Cienījamā H. kundze! 1996. gada
7. februārī jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par vecuma ierobežojumiem, ko Eiropas Kopienas iestādes noteikušas konkursos.
1996. gada 29. martā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, aicinot viņu nosūtīt savu viedokli par Jūsu lietu. Komisija 1996. gada 20. maijā iesniedza savu atzinumu, un es to pārsūtīju Jums komentāru sniegšanai. 1996. gada 29. jūnijā Jūs pārsūtījāt savas piezīmes par Komisijas atzinumu Eiropas ombudam. Savā vēstulē jūs teicāt, ka neesat apmierināts ar Komisijas viedokli. Ar 1996. gada 5. septembra vēstuli es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju līdz 1996. gada 31. oktobrim.
Izmeklēšanas laikā daudzi Savienības pilsoņi pauda neapmierinātību ar Kopienas iestāžu noteiktajiem vecuma ierobežojumiem un iesniedza sūdzību Eiropas ombudam. Tādēļ es uzskatīju par nepieciešamu pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu par vecuma ierobežojumu izmantošanu pieņemšanai darbā Kopienu iestādēs, ko es darīju 1997. gada 14. jūlijā.
1998. gada 2. martā es pārsūtīju Jums, lai saņemtu Jūsu komentārus, Komisijas atzinumu par manu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. 1998. gada 27. aprīlī Jūs pārsūtījāt savus apsvērumus. 1998. gada 4. novembrī es pabeidzu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Man žēl, ka Jūsu sūdzības izskatīšanai bija vajadzīgs ilgs laiks, jo, izskatot Jūsu lietu, atklājās vajadzība pēc savas iniciatīvas izmeklēt Kopienas iestāžu praksi attiecībā uz vecuma ierobežojumiem.

Sūdzību

Jūs sūdzējāties Eiropas Ombudam pēc tam, kad jautāja par iespēju pieteikties tulkotāja amatam. Jums tika paskaidrots, ka Eiropas Kopienas iestādes ir noteikušas vecuma ierobežojumus kandidātiem uz amatiem un ka esat pārāk vecs, lai pieteiktos uz amatu Eiropas Kopienas iestādēs.
Savā sūdzībā Jūs jo īpaši lūdzāt Eiropas ombudu noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Savienība ir noteikusi pašreizējos vecuma ierobežojumus pieteikuma iesniedzējiem. Jūs arī jautājāt, kāpēc vecuma ierobežojumi netika piemēroti personām, kas atlasītas politisku iemeslu dēļ. Visbeidzot, jūs jautājāt, vai Kopienas vecuma ierobežojumi nav rupjš Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesību pārkāpums.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Komisija savā atzinumā norādīja, ka, tāpat kā citas Eiropas Savienības iestādes, tā piemēro vecuma ierobežojumus konkursos ierēdņu pieņemšanai darbā - parasti 35 gadi pielaišanai konkursiem, lai iekļūtu zemākajās pakāpēs - saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta g) punktu.
Visos konkursos par iekļūšanu zemākajās pakāpēs pastāv iespēja paaugstināt vecuma ierobežojumu. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju pēdējo gadu pieredze liecina, ka vecuma ierobežojumu noteikšana ir svarīgs faktors, lai panāktu labāku ģeogrāfisko līdzsvaru un dažādu paaudžu labāku pārstāvību konkursos. Komisija uzskatīja, ka tas bija tāpēc, ka mobilitāte samazinājās līdz ar vecumu un attālumu, un tāpēc, ka bez vecuma ierobežojumiem pieteikuma iesniedzēji no vietējā darba tirgus varētu radīt nelīdzsvarotību starp dalībnieku un veiksmīgo konkurentu skaitu, ko būtu grūti pamatot. Komisija arī norādīja, ka, šķiet, ir skaidrs, ka jaunākas sievietes, kuras ir veiksmīgi izturējušas konkursus uz amatiem ārpus savas dzīvesvietas valsts, ir mobilākas un labprātāk piesakās citiem konkursiem, pirms viņas stājas pastāvīgās ģimenes attiecībās.
Sūdzības iesniedzēja novērojumi
Sūdzības iesniedzēja savos novērojumos saglabāja savu sākotnējo sūdzību Eiropas Ombudam. Viņa apgalvoja, ka Kopienu iestādes ir vainojamas divkāršā diskriminēšanā, jo personām, kas ieceltas politiskajos amatos, netiek piemēroti vecuma ierobežojumi.

