Godātais priekšsēdētāja kungs! 1996. gada
24. septembrī Grantholders Association iesniedza sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisiju. Tika apgalvots, ka Eiropas Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi, pēkšņi samazinot stipendiātu dotācijas un veicot samazinājumu.
1996. gada 1. oktobrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Tajā pašā laikā es nolēmu, ka sūdzība tiks izskatīta kopā ar sūdzību 878/13.9.96/TT/it/PD, ko 1996. gada 13. septembrī bija iesniedzis individuāls stipendiāts. Komisija nosūtīja savu atzinumu 1997. gada 14. janvārī, un es to pārsūtīju asociācijai ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ja tā to vēlētos. Ar 1997. gada 6. februāra un 1997. gada 24. februāra vēstulēm asociācija nosūtīja savus apsvērumus par Komisijas atzinumu.
Ar 1997. gada 13. augusta vēstuli es ierosināju Komisijai pārskatīt savu nostāju attiecībā uz Jūsu sūdzību. Komisija 1997. gada 17. oktobrī nosūtīja savu otro atzinumu, kuru es pārsūtīju asociācijai ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja tā to vēlētos. Apsvērumi par otro atzinumu, šķiet, nav saņemti.
Es tagad rakstu, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.
Es atvainojos par laiku, kas bija vajadzīgs, lai izskatītu asociācijas sūdzību.

Sūdzību

Padome un Eiropas Parlaments 1994.
gadā pieņēma Lēmumu Nr. 1110/94 par Ceturto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu pasākumiem [1]. Saskaņā ar Euratom līgumu Padome pieņēma paralēlu lēmumu - Lēmumu Nr. 94/268 par Kopienas darbību sistēmu pētniecības un mācību jomā Eiropas Atomenerģijas kopienai (2).
Saskaņā ar abu lēmumu apsvērumiem Kopienas darbības pamatprogrammās cita starpā ir vērstas uz to, lai stimulētu un veicinātu pētnieku, jo īpaši jauno pētnieku, apmācību un mobilitāti. Turklāt šķiet, ka Kopienu Kopīgais pētniecības centrs veicina pamatprogrammu īstenošanu.
Kopīgā pētniecības centra loma ir sīkāk izklāstīta Padomes Lēmumā Nr. 94/918, ar ko pieņem īpašu pētniecības un tehnoloģiju attīstības, tostarp demonstrējumu, programmu, kas Eiropas Kopienai jāīsteno Kopīgajam pētniecības centram, no vienas puses, un, no otras puses, veicot pasākumus saskaņā ar konkurences pieeju, kas paredzēti Kopienas politikas zinātniskam un tehniskam atbalstam (3), un Padomes Lēmumā Nr. 94/919, ar ko pieņem īpašu pētniecības un tehnoloģiju attīstības, tostarp demonstrējumu, programmu, kas jāīsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas Kopīgajam pētniecības centram (4).
No šo divu lēmumu apsvērumiem izriet, ka Kopīgais pētniecības centrs kopā ar savām laboratorijām un iekārtām sniedz efektīvu ieguldījumu pētnieku apmācībā un mobilitātē.
Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Kopīgais pētniecības centrs ir noslēdzis līgumus ar pētniekiem no dažādām Kopienas dalībvalstīm. Individuālais līgums ir standarta veidlapa, kas jāaizpilda, norādot katra gadījuma individuālos elementus, un tā nosaukums ir "Individuāls stipendijas līgums starp Eiropas Kopienu un (X) kungu". Līgumam ir pievienots pielikums, kurā ietverti piemērojamie vispārīgie nosacījumi. Abus dokumentus sagatavo Komisijas dienesti. Standarta veidlapā paredzēts, ka stipendijas ilgums Kopīgajā pētniecības centrā parasti ir divi gadi. Stipendijas laikā pētnieks saņem ikmēneša stipendiju no Kopienas.
Visos līgumos, uz kuriem attiecas šī lieta, izmantotās standarta veidlapas 4.1. pantā ir noteikts:

„Komisija visā stipendijas darbības laikā maksā līgumslēdzējam ikmēneša summu ECU........ Šo summu koriģē vai nu uz augšu, vai uz leju pēc tam, kad Eiropas Komisija ir apstiprinājusi jaunos vispārējos nosacījumus, kas reglamentē pētniecības mācību stipendijas. Šis grozījums netiks veikts ar atpakaļejošu datumu."

Standarta veidlapas 9.
pantā ir noteikts, ka pievienotie vispārīgie nosacījumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa un ka:

"Šie vispārīgie nosacījumi tiks aizstāti pēc tam, kad būs apstiprināti jaunie vispārīgie nosacījumi, kas reglamentē pētniecības mācību stipendijas. Aizstāšana netiks veikta ar atpakaļejošu datumu." (Bold un pasvītrojums oriģinālā).

