Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Komisijas juridiskajam atzinumam par ES Civildienesta noteikumu “trauksmes celšanas” noteikumu darbības jomu gadījumos, kad darbinieks no vienas ES iestādes ziņo par pārkāpumiem citā ES iestādē.

Ombudu nepārliecināja Komisijas atteikuma iemesli, un tāpēc viņa ieteica Komisijai piešķirt publisku piekļuvi pilnam juridiskajam atzinumam.

Pēc ombuda ieteikuma saņemšanas Komisija piekrita piešķirt piekļuvi nozīmīgām juridiskā atzinuma daļām. Tomēr tā apgalvoja, ka piekļuve atlikušajām daļām apdraudētu juridisko atzinumu aizsardzību.

Ombudu joprojām nepārliecina Komisijas argumenti par to, ka nav piešķirta pilnīga piekļuve juridiskajam atzinumam, jo īpaši ņemot vērā sevišķās sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Tāpēc viņa secina, ka Komisijas atteikums piešķirt pilnīgu piekļuvi juridiskajam atzinumam ir administratīva kļūme.

Pamatinformācija

1. Sūdzības iesniedzējs, Vācijas valstspiederīgais, 2013. gada septembrī lūdza publisku piekļuvi ^[1] Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta atzinumam (“juridiskais atzinums”). Juridiskajā atzinumā ir analizēta ES Civildienesta noteikumu [2] “trauksmes celšanas” noteikumu darbības joma gadījumos, kad ES iestādes darbinieki ziņo par iespējamiem pārkāpumiem citā ES iestādē. Komisija piešķīra daļēju piekļuvi juridiskajam atzinumam, bet aizklāja visas būtiskās daļas ^[3].

2. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu nesniegt pilnīgu piekļuvi juridiskajam atzinumam (iesniedzot tā saukto atkārtoto pieteikumu [4]). Komisija atteicās izskatīt pārskatīšanas pieprasījumu, jo tā norādīja, ka tai ir šaubas par sūdzības iesniedzēja identitāti. Pēc tam sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies par to, ka Komisija ir kļūdaini atteikusies izskatīt viņa pārskatīšanas pieprasījumu un nav viņam piešķīrusi pilnīgu piekļuvi juridiskajam atzinumam. Sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai Komisija atvainojas par radīto kavēšanos un bez turpmākas kavēšanās piešķir viņam pilnīgu piekļuvi juridiskajam atzinumam.

3.  Pēc ombuda risinājuma priekšlikuma Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu un sniedza atbildi pēc būtības. Ombudu nepārliecināja Komisijas atbilde pēc būtības, un tāpēc viņa Komisijai sniedza ieteikumu [5], ka tai būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve juridiskajam atzinumam (sk. turpmāk). Šajā lēmumā ir ņemts vērā Komisijas sīki izstrādātais atzinums par Ombuda ieteikumu, kā arī sūdzības iesniedzēja piezīmes.

Par iebildumu, ka Komisija nav piešķīrusi piekļuvi pieprasītajam dokumentam

Ombuda ieteikums 

4. Atbildot uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu, Komisija norādīja, ka tā var piešķirt tikai ļoti ierobežotu piekļuvi juridiskajam atzinumam, jo ir jāaizsargā gan juridiskās konsultācijas [6], gan tās lēmumu pieņemšanas process [7]. Komisija arī konstatēja, ka informācijas izpaušana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

5. Savā ieteikumā ombude pauda viedokli, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā tieši tās spēja pieprasīt un saņemt juridiskas konsultācijas tiktu mazināta, pilnībā izpaužot juridisko atzinumu [8]. Viņu nepārliecināja arī Komisijas arguments, ka uz juridisko atzinumu būtu jāattiecina izņēmums, kas aizsargā lēmumu pieņemšanas procesu [9].

6. Visbeidzot, ombuds uzskatīja, ka jebkurā gadījumā pastāv sevišķas sabiedrības intereses tāda dokumenta publiskošanā, kurā vispārīgi un rūpīgi analizēti daži trauksmes celšanas noteikumu aspekti un tādējādi mēģināts precizēt Komisijas izpratni par darbinieku pienākumiem [10].

7. Tādējādi ombuds konstatēja, ka Komisijas lēmums neizpaust juridiskā atzinuma būtisko daļu ir administratīva kļūme. Ombuds sniedza Komisijai šādu ieteikumu:

Komisijai būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve juridiskajam atzinumam.

8. Atbildot uz Ombuda ieteikumu, Komisija norādīja, ka tā ir veikusi jaunu juridiskā atzinuma neizskatīto daļu novērtējumu un ir nolēmusi piešķirt daļēju piekļuvi 2., 3., 5. un 6. punktam. Tomēr uz pārējām juridiskā atzinuma daļām joprojām attiecās izņēmums par juridisko konsultāciju aizsardzību.