Papildu prasības

Ar 1996. gada 5. septembra
vēstuli Eiropas ombuds lūdza Komisiju sniegt papildu informāciju par vecuma ierobežojumu izmantošanu. Komisija 1996. gada 31. oktobrī nosūtīja Eiropas ombudam informatīvu dokumentu.
Komisija norādīja, ka tā kopā ar citām Savienības iestādēm ir noteikusi vecuma ierobežojumus dalībai konkursos. Komisija uzskatīja, ka ir svarīgi norādīt, ka tā ir iestāžu kopīga pieeja un ka jebkādas izmaiņas pieejā būtu jārisina starpiestāžu līmenī, kura satvaru ir nostiprinājusi Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome.
Komisijas atzinums par ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanu
Eiropas Komisija informēja ombudu, ka tā 1998. gada 21. janvārī ir pieņēmusi principiālu politisku lēmumu atteikties no vecuma ierobežojumu noteikšanas darbinieku pieņemšanai darbā. Komisija uzskata, ka ir būtiski, lai šis lēmums tiktu īstenots, Kopienas iestādēm savstarpēji vienojoties. Kā pagaidu risinājumu Komisija paaugstināja vecuma ierobežojumu līdz 45 gadiem turpmākiem konkursiem pieņemšanai darbā sākuma pakāpē.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par Komisijas principiālo politisko lēmumu
Sūdzības iesniedzēja 1998. gada 27. aprīlī nosūtīja savus apsvērumus ombudam, norādot, ka pagaidu lēmums paaugstināt vecuma ierobežojumu līdz 45 gadiem ir pretrunā Komisijas principiālajam lēmumam. Būdama Savienības pilsone, viņa nevarēja pieņemt pat pagaidu risinājumus, kas būtu pretrunā viņas pamattiesībām.

