Lieta attiecās uz lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi informācijas apmaiņai starp Komisiju, ASV reģistrētu organizāciju un Eiropolu jautājumā par seksuālu vardarbību pret bērniem. Sūdzības iesniedzējs savu pieprasījumu Komisijai iesniedza 2024. gada novembrī.

Komisija pirmo reizi atbildēja 2025. gada martā. Tā identificēja 14 dokumentus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā, piešķirot daļēju piekļuvi 11 dokumentiem un pilnībā atsakot piekļuvi trim dokumentiem. To darot, Komisija apgalvoja, ka izpaušana varētu apdraudēt privātumu, sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrisko drošību un tās lēmumu pieņemšanas procesu.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas lēmumu, 2025. gada aprīlī iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”. Tā kā atbilde netika saņemta, sūdzības iesniedzējs 2025. gada jūlijā vērsās pie Ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi un vispirms lūdza Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt skaidru atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Tā kā noteiktajā termiņā atbilde netika saņemta, ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgos dokumentus.

Komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam 2026. gada martā, piešķirot (plašāku) daļēju piekļuvi visiem 14 dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par Komisijas apstiprinošo lēmumu neapstrīdēja atlikušos aizklājumus. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka sūdzība par Komisijas netiešo atteikumu ir atrisināta ar tagad piešķirto daļējo piekļuvi. Tomēr ombude pauž nožēlu par kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot sūdzības iesniedzējas piekļuves pieprasījumu, un kas turpinājās pat pēc izmeklēšanas sākšanas. Ombude turpina cieši uzraudzīt jautājumu par kavēšanos, pamatojoties uz viņai iesniegtajām sūdzībām.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) rīcībā esošajiem dokumentiem par tās sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, Apvienoto Karalisti un Frontex saistībā ar kontrabandas apkarošanas darbībām Lamanšā. Eiropols identificēja 197 dokumentus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā, un atteica piekļuvi tiem visiem. Atsakot piekļuvi, Eiropols apgalvoja, ka dokumentu izpaušana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar sabiedrības drošību un tās starptautiskajām attiecībām. 

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu paraugus un tikās ar Eiropola pārstāvjiem. Pamatojoties uz to un ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir ES iestādēm un aģentūrām, ja tās uzskata, ka ir apdraudēta sabiedriskā drošība un starptautiskās attiecības, Ombuds konstatēja, ka Eiropola lēmums atteikt publisku piekļuvi nav acīmredzami nepareizs.

Ņemot vērā to, ka attiecīgās sabiedrības intereses nevar aizstāt ar citām sabiedrības interesēm, kas tiek uzskatītas par svarīgākām, ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Eiropols nav pieļāvis administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz laiku, kas Eiropas Komisijai bija vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka Spānija izpilda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par Spānijas valsts noteikumiem attiecībā uz valsts atbildību par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies par to, ka Komisija neveica savlaicīgus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Spānija izpilda spriedumu.  

Ombuds konstatēja, ka Komisija kopš sprieduma pieņemšanas kopumā ir aktīvi sekojusi līdzi šim jautājumam. Lai gan bija aptuveni viens gads, kas neliecināja par Komisijas veiktajām darbībām, laiks, kas bija vajadzīgs lietas izskatīšanai, daļēji bija saistīts ar situāciju Spānijā. Turklāt ombuds uzskatīja par pamatotu Komisijas nostāju, ka, ja dalībvalsts izrāda vēlmi rīkoties, dialogs var būt visefektīvākais veids, kā virzīties uz priekšu.

Tāpēc ombude secināja, ka, ņemot vērā Komisijas līdz šim veiktos pasākumus, tostarp Spānijai nesen nosūtīto oficiālā paziņojuma vēstuli, un ņemot vērā lietas apstākļus, kas izskaidro Komisijas darbību grafiku, turpmāka izmeklēšana tajā brīdī nebija pamatota, un lietu slēdza.

Lieta attiecās uz lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) izpilddirektora vietnieka runai. Eiropols konstatēja, ka informatīva piezīme, kurā ietverta attiecīgā runa, ietilpst sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījuma darbības jomā. Tā piešķīra plašu piekļuvi dokumentam, bet aizklāja daļu runas par organizatoriskiem priekšlikumiem un diskusiju jautājumiem, kas saistīti ar aģentūras nākotni. To darot, Eiropols atsaucās uz diviem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka to izpaušana kaitētu sabiedrības interesēm attiecībā uz sabiedrisko drošību un lēmumu pieņemšanas procesu. 

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropolu pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”), taču Eiropols saglabāja savu viedokli, ka informāciju, kas saistīta ar aģentūras nākotni un par kuru joprojām notiek apspriedes, nevar izpaust.

Pamatojoties uz pieprasītā dokumenta pārbaudi, ombudu nepārliecināja Eiropola skaidrojums, ka tā turpmāka izpaušana kaitētu sabiedrības interesēm attiecībā uz sabiedrisko drošību vai lēmumu pieņemšanas procesam saistībā ar aģentūras nākotni. Tomēr ombude norādīja, ka ļoti līdzīga diskusija par Eiropola nākotni tika organizēta Apvienotajā parlamentārās uzraudzības grupā (JPSG) par Eiropolu un to tiešraidē straumēja Eiropas Parlaments. Šajā kontekstā ombude neuzskatīja par lietderīgu turpināt izmeklēšanu. Tomēr viņa ierosināja Eiropolam pārskatīt savu nostāju, ņemot vērā viņas apsvērumus un KPPG sabiedriskās apspriešanas saturu, lai piešķirtu turpmāku piekļuvi pieprasītajam dokumentam.