Komisija 1996. gada 29.
jūlijā pieņēma lēmumu, ar ko noteica jaunas tipveida līgumu veidlapas, jaunas dotāciju summas un jaunus vispārējos nosacījumus. Komisija arī apstiprināja, ka lēmums jāpiemēro visiem esošajiem līgumiem, kuros ietvertas iepriekš minētās klauzulas. Saskaņā ar lēmumu tam būtu jāstājas spēkā no 1996. gada 1. augusta. Ir konstatēts, ka šā lēmuma rezultātā aptuveni 50 stipendiātu kārtējās dotācijas tika samazinātas par 30 %.
Ar 1996. gada 6. augusta vēstulēm individuālie koncesionāri tika informēti par pieņemto lēmumu un ka tas stājās spēkā 1996. gada 1. augustā. Vēstule tika sagatavota franču valodā. Vēstulei bija pievienoti jaunie vispārīgie nosacījumi franču valodā, kā arī to neoficiāls tulkojums angļu valodā. Vēstule beidzās ar lūgumu individuālajam stipendiātam sazināties ar Komisijas dienestiem, lai parakstītu jaunus līgumus, bet ne agrāk kā 1996. gada 9. septembrī, ņemot vērā vasaras brīvdienas. Pēc tam dotāciju saņēmēji veica ievērojamu darbu, konsultējoties ar juristiem un sazinoties ar komisāriem un Komisijas dienestiem, lai liktu Komisijai atturēties no kārtējo dotāciju samazināšanas un lūgtu skaidrojumus par dažām jauno vispārējo nosacījumu klauzulām. Izņemot šo pēdējo aspektu, šie kontakti acīmredzot bija neauglīgi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pētnieki, kas apvienojušies Grantholders Association, nolēma iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam. Sūdzībā ir norādīts, ka pieņemtais lēmums pilnībā izjauc fondu, kurā individuālais stipendiāts bija iesaistījies pētniecības programmā, it īpaši pētniekiem ar ģimenēm. Turklāt ir norādīts, ka pieņemtais lēmums būtiski apgrūtināja pētnieka uzturēšanos Kopīgajā pētniecības centrā. Apvienības apgalvojumi būtībā ir
tādi, ka Komisijai pirms Komisijas lēmuma bija jāsazinās ar stipendiātiem un iepriekš jāinformē tie par iespējamo gaidāmo dotāciju samazinājumu,
ka 1996. gada 6. augusta vēstule bija jāadresē individuālajam stipendiātam viņa valodā un
ka līgumu noteikumi, kas ļauj samazināt dotācijas, ir nelikumīgi un negodīgi un ir pretrunā mobilitātes programmu garam.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Attiecībā uz asociācijas pirmo sūdzību Komisija ir norādījusi, ka Kopīgā pētniecības centra administrācija tieši vai ar asociācijas starpniecību informēja stipendiātus par diskusiju gaitu attiecībā uz jaunajām dotāciju summām. Komisija jo īpaši uzsvēra, ka 1996. gada 11. jūlijā Kopīgā pētniecības centra Isprā notika sanāksme, kuras laikā stipendiāti tika informēti par gaidāmo Komisijas lēmumu.
Attiecībā uz 1996. gada 6. augusta vēstuli Komisija ir atzinusi, ka nav pareizi nosūtīt stipendiātiem tikai vēstules franču valodas versiju, un ir apņēmusies turpmāk šo kļūdu neatkārtot. Tā ir arī apņēmusies nodrošināt līgumu tulkojumu citās Kopienas valodās.
Attiecībā uz asociācijas trešo iebildumu Komisija ir norādījusi, ka jaunās dotāciju summas tika pieņemtas saskaņotības un vienveidības labad, lai dotāciju summa būtu identiska tai, ko izmanto apmācībā, izmantojot pētniecības līgumus saskaņā ar citām ceturtās pamatprogrammas programmām, kas izveidotas ar iepriekš minētajiem lēmumiem. Turklāt Komisija ir paziņojusi, ka jaunas summas tika noteiktas pēc ciešas apspriešanās ar dalībvalstu pārstāvjiem; tos aprēķināja tā, lai iespēju robežās nodrošinātu, ka stipendiāti saņem neto summu, kas ir salīdzināma ar summu, ko līdzvērtīga līmeņa pētnieks nopelnītu uzņēmējā valstī.
