Meklēt izmeklēšanas

Ombude sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai izvērtētu, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) risina iespējamus pamattiesību pārkāpumus, izmantojot tās sūdzību izskatīšanas mehānismu, un lai apsvērtu Frontex pamattiesību amatpersonas uzdevumu un neatkarību šajā saistībā.

Saistībā ar iepriekšēju izmeklēšanu ombude ieteica izveidot neatkarīgu mehānismu, lai izskatītu sūdzības par Frontex operācijām. ES likumdevēji apstiprināja sūdzību izskatīšanas mehānismu, un tas sāka darboties 2016. gadā.

Izmantojot sūdzību izskatīšanas mehānismu, Frontex izskata sūdzības, kas saņemtas no personām, kuras uzskata, ka Frontex operācijās ir pārkāptas viņu pamattiesības. Pamattiesību amatpersonas uzdevums ir tieši risināt sūdzības par Frontex darbinieku darbībām, kā arī nodrošināt, ka attiecīgās iestādes pienācīgi izskata sūdzības par Frontex operācijās iesaistīto valsts iestāžu darbiniekiem.

Šīs izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, kā Frontex ir īstenojusi jaunos noteikumus par sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonu, kuri stājās spēkā 2019. gada novembrī. Tās mērķis bija arī novērtēt sūdzību izskatīšanas mehānisma vispārējo efektivitāti, ņemot vērā sabiedrības bažas par pamattiesību pārkāpumiem Frontex operācijās.

Ar sūdzību izskatīšanas mehānismu kopš tā izveides ir izskatīts ļoti maz sūdzību, un neviena sūdzība līdz šim nav bijusi saistīta ar Frontex darbinieku darbībām. Laikposmā no 2016. gada līdz 2021. gada janvārim pamattiesību amatpersona saņēma 69 sūdzības, no kurām 22 bija pieņemamas. Tā kā operācijās piedalās darbinieki no dažādām struktūrām, kuri ir atbildīgi dažādām iestādēm, potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem var būti grūti noteikt iespējamos likumpārkāpējus un saprast, kā un kam viņi var ziņot par iespējamiem pārkāpumiem un pieprasīt tiesisko aizsardzību ar attiecīgo kanālu starpniecību.

Šajā izmeklēšanā ombude arī pārskatīja sūdzības, kas izskatītas ar sūdzību izskatīšanas mehānismu, un konstatēja dažādus potenciālus trūkumus, kas var sarežģīt personu iespējas ziņot par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem un pieprasīt tiesisko aizsardzību. Ombudes izmeklēšanā arī tika konstatēta kavēšanās, Frontex īstenojot tās jaunos pienākumus saistībā ar sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonu.

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude sniedz Frontex vairākus ierosinājumus, kā uzlabot sūdzību izskatīšanas mehānisma pieejamību potenciālajiem pamattiesību pārkāpumos cietušajiem un nostiprināt Frontex operāciju un visu tajās iesaistīto dalībnieku pārskatatbildību. Tie ietver ierosinājumus par to, kā potenciālajiem pamattiesību pārkāpumos cietušajiem atvieglot piekļuvi informācijai par tiesiskās aizsardzības iespējām un ziņot par incidentiem, kā arī ierosinājumus uzlabot sūdzību izskatīšanu un pēcpasākumus.

Lietas attiecās uz diviem pieprasījumiem piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kuros sīki izklāstītas Eiropola līgumiskās attiecības un komunikācija ar diviem uzņēmumiem, kuri nodrošina aģentūrai datu analīzes platformu. Eiropols atteicās piešķirt publisku piekļuvi daļēji vai pilnībā lielākajai daļai pirmajā pieprasījumā norādīto dokumentu, galvenokārt argumentējot, ka to satura izpaušana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai attiecībā uz sabiedrisko drošību. Eiropols atteicās piešķirt publisku piekļuvi visiem otrajā pieprasījumā norādītajiem dokumentiem, lai aizsargātu sabiedrisko drošību un tā iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu.

Pamatojoties uz pieprasīto dokumentu pārbaudi, ombude uzskatīja, ka tajos ietvertās informācijas lielākās daļas izpaušanas gadījumā, visticamāk, tiktu kaitēts sabiedrības interešu aizsardzībai attiecībā uz sabiedrisko drošību. Ombude neuzskatīja, ka ir pamats turpināt izmeklēšanu attiecībā uz ļoti ierobežoto informāciju, uz kuru neattiecās minētais izņēmums.

