu savā ziņojumā par EPI.[9] Tajā Parlaments norāda, ka lielākajai daļai EPI organizatoru ir mazāk nekā 12 mēneši, lai savāktu nepieciešamos parakstus, jo ir vajadzīgs laiks, lai izveidotu vākšanas tiešsaistes sistēmu un to sertificētu dalībvalsts kompetentā iestāde. Parlaments lūdza Komisiju „pārskatīt” savu praksi (sk. 7. punktu).

16. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka Komisija iepriekš izmantoja rīcības brīvību par labu EPI organizatoriem, kuri saskārās ar tādām pašām grūtībām kā sūdzības iesniedzēji. Ir taisnība, ka attiecībā uz pirmajām EPI Komisija pieņēma tā dēvēto “politisko lēmumu izņēmuma kārtā pieņemt paziņojumus par atbalstu”[10], kas savākti pēc 12 mēnešu perioda. Komisija to darīja, lai kompensētu kavēšanos, ko radīja organizatoru grūtības atrast piemērotus un cenas ziņā pieejamus tehniskos risinājumus attiecībā uz vākšanas tiešsaistes sistēmām un šo sistēmu mitināšanu. To darot, Komisija savu “politiskolēmumu”raksturoja kā tādu, kas “pārsniedzregulā noteiktos pienākumus”. Tāpēc rodas jautājums, vai Komisijai atkal vajadzēja pārsniegt savus pienākumus, lai atvieglotu sūdzības iesniedzēju EPI.

17. Iepriekš pastāvējušie ārkārtas apstākļi, kas lika Komisijai izmantot rīcības brīvību, vairs nav piemērojami. Tas ir tāpēc, ka Komisija tagad bez maksas piedāvā gan tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu, gan mitināšanas pakalpojumu. Ir saprotami un pilnīgi pamatoti, ka sūdzības iesniedzēji šajā lietā izvēlējās neizmantot Komisijas savākšanas sistēmu un mitināšanas pakalpojumu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka Mum, Dad & Kids EPI organizatoriem bija iespēja izmantot Komisijas piedāvātos pakalpojumus. Šī iespēja nebija pieejama EPI organizatoriem, kuri iepriekš izmantoja Komisijas rīcības brīvību.

18. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds ir pārliecināts, ka Komisija ir pamatoti nolēmusi neizmantot rīcības brīvību par labu Mam, Dad & Kids EPI. Tāpat ir svarīgi norādīt, ka kopš rīcības brīvības izmantošanas attiecībā uz pirmajām reģistrētajām EPI neviens cits EPI organizators nav izmantojis šo rīcības brīvību.

19. Šīs sūdzības priekšmets būtībā ir tāds pats kā iepriekšējā sūdzībā, ko izskatīja ombuds[11]. Minētajā lietā sūdzības iesniedzēja galvenās bažas bija arī par to, ka EPI, kas tiešsaistē vāc paziņojumus par atbalstu, praktiski nav divpadsmit mēnešu, lai vāktu parakstus. Minētajā lietā Komisija paskaidroja, ka, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar vākšanas tiešsaistes sistēmas mitināšanu tās serveros, tā uzskata, ka izmaksu ziņā lietderīgāk ir pirms mitināšanas līguma parakstīšanas pārbaudīt, vai ierosinātā iniciatīva atbilst reģistrācijas nosacījumiem. Tomēr tā cenšas atvieglot EPI organizatoru darbu. EPI organizatoriem uzreiz pēc reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanas tiek jautāts, vai viņi vēlas izmantot Komisijas mitināšanas iekārtas. Ja organizatori vēlas izmantot Komisijas mitināšanas pakalpojumu, Komisija nekavējoties sazinās ar viņiem un ir veikusi sākotnējo novērtējumu, ka iniciatīva atbilst reģistrācijas kritērijiem. Šajā posmā Komisija nosūta organizatoriem parakstāmo uzņemšanas līgumu un dokumentus, kas jāaizpilda saistībā ar sertifikācijas procedūru. Pēc tam Komisija pirms EPI reģistrācijas gaida pēdējo divu mēnešu termiņa dienu, lai, ja iespējams, pirms reģistrācijas varētu sertificēt vākšanas tiešsaistes sistēmu. Tomēr lielākajai daļai organizatoru ir vajadzīgs vairāk laika, lai pabeigtu sertifikācijas procesu.

20. Savā lēmumā[12] iepriekšējā lietā ombude konstatēja, ka Komisijas interpretācija par EPI regulā noteikto termiņu (tāpat kā šajā lietā) ir pamatota. Ombuds paļāvās, ka Komisija, pārskatot EPI regulu, pienācīgi risinās praktiskās problēmas.

21. 2017. gada jūlija vidū ombude saistībā ar sabiedrisko apspriešanu iesniedza Komisijai vairākus sistēmiskus ierosinājumus, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iniciatīvas procedūru[13]. Viens no šiem ierosinājumiem bija tāds, ka 12 mēnešu parakstu vākšanas periodam būtu jāsākas dienā, kad tiek sertificēta organizatoru vākšanas tiešsaistes sistēma, vai arī dienā, ko izvēlas EPI organizatori (iepriekš noteiktā termiņā). Ombuds ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija savā nesen publicētajā priekšlikumā pārskatītai EPI regulai[14] ierosina, ka organizatoriem būtu jāļauj izvēlēties vākšanas perioda sākuma datumu, ja tas ir trīs mēnešu laikā pēc iniciatīvas reģistrācijas.  Tagad Savienības likumdevēja ziņā ir izlemt, vai rīkoties saistībā ar ierosinātajām izmaiņām.

22. Visbeidzot, attiecībā uz sūdzības iesniedzēju kritiku par to, ka Komisija EPI reģistrā tiešsaistē min EPI reģistrācijas datumu un datumu, kurā beidzas vākšanas periods, laba administratīvā prakse ir to darīt. Tas, ka EPI regulā šāda iespēja nav skaidri paredzēta, nenozīmē, ka tā ir aizliegta.

23. Ombuds uzskata, ka Komisija šajā gadījumā nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, uzskatot, ka saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem 12 mēnešu periods paziņojumu par atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI) vākšanai (tiešsaistē) sākas no ierosinātās iniciatīvas reģistrācijas dienas, nevis kādā brīdī pēc tās.

Sūdzības iesniedzēji un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2017. gada 4. oktobrī

[1] http://ec.europa.eu/citizens-initiative/public/initiatives/open/details/2015/000006

[2] 5. panta 5. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

[3] 5. panta 5. punkts

[4] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2015-0382+0+DOC+PDF+V0//EN

[5] 5. panta 5. punkts

[6] 4. panta 1. punkts

[7] 5. panta 5. punkts

[8] 17. apsvērums

[9] Jo īpaši F apsvērumā: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2015-0382+0+DOC+PDF+V0//EN

[10] http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/EN/1-2015-145-EN-F1-1.PDF

[11] Lieta 402/2014/PMC

[12] https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/59451/html.bookmark

[13] Ombuds šos ierosinājumus izteica saistībā ar savu stratēģisko iniciatīvu SI/6/2017/KR, kas pieejama tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/case.faces/en/50278/html.bookmark 

[14] https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiative/111886/attachment/090166e5b50791bb_en