Lēmums

1 Eiropas ombuda pašiniciatīvas izmeklēšana 626/97/BB par vecuma ierobežojumu izmantošanu, pieņemot darbā Kopienas iestādēs
1.1 Pamatojoties uz Kopienu dibināšanas līguma 138.e pantu, Eiropas ombuds ir pilnvarots pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu attiecībā uz iespējamām administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu vai struktūru darbībā. Atbildot uz Jūsu sūdzību un citām sūdzībām par vecuma ierobežojumiem, ombuds 1997. gada 14. jūlijā uzsāka izmeklēšanu par vecuma ierobežojumu izmantošanu, pieņemot darbā Kopienas iestādēs.
1.2 Pirms uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ombuds veica salīdzinošu pētījumu par vecuma ierobežojumu izmantošanu dažādās dalībvalstīs. Šis pētījums parādīja, ka pašlaik Kopienas dalībvalstīs nepastāv kopējs konstitucionāls vai juridisks princips, kas atļautu vai aizliegtu vecuma ierobežojumu izmantošanu. Vairāk nekā pusē dalībvalstu publiskajā sektorā tiek piemērots vecuma ierobežojums. Tomēr parasti tas ir lielāks par 35. Turklāt dalībvalstīs pastāv nepārprotama tendence atcelt vecuma ierobežojumus.
1.3 Ombuda izmeklēšana pēc savas iniciatīvas, kā arī izmeklēšana attiecībā uz individuālām sūdzībām parādīja, ka iestāžu noteiktie vecuma ierobežojumi svārstījās no 35, 40 un 45 līdz 55 gadiem. Tika apgalvots, ka tie ir nepieciešami dažādiem mērķiem, tostarp šādiem: nodrošināt karjeras attīstību, ģeogrāfisko sadalījumu un pareizo līdzsvaru starp vīriešu un sieviešu skaitu. Tika arī apgalvots, ka vecuma ierobežojumi ir nepieciešami, inter alia, lai izvairītos no: grūtības pielāgoties un aklimatizēties daudzvalodu un daudzkultūru vidē, kas palielinājās līdz ar vecumu, jauniešu bezdarbu un pieteikumu iesniedzēju skaita pieaugumu.
1.4 Attiecībā uz cilvēktiesību noteikumiem pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā atklājās, ka nevar izslēgt iespēju, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija varētu attiekties uz diskrimināciju vecuma dēļ, ja tai nav objektīva un saprātīga pamatojuma.
1.5 Ombuds uzskatīja, ka vecums ir uzskatāms par vienu no iespējamiem diskriminācijas veidiem. Attiecībā uz Eiropas Savienību tas jo īpaši izriet no Amsterdamas līguma, un šajā gadījumā, šim līgumam stājoties spēkā, vēl jo vairāk būs jāapkaro diskriminācija vecuma dēļ.
1.6 Ombuds uzskatīja, ka ikvienam Savienības pilsonim vajadzētu būt iespējai meklēt darbu Savienības pārvaldē. Ja tiek uzskatīts par lietderīgu ierobežot šo iespēju, tas ir jāveic ar pietiekamu pamatojumu, izvairoties no visa, ko varētu uzskatīt par diskrimināciju vai patvaļu darbā pieņemšanas procedūrās.
2 Juridiskais pamats vecuma ierobežojumu piemērošanai pieņemšanai darbā Eiropas Kopienas iestādēs
2.1 Eiropas ombuds atzīmēja, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta g) punktu Kopienas iestādes paziņojumos par konkursiem var noteikt vecuma ierobežojumu. Tomēr ombuds uzskatīja, ka Kopienas iestāžu pašreizējo praksi noteikt atšķirīgus vecuma ierobežojumus dažādu iemeslu dēļ un bez pietiekama pamatojuma nevar uzskatīt par pareizu vecuma ierobežojumu piemērošanu.
2.2 Ombuda veiktajās izmeklēšanās atklājās, ka Kopienas iestādes varētu paredzēt noteikt vienotu, pienācīgi pamatotu un pietiekami pamatotu vecuma ierobežojumu. Ja netiek uzskatīts, ka no vecuma ierobežojumu izmantošanas var atteikties, iestādēm tomēr būtu jāprecizē Civildienesta noteikumu noteikumi par vecuma ierobežojumiem, lai nodrošinātu, ka tos nevar piemērot diskriminējošā vai patvaļīgā veidā.
3 Sūdzības
iesniedzēja apgalvojums, ka vecuma ierobežojums neattiecas uz personām, kas ieceltas politiskā amatā, ir pārāk vispārīgs. Tāpēc Eiropas Ombuds neuzskatīja, ka būtu pietiekams pamats veikt izmeklēšanu par šo apgalvojumu.
4 Principā lēmums atcelt vecuma ierobežojumus pieņemšanai darbā
4.1 Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Eiropas Parlaments 1997. gada 20. oktobrī nolēma turpmākajos konkursos paaugstināt vecuma ierobežojumu sākuma pakāpei līdz 45 gadiem. Parlaments plānoja, ka tā personāla nodaļai divus gadus vēlāk būtu jāziņo ģenerālsekretāram, lai atkārtoti izvērtētu situāciju.
4.2 Eiropas Komisija 1997. gada 21. janvārī nolēma principā atteikties no vecuma ierobežojumu noteikšanas darbinieku pieņemšanai darbā. Komisija uzskata, ka šim lēmumam būtu jāstājas spēkā ar iestāžu nolīgumu. Kā pagaidu risinājumu Komisija nolēma palielināt vecuma ierobežojumu līdz 45 gadiem turpmākajos konkursos pieņemšanai darbā sākuma pakāpē.
4.3 Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Eiropas Komisija 1997. gada 21. janvārī principā nolēma atteikties no vecuma ierobežojumu izmantošanas, kā arī iespējamo iestāžu nolīguma noslēgšanu, Eiropas ombuds uzskatīja, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par vecuma ierobežojumu noteikšanu Kopienas iestādēs.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc esmu nolēmis lietu slēgt.

NĀKAMAIS REMARK

Eiropas Ombuds lūdza Eiropas Komisiju informēt viņu par pasākumiem, ko iestādes veikušas, lai panāktu vienošanos par atteikšanos no vecuma ierobežojumu izmantošanas.
Par šo lēmumu tiek informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN