Meklēt izmeklēšanas

The complainant, a national police force, received two grants from the European Commission for projects to fight transnational crime, which it carried out successfully. Following audits of the projects, the Commission found that a big part of the costs were ineligible mainly due to the lack of supporting documents. The Commission therefore decided to recover a considerable part of the grants. The complainant turned to the Ombudsman arguing that the decision was disproportionate and that the Commission had not shown flexibility. The complainant considered that the Commission should have allowed it more time to send additional supporting documents and that it should have done another audit.

The Ombudsman found that it was reasonable for the Commission to conclude that the complainant had violated its contractual obligations under the ‘grant agreement’. The Commission had acted in accordance with EU financial rules and given the complainant ample opportunity to provide comments and submit additional supporting documents as proof of the costs it claimed. The Commission had also shown flexibility by agreeing to review supporting documents submitted late. The Ombudsman thus closed the inquiry with a finding of no maladministration.

Ombude sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai izvērtētu, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) risina iespējamus pamattiesību pārkāpumus, izmantojot tās sūdzību izskatīšanas mehānismu, un lai apsvērtu Frontex pamattiesību amatpersonas uzdevumu un neatkarību šajā saistībā.

Saistībā ar iepriekšēju izmeklēšanu ombude ieteica izveidot neatkarīgu mehānismu, lai izskatītu sūdzības par Frontex operācijām. ES likumdevēji apstiprināja sūdzību izskatīšanas mehānismu, un tas sāka darboties 2016. gadā.

Izmantojot sūdzību izskatīšanas mehānismu, Frontex izskata sūdzības, kas saņemtas no personām, kuras uzskata, ka Frontex operācijās ir pārkāptas viņu pamattiesības. Pamattiesību amatpersonas uzdevums ir tieši risināt sūdzības par Frontex darbinieku darbībām, kā arī nodrošināt, ka attiecīgās iestādes pienācīgi izskata sūdzības par Frontex operācijās iesaistīto valsts iestāžu darbiniekiem.

Šīs izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, kā Frontex ir īstenojusi jaunos noteikumus par sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonu, kuri stājās spēkā 2019. gada novembrī. Tās mērķis bija arī novērtēt sūdzību izskatīšanas mehānisma vispārējo efektivitāti, ņemot vērā sabiedrības bažas par pamattiesību pārkāpumiem Frontex operācijās.

Ar sūdzību izskatīšanas mehānismu kopš tā izveides ir izskatīts ļoti maz sūdzību, un neviena sūdzība līdz šim nav bijusi saistīta ar Frontex darbinieku darbībām. Laikposmā no 2016. gada līdz 2021. gada janvārim pamattiesību amatpersona saņēma 69 sūdzības, no kurām 22 bija pieņemamas. Tā kā operācijās piedalās darbinieki no dažādām struktūrām, kuri ir atbildīgi dažādām iestādēm, potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem var būti grūti noteikt iespējamos likumpārkāpējus un saprast, kā un kam viņi var ziņot par iespējamiem pārkāpumiem un pieprasīt tiesisko aizsardzību ar attiecīgo kanālu starpniecību.

Šajā izmeklēšanā ombude arī pārskatīja sūdzības, kas izskatītas ar sūdzību izskatīšanas mehānismu, un konstatēja dažādus potenciālus trūkumus, kas var sarežģīt personu iespējas ziņot par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem un pieprasīt tiesisko aizsardzību. Ombudes izmeklēšanā arī tika konstatēta kavēšanās, Frontex īstenojot tās jaunos pienākumus saistībā ar sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonu.

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude sniedz Frontex vairākus ierosinājumus, kā uzlabot sūdzību izskatīšanas mehānisma pieejamību potenciālajiem pamattiesību pārkāpumos cietušajiem un nostiprināt Frontex operāciju un visu tajās iesaistīto dalībnieku pārskatatbildību. Tie ietver ierosinājumus par to, kā potenciālajiem pamattiesību pārkāpumos cietušajiem atvieglot piekļuvi informācijai par tiesiskās aizsardzības iespējām un ziņot par incidentiem, kā arī ierosinājumus uzlabot sūdzību izskatīšanu un pēcpasākumus.

Lietas attiecās uz diviem pieprasījumiem piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kuros sīki izklāstītas Eiropola līgumiskās attiecības un komunikācija ar diviem uzņēmumiem, kuri nodrošina aģentūrai datu analīzes platformu. Eiropols atteicās piešķirt publisku piekļuvi daļēji vai pilnībā lielākajai daļai pirmajā pieprasījumā norādīto dokumentu, galvenokārt argumentējot, ka to satura izpaušana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai attiecībā uz sabiedrisko drošību. Eiropols atteicās piešķirt publisku piekļuvi visiem otrajā pieprasījumā norādītajiem dokumentiem, lai aizsargātu sabiedrisko drošību un tā iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu.

Pamatojoties uz pieprasīto dokumentu pārbaudi, ombude uzskatīja, ka tajos ietvertās informācijas lielākās daļas izpaušanas gadījumā, visticamāk, tiktu kaitēts sabiedrības interešu aizsardzībai attiecībā uz sabiedrisko drošību. Ombude neuzskatīja, ka ir pamats turpināt izmeklēšanu attiecībā uz ļoti ierobežoto informāciju, uz kuru neattiecās minētais izņēmums.

Lai gan ombude konstatēja vairākas nepilnības attiecībā uz to, kā Eiropols ir risinājis šo jautājumu, kopumā viņa secināja, ka Eiropols, atsakot piešķirt publisku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, nav pieļāvis administratīvu kļūmi.