Tika nolemts, ka jaunās summas jāpiemēro arī spēkā esošajiem līgumiem, kuros ietverti iepriekš minētie noteikumi. Tomēr, lai ļautu 47 dotāciju saņēmējiem Isprā un 4 dotāciju saņēmējiem Kopīgā pētniecības centra Seviļā sagatavoties būtiskam dotāciju samazinājumam, Komisija 1996. gada 16. decembrī nolēma apturēt lēmuma piemērošanu līdz 1997. gada 31. martam. Tādējādi līdz šim datumam spēkā esošās dotācijas netika samazinātas.
Attiecībā
uz pirmo sūdzību asociācija ir norādījusi, ka Kopīgā pētniecības centra Ispras teritorijas vietējā administrācija ir darījusi visu iespējamo, lai informētu stipendiātus par norisēm, kas varētu uz viņiem attiekties. Tomēr asociācija ir norādījusi, ka vietējā administrācija saskārās ar informācijas trūkumu no Komisijas dienestiem Briselē. Katrā ziņā tikai 1996. gada 11. jūlija sanāksmē koncesionāri tika informēti par gaidāmo viņu subsīdiju samazinājumu.
Attiecībā uz otro iebildumu asociācija ir paziņojusi, ka tā piekrīt Komisijas atvainošanās par 1996. gada 6. augusta vēstules franču valodas versijas nosūtīšanu individuāliem stipendiātiem.
Attiecībā uz jaunajām dotāciju summām asociācija ir paziņojusi, ka tā neapšauba Komisijas tiesības noteikt jaunas summas. Tā pat bija gatava pieņemt apsvērumus, kas ir jauno summu pamatā, un jauno summu izvirzīto mērķi, t. i., summas, kas ir salīdzināmas ar to, ko līdzvērtīga līmeņa pētnieks nopelnītu tajā pašā valstī. Tomēr asociācija ļoti apšaubīja, kāpēc spēkā esošajiem līgumiem bija jāpiemēro jaunas summas. Šajā sakarā tika uzsvērts, ka dotāciju samazināšana spēkā esošajos līgumos nebija vērsta uz to, lai kompensētu, piemēram, zemākas dzīvošanas izmaksas vai zemākus nodokļus; tādā gadījumā dotācijas samazinājums nenozīmē dotācijas neto samazinājumu. Komisijas pieņemtais lēmums neatsaucās uz šādiem, iespējams, attaisnojamiem apstākļiem. Gluži pretēji, lēmums nozīmē dotāciju neto samazinājumu par 30 % spēkā esošajos līgumos. Dažos gadījumos samazinājums pilnībā izjauca nosacījumus, kas bija pamatā tam, ka pētnieks sāka īstenot pētniecības programmu. Attiecībā uz Komisijas 1996. gada 16. decembrī pieņemto lēmumu par apturēšanu Asociācija to atbalstīja, bet norādīja, ka tie pētnieki, kuru līgumi tiks izbeigti tikai 1997. gada beigās, joprojām cietīs no pieņemtā lēmuma smagām negatīvām sekām.
Pēc
Komisijas atzinuma un asociācijas apsvērumu pienācīgas izskatīšanas ombuds vērsās pie Komisijas. Savā vēstulē ombuds norādīja, ka, lai gan vispārējais mērķis, ko tiecas sasniegt, nosakot jaunas dotāciju summas, šķiet saprotams, Komisija nav precizējusi, kāpēc tās lēmums ir jāpiemēro kārtējām dotācijām. Ombuds arī norādīja, ka pētnieki varētu cerēt, ka Komisija tik krasi neizmantos citētās līguma klauzulas, un ka dotāciju samazinājums par 30 % spēkā esošajos līgumos daudziem pētniekiem ir būtiski apgrūtinājis darba turpināšanu un jebkurā gadījumā apdraudējis viņu motivāciju. Visbeidzot, ombuds norādīja, ka nevar izslēgt, ka nākotnē pētnieki atturēsies no dalības pētniecības shēmās, ja kļūs zināms, ka dotācijas spēkā esošajos līgumos var krasi samazināties. Noslēgumā ombude ierosināja Komisijai pārskatīt savu nostāju, ņemot vērā šos apsvērumus.
Savā atbildē uz šo vēstuli Komisija norādīja, ka tā ļoti bieži tika kritizēta, pamatojoties uz lielajām summām, ko tā piešķīra dotāciju saņēmējiem, un par to, ka tā nav pilnībā ņēmusi vērā esošos apstākļus valstī, kurā tika veikts pētījums. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šie jautājumi tika apspriesti attiecīgajā programmas komitejā, un, ņemot vērā vairāku delegāciju izvirzītos jautājumus, Komisija lēma par jaunajām summām. Komisija norādīja, ka jaunās summas bija paredzētas, lai nodrošinātu saskaņotību un vienlīdzību attiecībā uz dotācijām, ko izmanto citās ceturtās pamatprogrammas īpašajās programmās.