9. Komisija arī apgalvoja, ka sākotnēji neizpaustās juridiskā atzinuma daļas neietilpst sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījuma tvērumā.

10. Visbeidzot, Komisija apgalvoja, ka tās lēmums neizpaust šīs daļas tā pieņemšanas brīdī pilnībā atbilda piemērojamajiem tiesību aktiem un attiecīgajai judikatūrai par piekļuvi dokumentiem.

11. Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs kritizēja to, ka Komisija nav ņēmusi vērā ombuda norādītās sevišķās sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Viņš apgalvoja, ka viņam būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve dokumentam.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma

12. Ombuds norāda, ka Komisija tagad ir piekritusi izpaust aptuveni divas trešdaļas juridiskā atzinuma, tādējādi daļēji ievērojot Ombuda ieteikumu, lai gan Komisija apgalvo, ka tas bija pamatots sākotnējā lēmumā.

13. Tomēr Komisija, kā tā apgalvo savā atbildē uz ombuda ieteikumu, faktiski nav ieturējusi dažas juridiskā atzinuma daļas, jo tā uzskatīja, ka tās neietilpst sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījuma tvērumā. Lai gan tas atspoguļo Komisijas sākotnējo nostāju par sākotnējo pieprasījumu, Komisija savā lēmumā par sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu skaidri atzina, ka sūdzības iesniedzējs “lūdza piekļuvi Juridiskā dienesta atzinumam”, proti, pilnam juridiskajam atzinumam. Tādējādi Komisija varētu atteikt publisku piekļuvi juridiskajam atzinumam vai tā daļām tikai tad, ja tiktu piemērots izņēmums attiecībā uz publisku piekļuvi.

14. Šajā sakarā Komisija apgalvoja, ka juridiskā atzinuma neizpausto daļu izpaušana apdraudētu juridisko atzinumu aizsardzību, jo “izpaušana (..) padarītu publiski pieejamus iekšējos atzinumus par ļoti sensitīviem jautājumiem attiecībā uz iespējamiem konfliktiem starp Savienības struktūrām, kas apspriesti saistībā ar Civildienesta noteikumu “trauksmes cēlēju” noteikumiem, izstrādāti Juridiskā dienesta atbildībā un paredzēti iekšējai lietošanai kā daļa no iepriekšējām konsultācijām Komisijā. Juridiskais atzinums bija ne tikai ļoti sensitīvs, bet arī attiecās uz jautājumu, kam bija plaša darbības joma un kas pārsniedza piezīmē minētās lietas nozīmi.”

15. Atkārtoti pārskatot juridisko atzinumu, ombuds nesaskata, kā aizturētās daļas salīdzinājumā ar Komisijas atklātajām daļām attiektos uz īpaši sensitīviem jautājumiem. Lai gan varētu būt taisnība, ka dokumentā aplūkotajam jautājumam ir plaša darbības joma, kas sniedzas tālāk par konkrēto gadījumu, Komisija nesniedza detalizētu pamatojumu, kāpēc tas liegtu tai izpaust dažas dokumenta daļas [11]. Turklāt ombuds nepiekrīt, ka tās juridiskā atzinuma daļas, kuras Komisija nav ņēmusi vērā, attiecas uz jautājumiem, kas ir ievērojami plašāki nekā tās juridiskā atzinuma daļas, kuras Komisija tagad ir publiskojusi, bet drīzāk uz pretējo, jo tās attiecas uz konkrētu jautājumu.

16. Visbeidzot, ombude pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā viņas nostāju, ka pat tad, ja uz juridisko atzinumu daļēji attiektos attiecīgs izņēmums, izņēmumu jebkurā gadījumā ignorētu būtiskās sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

17. Tādēļ ombude joprojām uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi juridiskajam atzinumam.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Atklājot juridiskā atzinuma daļas, Eiropas Komisija ir daļēji izpildījusi Ombuda ieteikumu. Tomēr Komisijas pastāvīgais atteikums piešķirt pilnīgu piekļuvi juridiskajam atzinumam joprojām ir administratīva kļūme.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Strasbūrā, 2017. gada 20. jūnijā

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

[1] Sūdzības iesniedzējs bija lūdzis publisku piekļuvi, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

[2] Regula Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, OV 1962, 45, 1385. lpp., konsolidētā versija pieejama vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:01962R0031-20140701&from=EN.

[3] Plašāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un Ombuda izmeklēšanu skatīt Ombuda ieteikuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/cases/recommendation.faces/en/72071/html.bookmark

[4] Regulas 1049/2001 7. panta 2. punkts.

[5] Ombuda ieteikums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/cases/recommendation.faces/en/72071/html.bookmark

[6] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums.

[7] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkts.

[8] Ieteikuma 17.–23. punkts.

[9] Ieteikuma 24.–29. punkts.

[10] Ieteikuma 30.-35. punkts.

[11] Sk. Tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedumu Zviedrija un Turco / Padome, apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P, ECLI:EU:C:2008:374, 69. punkts.