Lai gan ombude konstatēja vairākas nepilnības attiecībā uz to, kā Eiropols ir risinājis šo jautājumu, kopumā viņa secināja, ka Eiropols, atsakot piešķirt publisku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, nav pieļāvis administratīvu kļūmi.

The case concerned the European Commission´s decision to reject a tender in a public procurement procedure for the translation of a report on the judicial reform in Cyprus. The complainant considered that the Commission had been wrong in rejecting his tender because it considered he did not meet the specifications for the required experience. In the complainant’s view, the Commission should have asked him for clarifications.

The Ombudsman found that the Commission acted reasonably, and closed the inquiry finding no maladministration. She trusts that, going forward, the Commission will ensure that unsuccessful tenderers receive an adequate explanation of the reasons why their tender has been rejected, without having to ask for clarification.

The case concerned the selection procedure for appointing a European prosecutor, part of the ‘College’ of the European Public Prosecutor’s Office (EPPO). The complainant is an unsuccessful candidate, who considered that there were irregularities in the selection procedure and the ad hoc ‘selection panel’s’ opinion to exclude his candidature for the position. In addition, the complainant did not receive a reply to concerns he raised.

In the course of the inquiry, the Ombudsman’s inquiry team took the view that there was a lack of clarity around possible review procedures and made a proposal for a solution and a suggestion for improvement to the Council of the EU. The Council rejected the proposals.

The selection procedure for the posts of European prosecutors lacks any mechanism providing for acts or omissions of the selection panel to be reviewed. There is clearly an accountability vacuum and the Council has missed an opportunity to enhance public trust in and the legitimacy of the selection procedure for these important posts. The solution proposal and suggestion for improvement would have helped address these shortcomings.

As the selection panel is not an EU body, which can be subject to an inquiry of the Ombudsman, and both the Council and Commission have refused to take responsibility for the actions of the panel, the Ombudsman considers that no further inquiries are justified and closes the case.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) dokumentu publiskais reģistrs neatbilst ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

Ombude uzteica Eiropola agrākos centienus attiecībā uz dokumentu reģistra izveidi un ņēma vērā aģentūras īpašo raksturu, bet arī norādīja uz iespējamiem uzlabojumiem. Tādēļ viņa ieteica Eiropolam atjaunināt reģistru atbilstoši noteiktiem principiem.

Eiropols piekrita ombudes priekšlikumam un apņēmās veikt konkrētas darbības priekšlikuma īstenošanai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ombude atzinīgi vērtēja Eiropola lēmumu ņemt vērā viņas risinājuma ieteikumu un slēdza izmeklēšanu.

Lieta par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) dokumentu publisko reģistru. Sūdzības iesniedzējs sazinājās ar Frontex un uzskatīja, ka minētās iestādes dokumentu reģistrs neatbilst ES noteikumiem par dokumentu publisko pieejamību un ka Frontex nav iekļāvusi informāciju par sensitīviem dokumentiem savos gada pārskatos par publisku piekļuvi. Sūdzības iesniedzēju neapmierināja arī Frontex politika, proti, iedzīvotājiem ārpus ES normālos apstākļos nav tiesību pieprasīt publisku piekļuvi dokumentiem. Frontex atbildēja sūdzības iesniedzējam, bet neapņēmās veikt nekādas izmaiņas.

Ombude uzteica Frontex agrākos centienus attiecībā uz dokumentu reģistra izveidi un ņēma vērā aģentūras īpašo raksturu, bet arī norādīja uz iespējamiem uzlabojumiem. Tādēļ viņa ieteica Frontex atjaunināt reģistru atbilstoši noteiktiem principiem. Turklāt ombude ieteica Frontex publicēt vairākus sensitīvus dokumentus, kas ir aģentūras rīcībā, bet nav iekļauti reģistrā, kā to pieprasa piemērojamie noteikumi.

Frontex piekrita ombudes priekšlikumam un izklāstīja vairākas darbības, ko plāno veikt, lai ieviestu šo priekšlikumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ombude atzinīgi novērtēja Frontex lēmumu pieņemt viņas risinājuma priekšlikumu un, tā kā viņa neatklāja nekādu administratīvu kļūmi attiecībā uz piekļuves pieprasījumu apstrādi no iedzīvotājiem ārpus ES, slēdza izmeklēšanu.