Citi fakti No sūdzības, kas iesniegta Eiropas ombudam 1997. gada 23. septembrī, sūdzības Nr. 855/97/PD, izriet, ka, ņemot vērā dotāciju krasos samazinājumus spēkā esošajos līgumos, vienam pētniekam bija jāatsakās no savas pētniecības programmas un kopā ar ģimeni jāatgriežas savā mītnes valstī.

Lēmums

1. Attiecībā uz pirmo iebildumu par informācijas un saziņas trūkumu ar dotāciju saņēmējiem pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas, pirmkārt, jāievēro, ka labas pārvaldības principi paredz, ka administrācija izturas pret pilsoņiem godīgi un taisnīgi. Tas cita starpā nozīmē, ka tad, ja administrācija plāno veikt pasākumus attiecībā uz ierobežotu un skaidri noteiktu pilsoņu skaitu, administrācija izveido piemērotus kontaktus ar attiecīgajiem pilsoņiem, dodot viņiem iespēju paust savu viedokli. Tas nozīmē arī to, ka pilsoņi ir pienācīgi jāinformē par veiktajiem pasākumiem, lai viņi varētu veikt atbilstošus pasākumus, lai pielāgotos mainīgajai situācijai.
Šajā gadījumā šķiet, ka starp atbildīgajiem Komisijas dienestiem un dotāciju saņēmējiem nav notikusi saziņa. 1996. gada 11. jūlija sanāksmē koncesionāri vienkārši tika informēti par savu subsīdiju iespējamo samazināšanu, pirms Komisija faktiski pieņēma savu lēmumu šajā sakarā 1996. gada 29. jūlijā. Kad koncesionāri tika informēti par faktisko samazinājumu, kas izrietēja no 1996. gada 6. augusta vēstulēm, samazinājums jau bija stājies spēkā. Šķiet, ka šāda rīcība ir augstprātīga un augstprātīga, un tādējādi tā neatbilst labas pārvaldības principiem.
2. Attiecībā uz 1996. gada 6. augusta vēstuli Komisija ir atzinusi, ka vēstule bija jānosūta individuālajam stipendiātam viņa valodā, un ir atvainojusies par to. Tāpēc ombuds neuzskata, ka ir pamats turpināt izmeklēšanu par šo sūdzības aspektu.
3. Attiecībā uz apgalvojumu, ka klauzulas, kas ļāva krasi samazināt dotācijas, ir nelikumīgas, ir jānorāda, ka šis jautājums ir jāizvērtē, ņemot vērā piemērojamos valsts tiesību aktus, kas ir jādara kompetentajām valstu jurisdikcijām. Tādēļ ombuds šo jautājumu neizskata. Tomēr administrācijai vienmēr ir jāatskaitās ombudam par labas pārvaldības principu ievērošanu un tādējādi jāspēj sniegt ombudam saskaņotu pārskatu par savām darbībām un iemesliem, kāpēc tā uzskata tās par pamatotām. Kā minēts iepriekš, labas pārvaldības principi cita starpā paredz, ka Komisijai pret iedzīvotājiem ir jāizturas godīgi un taisnīgi.
Šajā gadījumā ir konstatēts, ka noteikumi, kurus Komisija bija iekļāvusi standartlīgumā, ļāva samazināt kārtējās dotācijas bez jebkādiem ierobežojumiem un nesniedzot nekādas norādes par parametriem, kas būtu samazinājuma pamatā. Jāuzskata, ka ar šīm klauzulām pētniecības prakses uzsākšana ir ļoti nedroša un ir iespējama ļaunprātīga izmantošana. Tos nevar uzskatīt par taisnīgiem. Ņemot to vērā, ir jābūt vismaz primāriem iemesliem izmantot klauzulas. Komisija nav varējusi norādīt šādus sevišķi svarīgus iemeslus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds konstatē, ka, izmantojot negodīgas līguma klauzulas, Komisija nav rīkojusies saskaņā ar labas pārvaldības principiem.
secinājums.
Pamatojoties uz Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu par šīm sūdzībām, šķiet, ir nepieciešams izteikt šādu kritisku piezīmi:

Labas pārvaldības principi prasa, lai Komisija pret iedzīvotājiem izturētos godīgi un taisnīgi. Neizveidojot piemērotus kontaktus ar attiecīgajiem dotāciju saņēmējiem, būtiski samazinot to dotāciju apjomu, ko Komisija plānoja piešķirt, un savlaicīgi neinformējot tos par šo samazinājumu, Komisija nav izpildījusi šo prasību. Komisija arī neizpildīja šo prasību, izmantojot negodīgus līguma noteikumus.

Ņemot vērā to, ka šie lietas aspekti attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar konkrētiem notikumiem pagātnē, kad attiecīgie stipendiāti ir pārtraukuši savu stipendiju Kopīgajam pētniecības centram, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā jautājumā. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Jūsu sirsnīgi
Jacob SÖDERMAN
Kopija:
Santer kgs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Eeckhout
kgs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāts

---

(1) OV 1994, L 126, 1. lpp.

(2) OV 1994, L 155/31.

(3) OV L 361/114.

(4) OV L 361/132.